Sistuācija bāros un naktsklubos

Nepilngadīgajiem naktsklubos un bāros pēc pulksten 23 bez vecāku vai pilnvarotās personas klātbūtnes ir liegts atrasties. Tomēr būtu naivi cerēt, ka tā ir arī patiesībā. Redakcija pagājušās sestdienas vakarā pārlūkoja populārākos Liepājas bārus un naktsklubus, lai noskaidrotu reālo situāciju. Un tā diemžēl neiepriecina.

Joprojām trūkst stingrības

Redakcijas ceļš sākās Karostā ap pulksten 23. Pirmā pieturvieta – bārs “Forts jūra”, kur nereti notiek pamatīgas iedzeršanas, ālēšanās līdz pirmajiem saules stariem, un dažkārt, lai saglabātu mundru garu, tiek pamēģinātas arī narkotikas. Aprunājoties ar vienu no bāra pastāvīgajiem klientiem, varēja secināt, ka šī nav tā vieta, kur brīvo laiku izvēlas pavadīt nepilngadīgie. “Te lielākoties cits citu pazīst, un, ja kāds sīkais iemaldās, tad drīz vien dodas prom,” teica Aleksandrs. Lai arī no drošiem avotiem dzirdēts, ka tur mēdz uzturēties pusaudži, gribētos ticēt Aleksandram, jo liela daļa jauniešu šo vietu apiet ar līkumu. “Pats esmu redzējis, kad pēc pamatīgas iedzeršanas apmeklētāji kļūst agresīvi un turpat pie bāra mēdz izlādēties. Nepilngadīgam, dodoties uz šādām vietām, ir jābūt vai nu ar labiem sakariem vai arī pārgalvīgam ekstrēmistam. Ja vietējiem kaut kas nepatiks, tad viņi to arī pateiks uz aci, un ne tikai,” stāsta Aleksandrs. Mūsu izraudzītajā laikā bārā valdīja miers, iespējams, klusums pirms vētras.

Tālāk maršruts veda uz Krūmu ielas bāru “Lāči”, kur tovakar ritēja kārtējā diskotēka. Tā kā visi galdiņi bija aizņemti jau laikus un nemanīja nevienu aizdomīgu personu, virzījāmies uz durvju pusi, kur ceļu aizšķērsoja apsardzes darbinieks. Viņš nepiekāpīgi strīdējās ar kādu jaunieti, kurš gan bija pilngadīgs, taču viņa meitene vēl nebija sasniegusi 18 gadu vecumu. Beigās jaunietim nācās meklēt citu izklaides vietu, jo apsargs tā arī nepiekāpās. Pēc šī starpgadījuma gribējām pārliecināties, vai tiešām ar apsargiem nav iespējams vienoties?

Nākamajā pieturvietā ap pulksten 23.30 – naktsklubā “Loms” – man izdevās iedabūt klubā iedomātu tēlu, 17 gadu veco draudzeni. Sākumā mani centieni vienoties ar apsargu beidzās ar fiasko. “Nekādā gadījumā,” teica gados jaunais apsargs, piebilstot tradicionālo frāzi, ka jaunākus par 18 gadiem neielaiž. Ar to gan mūsu saruna nebeidzās, jo pēc brīža, kad biju ieņēmis vietu pie galdiņa, viņš pats mani uzrunāja: “Ai, lai notiek, nāciet ar!” Šķiet, bārā “Loms” mana iedomātā draudzene nebija vienīgā nepilngadīgā, jo, lai arī pēc skata ne vienmēr pateiksi, kurš ir nepilngadīgs, bet kurš nav, samērā droši varu apgalvot, ka vairumam jauniešu, kas tovakar bija izvēlējušies šo klubu, nebija likumā noteiktie 18. Laikam tā sauktais “face control” (sejas kontrole) tur nedarbojās, lai arī kluba durvis rotāja šis uzraksts. Tas, ka jauniešiem tomēr izdodas tikt klubos tiem neparedzētā laikā, vēl nebūtu tas ļaunākais – sliktāk ir tad, ja viņi bez īpašām pūlēm pamanās iegādāties alkoholiskos dzērienus un cigaretes vai nejauši diskotēku laikā sastop sliktos puišus jeb narkodīlerus, ar kuriem pastāvīgajiem klubu apmeklētājiem droši vien jau ir nācies krustot ceļus. Tovakar redzēju vairākus aizdomīgus jauniešus, kuri gan lietoja alkoholu, gan uzpīpēja. Un viens no viņiem neslēpa: “Ja izdosies tikt iekšā, tad arī iedzert un uzpīpēt varēsi.”

Vienā no populārākajām izklaides vietām mūsu pilsētā – naktsklubā “Big 7” – novērojumi bija līdzīgi. Interesanti, ka pie ieejas mani apčamdīja kā ļoti bīstamu tipu, taču priekšā esošām meitenēm, kurām pēc skata varēja nebūt 18 gadu, apsargi tikai uzsmaidīja. Nav noslēpums, ka modernās deju mūzikas cienītāji parasti ir tieši jaunieši, tādēļ nepārsteidza tas, ka neredzējām gandrīz nevienu gados vecāku cilvēku. Viens no bārmeņiem nenoliedza, ka bieži vien nepilngadīgiem izdodas iekļūt klubā, taču, viņaprāt, tādu neesot daudz, turklāt parasti šie jaunieši alkoholu nelieto. “Nav jau tā, ka viņi negribētu pamēģināt kādu stiprāku dzērienu, taču parasti pusaudžiem vienkārši nav naudas, jo ieejas maksa klubā ir visai dārga,” stāsta bārmenis. Viņš piebilst, ka lielākoties jaunieši taupības nolūkos vakaru sāk ar iedzeršanu un tikai tad dodas uz klubu. Ja reibums nav uzkrītošs, tad ar iekļūšanu nav problēmu. Vēl pieredzējušais bārmenis atzina, ka kopumā situācija klubos ir uzlabojusies un nepilngadīgo ir mazāk, taču, pēc viņa teiktā, diezin vai ir iespējams šo problēmu izskaust pavisam.

Pārlūkojot atpūtas klubu “Klondaika“, izdevās aprunāties ar vietējo apsargu, kurš, šķiet, bija stipri saguris cīņā ar nekaunīgajiem jauniešiem, kuri visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas iešmaukt. “Iepriekš strādāju kluba “Big 7″ apsardzē, viens no iemesliem, kāpēc tagad esmu šeit, ir bezkaunīgie jaunieši, kuru dēļ tiešām var sabojāt nervus. Spilgts piemērs – meitene ar vairākām identitātēm, kura ilgu laiku mani bija vazājusi aiz deguna ar viltotām pases kopijām. Katru nākamo reizi viņai bija cits vārds – te Vika, te Jūlija utt.,” smej apsargs, piebilstot, ka “Klondaikā” viņam esot nosacīts miers, jo šeit vairāk apgrozās gados vecāki cilvēki.

Būtu dīvaini, ja jauniešu pūļus nesastaptu klubā “Fontaine Palace”, kur sestdienas vakarā uzstājās jaunās grupas – notika tradicionālais “Flashlight” sarīkojums. Smago metālu nesmādēja arī gados vecāki cilvēki, taču pamatā tomēr bija tikko pilngadību sasnieguši vai arī vēl nesasnieguši tīņi. Redakcija tur ieradās neilgi pēc pusnakts, un varēja redzēt jau pirmos alkohola upurus – dažs jau bija aizsnaudies dīvānā, bet daļa centās noturēt sevi nomodā, griežoties deju ritmos. Savukārt izturīgākie baudīja dzērienus pie bāra. Virzoties tuvāk skatuvei, pamanījām divas meitenes, kurām, šķiet, garšoja alus un patika arī uzpīpēt. Droši vien jautājumus “cik jums gadu un cik ir pulkstenis?” viņas uzskatīja par retoriskiem, jo tūlīt nozuda pūlī, un cigarešu dūmakā viņas vairs saskatīt nevarēja. Iespējams, meitenes mani noturēja par policistu…

Sestdienas vakarā klubā “Pablo” uzstājas alternatīvā rokgrupa “Pienvedēja piedzīvojumi”. Publika – lielākoties gadus divdesmit veci cilvēki un pat ļaudis ap četrdesmit, kas ir netipiski šai iestādei. Redakcija pamanīja arī pa kādai ļoti jaunai sejai, iespējams, nepilngadīgos. Bet viņu bija maz. Bet pavisam citāda aina varētu pavērties, ja tajā vakarā spēlētu kāda jaunās paaudzes iecienīta apvienība, piemēram, “Gain Fast”, “Double Faced Eels” vai “Tumsa”. Rokkafejnīcā spēlē Tomass Kleins, kurš piedāvā latviešu populāros gabalus, kuru pavadījumā lielākoties dejo ļaudis pēc divdesmit.

Apsekojām vēl vairākas atpūtas vietas – bārus “Roms”, “Ceļa vējš”, “777”, “Melnais kaķis”. Taču tur aizdomīgus jauniešus nemanījām. Lai nu kā, ir skaidrs, ka viņi joprojām var iekļūt naktsklubos un izbaudīt to piedāvātos “labumus” – alkoholu, cigaretes un narkotikas.

Pieaugušo starpā jūtas kā pieaugušie

“Mēs dzīvojam saspringtā, depresīvā laikā. Vecāki jauniešiem ir tādi, kādi ir. Skolā, mājās viņiem skalo smadzenes, māca, kā jādzīvo. Arī problēmas privātajā dzīvē, attiecībās viņiem nav svešas. Tāpēc ir loģiski, ka pusaudžiem vajag kaut kā relaksēties, izlādēt negatīvo enerģiju. Un kāpēc to nedarīt naktsklubā? Nebūtu jau nekas slikts, ja viņi uz izklaides vietām dotos padejot, bet diemžēl daudzu motīvs ir aiziet un piedzerties,” ir novērojis Liepājas Jaunatnes centra direktors Pāvels Jurs. Viņš uzsver, ka līdz ar kluba apmeklējumiem klāt nāk ne tikai viens ļaunums – piedzeršanās, bet arī zālītes pīpēšana, narkotikas, seksuāli transmisīvās slimības un kautiņi ar nopietnām sekām.

“Pusaudži Liepājā mēģina tikt naktsklubos, jo viņiem nav citu vietu, kur vakaros aiziet padejot, izklaidēties. Vai tad mums ir kāds jauniešiem draudzīgs klubs, kurā būtu atbilstošs interjers, kur nepārdotu alkoholu un cigaretes? Nē, jo tas nav izdevīgi uzņēmējdarbībai,” norāda P.Jurs. Vēl viņš piebilst, ka pusaudžiem aizraujošāk ir apmeklēt izklaides vietas, kurās apgrozās pieaugušie, jo viņu starpā paši tādi var justies. Un, ņemot piemēru no lielajiem, viņi uzdrīkstas pamēģināt, kādu efektu dod cigaretes un alkohols.

Lai nepilngadīgajiem nebūtu interese par pieaugušo izklaides vietām, viņiem būtu jāpiedāvā alternatīvas atpūtas iespējas. P.Jurs zināja, ka ir skolas, kurās piedāvā dažādas iespējas, kā skolēni pēc stundām var pavadīt brīvo laiku, tiek rīkotas arī diskotēkas. Taču ir mācību iestādes, kuras daudz nerūpējas par audzēkņu nodarbināšanu pēc mācībām, jo tas prasa papildu līdzekļus, un jaunieši ir jāuzrauga. Un, kāpēc gan lieki uztraukties, vai pēc kārtējā sarīkojuma skolai nebūs izsists kāds logs vai nodarīta cita skāde?

“Skolās par brīvo laiku, mikroklimatu veidošanu ir atbildīgas skolēnu līdzpārvaldes. Bet tās darbojas tikai uz brīvprātības principa pamata un tām nav pietiekami daudz naudas, lai kaut ko organizētu. Kad skolās notiek akreditācijas, tiek uzsvērta līdzpārvalžu nozīme, bet tomēr tām netiek sniegta reāla finansiāla palīdzība,” uz pretrunu norāda P.Jurs. “Ja līdzpārvaldēm būtu nauda, tās būtu aktīvākas un piektdienas vakaros ar dažādiem sarīkojumiem varētu piesaistīt skolēnus skolai, nepilngadīgajiem nebūtu interese doties uz naktsklubiem,” ir pārliecināts P.Jurs. Viņš norāda, ka trūkst arī jauniešiem domātu pilsētas mēroga pasākumu, kuros skolēni varētu padejot, cits ar citu iedraudzēties.

Ietikšana nav neiespējama misija

Pēc P.Jura novērojumiem, ietikt populārākajos Liepājas klubos nepilngadīgajiem nesagādājot lielas problēmas. Lielākoties tas izdodas ar dažādiem mānīšanās veidiem. “Kontrolei noteikti jābūt stingrākai. Esmu redzējis, ka kontrolētāji dažus apmeklētājus ielaiž, piemēram, paziņas vai arī jauniešus, kuriem izdevies pārliecināt, ka viņi ir vecāki nekā patiesībā, bet citus apsargi pārbauda stigri,” ievērojis P.Jurs.

11.klases skolniece Liene piekrīt Jaunatnes centra direktoram, ka Liepājā jauniešiem nav vietu, kur izklaidēties, tāpēc viņi laužas uz klubiem. “Protams, ir grūti iekļūt klubos, bet ne neiespējami,” piebilst Liene. Viņa novērojusi, ka “Pablo” apsargi vairāk vadās pēc apmeklētāja izskata, bet Fonteina vadītajā klubā prasa uzrādīt dokumentus. Liene no pieredzes zināja, ka klubā “Fontaine Palace” vieglāk iekļūt, ja pie ieejas nesēž biļešu pārdevēja, bet atrodas tikai apsargi, kuriem vieglāk tikt garām. Pati viņa ir pilngadīga, tāpēc par iekļūšanu klubos neuztraucas.

Liene saka, ka ir jaunieši, kas klubos aizraujas ar alkoholu, bet ir tādi, kas padomā, vai, pārmērīgi to lietojot, paši nebūs cietēji. Jo, pēc Lienes novērojumiem, klubā “Fontaine Palace” ir daudz zāles uzraugu, kuri vēro, vai kāds nav piedzēries par daudz un nav jālūdz vai jāpalīdz viņam atstāt izklaides vietu.

18 gadu vecā Elīza saka, ka neesot liela naktsklubu cienītāja, taču paretam mēdzot aiziet uz kādu Liepājas izklaides iestādi. Viņa no draugiem dzirdējusi, ka klubā “Fontaine Palace” ietiekot arī nepilngadīgie, bet vajagot uztrāpīt īsto dienu, kad kontrole nav tik stigra. Viena no biļešu pārdevējām-kontrolierēm esot uzdevuma augstumos – ikreiz rūpīgi pārbauda apmeklētāju dokumentus, tāpēc viņu apšmaukt esot nereāli. Tāpēc arī Elīze ikreiz līdzi ņemot pasi. Vienreiz Fonteina klubu viņa apmeklējusi, kad vēl nav bijusi pilngadīga, bet tas bijis Jaungadā, kad izklaidēties devusies kopā ar mammu un vēl dažiem pieaugušajiem.

Elīza saka, ka īpaši droši naktsklubos nejūtas, tāpēc tos apmeklē vairāku meiteņu kompānijā. Par to, ka izklaides iestādēs jābūt vērīgiem, 12.klases skolniece sapratusi pēc kāda gadījuma ar draudzeni. Viņai klubā “Fontaine Palace” kāds sulas glāzē nemanot iebēris kādu vielu, kas meiteni, kura alkoholu nelieto, uzreiz apreibinājusi. Draudzene uz mirkli zaudējusi samaņu un nokritusi pa trepēm. Par laimi, nekādus būtiskus miesas bojājumus neesot guvusi un pati ar saviem spēkiem varējusi tikt mājās.

Jautrs – tātad apreibis

18 gadu vecais Jančuks smej, ka viņš esot izaudzis klubā “Big 7”. Pirmo reizi šo iestādi apmeklējis 15 gadu vecumā. Ne vienmēr viņam tur izdevies ietikt, bet vismaz trīs reizes gadā pusaudzim bijusi iespēja pagozēties starp citiem kluba apmeklētājiem. 16 gadu vecumā klubā iekļūt jau bija vieglāk, bet 17 gadu vecumā pat vairs nedomājis, vai nebūs jāpaliek aiz durvīm. Lai gan apsargi prasījuši uzrādīt dokumentus, skolnieks aizbildinājies, ka tos atstājis mājās un solījis atnest nākamajā reizē. Taču nav to darījis, jo apsargi ne reizi par to neesot atgādinājuši. Jančuks saka, ka bijušas reizes, kad ir laists iekšā, bet negājis, jo meitenes, ar kurām kopā ieradies un kuras arī nebija pilngadīgas, apsargi tālāk par ieeju nelaiduši.

“Klubā “Big 7” grūtāk ir iekļūt nepilngadīgajām meitenēm, bet mūzikas klubā “Pablo” to sarežģītāk izdarīt zēniem,” zināja Jančuks. Taču, ja vien piemīt kaut nedaudz aktiermeistarības un apņemšanās uzspēlēt teātri, iekļūšana “Pablo” neesot problemātiska. Jančuks stāsta, ka reiz uz “Pablo” devies ar 21 gadu vecu draugu. Pēc apsarga lūguma draugs uzrādījis personas dokumentu, bet viņš pats mēģinājis tēlot, ka papīrus aizmirsis mājās. Draugs spēlējis līdzi un sācis bārties uz līdzgājēju par viņa aizmāršību un vienlaikus mēģinājis apsargu pārliecināt, ka viņi ir vienaudži. “Oskars” puišiem par aktiermeistarību nav ticis, bet ieeja klubā bijusi garantēta.

Runājot par drošību, Jančuks saka, ka pats nekad kašķi nemeklējot, tāpēc kautiņos ar vecākiem kluba apmeklētājiem līdz šim nav iesaistījies. Jaunietis sevi raksturo kā pozitīvu un ļoti atraktīvu puisi, kurš uz klubu iet pēc sirds patikas izdejoties. Redzot viņa atraktivitāti, ir bijuši gadījumi, ka klubā “Pablo” vienā vakarā pat vairāki cilvēki pienāk pie viņa un apjautājas, kur var dabūt narkotikas. Taču, tā kā Jančuks nelieto alkoholu un neaizaujas ar narkotikām, apreibinošo vielu tīkotājus viņam vienmēr bijis jāapbēdina. Reiz viņam piedāvātas narkotikas.

Apreibinās ārpus krogiem

Tiesībsargi atzīst, ka problēma ar pusaudžu apreibināšanos joprojām nav atrisināta. “Nekas jau nav mainījies, joprojām nepilngadīgie apreibinās, slapstoties pa kaktiem,” atzīst Pašvaldības policijas 1.iecirkņa priekšnieks Gints Krēsla, kurš jau pērn uzsvēra, ka mūsu pilsētā jauniešiem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nav kur izklaidēties. Nepilngadīgajiem paredzēti sarīkojumi notiek tikai skolās, un nav noslēpums, ja jaunieši mēģina iekļūt klubos.

G.Krēsla skaidro, ka katrā atpūtas vietā izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, kas nosaka, no cik gadu vecuma šajā vietā apmeklētāji tiek ielaisti. Vairumā klubu noteiktais vecums ir 18 gadu. Taču likums pusaudžiem pēc 14 gadu vecuma neliedz atrasties uz ielas, un, kā rāda pieredze, viņi nereti mēģina iekļūt krogos. Populārākās izklaides vietas Liepājā – klubi “Pablo”, “Fontaine Palace” un “Big 7”, taču tieši šīs vietas vismazāk jāpieskata likumsargiem, jo par kārtību šajos trīs vaļos rūpējas apsargi. “Saimnieki ir ieinteresēti neielaist nepilngadīgos. Peļņas no jauniešiem nav, problēmas vien rodas,” atzīst G.Krēsla. Vairāk grēko mazie krodziņi, piemēram, bārs “Loms” Raiņa ielā, kur nav vietējās kontroles.

Amatpersona uzsver, ka lielākā problēma pusaudžu apreibināšanās jautājumā ir nevis krogi, bet veikali, kuros jaunieši var iegādāties alkoholu. “Reti kuram pusaudzim kabatas nauda ir tik liela, lai varētu atļauties dzērienus iegādāties bārā. Veikalā tas iznāk daudz lētāk, tāpēc pērk tur un apreibinās uz ielas. Iereibušos pusaudžus, ko nogādājam mājās pie vecākiem vai pat uz slimnīcu, neatrodam krogos, bet gan uz ielas.” Tāpēc arī policija pastiprinātu uzmanību velta tieši veikaliem, kontrolējot, lai pārdevēji nepārkāptu alkohola un tabakas izstrādājumu aprites noteikumus un grādīgos dzērienus un cigaretes nepārdotu pusaudžiem.

Miks Kuncītis,
Inita Gūtmane,
Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”