Līdz augusta vidum turpināsies Liepājas domes finansētā skolēnu nodarbinātība vasarā. 200 bērnu vecumā no 13 līdz 14 gadiem iekļuva to laimīgo skaitā, kam šovasar bija iespēja divas nedēļas strādāt.

Pārējiem skolēniem – darba  meklētājiem – iespējas strādāt salīdzinājumā ar citiem gadiem bija pavisam ierobežotas. Bet daudziem, lai kā arī gribētos strādāt, nekas cits neatliek, kā joprojām dīki vadīt dienas, gaidot jauno mācību gadu.

Roberts ir 17 gadu veca dēla tēvs un neslēpj savu niknumu – puika visu vasaru vai nu sēž pie datora un nemitīgi spēlē spēlītes, vai bezmērķīgi klīst apkārt.

Līdzīgā situācijā ir lielākā daļa to skolas vecuma jauniešu, kam pērnvasar darba meklēšana nebija nekāda problēma. “Mēs vienkārši beidzamies nost aiz garlaicības,” atzīstas 16 gadu vecās Ieva un Marta. “Cik var dzīvoties pa pludmali un staigāt ar draugiem pa ielām? Savu naudu gribam, kauns visu prasīt vecākiem. Bet nekā, lai gan esam apstaigājušas kādas piecdesmit vietas.”

To, ka šovasar skolēnus darbā neņems, jau jūnija sākumā sarunā ar redakciju atzina daudzu to uzņēmumu vadītāji, kur visus iepriekšējos gadus bija atradies darbs gan pašu darbinieku bērniem, gan arī citiem skolēniem.

Tieši tāpēc, ka pašu spēkiem darbu atrast ir neiespējami, par laimīgiem var saukt tos 200 skolēnus, kuri no 687 bērnu lielā gribētāju pulka dabūja darbu ar pašvaldības atbalstu, kas viņu nodarbinātībai šogad piešķīra 11 tūkstošus latu. Katram bērnam dota iespēja strādāt divas nedēļas, par darbu nopelnot 45 latus. Te gan ar 1. jūliju valsts ieviesa korekcijas – sakarā ar to, ka ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu no 90 latiem samazināja līdz 35 latiem, ar jūliju arī mazajiem strādātājiem 45 latu vietā aldziņa ir 38 lati un 29 santīmi.

Skolēnu darbu koordinē pašvaldības aģentūra “Nodarbinātības projekti”, tās direktors Zigmunds Cīrulis atzina:  visvairāk iepriecinot tas, ka ne no vienas vietas, ne no viena darbu vadītāja, kas strādā ar skolēniem, līdz šim nav bijusi neviena sūdzība, ka kāds negribētu kaut ko darīt, ka slinkotu vai izvairītos no kāda darba. Visvairāk skolēnu strādā dažādās skolās, kur palīdz sakopt pagalmu, ravē dobes, laista puķes, tīra telpas un dara citus darbus.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 30. jūlija numurā.

Madara tik smaida – šie darbi nemaz neesot garlaicīgi.