Šķiet, Eiropas ģeogrāfiskajā kartē nav daudz pilsētu, par kurām runājot tās raksturotu ar vārdu zelts. Zelta pilsēta, zelta ieliņa, simts torņu pilsēta ar piebildi, ka tie visi apzeltīti laikā, kad pie varas bijis erudītais valdnieks Kārlis IV. Šoreiz paciemosimies Čehijas galvaspilsētā Prāgā, ko iemīļojuši arī daudzi liepājnieki.

Kas mirklim piešķir zelta vērtību

Tie, protams, ir cilvēki. Ierodoties Prāgas autoostā ar diezgan viltīgu un tūristu vidū nereti pārpratumus izraisošu nosaukumu – Florence, mani sagaidīja Prāgas Kārļa universitātes Filozofijas fakultātes Slavistikas un Austrumeiropas studiju institūta Baltistikas kabineta pasniedzējs Pāvels Štolls. Viņa dzimta zelta pilsētā dzīvojusi vairākās paaudzēs. Pasniedzējs šī brauciena laikā par Prāgu pastāstīja ne tikai daudz jaunu, agrāk nezinātu lietu un deva labus padomus, kas apskatāms tūlīt un kas varētu pagaidīt uz citu ciemošanās reizi, bet visas mūsu sarunas notika perfektā latviešu valodā!

Izrādās, pasniedzējs Štolls par Latviju un latviešiem zina ārkārtīgi daudz, ir bieži ceļojis uz dažādām Latvijas pilsētām un līdztekus savam pamatdarbam ar Kārļa universitātes studentiem no latviešu valodas čehiski tulko mūsu moderno autoru darbus. Tā kā Prāgā no sabiedriskā transporta cilvēki parasti izmanto vai nu metro, vai tramvaju, Pāvela Štolla pirmais jautājums, ierodoties Liepājā, bijis: “Ar kura maršruta tramvaju es varu aizbraukt līdz centram?” Toreiz viņš nemaz neesot zinājis, ka Liepājā ir tikai viena vienīga tramvaja līnija. Tas Prāgas iedzīvotājam var šķist kas neiedomājams.

Senie pilsētas dārgumi

Ja stāsta par Čehijas galvaspilsētu, nevar nepieminēt objektu, kur, diena vai nakts, tūristi sastopami bariem. Tas, protams, ir Kārļa tilts – senākais un krāšņākais no visiem tiltiem, kas savieno abus Vltavas krastus. Tiltu rotā 30 statujas, no kurām gandrīz visas mūsdienās ir kopijas, un fantastiski vārti abos tā galos. Jāpiebilst, ka ilgus gadus Kārļa tilts atradies avārijas stāvoklī, bet īpaši apdraudēts tas bijis 2002.gada augustā, kad Čehiju un Vāciju skāra lieli plūdi. Prāgas zooloģiskajā dārzā to dēļ pat tika iemidzināts un pēc tam nošauts kāds zilonis, jo dzīvnieka milzīgā svara dēļ to nevarēja nogādāt drošībā, un citādi tas būtu noslīcis. Pašlaik Kārļa tiltu restaurē, taču tas nebūt netraucē izbaudīt to īpašo atmosfēru, kad visapkārt dzirdamas daudzas jo daudzas valodas, kad leijerkastnieks spēlē savu vecmodīgo instrumentu, neskaitāmie tirgoņi piedāvā iegādāties suvenīrus, bet gabaliņu nostāk kāds ielu muzikants spēlē vijoli.

Savukārt Prāgas pils un Svētā Vita katedrāle ir atsevišķa stāsta cienīgi objekti. Tā kā tie atrodas kalna galotnē, tūristiem vajag pacietības, lai turp nokļūtu. Arhitektūras šedevrs, kas neatļauj salīdzināt ar kādu citu, tornis, kas iesniedzas debesīs – tā skopiem vārdiem varētu raksturot seno dievnamu, kur kronēti un apglabāti visi Čehijas karaļi. Bet daudziem padomju laika bērniem, arī man, Svētā Vita katedrāle un Prāgas pils vispirms asociējas ar Gunāra Cilinska režisēto filmu “Agrā rūsa”, kur vecīgais Ķikuļa kungs medusmēnesī veda savu jauno sievu, lai gan Elīnas Zālītes romānā bija domāta Itālija. Jāpiebilst, ka mūsdienās Prāgas pils ir Čehijas prezidenta rezidence un tās priekšā slejas prezidenta Tomāša Masarika piemineklis.

Taču Vltavas labajā krastā, pa Kaprova ieliņu dodoties uz vecpilsētu, nokļūsit pie Prāgas visvecākā dievnama un rātsnama, kura dārgums ir astronomiskais pulkstenis tā tornī. Meistaram, kurš šo brīnumu radījis, pēc darba izdurtas acis, lai viņš savu veikumu nespētu atkārtot. Jau laikus pirms katras stundas tur pulcējas tūristi, lai noskatītos savdabīgo izrādīti, kad parādās apustuļi un nāvīte. Savukārt cilvēkiem, kas vairāk interesējas par laicīgām lietām, ieteicams apmeklēt Vaclava laukumu ar neskaitāmām iepirkšanās vietām un kafejnīcām.

Uzziņai
– Prāga dibināta ap 870.gadu, lai gan juridiski par vienotu pilsētu kļuvusi tikai 1784.gadā, kad apvienoja četrus lielus apgabalus, kas agrāk bija patstāvīgas pilsētas.
– Ap 870.gadu uzcelta pirmā Prāgas pils, kas 1085.gadā kļuva par Bohēmijas karaļu rezidenci.
– Čehijas galvaspilsētā lieliski saglabāts vēsturiskais centrs, tādēļ tā iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
– Tagad Prāgā dzīvo aptuveni 1157788 iedzīvotāji.
– Prāga ir viens no attīstītākajiem Eiropas Savienības jauno dalībvalstu reģioniem, kur IKP uz iedzīvotāju ir lielāks nekā vidēji ES.

Lāsma Ģibiete,
“Kurzemes Vārds”

Lāsmas Ģibietes foto

Skats uz Svētā Vita katedrāli.