Ik rudeni, kad rūsganas, sārtas un dzeltenas sāk krāsoties koku lapas, atceramies Ulda Stabulnieka dziesmu “Nāk rudens izgreznot Latviju”. Tieši šis ir īstais laiks, lai dotos uz Siguldu, kur dabas mākslinieka otas pieskāriens jūtams ļoti izteikti. Sigulda. Pilsēta Gaujas Nacionālā parka teritorijā, aptuveni 53 km no Rīgas. Sākusi veidoties pēc 1889.gada, bet pilsētas tiesības tai piešķirtas 1928.gadā.

1953.gadā Siguldas Aizgaujas daļā iekļauta Krimulda un Turaida. Katrai no šīm agrāk suverēnajām pilsētas sastāvdaļām ir sena, leģendām apvīta pagātne, kas iemūžināta iespaidīgos vēstures pieminekļos.

Sigulda ir nozīmīgs tūrisma centrs, kas vilina ļaudis no Latvijas un pasaules. Un Gaujas krastos apskates vērta ir ļoti daudz. No 13.gadsimtā būvētās Siguldas pils gan pāri palicis maz – mūri. Taču tie tiek lietderīgi izmantoti – vēstures pieminekļa centrā ierīkota brīvdabas estrāde. Taču turpat netālu – aizsarggrāvja otrā pusē – vēl šodien lepni slejas Jaunā pils, kas būvēta 1881.gadā.

Braucot uz Siguldu, būtu grēks neapmeklēt Turaidu, kas atrodas blakus. Otrpus Gaujai augstajā senlejas krastā paceļas slavenais Turaidas pilskalns. Vietvārds Turaida esot cēlies no lībiešu vārdiem Toro (dievs) un aida (dārzs). Turaidas pils kā cietoksnis pastāvējusi līdz 1776.gada ugunsgrēkam. Tagad no pils atlicis maz – vairums koka daļu nopostīts. Tomēr tūristi, uzkāpjot skatu tornī, var pārliecināties, cik prasmīgi – neregulāri, piemērojoties Gaujas stāvkrasta reljefam, – pils būvēta. Apskatāms arī Turaidas muzejrezervāts, kas dibināts 1988.gadā. Tas aptver 41 ha plašu teritoriju, kurā ierīkotas dabas takas un, atzīmējot dainu tēva Krišjāņa Barona 150.dzimšanas dienu, izveidots Dainu dārzs.

Taču ne jau tikai pilis un to apkaime ir apskates vērta. Noteikti jāredz ap 10 m augstā, tikpat platā un 12 līdz 14 m dziļā Gūtmaņa ala, kas izveidojusies smiltsiezī Gaujas krasta nogāzē starp Krimuldu un Turaidu. No alas iztek avots, bet tās sienas izraibina apmeklētāju uzraksti pat no 16.gadsimta. Turklāt ar šo vietu saistās leģenda – latviešu versija par tematu “Tristans un Izolde”. Baznīckalnā atrodas Maijas – Turaidas Rozes – kapa vieta.

Par Maijas mīlestību līdz mūsdienām saglabājusies leģenda. Stāsts sakņojas notikumā, kas risinājies Turaidā 17.gadsimtā. 1601.gada maijā zviedru karapulki ieņēmuši Turaidas pili, un pēc kaujas pils rakstvedis Greifs starp nogalinātajiem atradis dažas nedēļas vecu meitenīti. Greifs aiznesis viņu mājās un nosaucis par Maijiņu. Maija izaugusi par daiļu jaunavu, viņas skaistuma dēļ dēvētu par Turaidas rozi. Gaujas pretējā krastā – Siguldas pilī – dzīvojis viņas līgavainis dārznieks Viktors Heils. Vakaros viņi satikušies pie Gūtmaņa alas. Poļu armijas dezertieris Jakubovskis iemīlējis Maiju un vēlējies viņu precēt, taču meitene bildinājumu noraidījusi. Tas Jakubovski saniknojis, viņš nolēmis iegūt Maiju ar varu. Licis izgatavot zīmīti Viktora rokrakstā un tā aizvilinājis meiteni uz ierasto tikšanās vietu. Kad Maija ieradusies un sapratusi, ka ir piekrāpta, viņa nolēmusi labāk mirt, nekā tikt apkaunota.

Taču ir arī mūsdienīgākas lietas. Sigulda ievērojama arī ar savu gaisa trosu ceļu. Kopš 1969.gada no Siguldas uz Krimuldu un atpakaļ var nokļūt ar gaisa vagoniņu (šoruden šis prieks maksā 5 latus). Nav reģistrēti gadījumi, ka tas būtu nokritis. Atbildīgie apgalvo, ka nelaime nevarot notikt, jo vagoniņam regulāri veicot apkopi. Taču citas ķibeles gan bijušas. Reiz, kad Siguldas apkaimē atvienota elektrība, tūristi no Lielbritānijas piecas stundas karājušies gaisā. Citreiz gaisa tramvajiņš avarējis – tā vadītājs aizsnaudies, un vagoniņš ietriecies trošu ceļa stacijas sienā, liekot ciest tūristiem no Vācijas.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

Turaidas pils un gaisa tramvajs – divas lietas, kas visvairāk raksturo Siguldu. Turklāt tieši no šīm vietām vislabāk pārskatāma apkārtne.