Daudzi zina, ka LAURA DUDARE ir meitene ar lielisku balsi, kura to apliecina, darbojoties grupā “Graffika”. Tāpat vairāki jaunietes draugi un paziņas varētu pastāstīt, ka viņa raksta skaistu dzeju un komponē mūziku. Taču ne viens vien rausta plecus, uzzinot, ka viņa arī zīmē un ar šo nodarbi aizrāvusies jau daudzus gadus.

Jau sākumskolas laikā Laurai neesot paticis zīmēt to, ko uzdevis skolotājs. Kamēr citi darbojušies ar papīru un krāsām, tikmēr viņa zīmēšanas stundās kaut kā novilkusi laiku un pēc tam lūgusi, vai darbu nevar taisīt mājās. Sākotnēji viņai talkā nākusi mamma, un meitēns centies kopēt viņas paveikto, bet ar laiku sapratusia, ka atdarināšana nav domāta viņai. Laura ir radoša būtne, viņas darbi ir visai abstrakti, tomēr ne tik ļoti, ka nevarētu saprast, ko autore mēģinājusi pateikt. 17 gadu vecajai jaunietei patīk, ka cilvēks, kas skatās viņas zīmējumu, pats var izdomāt, izsecināt, kas tajā redzams, kādas emocijas parādītas. Un tieši tāpēc Lauras zīmējumiem nav nosaukumu. Lai neko neuzspiestu.

Ja neskaita zīmēšanas stundas, Laura nekur citur neesot mācījusies zīmēt. Pēc pamatskolas absolvēšanas viņai prātā rosījusies doma, vai neiet uz mākslas skolu, taču mūzika tomēr ņēmusi virsroku, un viņa iestājusies Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas Mūzikas vēstures un teorijas nodaļā.

Zīmēšanas talantu viņa ieguvusi, nepārtraukti eksperimentējot un izvērtējot, kas vislabāk padodas. “Mans mīļākais darbarīks ir zīmulis,” saka 2. kursa studente. Viņa spriež, ka sākotnēji tas bijis tāpēc, ka ne visai veiksmīgi pratusi lietā likt krāsas. Lai arī skolotāji uzsvēruši, ka ar zīmuli veidots darbs ir tikai skice un ar to nevar nopelnīt vairāk par piecām ballēm, Laura tomēr palikusi pie sava un tikai paretam, lai uzlabotu atzīmi, ķērusies pie krāsām. “Man nav svarīgi ar saviem darbiem kādam izpatikt. Es tos veidoju sev,” uzsver liepājniece. “Es uzskatu, ka cilvēka talantu nevar novērtēt ar ballēm.”

Pamazām Laura savos darbos sākusi izmantot arī krāsas. Un ar panākumiem. Par vienu no viņas mīļākajiem darbiem kļuvis tas, kurā ar ūdenskrāsām attēlota meitene, kas tiecas uz gaismu. “Zīmējumi man ir enerģijas avots. Es zīmēju, ja kaut kam grūti saņemties, ja ir lietas, kad neticu, ka tās paveikšu, ja ir gaidāms kāds liels koncerts, par kuru šaubos, vai tas izdosies. Enerģija, ko ielieku zīmējumā, man no tā nāk desmitkārt atpakaļ,” ir pārliecinājusies grupas “Graffika” soliste. Un tieši tāpēc zīmējumi, kuri Laurai visvairāk patīk, tiek pielikti mājās pie sienas, lai, uz tiem paskatoties, varētu smelties enerģiju un iedvesmu.

“Parasti zīmēju tieši kādam cilvēkam,” stāsta Laura, skaidrojot, ka nevis zīmē konkrēto cilvēku, kas, teiksim, viņas labā ko paveicis, vai lietu, kas tam pieder, bet ko tādu, ar ko šī persona visvairāk asociējas, piemēram, ar ziedu. Lai zīmētu, Laurai vajadzīgs klusums, kāds mīļš, burzmas nenomākts stūrītis. Vispiemērotākā vieta ir viņas mazā virtuvīte ar lielo logu, pa kuru veroties, rodoties labas idejas. Laura neslēpj, ka dažreiz gan nevarot izdomāt, ko īsti zīmēt. Tad viņa internetā apskatot zīmējumus vai fotogrāfijas. Taču uz papīra lapas zīmē to, kādas izjūtas viņā šis darbs raisījis, kādas redzes gleznas radījis. Laura atceras, ka skolas laikā skolotājiem nereti teikusi, ka viņa nezīmēs cilvēkus, jo viņai to nepatīk darīt un tie nepadodas. Bet tagad lielākoties darbos redzami tieši cilvēki, akcentējot viņu emocijas.

Laura kādreiz gribētu salikt visus savus zīmējumus mapītē, taču arī viņai piemīt mūziķiem raksturīgais niķis, ka neko nevar sakārtot, ka visi darbiņi atrodas, kur kurais. Lai gan savākt visus zīmējumus vienkopus nebūtu nemaz iespējams, jo lielākoties tie pie kāda aizceļojuši kā dāvana. Laura smaida, ka parasti cilvēks, kas saņem viņas darināto velti, neko nespēj pateikt. Pirmkārt, tāpēc, ka tas ir kas skaists, īpaši viņam veidots. Otrkārt, daudzi nemaz nezina, ka Laura apveltīta vēl ar zīmēšanas talantu, un tādēļ pārsteigumā vārdi vienkārši nenākot pār lūpām.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”   

Lauras darbos lielākoties attēlotas cilvēku emocijas.