Tas ir kā vecā amerikāņu filmā – pamosties no rīta, uzvārīt kafiju, rīta svārkos aiziet līdz pastkastītei un izņemt atnākušo pastu. Diemžēl šajā brīdī skaļš “Stop!” pārtrauc visu idilli, jo rodas jautājums, kad pēdējo reizi esam saņēmuši vēstules taustāmā veidā? Ar šā brīža steigu un tehnoloģiju brīnumiem daudzi pat ir aizmirsuši, kā tās jāraksta, un pašlaik pastkastītes kalpo tikai par abonēto avīžu un žurnālu, reklāmas papīrīšu un ikmēneša rēķinu saņemšanas vietu.

Tomēr ir romantiķi, kurus valdzina pasts tā tradicionālajā izpratnē.  Un ne mazums.

Jāatzīst, ka tā saucamie vēstuļu draugi ir tikai retajam, un visbiežāk pastkastīte tomēr priecē ar reklāmas izdevumiem vai rēķiniem, nevis īstām, saturīgām un taustāmām vēstulēm. Pie situācijas risināšanas nonākuši divi Ķīnā dzīvojoši portugāļu izcelsmes jaunieši, izveidojot portālu www.postcrossing.com. Šī projekta mērķis ir ļaut cilvēkiem saņemt pastkartes (īstas pastkartes!) visā pasaulē. Idejas pamats ir šāds: ja nosūtīsi vienu pastkarti, vismaz vienu arī saņemsi atpakaļ, turklāt no kādas citas valsts dalībnieka.

Visam pamatā – nejaušība

Lai projektā iesaistītos, pirmkārt, ir jāreģistrējas minētajā portālā. Otrkārt, jāpieprasa adrese, kuru tev pēc nejaušības principa izvēlēsies dators un uz kuru nosūtīsi pastkarti. Tālākais rīcības plāns ir pavisam vienkāršs: jādodas uz jebkuru vietu, kur var iegādāties pastkarti un pastmarku, jāsalipina abas kopā, jāuzraksta adrese, pastkartes teksts un jāiemet pastkastītē! Tas viss, un kaut kur, kādā pasaules vietā, kāds būs ārkārtīgi priecīgs, saņemot tavu sūtījumu.

Pieprasot adresi, tev tiks izsniegts arī pastkartes ID. Tas ir kaut kas līdzīgs pasta indeksam, tomēr katru reizi atšķirīgs. Šo ID nedrīkst aizmirst pierakstīt uz nosūtāmās pastkartes, jo tas būs redzams arī uz saņemtā sūtījuma. Jāatceras, ka saņemtā pastkarte obligāti jāpiereģistrē portālā, norādot tās ID, tādējādi tev ir iespēja nosūtīt pateicības vārdus, jautājumus vai vienkārši kaut ko uzrakstīt cilvēkam, kurš pastkarti atsūtījis.

Saskata citu valstu kultūru

Lai pārliecinātos, vai izveidotais projekts darbojas, piereģistrējos pati. Tagad esmu vairāku pastkartīšu īpašniece. Sūtītāji – interesenti no Skotijas, Zviedrijas, Nīderlandes, Somijas, Vācijas. Pirmā pastkarte pienāca no Kanādas. Garajā ceļā pastmarka bija nedaudz apbružājusies, taču rokraksts – patīkams un vijīgs. Interesanti, ka sūtītājs vienmēr pievieno kādu īpaši jauku vēlējumu vai sirsnīgus vārdus.

Šajā projektā iesaistījušies arī citi jaunieši. Piemēram, Undīnei patīk rakstīt, tādēļ arī projektā viņa aktīvi darbojas. Uz saņemtajām pastkartēm saskata ne tikai bildi, bet arī daļu no kādas citas valsts kultūras. Savukārt Kristaps sacīja, ka vienkārša papīra gabala nosūtīšana tiešām spēj sagādāt prieku. “Tas nes sev līdzi kaut ko īpašu,”viņš piebilda.

Uzziņai
– Pašlaik projektā piedalās 69 tūkstoši lietotāju no 191 dažādas pasaules valsts;
– 1,5 miljoni pastkaršu saņemtas šā projekta ietvaros;
– Pašlaik ceļā atrodas aptuveni 70 tūkstoši pastkaršu;
– Vidējais pastkartes ceļā pavadītais laiks – 16 dienu.

Ieva Stoma

Sūtītāji pastkartēs parasti raksta vēlējumu vai nelielu aprakstu par sevi, kādu notikumu no ikdienas dzīves, turklāt izdaiļo to ar dažādām uzlīmēm vai savas valsts simboliku.