Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

06.07.2006 21:40

0

”DABAS MĀJA” PAPĒ
“Dabas mājā” ir izveidota ekspozīcija par Papes Dabas parku un
putniem. Šeit uzzināsiet, kā veidojies
Papes ezers, Nidas purvs, kāpēc ir vajadzīgi lielie zālēdāji, kā arī mēģināt
noteikt putnu sugas pēc
balss vai silueta. Te varēsiet aplūkot, kā mainās ūdens līmenis pie
bebru aizsprostiem vai izmēģināt spēkus
meža mozaīkas salikšanā.
Darba laiks sezonā (maijs-septembris): 9:00-17:00
Tālr. 34 61629, 2 6762054 – jāmaina tel.nr.!

PUTNU VĒROŠANA PAPĒ
Papes ezera apkārtne ir viena no labākajām novērošanas vietām Latvijā putnu migrācijas laikā. Rudeņos tūkstošiem gājputnu un sikspārņu kā migrācijas ceļu izmanto joslu gar Papes ezeru un jūru (Baltās—Baltijas jūras gājputnu ceļš). Ezera dienvidu galā Pasaules Dabas fonds ir uzbūvējis putnu novērošanas torni. Kopumā Papē konstatēta 271 putnu suga.

SAVVAĻAS ZIRGI
Kopš 1999. gada Papes ezera pļavās dzīvo Polski Konik šķirnes zirgi, kas ir vislīdzīgākie izmirušajiem tarpāniem. Šie zirgi piemērojušies dzīvei savvaļā un palīdz Papes ezera krastos atjaunot Eiropas dabisko ainavu.
Ekskursijas pie savvaļas zirgiem notiek visos gadalaikos un tikai Pasaules Dabas fonda gida pavadībā! Dodoties ekskursijā pie savvaļas zirgiem, jārēķinās ar vismaz 1 stundu laika un ap 2 km garu pastaigu.
Ieejas maksa. pieaugušajiem Ls 0,50, bērniem Ls 0,25, grupām Ls 7.
Gida telefons 2 9489775,
mājas lapa: www.wwf.lv

SVENTĀJAS UPES IELEJA, SVĒTAVOTS
Sventājas upes ielejā, gleznainu ziedošu pļavu ietvarā, atrodas Leju svētavots. Par tā rašanos vēsta teika. Rucavas muižnieka meita nelaimīgi iemīlējusi lietuviešu zēnu, un no viņas asarām izveidojies šis svētavots. Izmazgājot acis Svētavota ūdenī, skats uz pasauli topot gaišāks.

AUGSTĀS KĀPAS
No Liepājas uz dienvidu pusi slejas milzīgas kāpas — augstākās Latvijā, un katrai no tām ir savs vārds — Pūsēns, Ātrais kalns, Pāļu kalns, Lāvas kalns, Mietraga kalns. Visaugstākā no tām — Pūsēna kalns — ir 37 metrus augsta. Koku izciršanas rezultātā, Pūsēnu mājas ar visiem laukiem tika pilnīgi apbērtas ar smiltīm un to vietā radies kalns. Uzkāpjot tajā, paveras vienreizīgs skats! Lejā ierīkota piknika vieta.

LUKNAS SKĀBARŽU AUDZE
Latvijā lielākā skābaržu audze 161 ha platībā atrodas Dunikas pagastā. Vasaras tveicē tā atveldzēs ar savu īpašo elpu.

AIZVĪĶU PARKS
36 ha lielais Aizvīķu parks izveidots 19. gs. beigās kā muižas parks. Parkā aug ap 40 sugu svešzemju koki un krūmi. Ar parku saistīti daudzi nostāsti un leģendas parkam ir gan sava ragana, gan spoku kalns. Parkā izvietotās, kokā grieztās skulptūras attēlo pasaku un leģendu tēlus un ar Aizvīķiem saistītus notikumus. Netālu atrodas arī Diždāmes pilskalns un Straujenieku elku kalns.
Ekskursiju iepriekš var pieteikt pa tel. 34 66438

EMBŪTES IELEJA, PILSKALNS, JODA DAMBIS
Embūtes ieleja ir ne tikai viena no pašām skaistākajām un interesantākajām, bet arī viena no noslēpumainākajām Kurzemes vietām. Embūtes ieleja atgādina varenu trauku, ko no visām pusēm ietver vairākus desmitus metru augsti pauguri — Pavāru kalns, Veres kalns, Embūtes pilskalns. Embūtes ieleja tiek uzskatīta par senu svētvietu.
Embūtes pilskalns ir mākslīgi veidots paugurs, kura augstums ir 131 m v.j.l. Domājams, ka tur atradusies kuršu koka pils. Tautā to sauc arī par Induļa pilskalnu, jo tas saistīts ar senu teiku par kuršu vadoņa Induļa un Kuldīgas komtura meitas Ārijas mīlestību. Šo teiku vēl populārāku padarījis Rainis, uzrakstot pazīstamo lugu ”Indulis un Ārija”, kuras darbība risinās 13. gs. Embūtē.
Joda dambis ir mākslīgs uzbērums, kas sadala divās daļās Joda leju. Teika stāsta, ka dambi uzbēris pats nelabais.

SAVVAĻAS GOVIS PIE LIEPĀJAS EZERA
Savvaļas govis (Latvijas brūnās, Hailandes un Ungārijas stepes govju krustojums) kopš 2002. gada ganās Grobiņas pagasta Vītiņu pļavās. Šā projekta mērķis ir saglabāt un atjaunot retos un aizsargājamos biotopus un visu unikālo Liepājas ezera ekosistēmu.
Tel. 34 91217, 34 90494, 2 6862915

KAPSĒDES DIŽAKMENS
Milzīgais akmens sašķēlies vairākās daļās, no kurām saglabājušās divas. Par spīti tam tas joprojām ir augstākais (4,3 m) laukakmens Latvijā. Teikas stāsta par to, ka akmens no Ziemupes nests uz Liepāju, bet te zibens iespēris, te velns iejaucies. Bet, lai nu būtu, kā būdams, tas tagad ir Medzes lepnums. Netālu atrodas arī Rudais akmens.

BALTIJAS LEDUS EZERA SENKRASTS
Liepājas—Ventspils lielceļa labajā pusē redzams visa Medzes pagasta garumā — turpat 12 km. Gana garš un gana augsts, dažviet tas sasniedz pat 30 metru augstumu. Spicajā kalnā stāvot, var vērties pāri piejūras līdzenumam uz Baltijas jūru.

DZINTARA TAKA
Takas garums 68 km, labiekārtotas atpūtas vietas, norādes zīmes, daudzveidīgas nakšņošanas iespējas. Paradoksāli, bet tieši padomju armijas klātbūtnes 50 gadu garumā dēļ Kurzemes piekraste šeit saglabājusies visā tās bioloģiskajā daudzveidībā. Šajā teritorijā sastopami tādi augi, kas sen jau izzuduši lielākajā daļā Eiropas. Dzintara takā Jūs sagaida klusums un miers! Pēc labvēlīga vēja pūtiena, ejot gar pludmali, Jums izdosies salasīt krietnu sauju dzintara. Piekraste ir tikpat daudzveidīga kā jūra — baltu smilšu liedags, viļņu nogludināti oļi, kadiķu audzes, priežu sili, stāvkrasti.
Tel. 34 98276, 2 9494519
e–pasts. [email protected]

AUŽUĻU DIŽLIEPA ZIEMUPĒ
Trešā resnākā (apkārtmērs — 7,28 m) liepa Latvijā.

ZIEMUPES KADIĶU AUDZE
Savdabīga tīraudze no dažādas formas un lieluma kadiķiem. Dabas radīts brīnums. Viena no lielākajām un daudzveidīgākajām audzēm Latvijā.
Uzmanību! Lejaskurzemes kuitos kož knauši!

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz