Sekojot pagājušā gada veiksmīgajai pieredzei, šosestdien, 10.oktobrī, Latvijas Kristīgā studentu brālība aicina piedalīties stopēšanas sacensībās uz Daugavpili. Dalībniekiem pulksten 7.30 jāpulcējas pie Liepājas Universitātes, lai pēc tam kopīgi dotos uz stopēšanas starta vietu pie pagrieziena uz Cimdeniekiem.

Pa ceļam – dažādi uzdevumi

Sacensības norisināsies pa pāriem un, dodoties uz galamērķi, nāksies veikt dažādus uzdevumus. Piemēram, pagājušā gadā dalībniekiem pa ceļam bija jāveido stopēšanas dienasgrāmata, jānoskaidro, kas īpašs ir dažādām Latvijas vietām,  jānofotografējas pie vismaz trīs kultūrvēsturiskiem objektiem un jāatbild uz erudīcijas jautājumiem par Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, literatūru. “Tā interesantāk,” skaidro viena no organizatoriem Lelde Skalde. Sacensībās piedalīsies arī viņa pati, jo vēlas gan iepazīt tālo Latvijas pilsētu, kur pabijusi tikai vienu reizi, gan satikt studentus Daugavpilī. Lai gan laikapstākļi Leldi mazliet baida, viņa cer, ka viss būs kārtībā, taču aicina dalībniekus attiecīgi saģērbties un varbūt pat paņemt līdzi vēl kādu siltu apģērba gabalu. Pirms starta visi dalībnieki saņems instrukcijas un kartes, lai pa ceļam nenomaldītos. Kopumā nāksies pieveikt vairāk kā 400 kilometrus. Taču tos, kuri baidās stopēt un uzskata, ka tas ir bīstami, organizatori aicina labāk nepieteikties. Sākotnēji bijusi doma mēģināt aizstopēt uz Lietuvu vai Igauniju, taču galu galā izvēlēta vieta Latvijā.

Lai stopēšanas pasākumu darītu drošāku un organizatori varētu veiksmīgi sekot drosminieku gaitām, dalībniekiem ar īsziņu palīdzību būs jāinformē, kurā vietā atrodas.

Ar siltu zupu Daugavpilī stopētājus sagaidīs Latvijas Kristīgās studentu brālības pārstāvji. Paredzētas arī dažādas spēles un dalīšanās iespaidos par piedzīvoto. Savukārt nākamajā dienā iecerēta ekskursija pa Latvijas otro lielāko pilsētu. Naktsmājas nodrošinās organizatori. Atpakaļceļš uz Liepāju būs jāveic tieši tāpat – stopējot, bet, kam finanses nav šķērslis, droši varēs mājup doties ar sabiedrisko transportu.

Stopētāju stāsti

Pagājušā gadā sacensībās piedalījās pieci pāri no Liepājas, viens pāris no Ventspils. Tā kā no Ventspils sacensībās piedalījās trīs cilvēki, vienai dalībniecei nācās stopēt vienai. Valmieru veiksmīgi sasniedza visi, bet ātrākās bija meitenes no Liepājas, kas pie Valmieras ģērboņa ieradās jau ap trijiem pēcpusdienā. Komanda “Siena cilvēki”, ko veidoja Kristīne Ozoliņa un Gunārs Štrauss, finišu – Valmieru – sasniedz trešie. Lūk, spilgtākie iespaidi no viņu piedzīvojuma. “Braucienu uzsākām ar 1993.gada “Opel” automašīnu, kas mūs aizvizināja līdz Grobiņai,” atminas Kristīne. “Bijām sabriduši slapjas kājas, un no lietus glābāmies zem neliela jumtiņa. Pie Grobiņas robežas satikām savus konkurentus – Leldi un Artūru, ar kuriem tālāko ceļu līdz Rīgai veicām kopā, jo kāds busiņš dīvainā kārtā paņēma visu četrus stopētājus. Galvaspilsētā četratā devāmies kultūrvēsturisko pieminekļu fotomedībās, draudzīgi papusdienojām un kopā tikām līdz Juglai, kur mūsu ceļi šķīrās. Nostopējām kādu motociklistu, kas šoreiz sēdēja savā piecvietīgajā ”Citroen Berlingo”. Viņš mūs ātri aizveda līdz par Valmieras augstskolas kojām. Pa ceļam klausījāmies par vīra piedzīvojumiem Slovākijā un citās tuvējās zemēs, kurp viņš devies ar motociklu. Valmierā bijām pulksten 17.08. Un, lai gan pēc kontrollaika izbraucām pēdējie, veikli nogrābām trešo vietu.” Arī šogad Kristīne, iespējams, piedalīsies stopētāju sacensībās. “Tā bija interesanta pieredze, turklāt vienam no pāriem izdevās nostopēt par ātros, tad nu arī dienasgrāmatā bija lasāms ieraksts – braucam ātri, jo braucam ar ātrajiem,” smejas jauniete.

Savukārt Līgai Strikmanei, kas bija viena no trim Ventspils augstskolas studentēm, nepaveicās, un stopēt nācās vienai. Kopumā ceļš pieveikts ar piecām automašīnām, lai gan brīvības prieks, ko sniedz šāda pārvietošanās, mijies ar izmisumu. Savās piezīmēs viņa raksta: “Es tur (ārpus Rīgas uz Pleskavas šosejas – aut.piez.) noteikti esmu kādu stundu – vieta, kur pavadu visilgāko laiku, nevienu nenostopējot. Tas ir mana stopējiena viskritiskākais brīdis, kad pēkšņi cilvēciski aptveru, cik ļoti neaizsargāta es esmu viena. Mašīnas brauc ātrumā garām un daudz, un man nemaz negribas stopēt. Diezgan ilgi vienkārši eju un pat nestopēju. Pirmais brīdis, kad prieku, brīvību, “visa pasaule pie kājām” sajūtu nomaina bailes, jo saprotu, ka ar mani var notikt jebkas. Kad garām uz Valmieru pabrauc autobuss,  uz brīdi radās doma kāpt iekšā, bet neiekāpu. Pieturā uz soliņa mazliet pasēdēju, palūdzu Dievu un devos tālāk.” Pēdējo posmu līdz Valmierai Līgai palīdzēja veikt kāds igaunis, kurš devās uz Tartu. Tagad, atceroties notikušo, Līga atzīst, ka bija vērts piedalīties un neko nenožēlo. “Tie, kas nebaidās, iesaku izmēģināt, jo tas norūda raksturu, ļauj iepazīt gan dažādus pa ceļas sastaptus cilvēkus, gan mūsu skaisto valsti,” sacīja Līga.

Uzziņai

Tiem, kas vēlas piedalīties sacensībās, lūgums iepriekš pieteikties pa telefonu 27025671 vai rakstīt uz e-pastu [email protected].

Foto no Kristīnes Ozoliņas personīgā arhīva

Jevgeņiju Stūrmani un viņa “stopēšanas” pārinieci Jolantu Mazuri pagājušā gada sacensībās no Grobiņas uz Rīgu nogādāja “ātrā palīdzība”.