Ekonomija, eksports, efektivitāte

Ekonomija, eksports, efektivitāte – tie ir trīs vaļi, uz kuriem pašlaik, ekonomikas lejupslīdes laikā, var cerēt noturēties mūsu valsts ražošana. Tā atzina laikraksta aptaujātie vietējie, Liepājas ražošanas uzņēmumu pārstāvji. Taču arī norādīja, ka ar to nepietiek – ne mazāk vajadzīgs valsts atbalsts grūstošajam tautsaimniecības mugurkaulam, jo tas galu galā ir Latvijas kopējās attīstības garants.

Valsts – biznesa struktūra?

Patlaban Saeima un valdība demonstrē, ka no runām par taupību un jostas savilkšanu pāriet pie darbiem, solot reālu savu tēriņu samazinājumu, lai ekonomētu valsts budžeta līdzekļus. Dzelžaini taupīt tiek aicināta visa Latvijas sabiedrība. Uzņēmējiem gan ir savs viedoklis par šīm aktivitātēm – ekonomija biznesā jau tāpat ir prioritāte, tāpēc saprātīga saimniekošana jau sen tiek gaidīta arī no valsts struktūrām, tomēr politiķu pašreizējās aktivitātes tiek vērtētas visai skeptiski.

“Protams, taupība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ražošanas izdzīvošanai,” atzina LSEZ SIA “Lesjofors” izpilddirektors Ģirts Ančevskis. “Mēs uzņēmumā vienmēr esam rēķinājuši, cik naudas un kādiem mērķiem varam atļauties. Valsts jau zināmā mērā tāda pati biznesa struktūra vien ir, kam būtu tāpat jārīkojas ar līdzekļiem.” Ģ.Ančevskis uzskata, ka uzņēmumā pirmā lieta, kur ietaupīt, ir administrācijas izdevumi, tie arī ražotnē ir samazināti, jo darbs optimizēts. “Bet valsts gadījumā tā būtu ierēdņu skaita samazināšana,” domā Ģ.Ančevskis. Viņš ir pārliecināts: ja ierēdņu skaitu samazinātu vismaz trīs reizes, tad būtu panākta efektīva valsts pārvalde. “Tad spējīgākajiem darbiniekiem, kas paliek valsts struktūrās, nebūtu problēmu samaksāt atbilstošu algu, lai viņi strādātu labi un nebēgtu prom. Bet trešdaļa līdzšinējo ierēdņu varētu strādāt privātuzņēmumos, kur trūkst kadru.” Tomēr Ģ.Ančevskis neslēpa šaubas, vai bijušie ierēdņi izturētu konkurenci privātā biznesa jomā. “Jo tur tiešām ir jāstrādā, nevis tikai jāpārcilā papīri,” bilst uzņēmējs.

“Protams, tikpat svarīga kā ekonomija ir darba ražīguma, tā efektivitātes palielināšana, ieviešot modernas iekārtas, un to mēs arī darām,” norāda Ģ.Ančevskis. “Tāpat ražošanas izdzīvošanai tagad, kad vietējā tirgū arvien samazinās pirktspēja, ir jāattīsta eksports.” Tā kā uzņēmums savu produkciju galvenokārt eksportē, tad šis priekšnosacījums izdzīvošanai ir izpildīts.

Taupīt, taupīt un vēlreiz taupīt

“Taupība, protams, ir pareizākais risinājums,” atzīst akciju sabiedrības “Liepājas papīrs” prezidents Jānis Vilnītis. Viņš uzskata, ka pienācis laiks to mācīties: “Bija brīdis, kad Latvijā cilvēkiem beidzot bija iespēja tikt pie tā, pēc kā sen bija ilgojušies, – pie kredītiem, mājas, mašīnas, ceļojumiem utt. Bet tagad ir jāsāk skatīties un mācīties, kā ar šīm iespējām rīkoties.” J.Vilnītis atsaucas, piemēram, uz Dānijas ģimeņu pieredzi, kuras mēs uzskatām par bagātām, bet patiesībā tās taupa daudz vairāk nekā Latvijas cilvēki – ūdeni, elektrību utt.

“Arī mēs uzņēmumā ļoti cenšamies taupīt,” norāda tā vadītājs. “Esam spējuši kļūt efektīvāki, piemēram, produkcijas ražošanas izmaksas samazinātas no 91 līdz 87 santīmiem.”

Tomēr J.Vilnītis atzīst, ka neklājas viegli. “Mūsu klientiem iet grūti, tāpēc arī mums nav viegli,” saka uzņēmuma vadītājs. “Vairāki klienti Latvijā, Igaunijā ir bankrotējuši, tāpēc mēģinām rast to vietā noietu tuvajā Rietumeiropā – Polijā, Anglijā u.c. Bet patlaban lielāka eksporta plūsma ir uz Krieviju. Ar to arī turamies,” atzīts uzņēmuma pārstāvis.

J.Vilnīti nepārliecinot pašreizējais inflācijas pieauguma atslābums. “Domāju, ka tā tikai tāda vasarīga atelpa, jo šajā sezonā cilvēkiem arvien samazinās izmaksas, kaut vai tāpēc, ka nav jāmaksā par apkuri, kā arī ir lētāki augļi, dārzeņi utt. Pēc J.Vilnīša domām, rudenī – septembrī, oktobrī – gaidāma smagākā krīzes situācija saistībā ar apkures sadārdzināšanos, gāzes tarifu gaidāmo pieaugumu.

Bez valsts atbalsta – kā bez rokām

Tikmēr vairāku uzņēmumu līdzīpašniekam Jurim Burņevskim sakāmi pavisam skarbi vārdi – viņš šaubās, vai ražošana mūsu valstī vispār var izdzīvot, ja turpināsies valdošo spēku bezatbildība un vieglprātība saimnieciskajos jautājumos.

Šogad ar prieku vēstījām par jauno uzņēmumu “Les Trans”, kurš uzsācis jumta kārniņu ražošanu no pārstrādātas plastmasas. Liekas, tik perspektīva lieta, jo gan būtu pieprasījums pēc vieglajiem, glītajiem, izturīgajiem kārniņiem, gan tiktu risināta ekoloģijas problēma, otrreizējai izmantošanai pārstrādājot plastmasas atkritumus. Tomēr jaunā ražotne saskārusies ar ekonomiskajām grūtībām, jo nelaimīgā kārtā tās darbības uzsākšana sakritusi ar inflācijas kāpumu un izmaksu straujo sadārdzināšanos.

“Iet smagi,” atzīst J.Burņevskis. “Elektrība sadārdzinājās turpat par 40 procentiem, darba algas pieauga, palielinājās citi izdevumi. Līdz ar to ļoti jādomā, ko tālāk darīt. Vai vispār ir iespēja šo jauno biznesu turpināt?”

Viegli neklājas arī citiem saistītajiem uzņēmumiem – gan kokapstrādē aug izmaksas, gan projektēšanā grūti, jo samazinās būvniecības apjomi.

“Protams, biznesā ir svarīgas visas šīs trīs lietas – ekonomija, eksports, darba efektivitāte,” atzīst J.Burņevskis, tomēr viņš uzskata, ka pašreizējos apstākļos izdzīvošanai ar to nepietiek. “Vēl jo svarīgāka ir valsts attieksme pret ražotājiem,” viņš vērtē. “Bet pašreiz jūtamas tikai prasības, nav nekādas pretimnākšanas. Pat ne jaunam uzņēmumam, kuram būtu jāpalīdz izdzīvot un nostiprināties. Nekur Eiropā tā nav, kad jaunam uzņēmumam, kas tikko uzsācis darbību, turklāt par kredīta līdzekļiem, viss jāatmaksā jau dažu gadu laikā. Pagaidām Latvijā redzam, ka uzņēmumi cits pēc cita bankrotē, cilvēki pamet valsti. Tas, ka valdība sakās kaut ko sākt taupīt, manuprāt, nerisina situāciju. Tā vairāk tāda izrādīšanās, it kā kaut ko mēģinātu darīt.”

J.Burņevskis neredz iespēju patlaban attīstīt biznesu mūsu valstī un neslēpj, ka arī izskata variantus to darīt ārpus Latvijas.

“Ja valsts nebūs vietējiem uzņēmējiem pretimnākoša, tad neredzu nekādas perspektīvas,” viņš atzīst. “Skarbi vārdi, bet tā ir realitāte. Vairums plēšas ap valsts un pašvaldības pasūtījumiem, bet vai tad tā ir konkurence? Tur tāpat viss jau sadalīts.”

Turklāt uzņēmējs joprojām neredz valsts gribu saprātīgi rīkoties ar līdzekļiem. “Nu nav loģiski tieši pašlaik sākt tādu apjomīgu objektu kā, piemēram, Gaismas pils būvniecību. Izlietot 100 miljonus latu, kad viss pārējais jūk un brūk? Es neesmu pret kultūru, bet visam taču savs laiks. Pašlaik tā šķērdēt līdzekļus nav prāta darbs,” uzskata uzņēmējs. “Kamēr šīs lietas netiks samērotas un valdība nesapratīs, ka ražošana ir galvenais ekonomikas balsts, tikmēr valsts kopējā attīstība ir apdraudēta. Ir jārada pievienotā vērtība, nevis tikai jāapgroza nauda nekustamo īpašumu biznesā,” uzskata uzņēmējs.

Bet, atgriežoties pie valstī patlaban tik populārās taupības tēmas, uzņēmēji visi kā viens norāda – jā, taupīt līdzekļus vajag, bet ne uz attīstības rēķina. Ražotnes ir jāmodernizē, ražošanas procesam jākļūst efektīvākam, tikai tā ir iespējams saglabāt konkurētspēju.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

No plastmasas ražoto jumta kārniņu bizness būtu ļoti perspektīvs – gan pieprasījums pēc produkcijas, gan arī tiek risinātas ekoloģijas problēmas. Taču valdība jauniem uzņēmumiem nav pretimnākoša.

Arī kokapstrādē pašlaik neklājas viegli. Bet ražošana taču ir visas tautsaimniecības mugurkauls! Kā tad bez tās?