Par Horvātiju un tās galvaspilsētu Zagrebu vairumam cilvēku ir samērā skopa informācija. Pirmais, kas daudziem nāk prātā, ka tur nesen bijis karš, bet šī informācija tikai daļēji atbilst patiesībai. Jā, Horvātija patiešām bija iesaistīta Kosovas bruņotajā konfliktā, taču par nesen pārdzīvotajām šausmām nekas vairs neliecina. Šodien tūrists var iepazīt pavisam citu Zagrebu – ceļotājam draudzīgu pilsētu ar skaistiem parkiem, skvēriem un strūklakām, kā arī atsaucīgiem un viesmīlīgiem cilvēkiem.

Tikai jāatceras, ka, dodoties uz Horvātiju, obligāti jāņem līdzi ne tikai pase, bet arī vēl kāds personu apliecinošs dokuments ar fotogrāfiju, piemēram, autovadītāja apliecību. Tas tādēļ, ka šī valsts nav pievienojusies Šengenas līgumam un horvātu robežsargi strādā ļoti rūpīgi.

Harmonijas pilsēta

Sen zināma ābeces patiesība psiholoģijas zinātnē, ka harmoniju un mieru visvairāk rada un nodrošina krāsu spektra zaļie un zilie toņi. Ja vēlētos uzzīmēt baroka pilsētas – Zagrebas – ainavu, bez šīm krāsām noteikti neiztikt. Tās centrā un arī vecpilsētā jeb Gorni Grad ar gaumi izveidotu parku, dārzu vai vienkāršu puķu dobju ielu malās netrūkst. Dažos parkos iekārtotas arī milzu strūklakas un vairākas solu rindas, kur ceļiniekiem apsēsties. Brīvdienās un svētkos ierasts, ka turpat zem klajas debess uzstājas arī kāds mūziķu ansamblis. Ir patīkami, turklāt vēl valsts galvaspilsētā, vērot cilvēkus, kuri nesteidzīgi pastaigājas vai veselām kompānijām sēž parkos uz soliņiem un bauda brīvo dienu, klausīdamies mūzikas ritmos. Šķiet, Rīgā un pat Liepājā tāds skats vēl ilgi nebūs iedomājams, jo dzīves realitāte un spriedze dara savu.

Droši vien arī Horvātijas iedzīvotājiem netrūkst ne stresa, ne problēmu, taču radikāli atšķirīga ir viņu dzīves uztvere. Vai varat iedomāties Latvijā situāciju, ka nakts vidū pilsētas centrā jums var pienākt klāt bariņš jauniešu, kas dodas mājup no ballītes, draudzīgi sākt runāties un, uzzinot, ka neesat vietējie, ar neviltotu interesi jautāt, no kurienes šeit esat ieradušies un ko vēlaties apskatīt, kā arī dot padomu, kas jāapskata pavisam noteikti un kā līdz turienei nokļūt.

Jā, horvāti ir izteikti viesmīlīga tauta, un tā laikam ir viņu mentalitātes īpatnība, tāpat kā lielai daļai slāvu tautu pārstāvju.

Rudenīgie toņi

Klusums un miers lielas pilsētas centrā – tāds bija pirmais iespaids, ierodoties Horvātijas galvaspilsētā. Pavisam netālu no Zagrebas centrālās dzelzceļa stacijas un Valsts galvenā arhīva atrodas universitātes botāniskais dārzs. To iespējams nekļūdīgi noteikt jau pa gabalu. Lieli eksotiski koki, vēl krāšņas, kaut arī diemžēl nedaudz vīt sākušas puķes, milzīgi kaktusi un daudz citu augu vilināt vilina tur iegriezties, lai visu apskatītu tuvumā.

Vienīgais, šeit nav lielās palmu mājas ar milzīgajiem dienvidu augiem, tauriņiem un eksotiskiem putniem kā Latvijas Universitātes botāniskajā dārzā Rīgā. Taču tās vietā apskatāma ļoti savdabīgas formas stikla siltumnīca jeb tropisko augu māja. Lai arī pati būve ir zema un atrodas kuplāku un mazāk kuplu koku un krūmu ielenkumā, tās galos iekārtoti miniatūri dīķīši, kuros zied baltas, rozā, dzeltenas ūdensrozes. Šī stikla ēka izskatās majestātiski. Skatoties pa gabalu, šķiet, ka uz Zagrebas botānisko dārzu pārceļojis Berlīnes slavenā reihstāga stikla kupols! Savukārt tropisko augu mājas pašā priekšā darbojas neliela strūklaka, bet tai blakus izveidotajos dīķīšos pie ūdensrozēm peldas vai snauž vairāki lieli bruņurupuči un arī pa kādai vardei.

Jā, šis botāniskais dārzs piesaista ne tikai ar floru, bet arī dažiem dzīvnieku valsts pārstāvjiem. Dodoties uz izejas pusi, nokļūstam pie liela dīķa, kurā ūdens burtiski mudž no bruņurupuču un vairāku zivju sugu pārstāvju pārpilnības. Dīķis ir samērā liels, tādēļ pār to uzbūvēts koka tiltiņš, uz kura apmeklētāji mēdz pakavēties ilgāk, galvenokārt jau bruņurupuču dēļ.

Lai arī liela daļa puķu un ūdensaugu vēl pilnā plaukumā, rudens tuvošanās jūtama arī Horvātijas dārzos un parkos. Savukārt Latvijas tūristiem par pārsteigumu Zagrebas tāpat kā Austrijas galvaspilsētas Vīnes botāniskajā dārzā apmeklējums ir par velti! Rīgai un Salaspilij šajā ziņā gan vēl tāls ceļš ejams.

Mieru un dziļu elpošanu!

To varu novēlēt ikvienam, kas gatavojas šķērsot Horvātijas robežu. Mēs turp devāmies ar vilcienu no Ungārijas, un nelielā ciemā pie pašas robežas bija jāpārsēžas. Gaidot nākamo vilcienu, kura galamērķis bija Venēcija Itālijā, bet viena no pieturām – Zagreba, nedaudz izbrīnīja lielais robežsargu skaits, kas lēni tuvojās peronam, turklāt viens no viņiem nesa nelielas saliekamās kāpnītes, ko parasti izmanto, dzīvoklī taisot remontu. Sākumā bija grūti uzminēt, kādam nolūkam tās viņam nepieciešamas, taču, iekāpjot vilcienā, viss kļuva skaidrs.

Vispirms visus pasažierus kontrolēja policisti, liekot uzrādīt pases. Taču tūlīt pēc tam šo procedūru atkārtoja Horvātijas robežsargi, bet jau krietni rūpīgāk. Ieraugot svešas valsts pases, viņu interese kļuva vēl lielāka, un mums nācās atbildēt uz dažādiem jautājumiem, piemēram, ko darāt Ungārijā, ko darīsiet Zagrebā, cik ilgi domājat Zagrebā uzturēties utt. Dažam no braucējiem lika uzrādīt vēl kādu dokumentu, kurā ir laminēta fotogrāfija, piemēram, autovadītāja apliecību.

Savukārt, kad iztaujāšana beidzās un robežsargi aizgāja, beidzot parādījās viņu kolēģis ar kāpnītēm. Pakāpjoties uz tām, viņš mūsu vagonā pārbaudīja visas lūkas un bagāžas nodalījumus, dažus pat atskrūvējot ar skrūvgriezi un iespīdinot gaismu no kabatas baterijas. Tik pamatīgas pārbaudes dēļ vilciens Zagrebas virzienā sāka braukt ar veselas stundas nokavēšanos. Jāpiebilst, ka atpakaļceļā mūs gaidīja tieši tāda pati pārbaude uz robežas.

Uzziņai
– Zagreba ir Horvātijas lielākā pilsēta, un tā dibināta 1242.gadā.
– Par valsts galvaspilsētu Zagreba kļuvusi tikai 1776.gadā. Pirms tam galvaspilsēta bija Varaždina.
– Horvātijas parlaments 1991.gada 25.jūnijā Zagrebā pasludināja Horvātijas valsts neatkarību.
– Zagrebā dzīvo aptuveni 700 700 iedzīvotāju.
– Šodien Zagrebā nekas neatgādina par neseno bruņoto konfliktu. Taču kara posts vēl uzskatāmi redzams, dodoties uz Plitvices ezeru Nacionālo parku, kad jābrauc cauri dažiem Horvātijas ciemiem. Tajos daudzas ēkas, kuru fasādes izpostījuši šāviņi un kam izsisti logu stikli, netiek atjaunotas.

Lāsma Ģibiete,
“Kurzemes Vārds”

Lāsmas Ģibietes foto

Zagrebas trokšņi dzirdami tikai lielu gabalu aiz botāniskā dārza žoga.

Nedaudz līdzīga Berlīnes reihstāga stikla kupolam – tāda ir tropisko augu mājvieta Zagrebas botāniskajā dārzā.