“Nemaz projām negribas,” saka Paula. Arī Modzji nepriecājas iedomājoties, ka drīz jāatstāj Liepāja. Abas meitenes kopš pagājušā gada augusta dzīvoja vēju pilsētā un kā apmaiņas skolnieces iepazina latviešu vidusskolēnu dzīvi. Paula atbraukusi no Vācijas, Drēzdenes, savukārt Modzji – no Taizemes, Bangkokas. 1. jūlijā viņas sēdās lidmašīnā, lai dotos mājās, taču pirms tam “Kurzemes Vārdam” pastāstīja par pieredzi Liepājā.

Modzji Latvijā viesojās ar skolēnu apmaiņas programmas “Youth for Understanding” starpniecību un Latviju par savu galamērķi izvēlējusies uzreiz. “Biju dzirdējusi, un valsts mani ieinteresēja,” skaidro taizemiete. Paula savukārt iesaistījusies starpkultūru programmā “AFS”, taču sākotnēji vēlējusies doties uz Krieviju. “Ļoti gribu apgūt krievu valodu. Diemžēl nepaguvu pieteikties, un man piedāvāja braukt uz Latviju, jo šeit arī varot iemācīties krievu valodu,” Paula komentē. Jautāta, vai valodu izdevies iemācīties, viņa atbild, ka ne pārāk. Taču latviešu valoda gan esot apgūta diezgan labi. Sarunas vidū, kad meitenēm piedāvāju pāriet no angļu valodas uz latviešu valodu, abas iesaucas: “Davai!” Tomēr ik pa brīdim teikumos iesprūk angliskas frāzes.

Latviešu valodu meitenes uzskata par sarežģītu. Modzji paskaidro, ka taizemiešu valodā neesot galotnes, piemēram, darbības vārdiem. “Ja es pasaku, piemēram, “Es skatos televīziju” vai “Tu skaties televīziju”, teikumi ir vienādi, mainās tikai vārdi “es” un “tu”. Taču latviešu valodā visu laiku mainās galotnes,” viņa skaidro. Tāpat abām skolniecēm grūta šķiet mīkstināto līdzskaņu lietošana. Paulai latviešu valoda likusies mazliet vieglāka, jo daudzi vārdi pārņemti no vācu valodas. Tāpat viņa pamanījusi līdzības ar krievu valodu. Arī Modzji to novērojusi. Viņa smejoties secina: “Liekas, ka abas valodas būtu sajauktas kopā, bet vēl sačakarētas ar sarežģītu gramatiku.” Izmantojot iespēju, abas meitenes viena otrai māca arī savu dzimto valodu.

Iejušanās skolā nav bijusi pavisam gluda. Jaunietes apstiprina uzskatu, ka latvieši esot nerunīga tauta. “Sākumā klasesbiedri uzvedās kā gliemeži – katrs ierāvies savā mājiņā un nevēlas komunicēt. Bet ar laiku jau pierada, un pēc tam bijām ļoti draudzīgi,” pieredzēto atstāsta Paula. Modzji savukārt regulāri saskārusies ar ziņkārīgiem skatieniem. “Uz ielas sākumā visi ļoti skatījās. Nu, tāpēc ka esmu aziāte. Tagad vairs ne. Bet varbūt es vienkārši esmu pieradusi un to ignorēju,” viņa smejoties konstatē. Izskata dēļ viņa nereti izpelnījusies arī atšķirīgu attieksmi. “Kad es, teiksim, veikalā runāju latviski, man cilvēki arī atbild latviski. Bet kad Modzji pasaka “Labdien!”, visi ar viņu turpina runāt angliski,” novērojusi Paula.

Mācības vidusskolā meitenes uzskata par salīdzinoši vieglām un tam, ka Latvijas izglītības programma būtu sarežģīta, noteikti nepiekrīt. “Mums bija daudz vairāk brīva laika, mazāk mājasdarbu. Taizemē katru rītu pirms stundām ir jādzied himna, un tas man ļoti nepatīk,” pastāsta Modzji. “Vācijā skola sākas jau pusastoņos, arī mācības notiek daudz stingrākā gaisotnē. Kaut arī mums šeit bija jāapmeklē visas stundas, apjoms bija mazāks,” secina Paula.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 4.jūlija numurā.

#kvards-20170704-09#