1991.gads
Tirdzniecībā pilnā plauksmē talonu sistēma: janvārī uz vienu attiecīgo talonu var nopirkt pa kilogramam putraimu un cukura, 400 gramus sviesta, 6 paciņas cigarešu. Trīs taloni nepieciešami, lai ceturksnī iegādātos 2 kilogramus miltu, puslitru augu eļļas un vienu paciņu makaronu izstrādājumu.
11.janvārī Pilsētas valdes locekļu tikšanās ar Okeāna zvejas flotes Liepājas bāzes vadītājiem jautājumā par tirdzniecības ostu beidzas nesekmīgi. Valde nolemj, ka nāksies izveidot tirdzniecības ostas atjaunošanas direkciju.
Pēc asiņainajiem notikumiem Viļņā pašvaldība un Tautas frontes pilsētas nodaļa organizē dežūras pie stratēģiski svarīgiem objektiem Liepājā. Pasta ielā izveidotas barikādes.
Februārī ar Pilsētas valdes lēmumu iepriekšējam īpašniekam – Romas katoļu baznīcas draudzei atdod namu Peldu ielā 15. Maijā atjauno 1906.gadā dibināto un 1940.gadā likvidēto Liepājas namu un gruntsīpašnieku biedrību.
Jūlija beigās – sensācija: Otrā pasaules kara laikā bez vēsts pazudušā koktēlnieka Miķeļa Pankoka likteņa mīkla atminēta. Ar Šveicē dzīvojošās latvietes V.Matīsas starpniecību Liepājas muzejs saņem izstādes katalogu, kas liecina par M.Pankoka dzīves gaitām un daiļradi pēckara gados.
Augusts – puča nedēļa. Notiek Pilsētas padomes ārkārtas sesija, kas aicina iedzīvotājus izrādīt pilsonisko nepakļaušanos, ja varu sagrābs militāri civilā komiteja. 21.augustā Liepājas uzņēmumos sākas streiks, pārtrauc tramvaja un autobusu satiksmi. Nākamajā dienā streiks tiek izbeigts. 23.augustā LTF valdes locekļi, milicijas un prokuratūras darbinieki pārņem LKP īpašumu Graudu ielā 50. Demontē Ļeņina pieminekli.
17.septembrī Jūras kara flotes Liepājas garnizona pavēlniecība piekrīt nodot Sv.Nikolaja jeb Jūras katedrāli pareizticīgo draudzei.

1992.gads
1.janvārī atjaunotajā Liepājas tirdzniecības ostā ienāk pirmais ārzemju kuģis. Tas ir no Polijas. Latvijas Republikas Rūpniecības un enerģētikas ministrija izdod pavēli par Jūras kara flotes 29.kuģu remonta rūpnīcas pārņemšanu ministrijas pakļautībā. No 15.janvāra tās nosaukums ir valsts kuģu remonta rūpnīca “Tosmare”.
Pilsētas rūpniecības uzņēmumi cīnās par izdzīvošanu. “Liepājas metalurgs” – tā kopš iepriekšējā gada rudens sauc “Sarkano metalurgu” – ir atradis sadarbības partnerus ārzemēs, kuri jau saņēmuši gandrīz 14 tūkstošus tonnu Liepājas tērauda. Pārejot uz produkcijas iepriekšēju apmaksu, lielas finansiālas grūtības pārdzīvo “Lauma”, taču algas darbinieki saņem bez kavējumiem. Piena kombināts uzsāk ražot jogurtu.
Līdz 20.jūlijam visiem jāatbrīvojas no vecās padomju naudas un pilnībā jāpāriet uz Latvijas rubli.
Jūlijā notiek Pasaules liepājnieku saiets. Cita pēc citas pilsētā atver trīs mākslas galerijas: “Mesina”, “Ten” un Latviešu biedrības nama izstāžu zāli. Simfoniskais orķestris svin savas atjaunošanas piecu gadu jubileju, un prese atgādina, ka tad, kad pilsēta kaut cik būs atspērusies savā saimnieciskajā dzīvē, nedrīkst aizmirst par koncertzāles celtniecību vecā Kultūras nama vietā, jo projekts jau ir gatavs.
14.decembrī, pilsētas galvam I.Visminam atrodoties ASV, tiek parakstīts līgums starp Liepāju un Belvjū par māsupilsētu attiecību nodibināšanu.
Gada nogalē Sv.Trīsvienības baznīcā līdztekus latviešu draudzei sāk darboties arī vācu draudze. Abās draudzēs kopā ir ap 180 cilvēku.

1993.gads
Rūpnīcu “Liepājas metalurgs” gatavo rekonstrukcijai, projektu izstrādā konsorcijs, kura līderis ir vācu firma “Mannesmann Demag”. Uzņēmums kļuvis par valsts akciju sabiedrību ar 29,31 miljonu latu lielu pamatkapitālu. No Liepājas vieglās rūpniecības uzņēmumiem, strādājošo skaitu samazinājusi par apmēram 200 cilvēkiem, virs ūdens turas vienīgi valsts firma “Lauma”.
14.janvārī spēcīgā vētrā pilsētā nogāzti 260 koki, lidlaukā vēji paceļ gaisā un aizsviež kādus 20 metrus tālāk lidmašīnu An24, nekursē tramvajs un autobusi, namiem norauti jumti.
Februārī Pedagoģisko institūtu pārdēvē par Liepājas Pedagoģisko augstskolu. Sagaidot pilsētas 368.dzimšanas dienu, tiek iedibināts “Gada liepājnieces” tituls.
Jūlijā notiek Saeimas vēlēšanas. No vairāk nekā 38 tūkstošiem balsstiesīgo liepājnieku vēlē apmēram 31 tūkstotis, ar 14 406 balsīm par līderi izvirzot savienību “Latvijas ceļš”. Liepājnieki aktīvi protestē pret nodomu likvidēt veco pilsētas slimnīcu un iespējamo naftas termināla būvi 15.vidusskolas tiešā tuvumā.
Sv.Nikolaja katedrāli atkal vainago 4,20 metrus augstais un gandrīz tonnu smagais krusts. To izgatavojuši un uzstādījuši “Tosmares” ļaudis.
Koncertzālē Graudu ielā notiek pirmais Latvijas pianisma zvaigžņu festivāls.
Oktobrī paraksta sadraudzības līgumu starp Liepāju un Dānijas pilsētu Nīkebingu F.

1994.gads
Valsts firmas “Lauma” vadītāji ir kategoriski un apņēmības pilni: uz Rietumiem vai Austrumiem arī turpmāk pārdos pašu firmas speciālistu izstrādātus un ražošanā ieviestus modeļus. “Liepājas metalurgs” savas 112.dzimšanas dienas priekšvakarā saņem Eiropas tirdzniecības zinātniskās pētniecības centra piešķirto “Goda sertifikātu”. Nopelnu skaitā minēta arī pilnīga tirgus pārorientēšana uz rietumiem, saglabājot rūpnīcu.
Notiek pašvaldības vēlēšanas, tajās piedalās 21 371 cilvēks jeb 54,7 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju. No 15 domnieku vietām 7 iegūst LTF izvirzītie kandidāti. Par domes priekšsēdētāju, tautfrontiešiem pārdzīvojot nelielu šoku, ievēlē saraksta “Mēs Liepājai” pārstāvi Teodoru Eniņu.
Jūlijā valsts firmā “Lauma” strādnieku bezatbildības dēļ notiek avārija un zemē iztek vairāk nekā 130 tonnu mazuta, pēc tam nokļūstot kanalizācijā, attīrīšanas iekārtās un jūrā. Zaudējumi – ap simts tūkstošiem latu.
Liepājas teātris sezonas beigās, apzinoties, ka tas laiks, kad uz izrādēm nevarēja dabūt biļetes, pieder pagātnei, tomēr ir gandarīts, ka skatītāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu pieaudzis par 7 tūkstošiem – katrā izrādē bijis vidēji par 27 skatītājiem vairāk.
Maijā Vēstures un mākslas muzejā Miķeļa Pankoka mūžs mākslā gūst savu piepildījumu tēlnieka 100.jubilejas piemiņas izstādē, kurā pirmo reizi Latvijā skatāmi arī viņa Šveicē veidotie tēli.
31.augustā Liepājā pilnībā beidz pastāvēt bijusī padomju jūras kara flotes bāze, sākas intensīva ostas komunikāciju rekonstrukcija.
Liepājas vēsturiskās apbūves saglabāšanā līdztekus pozitīvām tendencēm – denacionalizētā un Drātu dzimtai atdotā “Romas” nama pārbūve, 17.gs. nama F.Brīvzemnieka ielā 53 atjaunošana, joprojām ir daudz negatīvu aspektu. Īpaši satraucošs ir namu stāvoklis Stendera ielā. Profesionāļu atzinums arī nav glaimojošs – Liepājā pagaidām nav nevienas pareizi restaurētas mājas.

1995.gads
Kaut gan ziemas mēnešos metāllūžņu sagāde ir apgrūtināta, “Liepājas metalurga” martencehs darbojas, un divi no trim skursteņiem kūp regulāri, līdz ar to izdodas panākt, ka divas reizes nedēļā no Liepājas ostas uz ārvalstīm dodas kuģis ar 3000 tonnu rūpnīcā ražoto metāla stiepļu. Par savu pastāvēšanu cīnās Cukurfabrika, apzinoties, ka fabrika nav tikai tie 500 cilvēki, kuri strādā Liepājā. Cukurfabrika ir arī visas Kurzemes zemnieki. Augusta sākumā tā kļūst par valsts akciju sabiedrību.
Martā notiek Liepājas 370.jubilejas svinības, bet Liepājas teātra un Mūzikas akadēmijas sadarbībā top operas izrāde, kuru veido divas viencēliena operas – K.M.Vēbera “Abu Hasans” un Dž.Pučīni “Džanni Skiki”.
Liepājā sāk šņākt pūķis un pēkšķēt pīle: tiek atvērts ķīniešu restorāns “Zelta pūķis” un kafejnīca “Pīle”.
Oktobrī Liepājas dome pieņem lēmumu atbalstīt Latvijas Attīstības aģentūras iesākto darbu brīvās ekonomiskās zonas izveidošanā, iekļaujot tajā Liepājas pilsētu. Pārvarot šaubas un iebildes par varbūtējo viesstrādnieku ieplūšanu no ārzemēm un kriminogēnās situācijas tālāku pasliktināšanos, tiek atzīts, ka Liepājas ostai ir ļoti augsts attīstības potenciāls. Taču tās saimnieciskā apguve prasa lielas investīcijas. Ostas straujāka attīstība sekmētu arī pārējo nozaru uzplaukumu. Pašvaldības pārstāvji par reālāko uzskata Karostas rajonu, jo tajā ir daudz brīvas platības un ēku, kam nav apsaimniekotāju.

1996.gads
Maijā Liepājā notiek Latvijas Ministru kabineta izbraukuma sēde. Pilsēta saņem konceptuālu atbalstu speciālās ekonomiskās zonas izveidei un atzinumu, ka pagaidām kopējais iespaids par Liepāju ir visai bēdīgs. Paredzēts, ka zonas teritorijas vides izpētei un projektēšanas darbiem valdība piešķirs finansējumu no privatizācijas fonda.
Pedagoģiskās augstskolas satversmes sapulce pieņem jaunu satversmi un lēmumu par augstskolas nosaukuma maiņu. Turpmāk tā būs Liepājas Pedagoģijas akadēmija.
Jūnijā pirmo reizi kopš 1994.gada kūp visi trīs “Liepājas metalurga” dūmeņi. Taču, kā atzīst rūpnīcas speciālisti, skaidrs arī tas, ka bez nopietnām investīcijām neiztikt.
12.septembrī Ziemas ostā no dzelmes tiek izcelts pēdējais Krievijas flotes nogremdētais kuģis. Norit Okeāna zvejas flotes Liepājas bāzes likvidācija. Pagaidām pārdoti 30 procenti no uzņēmuma mantības, bijušajiem darbiniekiem likvidatori ar naudas izmaksāšanu nesteidzas, jo “līdzekļus akumulē, lai pēc likvidācijas visiem sadalītu proporcionāli”.
“Lauma” svin savu 25 gadu jubileju. Ja pirms piecpadsmit gadiem tajā strādāja 4917 cilvēku, tad tagad 2440. Visā pilsētā oficiālais bezdarba līmenis ir 7 procenti.
Martā kļūst zināms, ka Jūrmalas firma “Janus” Rožu laukumā iecerējusi būvēt lielu grāmatu tirdzniecības paviljonu. Savu atbalstu šim projektam jau izteikušas arī domes attiecīgās komisijas, sabiedrības negatīvo attieksmi nosaucot par emocionāla rakstura argumentiem. Tomēr šķietami racionālais viedoklis – atjaunot Rožu laukumu 20.–30.gadu veidolā, spiests kapitulēt šo emociju priekšā. Lielais bērzs turpina kuplot.
Pilsētas mākslinieki izveido jaunu organizāciju – Liepājas Mākslinieku līgu. Galerija “Klints” svin savu 1.dzimšanas dienu.
Sarežģījumi teātrī piesaista arvien lielāku sabiedrības un arī atbilstošo iestāžu uzmanību. Izrāžu apmeklējums sasniedzis tikai ceturto daļu no skatītāju vietu skaita zālē. Arvien skaidrāk redzams, ka tā nav tikai teātra, bet visas pilsētas problēma. Tomēr pašvaldība Kultūras ministrijai adresētajā vēstulē pauž, ka pašreiz un vēl vismaz tuvākos piecus gadus tā nevar uzņemties teātra finansēšanu.

1997.gads
17.februārī Saeima pieņem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu, kas paredz brīvās zonas izveidošanu nodokļu atvieglojumiem gandrīz divās trešdaļās pilsētas, aptverot Liepājas ostas teritoriju, Karostas teritoriju un rūpniecības sektoru. Atšķirībā no Rīgas un Ventspils, kur noteicošais ir tranzīts, Liepāja orientējas arī uz ražošanas attīstību. Septembrī Ministru kabinets apstiprina SEZ nolikumu, kam seko SEZ statusa piešķiršana uzņēmumiem. Valsts investīciju programmas ietvaros saņemts valsts garantēts kredīts Liepājas ostas dienvidu mola rekonstrukcijai.
Liepājas 372.dzimšanas dienā pirmajā sēdē pulcējas jaunievēlētie pilsētas domnieki, par domes priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlot Uldi Sesku.
Neilgi pēc tam, kad Liepājas vecpilsētas apbūvi, otro gadu ar šādu nolūku strādājot plenērā, iemūžinājuši mākslinieki, nodeg nams Stendera ielā 3, kas, būdams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, faktiski jau bija pārvērties gandrīz graustā.
Savukārt pilsētas galva U.Sesks saņem cerības rosinošu vēstuli no Fuldas Vācu amatniecības un kultūras pieminekļu centra par to, ka Sv.Trīsvienības baznīcas izpētes darbi ir pabeigti un tuvākajā laikā Liepāja saņems izsmeļošu ziņojumu.
Rudenī Pētertirgū sāk lielos pārbūves darbus.
Liepājas osta svin savu 300.gadadienu, bet J.Čakstes vārda atgūšanas priekšvakarā vēsturisko Čakstes skolas karogu atgūst 10.vidusskola.
Decembrī paraksta līgumu starp Kultūras ministriju un pilsētas pašvaldību par Liepājas teātra pārņemšanu.

1998.gads
6.februārī Reiņu meža vidū tiek parakstīts dokuments, ar kuru Nīcas mežniecība atdod Liepājas pilsētai vienu, t.i., Reiņu meža masīvu. Tagad pilsētas meža platības pārsniedz 1300 hektāru.
Tiek apzināti tuvāko gadu trīs svarīgākie uzdevumi SEZ attīstībā: veikt ostas kapitālu padziļināšanu, uzcelt ievedceļu ostā un realizēt ostas dzelzceļa izbūvi.
Sakarā ar ekonomisko krīzi Krievijā pieņemts lēmums uz trim nedēļām daļēji apturēt ražošanu firmā “Lauma”. To atsākot, joprojām saglabājas iespējamība, ka no darba var tikt atlaisti ap 1000 strādājošo.
Akciju sabiedrības “Kursa” eksports samazinās līdz nullei. Par iespējamo atbrīvošanu no darba brīdināti 87 cilvēki.
Sabiedrības uzmanību piesaista ideja par koksa rūpnīcas būvi Liepājā. Firma “Chartwell”, kas sākotnēji šo projektu bija nodomājusi realizēt Polijā, tagad interesējas par ieguldījumu iespējām Liepājā. Viedokļu sadursmē ekonomiska un finansiāla rakstura pamatojumam par siltumu, jaunām darba vietām, ostas padziļināšanu, jaunu piestātņu izbūvi tiek pretnostatīts vides speciālistu uzskats, ka, ņemot vērā vietējo klimatu, valdošos vējus, kūrorta un tūrisma attīstības iespējas, Liepāju par ķīmiskās rūpniecības centru pārvērst nebūtu vēlams.
Maijā tiek atvērta mākslas galerija “Centrs”, bet jūlijā pēc nopietnām diskusijām domnieki pieņem lēmumu 8.pamatskolu reorganizēt par vidusskolu. Rīgā, Jēkaba kazarmās, līdzās vairākām ārvalstu pārstāvniecībām atklāj Liepājas pārstāvniecību.
28.oktobrī ar krāšņu uguņošanu beidzas olimpiskā sporta centra “Liepājas metalurgs” ledushalles atklāšana. No visiem pilsētas uzņēmumiem “Liepājas metalurgs” šajā gadā devis vislielākās investīcijas, ieguldot tās gan modernajā tehnoloģijā, gan ledushalles būvniecībā.
Par savu atdzimšanu, sintētiskā linoleja ceham uzsākot ražošanu, gada nogalē paziņo Liepājas Linoleja rūpnīca.

1999.gads
Liepājas iedzīvotāju skaits samazinājies līdz 89 200.
Speciālās ekonomiskās zonas statusu Liepājā ieguvuši 19 uzņēmumi, SEZ uzņēmumos investēti 10,5 miljoni latu un nodarbināti 1400 cilvēku. Kaut arī vēl nav piesaistīts neviens stratēģiski liels investors, SEZ tomēr ir galvenais Liepājas pilsētas attīstību veicinošais faktors. Kompetentas amatpersonas apgalvo, ka nekad nekas nenotiek uzreiz, rezultāts būšot redzams tikai pēc dažiem gadiem.
Maijā Pilsētas domes sēdē pieņem lēmumu par namu pārvalžu reorganizāciju. Turpmāk Liepājā būs tikai trīs namu pārvaldes.
Ar Rožu laukuma rekonstrukciju tiek pārbaudītas liepājnieku spējas un māka pieņemt laika gaitas pastāvīgo pavadoni – pārmaiņas.
Jūnijā 160 dalībnieku no 19 valstīm piedalās starptautiskajā konferencē “Liepāja – visizdevīgākā vieta biznesa uzsākšanai Baltijas jūras reģionā”. Vai pretenciozais apgalvojums piepildīsies, to rādīs nākotne.

Teodors Eniņš
No 1962. līdz 1990. gadam Liepājas Centrālās slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas vadītājs. 1986.gadā kļūst par Nopelniem bagāto ārstu un tiek apbalvots ar N.Pirogova medaļu. 1988.gadā ievēlēts par Tautas frontes Liepājas nodaļas līdzpriekšsēdētāju, 1989.gadā – par priekšsēdētāju. No 1990. līdz 1993. gadam Augstākās padomes deputāts, 1991.gadā kļūst par labklājības ministru. Liepājas Pilsētas domes priekšsēdētājs no 1994. līdz 1997. gadam.

Valija Zabe
Akciju sabiedrības “Liepājas Cukurfabrika” ģenerāldirektore, cukura ražošanas speciāliste. Viņas prasme un uzņēmība bija noteicošā, lai paglābtu no likvidācijas vienu no lielākajiem pilsētas uzņēmumiem – Cukurfabriku. Privatizācijas gaitā ievērojams daudzums tā akciju nonāca cukurbiešu audzētāju un fabrikas darbinieku rokās. V.Zabe ir Latvijas Cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju asociācijas prezidente un titula “Gada liepājniece 1997” ieguvēja.

Uļa Gintnere