Kārļa Zāles laukumu cer sakārtot līdz jūnija beigām
Pēdējā būvekspertīzē, ko veica SIA “Ceļu inženieri”, konstatētas neatbilstības, kas radušās Kārļa Zāles laukuma būvdarbu laikā. Procesā iesaistītie vienojušies par iespējami ātrāku seguma atjaunošanu un laukuma atvēršanu satiksmei. Kā optimiskāko scenāriju Liepājas pašvaldība min jūnija beigas.
Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Pēc pašvaldības tikšanās ar būvniecības procesa dalībniekiem Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne pastāstīja, ka divās būvprojekta ekspertīzēs (vienu pasūtīja pašvaldība un veica AS “Ceļuprojekts”, bet otru, SIA “LBS – Konsultants” veikto, iesniedza laukuma būvnieks SIA “CTB”),
konstatētas neatbilstības, kas veidojušās dažādās projekta izstrādes stadijās.
“AS “Ceļuprojekts” veiktās būvprojekta ekspertīzes atzinumā norādīts uz neatbilstībām būvniecības procesā.
Pēc kopīgās būvniecības procesa dalībnieku sapulces 13. martā tika pieņemts lēmums veikt arī būvekspertīzi, ko veica SIA “Ceļu inženieri”.
Arī šajā būvekspertīzē ir konstatētas neatbilstības, kas radušās būvdarbu veikšanas laikā.
9. maijā bija tikšanās ar būvniecības procesa dalībniekiem. Pašvaldība informēja visus par tālāko rīcību, lai iespējami ātri atjaunotu segumu Kārļa Zāles laukumā.
Defekta zonai tiks izstrādāts korekts tehniskais risinājums, veikta defekta labošana/izbūve, un minētajā posmā atvērta satiksme automašīnām”, norāda Z. Lazdāne.
“Pirmā secīgā darbība – ir jāizlabo tehniskais projekts jeb būvprojekts, kurš ir neatbilstošs. Tālāk – atbilstoši sakārtotam būvprojektam izbūvēta defektu zona, un
darbi tiks arī uzraudzīti, lai satiksme būtu vaļā,”
pauž Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols.
Jautāts, kurš tagad maksās par defektu labošanu, viņš atzīmē, ka par jebkuriem darbiem, kas tik veikti, pašvaldībai kā pasūtītājam, protams, ir jāsamaksā.
“Pasūtītājs sākotnēji norēķināsies, un pēc tam ir instrumenti, kurus visticamāk pašvaldība arī izmantos. Ir civiltiesiskā un bankas apdrošināšana, ir mehānismi, kurus pašvaldība iedarbinās,” skaidro M. Ābols.
Viņš piebilst, ka pašvaldība nav tiesa, lai nosauktu vainīgos, tomēr tās argumentācijas bāze ir veiktās būvekspertīzes, lai strīdus gadījumā pasūtītājs “celtu galdā savus argumentus”.
“Novērsīsim cēloņus, izdarīsim darbu un tad arī risināsim visas juridiskās lietas,”
uzsver Attīstības pārvaldes vadītājs.
Ja visi būvniecības procesa dalībnieki būs konstruktīvi un vērsti uz kopīga rezultāta sasniegšanu, šī problēma pilnībā varētu tikt atrisināta līdz jūnija beigām, ja nē – tad nedaudz ilgāk, teikts pašvaldības paziņojumā presei.
