Tautas mākslas un kultūras centra sieviešu koris “Aija” diriģentes Guntas Vites mākslinieciskajā vadībā pēdējā desmitgadē kļuvis par vienu no labākajiem Liepājā. Varētu teikt arī – par labāko, ja rēķinām, ka tas kā kompakts ansamblis, ar ilggadējiem, stabiliem dziedātājiem katru gadu piedalās vai arī pats rīko ap 14 koncertu un katru gadu veiksmīgi startē arī kādā vai pat divos starptautiskos koru konkursos un festivālos.

Kā kucēni dīķī

“Aija” ir pavasara bērns, varbūt arī tāpēc tam ir tik saulains un dzīves prieka piepildīts gājums. Koris dzimis 1992.gada 6.martā. Tā ir diriģentes Guntas Vites dzimšanas diena, un viņa to izvēlējās, lai mēģinātu organizēt pašai savu kori, uzaicinātu tos jauniešus, kuri vēlētos dziedāt kopā tādā jauneklīgā, jestrā pulkā.

“Ziniet, tolaik cilvēkos vēl nebija izplēnējis Atmodas gars, pāri plūstošs entuziasms, ticība nacionālajām vērtībām,” atceras diriģente. “Nesen, 1990.gadā, bija aizvadīti XX Dziesmu un deju svētki – pirmie atjaunotajā Latvijas valstī. Tie ienesa daudz jauna šajos tautas dziedāšanas svētkos, kas uzdeva toni nākamajiem. Bez lielajiem kopkoru koncertiem Mežaparka estrādē notika arī simfoniskās mūzikas un garīgās mūzikas koncerti ar lielas formas skaņdarbiem. Es jau biju gadus desmit vadījusi gan Neredzīgo biedrības kori, gan arī savas darbavietas – Emiļa Melngaiļa Mūzikas vidusskolas Bērnu skolas kori. Jutu tādu spēku pieplūdumu un enerģiju, ka radās ideja pamēģināt izveidot pašai savu kori. Pirmajā reizē uzņemšanā Latviešu biedrības namā atnāca 20 meitenes un viens puisis. Lai gan pirmajā gadā koncertos uzstājāmies kā jauktais koris, jo tajā brīdī pievienojās arī izpalīgi, mani audzēkņi – puiši, tomēr bija skaidrs, ka tas būs meiteņu koris. Ar vīru balsīm vienmēr bijušas problēmas un jo gadus, jo lielākas,” ir atklāta Gunta Vite.

Jau pēc gada jaunais koris ar zaļajiem dziedātājiem, kuriem ai cik krietni vēl vajadzēja strādāt, lai apgūtu Dziesmu svētku repertuāru, jau piedalījās skatēs. Tāpat kā kucēni tiek iesviesti dīķī, lai iemācītos peldēt. Jauniņo sniegumu izvērtēja tādi slaveni kordiriģenti kā Imants un Gido Kokari, Ausma Derkēvice, Jānis Zirnis, Edgars Račevskis un citi. Gunta Vite uzsver: “Mana vislielākā autoritāte vienmēr bijusi un ir diriģente Ausma Derkēvice, kas slaveno Rīgas sieviešu kori “Dzintars” izveda starptautiskajā arēnā un izaudzināja par vienu no labākajiem un pazīstamākajiem.”

Neticami, bet ceļš uz XXI Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem 1994.gadā bija izcīnīts! Tagad steidzīgi vajadzēja korim dot vārdu, lai pieteiktu lielajiem dziedāšanas svētkiem. Tajā laikā turpat Ludviķa ielā bija kafejnīca “Aija”, kas drīz vien bija kļuvusi par neformālu pulcēšanās vietu radošajiem ļaudīm – dzejniekiem, māksliniekiem, mūziķiem. Tobrīd tas šķita tāds jauks, latvisks vārds, kas sasaucās arī ar Jāņa Jaunsudrabiņa grāmatām, sievišķīgs un dziedoši vijīgs – jā, lai būtu “Aija”, vienisprātis bija koristes.

Meitenes dodas iekarot Eiropu

“Tagad, gatavojoties jau ceturto reizi piedalīties lielajos Dziesmu svētkos, sev negaidot atklāju interesantu faktu,” turpina “Aijas” diriģente. “Kad 1998.gadā, XXII Dziesmu svētkos, Latvijas koru karos izcīnījām 3.vietu, es izskaitļoju, ka pagājuši 32 gadi, kopš kāds Liepājas koris iekļuvis pirmajā trijniekā. Līdz “Aijai” pirms daudziem gadiem tas bija jauktais koris “Līva” ar  diriģentu Jēkabu Ozoliņu priekšgalā. XXIII Dziesmu svētkos sieviešu koru grupā ierindojāmies 5.vietā. 2001.gadā labi nodziedājām arī svētkos “Rīgai – 800” un 2002.gadā Baltijas valstu Dziesmu svētkos Klaipēdā. Tagad par godalgotajām vietām koru karos mums no Liepājas vienmēr iznāk draudzīgi sacensties ar Ilzes Valces vadīto Pedagoģijas akadēmijas sieviešu kori “Atbalss”,” ne bez lepnuma secina Gunta Vite.

Piecpadsmit darbības gados “Aija” piedalījusies vairāk nekā desmit starptautiskos konkursos. Šovasar Romā būs jau (kāda sakritība!) 15.reize. Bet pirmais nozīmīgais starts bija 1996.gadā, kad “Aijas” meitenes sevi spilgti pieteica starptautiskajā jauniešu koru konkursā “Rīgas zīle” un ieguva 2.vietu. Tās bija gluži kā iesvētības augstākam mērķim – iekarot Eiropu. Tajā pašā gadā bija pirmais konkurss ārpus Latvijas –”Chorus Chamerus” Čehijā, kur sieviešu kamerkoru grupā tika izcīnīta 1.vieta un speciālbalva par labāko tehnisko izpildījumu. Tad bija dalība konkursos Spānijā, Lietuvā, Ungārijā, Itālijā, Vācijā, Francijā (sīkāk skat. tabulā).

Katrs konkurss ir devis savus pārdzīvojumus – smieklus un asaras, katra valsts un tās cilvēki ir atklāsmes vērta, tomēr tik fantastisks un galvu reibinošs notikums kā tikšanās ar tālo un mūsu kultūrai atšķirīgo, eksotisko zemi Ķīnu nav salīdzināms. “Aijas” dalība pasaules koru 4.salidojumā, kas risinājās Sjamenā – Ķīnas modernajā nākotnes pilsētā, mūsu meiteņu snieguma novērtējums ar Zelta diplomu kvalifikācijas raundā un Sudraba medaļu finālā ir kora pagaidām augstākā virsotne. Sjamenā konkursos piedalījās vairāk nekā 400 koru, mūsu “Aija” kopā ar Māra Sirmā vadīto kori “Kamēr…” un Ivara Cinkusa vīru kori “Gaudeamus” spīdoši reprezentēja Latvijas valsti un latviešu kordziedāšanas augsto profesionālo līmeni.

Par repertuāru, projektiem un sadarbību

15 darbības gados koris “Aija” apguvis un uzkrājis plašu un daudzveidīgu repertuāru – no renesanses šedevriem līdz mūsdienu komponistu žuburotajām partitūrām, no tautas dziesmām līdz garīgās mūzikas lielo formu skaņdarbiem. Goda vietā allaž ir latviešu komponistu, arī liepājnieku Selgas Mences un Agra Engelmaņa kora dziesmas. Selgas Mences lielas formas darbs simfoniskajam orķestrim un sieviešu korim “Zemes dziesma” tika rakstīts speciāli “Aijai” 10 gadu jubilejā 2002.gadā. Tas atskaņots ne tikai Liepājā, bet arī Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā.

Ar Liepājas domes atbalstu sadarbībā ar komponistu Romualdu Kalsonu un dzejnieku Olafu Gūtmani tika īstenots jauns projekts, kas bija veltīts Līvas ciema 750 gadu jubilejai. Šis darbs izpelnījās īpašu uzmanību Starptautiskajā koru konkursā Ungārijā, kas pazīstama ar savu augsto kordziedāšanas kultūru.

Koris “Aija” nekad nav atteicies dziedāt gan Latvijai, gan mūsu pilsētai un rajonam nozīmīgos sarīkojumos, labdarības koncertos, skolās, dievnamos. Par to un sasniegumiem konkursos, kā arī Latvijas un Liepājas vārda cildināšanu pasaulē tas saņēmis atzinību un pateicību no pašvaldības un Kultūras ministrijas.

Savu piederību Liepājai kā Lejaskurzemes centram koris “Aija” akcentē ar košajiem Nīcas tautastērpiem – sarkanajiem brunčiem, baltajām blūzēm, greznajām melnajām samta vestēm un krāšņajiem vainagiem. Ne tikai ar dziedājuma kvalitāti, bet arī ar šiem tautastērpiem meitenes iekarojušas klausītāju un vietējo iedzīvotāju sirdis Eiropā un pasaulē. Pirmajos koncertos “Aijas” meitenes piedalījās, ģērbušās baltās blūzēs un pelēkos vadmalas svārkos, apjoztos ar tautisku izrakstītu jostu, un pastaliņām kājās, bet tagad papildus Nīcas tautastērpiem koristēm ir arī mūsdienīgi koncerttērpi.

Tas ir dārgs prieks, bet nepieciešams, jo koris dzied dažādos svētku un garīgās mūzikas koncertos, arī reprezentatīvos sarīkojumos gan lielās zālēs un dievnamos, gan arī svinīgās pieņemšanās. Šajos gados tādi ir bijuši daudzi, bet rit laiks, tērpi nolietojas, arī mode un prasības mainās. Tādēļ bez Pilsētas domes un sponsoru finansiālā atbalsta neiztikt. Arī tagad ar Kultūras pārvaldes un domes priekšēdētājas pirmās vietnieces Silvas Goldes ieinteresētību un atbalstu tiek atrastas finanses gan koncertiem, gan tērpiem. “Tomēr daļu no kora pirmā melno mežģīņu koncerttērpa, kuru mums savulaik uzdāvināja firma “Lauma”, esmu vēlāk iestrādājusi zem melnās samta kleitas,” nostalģiski piebilst Gunta Vite.

Savam korim uzticīgās

Kas gan būtu koris bez talantīgajām un entuziasma pilnajām dziedātājām? Šobrīd “Aijā” dzied 40 koristes, bet koncertos un konkursos aktīvi piedalās vidēji 30. Mūsdienās ne tikai vīrieši aizņemti darbā, arī sievietes ir ne tikai mājasmātes, bet nereti arī ieņem nozīmīgus posteņus firmās un uzņēmumos, strādā par juristēm, skolotājām utt. Tomēr “Aija” ir tik ļoti pie sirds, ka meitenes aiziet dekrētā, izauklē bērniņus un atgriežas korī. Daļa koristu dodas studēt vai aizbrauc uz ārzemēm. Tā vienmēr ir abpusēji sāpīga šķiršanās.

Tomēr liela daļa ir uzticīga korim no paša sākuma. No pirmās dienas “Aijā” dzied nu jau divu bērnu māmiņa Mairita Kalvēna, viņai seko Sondra Krauze, kas bieži izpilda arī solo partijas, kormeistares Ilze Āboliņa un Arta Berga, kā arī Gunita Riežniece, Guntas Vites audzēkne, kura izaugusi par diriģenti. Daudzus gadus korī dzied Laima Šnipke, Baiba Davidaite, Inese Biķe, Agita Fridberga, Linda Kravcova, Iveta Vīksna, Solveiga Tiļuga, Signe Svenne, Aija Pusaudze, Dagnija Kalniņa, bet Airisa Timofejeva un Ilze Kāle regulāri brauc uz mēģinājumiem no Gaviezes.

Gunta Vite ir apjukusi, jo visas koristes nenosaukt. “Mums korī ir cilvēks, uz kuru mēs visas vienmēr varam paļauties. Tā ir Alda Tabora. Viņa ilgus gadus bija kora vecākā, bet tagad ir kora biedrības valdes priekšēdētāja. Man atšķirībā no daudziem citiem diriģentiem ir tā privilēģija, ka varu savu laiku veltīt kormēģinājumiem, repertuāra apguvei, jo ar organizatoriskajiem darbiem lieliski tiek galā Alda. Tā ir liela priekšrocība,” saka kora mākslinieciskā vadītāja Gunta Vite.

2004.gadā tika reģistrēta “Liepājas kora mūzikas biedrība “Aija””, kuras valdes priekšsēdētāja ir Alda Tabore. Tas ir vienīgais koris mūsu pilsētā, kas spēris šādu soli. Bet tas devis iespēju vērsties pie dažādiem fondiem, sadarboties ar citām biedrībām Latvijā un ārvalstīs, kā arī piesaistīt sponsorus. Piemēram, 2005.gadā “Aija” uzsāka sadarbību ar vācu mūzikas biedrību “Frohsinn”. Jau notikusi abpusēja viesošanās, tiek plānoti jauni muzikāli projekti Vācijā un 2008.gadā Latvijā.

“Aijas” cienīgs jubilejas koncerts – ar vērienu un viesmāksliniekiem

Jā, tā tas ir – koris “Aija”, kā neviens cits, vienmēr prot savas jubilejas atzīmēt ar vērienu: vai nu atļaujoties nedēļu garu ekskursiju pa Francijas dienvidu brīnišķīgajām pilsētiņām, neaizmirstot iegriezties arī Parīzē, vai uzaicinot kādu no lielajiem Rīgas koriem, vai kā citādi. Laiki mainās, aug skatītāju un klausītāju prasības. Tādēļ savu 15.dzimšanas dienu “Aija” atzīmēs, uzaicinot savus draugus un cienītājus neklātienes ceļojumā pa tām valstīm, kurās koris ir viesojies. Uz ekrāna video un audio ierakstos, kā arī ar skaņas un gaismas efektiem jubilejas koncerta viesi it kā no lidojuma varēs izsekot meiteņu piedzīvojumiem Latvijā, Čehijā, Spānijā, Lietuvā, Ungārijā, Vācijā, Francijā, Ķīnā un Itālijā. Pa vidam skanēs arī dalībnieku un līdzbraucēju atmiņu zibšņi.

Koncertā dziedās pati jubilāre, spēlēs E.Melngaiļa Mūzikas vidusskolas simfoniskā orķestra grupa, instrumentālais trio, būs iespēja klātienē dzirdēt projekta “Bradans” “Eirovīzijai” pieteikto un žūrijas atbalstīto dziesmu “Dundari-dandari” Igetas Gaiķes un pavadošās grupas izpildījumā. Notiks arī ugunīgu deju priekšnesumi. Koncerta rozīnīte nenoliedzami būs Latvijā populārā itālieša dziedātāja Roberto Meloni uzstāšanās. Būs arī citi pārsteigumi. Programmu vadīs Igeta Gaiķe un Māris Šveiduks. Koncerta režiju veidojusi svētku aģentūra “Pūķis”.

* * *

Jubilejas nāk un aiziet – pienākumi un darbs paliek. Sieviešu koris “Aija” gatavojas XXIV Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem 2008.gadā. Bet šovasar tas dosies jau uz nākamo starptautisko garīgās mūzikas konkursu Romā. Lai veicas!

Kora “Aija” dalība konkursos
Dibināts 1992.gada 6.martā.
1994.gadā: dalība XXI Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos.
1996.gadā: starptautiskajā jauniešu koru konkursā “Rīgas zīle” – 2.vieta.
1996.gadā: Čehijā starptautiskajā konkursā “Chorus Chamerus” – 1.vieta sieviešu kamerkoru grupā un speciālbalva par labāko tehnisko izpildījumu.
1997.gadā: mūzikas festivālā Spānijā, Katalonijā – Gunta Vite saņem atzinību kā diriģente.
1997.gadā: Stasa Šimkusa starptautiskajā koru konkursā Klaipēdā – 1.vieta;
1998.gadā: XXII Vispārējo latviešu dziesmu svētku koru karos – 3.vieta.
1998.gadā: starptautiskajā konkursā Ungārijā, Pečā – 3.vieta.
1998.gadā: starptautiskajā garīgās mūzikas konkursā “Amici della Misica Scara” Itālijā, Romā – Bronzas medaļa.
1999. gadā: Stasa Šimkusa starptautiskajā koru konkursā Klaipēdā – 3.vieta.
2000.gadā: 2.starptautiskajā koru konkursā “isola del Sole” Itālijā – 1.vieta un Zelta kauss.
2001.gadā: svētkos “Rīgai – 800” – starp labākajiem novadu koriem.
2002.gadā: Baltijas valstu Dziesmu svētki Klaipēdā.
2003.gadā: starptautiskajā konkursā Ungārijā, Pečā – 3.vieta.
2003.gadā: XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku koru karos – 5.vieta.
2004.gadā: Kurzemes novada Dziesmu svētki Skrundā; Jāzepa Vītola Mūzikas dienas Gaujienā; Emiļa Melngaiļa Mūzikas dienas Vidrižu pagasta Melngaiļos.
2004.gadā: 5. starptautiskajā koru konkursā Vācijā, Elsenfeldā – Sudraba diploms un Bavārijas Ministru prezidenta balva “Bavārijas lauva” par obligāto darbu – Dž.Verdi “Laudi alla vergine Maria”.
2005.gadā: Kurzemes novada Dziesmu svētki Saldū; Ogres Mūzikas dienas; pirmā Latvijas Koru diena Liepājā.
2005.gadā: dalība prestižajā koru konkursā “Florilege Vocal de Tours” Francijā.
2005.gadā: nodibināta sadarbība ar vācu mūzikas biedrību “Frohsinn” (“Priecīgs prāts”), kam seko vieskoncerti Kirhcellē un citās Vācijas pilsētās.
2006.gadā: dalība Kurzemes novada Dziesmu svētkos Pāvilostā.
2006.gadā: 8.starptautiskais koru konkurss “Rītdienai – miers un draudzība” Pekinā.
2006.gadā: pasaules koru 4.sacensībās Ķīnā, Sjamenā – Zelta diploms kvalifikācijas raundā un Sudraba medaļa finālā.
2007.gadā: 7. starptautiskais garīgās mūzikas festivāls “Sudraba zvani” Daugavpilī.

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”

Visatbildīgākā uzstāšanās – Dziesmu svētki.

“Aija” piedalās valsts nozīmes kultūras sarīkojumā Lestenē. 

Pēc kārtējās uzstāšanās konkursā emocijas un pārdzīvojums sit augstu vilni.

Vistālākais un eksotiskākais brauciens – Ķīna.