Ziemassvētku laikā daudzi mākslinieki aicina uz svētku koncertiem. Arī grupa “FRAMEST”, par kuru šogad turējām īkšķus konkursa “Jaunais vilnis” laikā, ir sarūpējusi skaistu koncertu “Svētki ledus pilī”, ko Liepājas Latviešu biedrības namā varēs baudīt 15. decembrī.

Lai uzzinātu kaut ko vairāk par sarīkojumu un apvienības jauno albumu, ar kuru klausītāji tiks iepazīstināti koncertā, uzrunāju grupas baritonu, komponistu un māksliniecisko vadītāju Jāni Ķirsi. 

– Pirms vairākiem gadiem jūs ar grupu “FRAMEST” viesojāties Liepājā un par savu sniegumu guvāt labas atsauksmes. Sakiet, ar ko šoreiz iepriecināsiet liepājniekus?
– Koncertu Liepājā, kas notika pirms vairākiem gadiem, mēs atceramies ar lieliskām atmiņām. Tā bija liela pieredze un tāda kā maza skola, jo tas bija viens no pirmajiem mūsu aktīvas koncertēšanas posmiem. Liepājnieki mūs ļoti silti uzņēma, par to mums bija liels prieks. Tiesa gan, tā koncerta programma bija pilnīgi citādāka. Šis Ziemassvētku koncerts būs īsts a cappella muzicēšanas koncertšovs. Ja atskatāmies uz mūsu iepriekšējo koncertu Liepājā “Džeza zelta melodijas”, tā bija koncertprogramma ar lieliskākajiem Latvijas džeza mūziķiem – Hariju Bašu, Māri Briežkalnu un Jāni Stafecki. Bet šoreiz esam nonākuši līdz tam, ka veidojam paši savu koncertprogrammu. Būs džeza mūzika, klasiskās Ziemassvētku dziesmas, oriģinālkompozīcijas un, kā jau programmā rakstīts, arī Raimonda Paula melodijas. Domāju, būs ļoti interesanti, jo esam gatavojušies no pašas vasaras. Tas būs kaut kas nebijis Latvijā!

– Pastāstiet vairāk par savu jauno albumu, kuram par godu rīkojat koncertturneju.
– Gatavošanās tam ir bijusi visu mūsu pastāvēšanas laiku, jo dziesmas rakstītas, aranžējumi veidoti gadu gaitā. Veiksmīgā kārtā mēs esam nonākuši līdz tam, ka debijas albums ir Ziemassvētku albums. Kāpēc? Tāpēc, ka Ziemassvētku programmas esam veidojuši jau no pastāvēšanas sākuma un katru gadu izpildām pa kādam jaunam materiālam. Šogad sapratām, ka ir sakrājies brīnišķīgs materiāls. Tieši Ziemassvētkus, tieši svētkus, gaidīšanas laiku un pasaulīgākas lietas esam paspējuši apskatīt pa šiem gadiem – cilvēka nākšanu pasaulē, cilvēka aiziešanu pasaulē, iekšējās dzīves dramaturģiju. Esam par to visu aizdomājušies, un tas arī ir jūtams albumā. Apskatām tēmas par Kristus piedzimšanu, par to, kā cilvēks jūtas svētku laikā – vai ir nosvērts un mierīgs, vai arī skraida pa veikaliem un nerod sevī mieru.

Lai arī svētku laikā gaidāmi vairāki koncerti, esam pasludinājuši, ka 24. datumā mēs atradīsim sevī mieru pa vidu daudzajiem pasākumiem un centīsimies rast harmoniju sevī. Svētkus mēs izdzīvojam mūzikā, taču paspējam arī priecāties par ziemas priekiem, par sniegu un daudz ko citu. Mīlestība, prieki, bēdas, dzīvība, nāve – viss ir šajā albumā, tādas aktuālas, pasaulīgas un mums vienmēr svarīgas tēmas. Ieraksti ir veikti jau vairākus gadus, šogad esam tos pārrakstījuši, pārmiksējuši, pārveidojuši.

Stils – pamatvērtība a cappella, džeza mūzikas interpretācija, netradicionālākas harmonijas. Mums pēdējā laikā patīk teikt, ka tradicionālās lietas un vērtības, kas bijušas aktuālas pirms 30 gadiem, šodien ir nākušas atpakaļ. Un, iespējams, cilvēkam nevajag pār-elektronikas un sintētiskās skaņas – vajag dziedāšanu kopā ar instrumentiem. Nu ne jau Shipsi un Reynsi. (Smejas.) Ar mūzikas instrumentiem. Mēs mēģinām atrast autentisku sajūtu. Mēs meklējam tā, lai skaņa un sajūta nerastos sintētiska – tas ir mūsu pamata noteikums.

Dziesmu autori ir dažādi. Ņemot vērā to, ka “Zvaniņš skan”, “Ak, Svēta nakts” vai “Santa Claus is coming to town” un vēl pāris melodiju ir pasaulē jau tradicionāli hiti, kas gājuši cauri gadsimtiem, tad viena daļa ir tradicionālās melodijas. Mēs esam pievērsušies arī latviešu akadēmiskās mūzikas skaņražiem – albumā ir Arvīda Žilinska kompozīcija “Svētki ledus pilī”, kas ir arī mūsu koncertturnejas moto un viens no albuma centriem. Esam pārstāvējuši arī Raimondu Paulu ar dziesmu “Elēģija”, kas mums ir ļoti tuva un ko esam izpildījuši ļoti daudzos koncertos. Arī es esmu uzrakstījis dažas dziesmas. Sanācis tā, ka mēs neesam nodevušies kaut kam konkrētam un vienam, esam vairāk mēģinājuši mūziku apvienot mums pieņemamā un realizējamā veidolā.

– Lai arī darbojaties kopš 2005. gada, lielāku popularitāti guvāt, kad piedalījāties “Jaunajā vilnī 2012”. Sakiet, kā šis konkurss ir ietekmējis jūsu dzīvi?
– Latvijā īsti neviens jau nevar pateikt, kā vajag un kā ir labāk. Ne to, kā labāk sevi pasniegt džeza mūzikā, ne to, kā labāk veidot savu tēlu. Nav tādas atslēgas. Līdz ar to konkurss bija tā vieta, kur neatkarīgi no tā, ko tu dziedi, bija svarīgi parādīt – kā tu to dari. Tā ir tā būtiskākā atziņa, ko esam guvuši un iemācījušies – nav svarīgi, ko tu dari, galvenais ir tas, kā tu to izdari. Svarīgi ir cilvēkiem dāvāt prieku, dot emocijas, un pārējais jau ir tava iekšējā pasaule – vai tu izpildi folkmūziku vai klasisko, tas paliek sekundāri. Varētu teikt, ka novēlam ilgu mūžu šim konkursam un iespēju attīstīt jaunos dziedātājus, jo, mūsuprāt, attīstība un pārvērtības ir manāmas.

– Jūs esat koncertējuši gan Latvijā, gan ārvalstīs. Pēc jūsu novērojumiem, kur a cappella dziedājums tiek vislabāk novērtēts jeb kur esat guvuši publikas vislielāko atsaucību?
– Jāsaka, ar publikas atsaucību ir tā, ka reti kurš atnāk uz mūsu koncertu, nezinot, kas ir šī grupa vai a cappella dziedāšana. Līdz ar to publikas atsaucība vairāk vai mazāk ir vienlīdzīga. Varbūt ir atšķirība, kā konkrētā valstī publika izsaka savas emocijas, jo vienā valstī klausītāji ceļas kājās un spiedz, bet citā valstī auditorija ir iekšēji priecīga, bet kājās neceļas. Mēs, latvieši, vienkārši esam kūtrāki! (Smejas.) Bet tāpēc jābūt tādam mūziķu meistarīgam gājienam – vienmēr katrai tautai un publikai dot vajadzīgo. Piemēram, ja aizbraucam uz Krieviju, tad viena dziesma mums ir jānodzied krieviski, un cilvēki to novērtēs un būs priecīgi. Manuprāt, tā ir atslēga – spēt pielāgoties apstākļiem, nepazaudējot sevi. Paldies Dievam, sliktas pieredzes nav bijis.

– Kāda stila dziesma ir vispateicīgākās a cappella dziedājumam?
– Aranžējums ir būtiska sastāvdaļa, un, kā rāda pasaules pieredze, a cappella grupām tam ir jānāk no iekšienes. Mēs tikko bijām vokālās grupas “SLIXS” meistarklasēs, un tās dalībnieki arī teica, ka aranžiju avotam jānāk no grupas, aranžijas jāveido kādam no iekšienes. Kādam, kas pārzina balss resursus, pārzina, cik daudz grupa var kustēties, vai grupa var spēlēt kādus instrumentus – no tā būvējas māja, no tā nāk iespaidīgi koncerti un iespaidīgie aranžējumi. Es to nesaku par mums, mēs uz to vēl ejam, lai tas būtu iespaidīgi un pašiem patiktu.

– Jūs esat kopā jau vairākus gadus. Kas ir tas, kas bez muzicēšanas jūs satur kopā, kāda ir recepte labai sadarbībai?
– Liela daļa mūsos ir ielikta jau Rīgas Doma kora skolā – tā ir atbildība par mūziku. Atbildība par to, ka ir jārada kvalitatīvs, enerģisks, vērtīgs materiāls, ir jānes vēstījums. Tas mūsos ir iesakņojies no zēnu un meiteņu kora laikiem, kad dziedājām garīgas programmas, un no muzikālajām izrādēm, vēstot pasaulīgu redzējumu. Manuprāt, tas mūs vieno un arī atšķir no citām a cappella vai džeza grupām. Tas ir vēstījums, kas mums ir ļoti svarīgs. Mūzikas vēstījums.

– Drīz sāksies jauns gads, kādu ir jūsu plāni 2013. gadā?
– Par plāniem mēs ziņosim jaunajā gadā, jo tie ir diezgan lieli. Tagad koncentrēsimies uz albuma prezentācijas koncertiem.

Janvārī būs pagrieziens grupas dzīvē – katrā ziņā mēs zinām, uz kurieni mēs ejam, un visi jaunumi būs atrodami mūsu mājaslapā www.framest.com.

– Ko jūs vēlētu liepājniekiem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā?
– Decembris mums ir tāds kā pēdējais mācību mēnesis skolā, un es novēlu, lai cilvēki svētku laiku sajustu kā atbildīgu, lai viņi novērtētu apkārtējo, lai viņi paspētu izdarīt lietas, ko varbūt ir atlikuši visu gadu, un lai paspētu parunāties ar sevi. Un, protams, mēs piedāvājam iespēju parunāties arī ar mums, nākot uz mūsu koncertu 15. decembrī Liepājas Latviešu biedrības namā.