Ar Liepājas 1.ģimnāzijas 12.klases skolēniem tiekamies, kad centralizētais eksāmens angļu valodā tuvojas noslēgumam. Beigusies rakstīšanas un klausīšanās daļa, bet priekšā vēl runāšana. Puiši liekas mierīgi un nosvērti, sejā lasāma atvieglojuma sajūta, jo lielākais jau aiz muguras, bet meitenes vēl spēcīga satraukuma varā.

Reinis Raudiņš sajūtas raksturo ar vienu vārdu – čils! – jo viss ir beidzies un viss ir kārtībā, lai gan nakti pirms eksāmena nav varējis gulēt. Stress darījis savu. “Vienkārši sēdēju un nedarīju neko,” pastāsta Reinis. Savukārt viņa klasesbiedrs Kristaps Deimantovičs atzīstas, ka satraucies nebija. “Viņš vienkārši no dabas gudrs,” saka Reinis, un abi izplūst smieklos. “Angļu valoda nebija tas grūtākais. Matemātika baida,” atguvis nopietnību, saka Reinis, bet Kristapu – literatūras analīzes daļa. Abiem blakus sēž Liepājā pazīstamais šahists Ritvars Reimanis. Arī viņam šogad jābeidz 12.klase. “Visi uztrauc,” atbild jaunietis, kad jautāju, par kuru no pārbaudījumiem viņam visvairāk bail, taču piekrīt, ka pēdējā brīdī neko sagrābt nevar, jo “kas nu ir, tas nu ir”. “Viņam grūta galva,” jokus turpina plēst Reinis. Ritvars neslēpj, ka meklējis internetā, vai kaut kur neuzpeld eksāmenu atbildes, taču, vai būtu tās iegādājies, ja palaimētos atrast, viennozīmīgi atbildēt nevar. Reinis saka, ka labprāt nopirktu, bet nav pārliecības vai kāds tevi negrib apmānīt, iesmērējot neīstas atbildes. “Labāk neriskēt, jo var iegrābties vai paņemt ciet tevi pašu kā pircēju. Iespējams, kāds tieši tādus meklēt, lai sauktu pie atbildības,” brīdina Reinis.

Neko īpašu puiši pirms eksāmena nav darījuši, strādāts ir visu mācību gadu, apmeklētas konsultācijas. Zina, ka citi klasesbiedri nakti pirms eksāmena lasījuši grāmatas, atkārtojot gramatiku, lai gan Reinis iesaka to nedarīt, jo “tik un tā neko neiemācīsies”. Arī nekādas īpašas tradīcijas nav ievērotas, lai pielabinātu labu vērtējumu. “Galvenais ir kārtīgi izgulēties un atpūsties,” iesaka puiši, bet pēc tam atslābināties un izvēdināt galvu, piemēram, pastaigājoties.

Savukārt Jurģis Muskats klausīja skolotājas ieteikumam, un pirms gulētiešanas zem spilvena palika papīra lapu, uzrakstot vērtējumu, kādu vēlētos saņemt eksāmenā. “Ticu, ja cilvēks daudz par to domā, tad tas piepildās,” viņš smaidot skaidro. Un tā Jurģis rīkosies arī pirms citiem eksāmeniem un ieskaitēm. “Zinu, ka citi mēģina sadabūt atbildes vai pašus eksāmenus, bet es ne. Jāpaļaujas uz savām spējām,” uzskata Jurģis. Arī viņš iesaka pirms eksāmena kārtīgi izgulēties, jo ar skaidru galvu var vairāk uzrakstīt.

“Esmu riktīgi priecīga! Man nekas nelikās grūti,” atzīstas Liene Ozola. Tā kā universitātē Anglijā, kur jauniete plāno tupināt mācības, eksāmena rezultāts nav no svara, jo ir nepieciešama tikai vidējā gada atzīme šajā mācību priekšmetā, stresa nav bijis. Arī pirms tam īpaši viņa nav gatavojusies. “Tas, ka palasīju grāmatu, paklausījos mūziku, neskaitās,” saka Liene, jo ar to saskaras ikdienā. Viņa, līdzīgi kā puiši, pirms eksāmeniem iesaka nesatraukties un nestrēbt karstu, jo “citādi visu var salaist pilnīgā putrā”. Liene uzskata, ka viss ir katra paša rokās un netic, ka eksāmena laikā rodas apgaismība, kā vajadzētu darīt. “Ir jāapzinās savas spējas,” viņa saka. “Manuprāt, visa pamatā ir veiksme. Un es ticu tai!”

“Tagad domājam par to, kāds būs rezultāts,” skaidro Sendija Beģe, kad jautāju, kāpēc meitenes, atšķirtībā no zēniem, kas jau atguvušies, tik satrauktas. “Tāda ir sieviešu loģika,” viņa smejoties piebilst. Lielākais uztraukums bijis nevis par priekšā gaidāmo pārbaudījumu, bet par to, ko varētu nezināt. “Stresosim līdz pat jūlija vidum,” nopietni novelk Sendija. Savukārt viņas klasesbiedrene Zane Metene aicina ar mierīgu prātu uztvert visu notiekošo. Papīra lapu vai klades un grāmatas zem spilvena nav likušas neviena no viņām, taču ir dzirdēts, ka citi nakti pirms eksāmena skaļi izkliedz atzīmi, kādu vēlētos saņemt. Ticēt tam vai ne ir katra paša ziņā.