Kurzemes pusē ziema visbiežāk ir nepastāvīga, taču šogad tā mūs lutinājusi un devusi vienreizēju iespēju nodoties aktīvajām ziemas nodarbēm – slēpošanai un dēļošanai jeb snovbordam. To šogad izmantojušas arī vairākas Liepājas skolas, rīkojot organizētus braucienus uz vietējiem kalniem.

Centos noskaidrot, kas mūsdienu jauniešu vidū ir iecienītāks sporta veids ziemas sezonā – slēpošana vai dēļošana. Aptaujātie jaunieši bija Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas dažāda vecuma skolēni. Ar snovu jeb dēli brauc divas reizes vairāk skolēnu nekā ar slēpēm. Jautājot, kāpēc skolēns izvēlas dēli, nevis slēpes, atbildes bija visdažādākās – dēļošana ir ekstrēmāka, ”stilīgāka”, mūsdienīgāka, kā arī labāk attīsta līdzsvaru. Roberts Jaunsleinis (17): ”Dēļošana ir progresīvs sporta veids, tāpēc izvēlos to. Uz slēpēm nejūtos pietiekami ērti. Braucu snovot kopā ar skolas biedriem skolas organizētajos braucienos, un man tie ļoti patīk, jo ir lieliska kompānija un labas izvēles, kur var doties izbaudīt šo ekstrēmo sporta veidu.” Savukārt slēpotāju argumenti ir: slēpo jau kopš agras bērnības, braukt ar slēpēm ir drošāk nekā ar dēli, kā arī slēpes šķiet piesaistošākas un braukšana ar tām ir vieglāk apgūstama.

Interesanti, ka pēdējos gados Liepājas skolas organizē braucienus uz kalniem ziemas laikā, lai popularizētu šos sporta veidus, kā arī, lai labi un veselīgi atpūstos no skolas idilles.

Aktīvi braucienu organizēšanā iesaistījusies J.Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas skolotāja Gunta Ūdriņa un Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas skolotāja Signe Berga. Viņas jau vairākus gadus izkopj šo ziemas aktivitāšu popularizēšanu skolā un rīko skolēnu braucienus uz kalnu. Abas stāsta, ka ideja veidot šos braucienus radās tāpēc, ka pašas pirms vairākiem gadiem sāka nodarboties ar slēpošanu. Signe uzsver, ka pirms pāris gadiem bija idejas, kuras netika realizētas, bet tikai tagad, kad Kurzemes pusē ir atvērtas vairākas trases, radās arī interesentu klubiņš un tika rīkoti braucieni uz slēpošanas trasēm.

Gunta pirms kāda laika nolēma izbaudīt uz savas ādas, kas īsti ir slēpošana. Sāka ar ģimeni braukt uz kalnu, Guntas meitas arī bija sajūsmā, taču ar laiku šī izprieca sāka spiest uz naudas maciņu, tāpēc Gunta nolēma, ka var ieinteresēt savas audzināmās klases skolēnus, kā rezultātā jau sesto sezonu Gunta organizē braucienus uz slēpošanas vietām Kurzemē – ”Zviedru cepuri”, ”Kamparkalnu” un ”Milzkalnu”. Parasti sezonas laikā tiek organizēti divi braucieni uz kalnu, un, tomēr tas ir vairāk nekā nemaz!

Kā Signe, tā arī Gunta uzsver, ka atsaucība no skolēnu puses ir ļoti liela, nav grūti piepildīt autobusu (pat divstāvīgu), skolēni par šiem braucieniem sāk interesēties jau rudenī, taču ne visi to var atļauties. Aptuvenā izmaksa darba dienas laikā parasti ir ap 12 latiem (ieskaitot autobusa izmaksas). Skolotāju atsaucība ir dažāda, tie skolotāji, kuriem šī aktīvā ziemas nodarbe ir arī kā vaļasprieks, uz kalnu brauc kopā ar skolu, protams, ir arī tie, kuri nebrauc.

Abas skolotājas ir vienisprātis, ka – tas ir veselīgs un fizisks dzīvesveids, tas saliedē skolēnus, tiek audzināta patstāvība, neatlaidība un pacietība. Ļoti priecē tas, ka skolēni viens otru atbalsta un viens otram palīdz.

Gan Gunta, gan Signe ir informētas par to, ka šādi ziemas izbraucieni tiek rīkoti arī citās Liepājas skolās, taču Gunta uzsver, ka Vidzeme ir bagātāka slēpošanas trasēm. Kurzemnieki ir mazliet pasīvāki nepastāvīgo ziemas laika apstākļu dēļ.

Skolām, kuras dažādu apsvērumu dēļ vēl nav rīkojušas braucienus uz klanu, Gunta novēl entuziasmu, prasmi un zināšanas – lietas, kuras jānodod skolēnam, tā ir kā skolotāja misija! Signe novēl drosmi, optimismu un pārbaudīt pašiem sevi – varbūt, ka iepatīkas!

Anete Jaunzeme