“Esmu tuntulis! Kas ar mani noticis?” dzirdu, kā sūkstās jaunietis, kad kārtējo reizi nav varējis atsist pretinieka raidīto sitienu.

Tenisa spēle ir ātra – bumbiņa te vienā, te otrā laukuma pusē. Redzu, kā sasprindzis spēlētāja ķermenis, jo spēle prasa lielu fizisku piepūli. To “Brīvbrīdim” apstiprina arī Jūrmalas parka tenisa laukumos sastaptie apmeklētāji.

Teniss ir viens no tiem sporta veidiem, ko vislabāk baudīt ārpus telpām – brīvā dabā, protams, tam speciāli ierīkotā vietā. Tenisa laukumu darbiniece Daina Kalniņa pastāstīja, ka Jūrmalas parkā ikviens interesents tenisu spēlēt var visas septiņas dienas nedēļā. Kā noskaidrojas, šovasar visaktīvāk izmanto darbadienu vakarus – no pulksten 18 līdz 21. “Kopumā šeit ir septiņi laukumi, kuros var spēlēt gan viens pret vienu, gan dubultspēles,” sacīja D. Kalniņa. Lai gan sākotnēji var šķist, ka to pietiek visiem, viņa iesaka tomēr piezvanīt un laukumu rezervēt. Viena laukuma cena par stundu ir seši lati. Iespējama arī rakešu īre, kas ir 50 santīmu. Cik ilgi korti apmeklētājiem būs pieejami, D. Kalniņa nevarēja precīzi atbildēt, jo tas atkarīgs no laika apstākļiem. Pagājušajā gadā tie bija atvērti līdz pat oktobra vidum. Iespējams, šogad būs tāpat.

Draugi Kārlis Žāžis (21) un Uldis Laukagals (25) tenisu spēlē vismaz divas līdz trīs reizes nedēļā. Abi pamatus apguva Liepājas Tenisa sporta skolā. Kāpēc Kārlis nav turpinājis ar to nodarboties profesionāli, jo teniss spēlēts jau no sešu gadu vecuma? Pārtraukuma iemesls meklējams naudas lietās: “Tieši tobrīd finansiāli nesanāca, bet, lai varētu kaut ko sasniegt, ir daudz jāceļo, jo Latvijā profesionāli trenēties gandrīz nav iespējams.” Tagad tenisa laukumi tiek apmeklēti kopā ar draugiem savam priekam. Kāpēc šī spēle ir tik aizraujoša? “Var uzvarēt otru,” smejoties atbild Uldis, “un pierādīt, ka esi labāks.” Abi jaunie vīrieši piekrīt – lai spēlētu tenisu, ir nepieciešama laba fiziskā sagatavotība, ja mērķis nav vienkārši padzenāt bumbiņu, bet kārtīgi uzspēlēt. Ir dažādas tehniskas lietas, kas būtu jāzina, tāpēc, ja pirms tam nav iemēģināta roka, būtu vēlams pirmās reizes patrenēties pie trenera. “Pašmācības ceļā to praktiski nav iespējams apgūt, ja tiešām vēlas profesionāli spēlēt,” pārliecināts Uldis.

“Spēle ir emocionāla, var kārtīgi uzvilkties,” atzīst Kārlis, un norāda uz turpat spēlējošiem puišiem, kas, atsitot bumbiņu, to spēcīgi raida savam pretiniekam, bet, ja neizdodas, velta sev sulīgus epitetus. Gan Kārlis, gan Uldis saka: lai pamatīgi izspēlētos, nepieciešama pusotra stunda. Ziemā, lai nezaudētu iemaņas, abi tenisu nomaina pret skvošu.

Kopā ar amatieriem un vienkāršiem tenisa mīļiem draudzīgi sadzīvo un trenējas arī Liepājas Tenisa sporta skolas audzēkņi, kuriem šī vieta vasaras mēnešos kļūst par galveno mājvietu. Ildze Boka (17) ar tenisu nodarbojas jau 11 gadu – no septiņu gadu vecuma, un tas kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. “Lai sāktu spēlēt tenisu, noteikti nepieciešams atbilstošs treniņtērps un apavi,” saka Ildze, uzsverot tieši apavu nozīmi, jo tiem jābūt tādiem, kas nebojā laukuma segumu. Jauniete novērojusi, ka tenisu spēlē gan tādi, kam jau ir iemaņas, gan tādi, kas ar to nodarbojas profesionāli un nāk vakaros, lai papildus patrenētos, gan tādi, kas to dara vienkārši savam priekam. “Tāpēc nav ko kautrēties un baidīties, ja īsti to lietu neproti,” aicina Ildze, uzsverot, ka visu var iemācīties.

“Kāpēc es trenējos? Tāpēc, ka šis sporta veids ir egoistisks un tikai tu pats esi atbildīgs par uzvarām vai zaudējumiem,” paskaidro Ildze. Tenisiste piebilst, ka šī iemesla dēļ komandas sports nav domāts viņai. Tiem, kas pirmo reizi ar pīpi uz jumta un spēlēt grib tikai savam priekam, Ildze iesaka iegādāties raketi līdz 30 vai 40 latiem. Dārgāka nav nepieciešama.

“Žēl, ka Liepājā nav halles, kur varētu trenēties arī ziemā, lai gan solīts tiek jau daudzus gadus,” sūrojas jauniete, tāpēc kārtīgi tiek izbaudīta spēle vasaras mēnešos. “Skolu zāles tenisam nav piemērotas,” viņa skumji saka.

Tenisa laukumos var sastapt arī mazus censoņus, kuri vai nu paši sapratuši, ka vēlas pievērsties tenisam, vai vecāki izlēmuši viņu vietā. Četrus gadus vecajam Rūdolfam Kirhneram pirmais treniņš mūžā bija šajā pirmdienā, un redzams, ka viņam tas ļoti paticis. “Man apnika spēlēt futbolu,” mazais tenisists paskaidro, kāpēc sācis spēlēt. Mamma Daiga piebilst, ka ne jau viņa izlēmusi, bet dēls pats sapratis, ka vēlas spēlēt tenisu. “Nekas cits neatlika,” viņa smaidot saka. Pirmais treniņš esot noritējis ļoti veiksmīgi, un Rūdolfs iemācījies gan to, kā dabūt bumbiņu pār tīklam, gan to, kā bumbiņu labāk atsist. Taču darba, lai kļūtu par profesionālu spēlētāju, priekšā vēl daudz, atzīst ķipara māmiņa. Lai gan rakete pagaidām gandrīz tikpat liela kā pats Rūdolfs, viņa sejā redzama liela apņēmība.

Ligita Kupčus

Kārlis tenisu spēlē jau kopš bērnības un kopā ar draugiem to turpina darīt joprojām.

Uzziņai
– Teniss radies 19. gadsimta beigās Eiropā;
– sākotnēji tas bija sabiedrības augstāko slāņu sporta veids;
– tenisa noteikumi saglabājušies nemainīgi kopš 1890. gada;
– aktīvi tiek sekots līdzi četriem tenisa “Grand Slam” turnīriem: Austrālijas Atklātajam čempionātam, Francijas Atklātajam čempionātam, Vimbldonas čempionātam un ASV Atklātajam čempionātam.

Avots: brīvā enciklopēdija internetā Vikipēdija