Kopš pagājušā gada septembra Liepājas Universitātes studenti pievērsušies mūspusē ne pārāk populāram sporta veidam – frisbijam. To līdz Liepājai atveduši jaunieši no Ventspils, kur frisbiju spēlē jau skolā. Turklāt 14.martā Liepājas Universitātes vīriešu un sieviešu frisbija komandas triumfēja Latvijas Studentu frisbija čempionātā, spraigās cīņās pieveicot citu augstskolu komandas.

Kas ir frisbijs?

Frisbijs ir bezkontakta komandu sporta veids, ko spēlē ar lidojošo disku jeb frisbiju. Spēles mērķis ir ar piespēļu palīdzību nogādāt disku otrā laukuma pusē, tādējādi savai komandai izcīnot punktu. Spēlējot augstā līmenī, spēlētājam ir nepieciešams ātrums, izturība un veiklība, tomēr vienkāršie noteikumi ļauj spēlē iesaistīties arī nepieredzējušiem spēlētājiem. Frisbiju var spēlēt uz dažādiem segumiem – brīvā dabā, telpās, kā arī pludmalē.

Frisbijs kā sporta veids radies 1968.gadā ASV, kad grupa vidusskolēnu sāka to spēlēt vasaras brīvlaikā. Citu sporta veidu vidū frisbiju izceļ tas, ka spēlētāji paši seko spēles gaitai un risina strīdus situācijas bez tiesnešu klātbūtnes. Tādējādi frisbijā ir ļoti svarīga spēles gara ievērošana, spēlētāji tiek mudināti spēlēt godīgi, cienīt pretinieku, ievērot noteikumus un, pats galvenais, izbaudīt spēli.

Latvijā regulāri notiek vairāki vietējā mēroga, kā arī starptautiskie turnīri. Kā populārākos var minēt turnīrus “Rīgas rudens” un “Jūrmalas bite”, kuri pulcē komandas no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ukrainas un Zviedrijas. Regulāri norisinās arī Latvijas čempionāts, kurā piedalās 12 vīriešu komandas un 6 sieviešu komandas.

Pasaulē ir pazīstami arī vairāki citi sporta veidi ar lidojošo disku. Kā populārākos var minēt diska golfu, frisbija frīstailu un Gutu.

Uz laukuma 14 spēlētāju

Frisbija spēlē piedalās divas komandas, kur katrā ir septiņi spēlētāji, un spēle notiek uz taisnstūra laukuma, kam abos galos ir gala zonas. Komanda gūst punktu, kad spēlētājs (metējs) piespēlē disku savas komandas biedram, kurš to noķer gala zonā, kur komanda uzbrūk. Disku uz laukuma jāpiespēlē no viena spēlētāja otram, taču spēlētājs nedrīkst pārvietoties ar disku rokās. Kamēr komanda, kurai ir disks, virzās uz priekšu pretim gala zonai, pretinieku komanda cenšas aizkavēt pirmās komandas virzīšanos uz priekšu un iegūt disku sev. Komanda iegūst disku, ja uzbrūkošās komandas spēlētāja piespēle ir nesekmīga, ja disku noķer vai notriec zemē pretinieku komandas spēlētājs, ja disks pieskaras zemei vai arī tad, ja uzbrūkošās komandas spēlētājs to noķer ārpus spēles laukuma. Ķermeņu saskarsme (fizisks kontakts) vai bloķēšana nav atļauta.

Spēle ilgst, līdz viena no komandām gūst 19 punktu ar vismaz divu punktu pārsvaru vai viena no komandām gūst 21 punktu. Kad viena komanda guvusi 10 punktu, tiek noteikts 10 minūšu puslaika pārtraukums. Spēles var būt arī īsākas saistībā ar sacensību grafiku vai arī tad, ja tas nepieciešams citu apstākļu dēļ.

Galvenais – labi noķert un piespēlēt

Liepājas Universitātes vīriešu komandas kapteinis Aleksandrs Hižņaks ar frisbiju nodarbojas jau apmēram septiņus gadus. Tieši viņš un vēl daži ventspilnieki bija tie, kas mūspuses jauniešiem ierosināja uzspēlēt šo sporta veidu, taču sākotnējais mērķis neesot bijis izveidot profesionālu komandu. “Pirms Latvijas Studentu frisbija čempionāta salasījāmies kopā, pirmajā treniņā parādīju, kā disku labāk uzmest, piespēlēt, noķert. Negaidījām, ka čempionātā uzvarēsim,” sacīja A.Hižņaks.

Spēlētājiem treniņi notiek trīs reizes nedēļā pa vienai stundai. Būtiskākais iemesls, kāpēc spēlēšanā iesaistīti tikai aptuveni piecpadsmit cilvēku, slēpjas apstāklī, ka grūti sarunāt sporta zāli. “Būtu vairāk atvēlēts treniņu laiks, varētu piesaistīt vairāk,” pārliecināts A.Hižņaks. Pašlaik viņi trenējas “Daugavas” zālē, un treniņos piedalās arī meitenes.

Sarunā ar “Kurzemes Vārdu” A.Hižņaks atzina, ka meitenes Liepājā spēlē ļoti veiksmīgi. Lai gan komandas kapteinei Gintai Grinbergai šķiet, ka ārzemēs sportisti ir daudz profesionālāki un labāki. “Un tas saprotams, jo frisbijs ārvalstīs ir daudz populārāks sporta veids nekā pie mums,” uzsvēra G.Grinberga. Viņa pastāstīja, ka treniņi kopā ar zēniem liek pamatīgi noskrieties, dažkārt viņiem pat nevarot tikt līdzi un arī uzlekt tik augstu nevar. Meiteņu starpā spēle vedoties vieglāk. “Vislabāk man patīk spēlēt telpās, jo ārā zālē slīd kājas, dažkārt traucē spēcīgais vējš. Turklāt tad nepieciešami speciāli sporta apavi,” sacīja G.Grinberga. Viņasprāt, interesanti trenēties ir pludmalē, smiltīs. Jāatzīmē, ka Ginta ar frisbiju nodarbojas kopš astotās klases, tādējādi šogad aizrit jau sestais gads.

“Šajā sporta veidā noteicošais nav ātrums, bet gan spēja labi piespēlēt un noķert. Protams, jābūt labai reakcijai, kā arī izturībai,” uzskaitīja G.Grinberga, piebilstot, ka frisbijā nav atelpas brīžu kā citos sporta veidos – visu laiku ir jābūt kustībā.

A.Hižņakam šajā spēlē patīk asie momenti, kad šķīvītis ir jānoķer, mirklis, kad jāizdomā, kā veiksmīgāk piespēlēt. Tur slēpjoties spēles azarts. “No daudziem esmu jutis negatīvu attieksmi, taču tie, kas spēlē, vinnē un sasniedz labus rezultātus, tiem ļoti patīk,” novērojis A.Hižņaks. Liepājas Universitātes komandai ir iecere šās nedēļas nogalē piedalīties Starptautiskā čempionātā Igaunijā. Taču vai tā īstenosies, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, arī finansiālajiem.

Ligita Kupčus,
“Kurzemes Vārds”

“Lai spēlētu frisbiju, nav jābūt speciālam apģērbam un apaviem. Var iztikt pat ar parastām kedām, jo spēles būtību tas nemaina – labi uzmest un noķert šķīvīti,” pārliecināts komandas kapteinis Aleksandrs Hižņaks (pirmais no labās).