Trešdien Cēsīs notika Draudzīgā aicinājuma fonda organizēts pasākums, kurā godināja izglītības iestādes, kuras uzrādījušas labākos sasniegumus centralizētajos eksāmenos (CE) 12. klasēm. Svinīgajā apgalvošanas ceremonijā atzinība tika izteikta 11 dažādās nominācijās četrās skolu kategorijās. Godalgas saņēma arī J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola un Grobiņas ģimnāzija.

Jau astoto gadu Draudzīgā aicinājuma fonds veido skolu reitingus, kuros iekļautas skolas ar vispārējās vidējās izglītības programmām. Fonds apbalvo labākās izglītības iestādes pēc CE rezultātiem par sasniegumiem latviešu valodā, angļu valodā, matemātikā, dabaszinībās, vēsturē un arī par izaugsmi katrā no šiem mācību priekšmetiem, atsevišķi vērtējot ģimnāzijas, pilsētu vidusskolas, lauku vidusskolas un specializētās skolas.

Grobiņas ģimnāzija saņēma divas balvas, tās nopelnītas nominācijās “Izaugsme latviešu valodā” un “Izaugsme angļu valodā”. “Esam priecīgi un gandarīti, ka varam stāvēt uz vienas skatuves ar Rīgas 1. ģimnāziju!” uzsvēra Grobiņas ģimnāzijas direktore Laila Urbāne. “Domāju, ka visvairāk par to jāpateicas tieši mācību priekšmetu skolotājiem. Mani iepriecina, ka šajā apbalvojumā tā arī teikts – latviešu un angļu valodas skolotājiem par izcilu izaugsmi valodas mācīšanā. Loģiski, ka skolotājs ir pats pirmais, kas strādā ar jauniešiem, un būtiski ir, kā viņš strādā, kādas metodes pielieto, kā paplašina skolēnu redzesloku. Nākamais, protams, ir bērni – cik motivēti viņi ir, ko grib sasniegt. Vēlos uzslavēt arī vadības komandu, it īpaši mācību pārzini, par mērķtiecīgu mācību procesa vadīšanu. Tiek domāts gan par talantīgajiem bērniem, gan par bērniem ar īpašām vajadzībām, jo katram bērnam ir svarīgs atbalsts un novērtējums.”

Balvu saņēma arī J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola, kam bijusi lielākā izaugsme vēstures eksāmena rezultātos starp pilsētas vidusskolām. Skolas direktore Inta Freiberga pauda lepnumu par šo novērtējumu.

Savukārt Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere “Kurzemes Vārdam” uzsvēra, ka šādu reitingu, kurā tiek vērtēti tikai CE rezultāti, nevar uzskatīt par objektīvu. “Tāds ir mans un pārvaldes viedoklis. Eksāmeni nevar būt vienīgais skolas izglītības kvalitātes rādītājs, to nosaka vēl daudzi citi faktori. Taču arī valsts līmenī nav nodefinēti visi kritēriji, pēc kuriem iespējams noteikt skolas darba kvalitāti,” pauda pārvaldes vadītāja. “Ir skolu sadarbības formas, līdzdalība projektos, papildu finanšu piesaistīšana un vēl daudzi faktori. CE rezultāti ir ļoti šaurs kvalitātes rādītājs, kas turklāt veicina neveselīgu konkurenci skolu starpā.”

Tāpat būtiski būtu ņemt vērā vēsturisko situāciju, proti, kā katrā reģionā pret izglītības attīstību pašvaldības izturējušās agrāk. K. Niedre-Lathere piemin arī jauno izglītības satura standartu, kas būtībā nav vērsts uz sasniegumiem, bet gan uz mācīšanās procesu. “Ļoti labi zinām, ka procesa kvalitāti ne vienmēr atspoguļo gala pārbaudījums, jo skolēnam eksāmenā nāk klāt stress un emocionālais stāvoklis. Tāpēc vispirms jau valstiskā līmenī būtu jādefinē, kā novērtēt izglītības kvalitāti,” uzsver Izglītības pārvaldes vadītāja.