Ātri vien aizsteigsies divi mēneši, un mēs atkal sāksim runāt par apkuri. Mūsu siltumenerģētiķi, protams, vasaru izmanto, lai labāk sagatavotos ziemai. Un tomēr – kāda ir pašreizējā aina? Vai kļūst skaidrāka perspektīva? Jo iedzīvotāji “Liepājas siltuma” un “Liepājas enerģijas” plānus līdz šim uztvēruši ar zināmu neuzticību, pat visu labo argumentējot ar vienu vārdu – dārgi! Bet labāk lai situāciju raksturo “Liepājas enerģijas” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs. 

– Jādomā, ka darbs ir diezgan saspringts, jo šogad ir lielāki plāni nekā iepriekšējos gados, arī štats samazināts.
– Tiesa, mēs balstāmies galvenokārt paši uz saviem spēkiem. Taču pie mums strādā arī citi uzņēmumi. Galvenais, lai laikus un pareizi noformētu līgumattiecības, sagatavotu visu dokumentāciju un nodrošinātu kontroli. Ar to nodarbojas mūsu pārvaldes aparāta darbinieki. Bet galvenais, ko es gribu uzsvērt, ir tas, ka visi vasarai izvirzītie uzdevumi un apstiprinātie plāni tiek pildīti stingri noteiktajos termiņos. Bez parastās vasaras profilakses maģistrālajās siltumtrasēs nomainīsim cauruļvadus trīs kilometru garumā. Droši vien tas nav pārāk daudz, ja salīdzinām ar visus 130 kilometrus garajām trasēm. Tomēr, pirmkārt, tas ir vairāk nekā iepriekšējos gados, otrkārt, jaunās caurules galvenokārt ir ar drošu rūpnīcā gatavotu izolāciju un kalpos kvalitatīvi un ilgi, treškārt, atjaunošanas apjomi arvien palielināsies.
– Vai bez cauruļvadu maiņas paredzēti arī lielāki darbi?
– Jā. Piemēram, tas attiecas uz divu jaunu katlumāju iedarbināšanu Zaļajā birzī un šobrīd darbojošās katlumājas likvidāciju Kapsēdes ielā 3. Viena jaunā katlumāja atradīsies Slimnīcas ielā 15, otra – Grīzupes ielā 89. Esam noslēguši līgumus ar divām firmām, un katra veic darbus vienā no minētajiem objektiem. Firmas šobrīd gatavo projektus, bet pēc tam pašas ķersies pie to īstenošanas. Šajā mikrorajonā pašreizējā siltumapgādes sistēma ir neefektīva, jo kādreiz bija paredzēta daudz lielāka dzīvojamā masīva apkalpošanai.
– Taču pāreja uz efektīvu darbu būtu jānodrošina visā pilsētas teritorijā, vai nav tiesa?
– Bez šaubām. Kaut gan vispirms mēs skatāmies, kādi darbi veicami steidzami, kas nodrošinās maksimālu atdevi. Taču sākusies arī visas pilsētas siltumapgādes attīstības jaunās koncepcijas izstrāde: cik un kādas jaudas koģenerācijas stacijas jābūvē – viena, divas vai trīs, kādās vietās tām būtu jāatrodas. Ar to jau nodarbojas zviedru konsaltinga kompānija “Golden Forest”, kura, starp citu, darbojoties Latvijā, jau iekrājusi pietiekami lielu pieredzi. Kad dokuments būs gatavs, sāksim meklēt finansējumu. Diez vai šī summa varētu būt mazāka par 10 miljoniem latu. Bez tam projektu īstenošana jānodrošina tā, lai ieguldītā nauda būtu efektīva un atgrieztos atpakaļ. Taču netiek izslēgti arī alternatīvā kurināmā varianti.
– Šodien visur runā par mūsu siltumapgādes zemo efektivitāti un lielajiem zudumiem. Gribētos redzēt gaismu tuneļa galā.
– Agrāk, kaut ko būvējot, vadījās pēc citām nākotnes vīzijām. Tādēļ tagad daudz kas ir nolaists, pirmām kārtām dzīvojamais fonds. Taču īsā laikā nav iespējams visu sakārtot, pat ja būtu nauda. Lai pārbūvētu siltumapgādes sistēmu, ir jāņem vērā, ka tā turas uz trim vaļiem: klientu sektors – māju iekšējie tīkli, maģistrālās siltumtrases un paši siltuma avoti. Ja runājam par pirmo, tad jāsaka, ka darbs ar mājām jau sākts un finansējums nāk no dažādiem avotiem, arī ar iedzīvotāju līdzdalību. Un vispirms tie ir siltummezgli un skaitītāji, jo nepieciešama stingra piegādājamā siltuma uzskaite un regulēšanas iespējas. Pēc tam varētu runāt par ēku siltināšanu, par logiem, durvīm un tā tālāk – svarīgs ir viss. Un šobrīd pārkārtošana ir tik aktuāla, kā nekad agrāk. Šogad esam apņēmušies ierīkot 75 siltummezglus, un šie darbi jāpabeidz ne vēlāk kā nākamajā gadā.
Otrs valis – mūsu siltumtrases. Pat ar vislielāko gribu divu gadu laikā to pilna nomaiņa nav iespējama. Šogad atjaunosim trīs kilometrus, pēc tam, manuprāt, būs pieci vai seši kilometri, vēlāk – vēl vairāk. Lieta tāda, ka nepieciešams liels sagatavošanas darbs, arī projekti acumirklī netop, bet bez tiem pat tranšeju izrakt neļaus. Mums savi darbi ielās jāveic sinhroni ar citiem uzņēmumiem, jo neviens neļaus vienlaikus izrakņāt visu pilsētu. Jāņem vērā arī uzņēmēju plāni. Taču turpmākajos gados darbu apjoms vienalga nemitīgi palielināsies. Pirmajiem projektiem bija atvēlēts pārāk maz laika.
Trešais valis – siltuma avoti, ko es jau minēju. Taču ir iespējami arī dažādi starpvarianti. Piemēram, namu pārvalde “Karosta” izteica ideju par mazas gāzes katlumājas ierīkošanu septiņām mājām Turaidas ielā. Ja tur ievilktu gāzesvadu, tad tāda katlumāja būtu pilnīgi iespējama. Šobrīd šajā rajonā vērojams savdabīgs anahronisms – namu pārvalde katlumājā kurināšanai izmanto malku. Analizējam arī tādu variantu, kā Ziemupes un Vānes ielas rajona atvienošana no TEC 2007.gadā, lai tur uzbūvētu vēl vienu autonomu katlumāju. Tas ļaus novērst zudumus neracionālajā trasē slikti izolēto liela diametra cauruļu dēļ.
– Kad varēsim apseglot trešo vali?
– Pirmām kārtām tas attiecas uz TEC. Šogad būs gatava koncepcija, nākamajā gadā veiksim sagatavošanas darbus, bet 2008.gadā ķersimies pie projektēšanas. Šis valis (vai vaļi) jāapseglo līdz 2011.gadam.
– Vai jūs nevarētu komentēt pašreizējo tarifu?
– Grūti pasacīt ko jaunu. Kopš šā gada sākuma gāze padārdzinājusies par 28,7 procentiem. Un ar to, domājams, šis process vēl nebeigsies. Bet siltumenerģijas tarifā 70 procentus veido tieši gāze. Lūk, cik daudz naudas jātērē gāzei! Pagājušajā mēnesī (un runa ir tikai par karsto ūdeni!) mēs samaksājām 170 tūkstošus latu. Tik tiešām iznāk dārgi. Tieši tādēļ arī jācenšas taupīt. Un ar to saistītas visas mūsu tikko minētās iniciatīvas. Jebkurā dzīvoklī taču ir atsevišķs elektriskais slēdzis katrā telpā, un šajā ziņā nevienam nekādas neskaidrības nerodas. Tādēļ arī bez skaitītājiem mēs vairs nekādi nevaram iztikt. Ja runājam par zudumiem, tad tarifā iekļauta tikai to normatīvā daļa, kaut gan praktiski šodien tie ir daudz lielāki, un uzņēmums pagaidām strādā ar ieplānotiem zaudējumiem. Bet dibinātāji taču nespēs bezgalīgi tērēt savu kapitālu. Jo katrs grib redzēt savu ieguldījumu efektivitāti, un ekonomiskajiem aprēķiniem ir jānodrošina peļņa. Ar zudumiem konsekventi jācīnās, un tie jālikvidē.

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”