Spodrības mēnesis

Pozitīvās pārmaiņas

Jādomā, labi vien ir, ka pavasara Spodrības mēnesis tagad ir izsludināts agrāk. Un arī pats paziņojums par to nācis klajā savlaicīgi. Iespējams, nevajadzēs pagarināt iecerēto maijā. Droši vien arī laikraksta “Kurzemes Vārds” reidi un publikācijas par to radīs pozitīvu iespaidu. Taču reidus var rīkot, cik grib, jo pilsētas teritorija ir pietiekami liela, un vienā reizē to visu vienalga nevar aptvert. Kad jābrauc pa centra vai maģistrālajām ielām, rodas viens vienīgs secinājums – tīrs. Un lieta vispirms tāda, ka smiltis no ielu malām sāka novākt vēl pirms Spodrības mēneša pasludināšanas, arī sētniekiem bija daudz vairāk iespēju nelielā sniega daudzuma dēļ. Labāk sekmējas arī darbs ar saslaucīto smilšu izvešanu. Tikai retās vietās vēl var ievērot kaudzītes.

Visas trīs namu pārvaldes mūs informē, ka to sētnieki strādā parastā režīmā, arī kontrole notiek un nekādu īpašu ikdienišķu problēmu nerodas. Aptuveni to pašu var sacīt arī par uzkopšanas darbos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuru darbu organizē Komunālā pārvalde un pilsētas aģentūra “Nodarbinātības projekti”. Taču vislabāk vēlreiz ielūkoties dažos nostūros.

Ļoti patīkami, ka izdevies atrast īpašnieku pamestai ilgbūvei Laivinieku ielā 4, kur šis tas jau paveikts. Taču nav atbildes uz jautājumu: kādēļ tas nebija iespējams veselu desmit iepriekšējo gadu laikā? Vislabāk tomēr šādus nelegālo izgāztuvju piesaistošos objektus iežogot. Viens otrs tieši tā izturas arī pret saviem kādu laiku neizmantotajiem zemes gabaliem. Citādā ziņā visapkārt būvei Laivinieku ielā paliks pa vecam. Jo vairāk tādēļ, ka tur izsvaidītie vecie materiāli un neizmantotās konstrukcijas psiholoģiski to veicina. Starp citu, līdzās neizmantotajam namam pēdējās dienās strādāja sabiedrības “Aizputes ceļinieks” speciālisti. Šeit būs jauna ietve, kuras izskatam arī turpmāk jāveicina kārtības ievērošana.

Žogs – estētikas elements

Kas attiecas uz tīrības mēnešiem un atsevišķu talku organizēšanu, tad nekādu konkrētu normu un noteikumu šajā jomā nepastāv. Droši vien tādēļ, ka tās nav arī vajadzīgas. Taču reizēm, piedaloties reidos un vērojot nepievilcīgās ainas, nākas aizdomāties, sak, labi, gruži jāsavāc, ziemas kaisījums no asfalta arī, bet kā tad ar akmeņiem? Labi, akmeņiem arī nevajadzētu būt kur pagadās – savāksim. Bet sagāztie žogi, vai pareizāk sakot, veco žogu paliekas? Varbūt arī tās pie reizes likvidēt? Kā tas darīts pie patversmes Flotes ielā. Un kā izturēties pret salauztajiem vārtiņiem Celtnieku ielā 26? Runa nav tieši par remontu, jo vairāk tādēļ, ka viss apžogojums šeit sabrucis. Un arī nekāda nauda šeit nav vajadzīga! To noārdīt talkas dienās var jebkurš iedzīvotājs. Vai tiešām visā namā neatradīsies smagais veseris un stangas? Taču tas notiks tad, kad mēs kolektīvi sapratīsim, ka no mums visiem arī kaut kas atkarīgs. Pussagruvuša žoga paliekas ir arī Ausekļa ielā, iepretī 1.vidusskolai. Mēs rakstījām par to pērn. Pat nekorekti norādījām, ka kaimiņos esošajiem prokuratūras darbiniekiem droši vien vajadzētu kaunēties, skatu uz ēku šī šausmenīte visnotaļ bojā. Un, lūk, šeit jau iezīmējas atbilde uz tikko kā uzdoto jautājumu par noteikumiem. Pieļausim, ka Spodrības mēneša ietvaros ar žogiem nodarboties nav obligāti. Taču tad izriet loģisks secinājums, ka tas jādara citā laikā. Bet, ja šāda loģika ir nepieņemama, jāizdara secinājums, ka attiecībā uz žogiem pie mums vispār nav kontroles. Pie mums pastāv ēku uzraugu amats, bet ne žogu.…

Akmeņi un koki

Nesen laikraksts jau rakstīja par daždažādām uz ielas aizmirstām konstrukcijām, īpaši betona. Taču tikai par dažām – visu uzskaitīt nav iespējams. Zemē guļ, starp citu, stabi, reizēm stipri dzelzsbetona balsti, piemēram, ielu apgaismojumam. Viens no šādiem stabiem atrodas Kroņu ielā pie tās krustojuma ar Kaiju ielu. Skaidrs, ka aprīlī to neviens nenovāks, nepieciešams celtnis, automašīna. Un tas viss tādēļ, ka Spodrības mēnešus pie mums pasludina pompozi, bet pabraukāt pa pilsētu un pavērot, kas  notiek, nav kam. Tikai nedaudzi zina par nelielo Baložu ielu. Tajā ir tikai viens vienīgs namiņš. Un arī tā numurs ir 1. Teritorija visapkārt sakopta, taču tas tādēļ, ka pērn šeit rekonstruēja kaimiņos esošo Jūras ielu. Un, lūk, aiz šī namiņa zaļajā zonā guļ milzīgi pārseguma paneļi, kaut gan līdzās nekas netika celts. Citiem vārdiem sakot, izmantojot bībelisko tēlu, jāsaka, ka akmeņi izmētāti, bet nav vēl kas tos savāc.

Mazliet tālāk no minētās vietas, jaunās autostāvvietas virzienā – ar visām saknēm izrauti celmi. Iespējams, ka arī celmus aprīlī nevajadzētu vākt, taču viena nelaime – padziļinājumos starp saknēm met atkritumus, tukšas pudeles un tā tālāk. Ko darīt? Arī šādiem celmiem taču nepieciešama tehnika, bet tā nav ieplānota. Toties parasti mēdz ieplānot Pilsētas dome un Pašavaldības policijas darbinieku piedalīšanos talkā teritoriju uzkopšanā, teiksim, Karostā. Mēdz būt arī vēl ļaunāk, kad līdz celmiem lieta pat nenonāk: nozāģē koku, bet stumbru atstāj turpat. Un tas viss tā paša iemesla dēļ – ļoti resns un smags. Šādu unikālu paraugu mēs atradām un nofotografējām Sporta ielā. Tas guļ jau sen, taču Komunālās pārvaldes darbinieki to vēl nav redzējuši. Citādi nošausminātos. To varētu ar pilnām tiesībām ierakstīt rekordu grāmatā.

Gruži – tas ir pats vieglākais

Neviens ne reizes nav to apstrīdējis – jebkura iecirkņa saimniekam tie jāsakopj. Starp citu, dažos gadījumos pat nesakoptais īpaši acīs nekrīt. Ja tās, piemēram, ir pērnā gada lapas vai nolauztie koku zari, kā, piemēram, pie 14.nama Radio ielā. Runā, ka īpašnieks it kā dzīvo vai nu Skrundā, vai Saldū. Pastāvīga sētnieka, šķiet, viņam nav. Taupa tāpat kā pārējie. Aiz pagrieziena no O.Kalpaka ielas Flotes ielā nelielajā brīvajā pleķītī vērojams liels paziņojums ar mobilo telefonu potenciālajiem pircējiem. Kamēr tādus objektus piefiksē, zemes gabals piegružots. Tādēļ arī saimniekam nākas organizēt pavasara uzkopšanas darbus un maksāt par tiem. Droši vien pēc Pašvaldības policijas iejaukšanās. Šeit, tāpat kā pie Laivinieku ielas nama, arī nav apžogojuma, tādēļ gružus atkal izmet. Bet nedaudz tālāk, Flotes ielā, tur, kur kādreiz bija suņu pastaigu laukums, aiz ažūrā žoga izveidojusies izgāztuve. Tiesa gan, šeit atšķirībā no iepriekšējā piemēra nav minēts īpašnieka telefons…

Vai maz jārunā par atkritumu kaudzēm, kas no garāmgājēju skatiem paslēptas aiz žogiem? Pagalms nav tas pats, kas iela. Taču izgāztuves nedrīkst būt arī tur. Ja ejat pa Jūras ielu, ielūkojieties pagalmā starp 24. un 26.namu. Ieraudzīsit izgāztuvi. Atkal šeit nav saimnieka, privatizēt vecās ēkas neviens nevēlējās. Un pēdējais: ejot pa Kapsētas ielu kapsētas virzienā, klajumā, kreisajā pusē, jūs noteikti ievērosit milzīgos dzelzsbetona grodus, kas atgādina kādreiz aku būvē izmantojamos. Tajos izveidojusies izgāztuve, turklāt visai oriģināla. Grodus pametuši nezināmi celtnieki pirms daudziem, daudziem gadiem. Ja to nebūtu, tad nebūtu arī izgāztuves. Taču gruži vienalga jāizved.

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”

Nozāģētā koka paliekas Sporta ielā.