Ir pagājis vairāk nekā gads kopš atklāja renovētas un ar mūsdienīgu tehniku aprīkotas telpas Liepājas Universitātes jauno mediju mākslas studentiem vienā no augstskolas korpusu pagrabstāviem – Kūrmājas prospektā 13. Gājām lūkot, kā studenti tās ir apdzīvojuši.

Visam vietas nepietiek

Gida lomu uzņēmās Andris Vētra – pagājušā gada absolvents. Tagad viņš nestudē, jo vēlējies vienu gadu atpūsties, taču šoruden ir plāns stāties turpat maģistros. Jāatzīmē, ka Andris ir viens no tiem cilvēkiem, kas bija iesaistīts studiju programmas pilnveidošanā. ”Jā, viss šeit izskatās tā, kā bijām plānojuši. Mums patīk,” runājot par gala rezultātu – iekārtojumu, telpu krāsojumu, atzīst jaunietis, un saka, ka paliek jau par šauru. ”Nevar salikt visu, ko gribētos, tāpēc šur tur ir mazliet piebāzts. Laikam ejot, lietas rodas arvien vairāk, piemēram, mākslas darbi,” paskaidro Andris.

Uz Kūrmājas prospektu studenti pārcēlās no Karostas, kur sākotnēji bija plānota viņu dzīve.

Mēbeles uz ritentiņiem

Jauno mediju mākslas studentiem ēkā ir pašiem sava ieeja. Atverot durvis, nokļūstam fotostudijā, kas šobrīd tiek izmantota kā lekciju vai atpūtas telpa, jo vēl tiek gaidīts nepieciešamais aprīkojums. Pilnībā tā varētu būt pabeigta aprīļa beigās. Tāpat līdz galam nav pabeigta fotolaboratorija – telpa ar melnām sienām. ”Tā tam jābūt, jo šeit notiks ķīmiskie procesi, kam vajadzīga pilnīga tumsa. Drīkstēs būt tikai sarkans apgaismojums,” pastāsta Andris. Visa tehnika nav arī skaņu eksperimentālai studijai, kurās, palūkojoties augšup, šķiet, ka griestus klāj baltas sniega kupenas. ”Tas labākai akustikai,” paskaidro puisis. Jāpiebilst, ka nesen 3.kursa studenti prezentēja viņu pašu radītu radio, kas svētdienās skan interneta mājas lapā http://radio.mplab.lv. Ir plāns to attīstīt vairāk, veidot kvalitatīvāku, piemēram, ar raidījumiem, kā arī iekļaut pašu miksētu mūziku.

Pārsvarā visas mēbeles – dīvāni, skapji – ir uz maziem ritentiņiem, kas ļauj operatīvi tās pārbīdīt, tā atbrīvojot un pārveidojot telpu. Un tas ir svarīgi, jo ne visas lekcijas, kam nepieciešams īpašs iekārtojums, piemēram, fotomācībai, ir cauru studiju gadu.

”Te ir nedaudz bardaks, radošajā procesā no tā neizbēgt,” mazliet atvainojas Andris, kad izrāda eksperimentu jeb, kā viņi paši saka, 3D telpu. Pats nosaukums jau pasaka priekšā ar ko šeit tiek strādāts. Vienu sienu pilnībā klāj sudraba ekrāns, kas vajadzīgs 3D projekcijām. Ir arī divi datori ar īpašiem monitoriem. Vai nerīkojat filmu vakarus? ”Esam skatījušies ”Avataru”. Ir doma nākotnē kino seansus attīstīt, taču nav viegli pie šādām 3D filmām tikt, tās daudz netaisa, turklāt jāpērk oriģinālie diski,” problēmu ieskicē jaunietis.

Tehnika apbur

No 3D telpas nonākam atpūtas istabā. Apkārt redzami studentu darbi, kas tai piešķir radošumu. Vienā stūrī ierīkota virtuvīte ar ledusskapi, nelielu izlietnīti, galdu, trauku skapi. ”Sarežģītākais, kas šeit tapis, varētu būt sviestmaize,” smaidot min Andris, jo nav plītiņas, uz kā pagatavot ko nopietnāku. Parasti studenti elektriskajā kanniņā uzvāra ūdeni tējai vai kafijai. Andris saka, ka diezgan muļķīgi sanācis ar atpūtas stūrīti. Ziemā nišā ir auksti, tāpēc neviens tur neuzturas. Vasarā gan studenti labprāt sēž dīvāniņos ar laptopu klēpī vai vienkārši pavada laiku sarunās, diskusijās.

Nonākam telpā, kurā izvietoti vairāki galdi ar datortehniku, kas pieslēgti bezvadu internetam. ”Piemēram, šodien šeit bija flash programmēšana. Visa tehnika ir svaiga un samērā jaudīga, piemērota arī video montāžai,” pastāsta pavadonis. Brīdī, kad viesojamies, sastopam tikai vienu studentu. Andris bilst, ka citās dienās skats ir gluži pretējs – telpa pilna. Daudziem ir pašiem savi laptopi, un skolas tehniku izmanto reti. ”Tā ir ērtāk. Tavs ir tavs,” saka puisis. Viņam pašam vēl jāiemācās lietot planšetes, kas atrodas labajā pusē monitoram. Tā var zīmēt ar roku pa taisno datorā.

”Tehniskais nodrošinājums mums ir ļoti, ļoti spēcīgs. Studentiem ir pilnīgi visas iespējas radoši strādāt un attīstīties. Manuprāt, reti kur Latvijā ir tāds tehniskais nodrošinājums,” ne bez lepnuma balsī saka Andris, piebilstot, ka tā un vēl citu iemeslu dēļ no citiem ir jūtama skaudība. ”Nepatīkami,” viņš atzīst. ”Daudzi nesaprot, ka lielākā daļa finanšu līdzekļu piesaistīta no diviem lieliem projektiem, ko ar savu iniciatīvu izstrādāja atsevišķi cilvēki. Un tas nebija viegli. Nauda nāk no Skandināvijas, Šveices un Eiropas fondiem. Neliels devums ir no Liepājas Universitātes un pašvaldības, taču ar to būtu stipri par maz, lai uztaisītu to, kas ir šobrīd.”

Studentiem pieejama arī mediatēka kā daudzfunkcionāla telpa patstāvīgām studijām, komunikācijai, lekcijām, diskusijām, pētnieku darbu prezentācijām un citiem pasākumiem.

Devums pilsētai

”Izmēģinājies esmu pilnīgi visās telpās. Uz kaut ko īpaši specializējies neesmu. Patīk audiovizuālas lietas. Šobrīd mācos vīdžejot,” pastāsta Andris. ”Studiju process iemāca pašus pamatus. Ja kaut kas no tā ieinteresē vairāk, jāapgūst papildus ārpus lekcijām, kas ir arī galvenais mērķis, piedāvājot tik plašu nodarbju klāstu.”

Kāds ir jūsu – mediju mākslas studentu – devums pilsētai? ”Pamazām iesaistāmies. Cenšamies iet uz āru, arī eksāmeniem jābūt publiskiem. Tāpat uz šejieni neviens nenāk. Pirmajam kursam pēdējā izstāde bija sadzīves pakalpojumu ēkā, Peldu ielā. Arī Fonteina viesnīcā bijām izstādījuši darbus, bet klubā organizējām filmu vakarus. Pats esmu izveidojis kalendāru ar Liepājas grafiti mākslu, ko varēja arī iegādāties,” uzskaita Andris, lai gan ar nožēlu atzīst, ka Liepājā ir pašvaki ar kultūras cienītājiem.

Kopumā studiju programmā ”Jauno mediju māksla” ir 15 vietas, piecas no tām – budžeta. ”Konkurss nav liels. Vidēji divi studenti uz vienu vietu. Taču mēs neesam daudz, jo tiklīdz uzzina, ka esi maksas grupā, nestudē. Nevar atļauties,” novērojis jaunietis. Maksa ir 1000 latu gadā, kas šā brīža apstākļos nav maz.

”Jā, ir mazliet žēl, ka biju pirmais un daudz ko no tā, kas šobrīd pieejams studentiem, nepiedzīvoju. Redzēju, kā ar katru gadu studiju process pilnveidojās, un citi tagad zina stipri vairāk, nekā es. Bet no otras puses bija interesanti būt celmlauzim,” neslēpj Andris.

Ruslana Šuļgas foto

Liepājnieks Andris Vētra pēc viena gada brīvlaika plāno atkal studēt, šoreiz – jauno mediju mākslas maģistrantūrā. Viņš atzīst, ka kursabiedri Liepājā palikuši ļoti maz. Galvenokārt tāpēc, ka pilsēta nespēj piedāvāt darba iespējas.

Telpa fotostudijai. Vēl tiek gaidīts tehniskais aprīkojums. Plānots, ka pilnībā tā tiks pabeigta aprīļa beigās. Mēbeles – uz ritentiņiem. Tā ērti visu pārvietot un pārtaisīt, kā nepieciešams.

Tehniskais aprīkojums skaņu eksperimentālajā telpā.