Liepājas Novada fonds

Jau gandrīz mēnesis, kopš nodibināts Liepājas Novada fonds. Kam tas vajadzīgs, ko tas var dod pilsētai un novadam? Stāsta tā valdes priekšsēdētāja Aiga Jaunskalže un Liepājas NVO atbalsta centra valdes priekšsēdētāja, fonda dibināšanas projekta vadītāja Lāsma Vaiče.

– Starp 20 fonda dibinātājiem ir vairākas Liepājas sabiedrībā pazīstamas personas – Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane, 9.Saeimas deputāti Aija Barča un Pēteris Hanka, SIA “Karosta” valdes locekle Gaida Korņilko, Grobiņas pilsētas galva Jānis Neimanis. Vai tas nozīmē, ka šie cilvēki ir tik bagāti, ka viņiem ir lieki līdzekļi, ko ziedot sabiedrības labā?
Aiga Jaunskalže: – Viņi nav bagātākie finansiālā ziņā. Viņi ir bagāti ar vēlēšanos citiem dot un citiem palīdzēt. Fonda moto: vietējie resursi – vietējām iniciatīvām. Un resursi nav tikai nauda. Tās ir arī idejas, vēlmes, zināšanas, prasmes.

– Ja jau jādibina fonds, tas nozīmē, ka tā dibinātāji saskatījuši, ka mūsu dzīvē kaut kā pietrūkst. Kā tieši? Kam tas vajadzīgs?
Aiga Jaunskalže: – Tas vajadzīgs, lai cilvēkiem būtu iespējas izdarīt dažādas lietas, kam pašvaldības rokas netiek klāt.

– Kādas tās ir?
Aiga Jaunskalže: – Piemēram, palīdzību gaida dzīvojamo namu pagalmi. Viss nav kārtībā ar jauniešu nodarbinātību. Daudz darāmā būtu, radot ārpusskolas nodarbību iespējas skolēniem. Kaut vai pagalmu futbola komandas veidojot. Mēs gribam piesaistīt līdzekļus, lai atbalstītu tos cilvēkus, kuriem ir idejas un vēlmes kaut ko darīt, lai īstenotu šos un citus nodomus.

Pirmais darbs, ko fonda dibinātāji nolēmuši veikt, atrast darbu katram pusaudzim, kas to vēlas. Vispirms vasarā. Un pēc tam, iespējams, visa gada garumā. Dace Baumane kopā ar darba devējiem ir gatava to darīt. Bet mēs aicināsim kopā pusaudžus, kuri būtu gatavi strādāt.

– Dace Baumane ir valsts amatpersona. Vai fonds strikti nodalīs, ko cilvēks dara, valsts darbu strādājot, valsts līdzekļus tērējot, un ko – kā fonda dalībnieks?
Lāsma Vaiče: – Runa te ne mazākā mērā nav par valsts līdzekļiem. Lai īstenotu šo programmu, līdzekļi ir mazāk nepieciešami. Vairāk nepieciešams uzņēmējos modināt atsaucību. Mudināt viņus iekļauties labdarības akcijās.

– Nodarbināt pusaudžus ir labdarība?
Lāsma Vaiče: – Tā ir labdarība.
Aiga Jaunskalže: – Protams. Jo pusaudzis vēl nav profesionāls darbinieks. Tā ir darba devēja sociālā atbildība, labā griba nodarbināt šos jauniešus. Jo tas dos labumu visai pilsētai. Jaunieši būs aizņemti, atliks mazāk laika blēņām. Tā reizē būs profesionālā orientācija.
Lāsma Vaiče: – Jau pirms fonda dibināšanas aptaujājot cilvēkus, konstatējām, ka pirmā un nopietnākā problēma ir bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšana. Visā novadā šajā jomā varētu būt daudz un dažādu projektu – gan kā organizēt jauniešiem sporta pasākumus, gan kā iesaistīt vides sakārtošanā, gan kā apgūt dzīvē noderīgas zināšanas.

– Lai īstenotu jebkuru projektu, bez iniciatīvas, labas gribas, zināšanām vajadzīgi arī līdzekļi. Kā jūs cerat tos iegūt? Un kā tos sadalīsit? Kam dosit vairāk, ko atbalstīsit?
Lāsma Vaiče: – Izstrādāsim precīzus nolikumus, kā to darīt. Apzināmies, ka spēles noteikumiem jābūt skaidriem. Mērķtiecīgi strādāsim ar ziedotājiem.
Aiga Jaunskalže: – Vispirms piesaistīsim līdzekļus, tikai pēc tam izsludināsim projektu konkursus iedzīvotājiem. Galvenās tēmas noteiks fonda uzraudzības komiteja, paši ziedotāji. Fondam ir pamatkapitāls, ko veido dibinātāju ziedojumi un kas tiek ieguldīti finansu darījumos, lai audzētu augļus, ko izmantot fonda darbībai. Tos līdzekļus, kas nāks klāt, izmantos labajiem darbiem – projektiem un fonda administratīvajiem izdevumiem. Fonds piesaistīs līdzekļus no liepājniekiem, arī tiem, kas dzīvo citur, bet ir liepājnieki sirdī, lai viņi varētu dot liepājniekiem, lai viņi varētu darīt to, kas pašiem svarīgs. Ziedojumi var būt ar konkrētu mērķi vai bez tā – vienkārši labām idejām. Fonds centīsies apgūt arī Eiropas Savienības naudas. Bet sākumā iztiksim ar vietējo cilvēku ziedojumiem. Jo arī ar mazu naudu var veikt labas lietas.

– Vai fonds atbalstīs arī kādu konkrētu cilvēku? Teiksim, mācību stipendijas veidā vai kā palīdzību ārstēšanai.
Aiga Jaunskalže: – Tāda ideja ir. Tās varētu būt stipendiju programmas jaunajiem pedagogiem, ārstiem vai arī talantīgajiem sportistiem – futbolistiem, lai viņi varētu dzīvot sporta internātā Liepājā, jo futbola klubs pašlaik diskutē, ka tam neesot izdevīgi par šiem bērniem un jauniešiem maksāt.
Lāsma Vaiče: – Fonds lems par katru atsevišķu gadījumu.

– Un kā būs ar citām nevalsts organizācijām? Jūs tām taču radīsit konkurenci ziedotāju piesaistē.
Aiga Jaunskalže: – Ar citām NVO sadarbosimies. Tās arī varēs atnākt uz fondu un saņemt papildu naudu savām iniciatīvām. Jo NVO ir tādā kā dubultā situācijā. Pašas ir gan labdarības veicējas, gan ziedojumu saņēmējas.

– Kādas ir Liepājas Novada fonda attiecības ar pašvaldībām, piemēram, ar Liepājas domi?
Aiga Jaunskalže: – Tas ir atklāts jautājums. Fonds var būt laba iespēja, kā pašvaldībām uzzināt, kas svarīgs to iedzīvotājiem.

– Kā fonds pats to uzzinās?
Aiga Jaunskalže: – Rīkosim iedzīvotāju forumus. Apkoposim cilvēku idejas, domas, vajadzības. Tāpēc domāju, ka pašvaldībām vajadzētu būt ieinteresētām sadarboties ar fondu. Pati centīšos veicināt šo sadarbību.
Lāsma Vaiče: – Interesēties par fondu vajadzētu arī pagastu pašvaldībām. Fonds ar pašvaldību varēs sadarboties kā juridiska persona ar juridisku personu. Fonds ir par atvērtību jebkuriem kopīgiem pasākumiem.

– Kāds ir pirmais fonda darāmais darbs?
Lāsma Vaiče: – Jāsakārto dokumenti, jāizstrādā nolikumi, viss jāsaskaņo ar likumdošanu. Piemēram, lai iekustinātu to, ka bērni un jaunieši var strādāt līdztekus mācībām, jāstrādā gan ar pedagogiem (fondā darbojas arī 5.vidusskolas skolotāja Juta Birzniece), ar juristiem, ar uzņēmējiem. Iedzīvotājiem un uzņēmējiem jāparāda fonda iespējas. Ne tikai uzņēmēju, bet katra iedzīvotāja ieguldītais lata izlietojums būs pārskatāms. Drīzumā paziņosim fonda konta numuru, lai cilvēki varētu sākt ziedot.

– Vai jūsu optimisms nav pārāk liels?
Lāsma Vaiče: – Nē, tas ir darbīgs.

– Darba algas inflācijai līdzi netiek, pensijas mazas, un jūs gribat, lai cilvēki ziedotu…
Lāsma Vaiče: – Pētījumi rāda, ka trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir ziedojusi vismaz latu kādam konkrētam mērķim. Fondam arī būs konkrētas mērķprogrammas. Kad ziedojam kādam cilvēkam, kurš diendienā pie tirgus vai kur citur stāv ar izstieptu roku, mēs taču nezinām, kāds ir tas galamērķis, kur šis lats nonāk. Ja cilvēks stāv tik regulāri, tas nozīme, ka viņš saziedoto naudu neizmanto savas situācijas uzlabošanai. Ja ziedos fondā, varēs redzēt, kur tas izlietots. Mums jāveic sabiedriskā labuma darbs. Ja cilvēki to redzēs, atbalsts būs.

Par šāda fonda darbības iespējamību esam veikuši socioloģiskās aptaujas Liepājā un rajonā. Aptaujājām vairāk nekā 300 cilvēku, kas bija no dažādiem sociāliem slāņiem, ieskaitot uzņēmējus. Gandrīz visi apliecināja, ka gatavi to atbalstīt. Latvijā jau ir kopienu fondu darbības pieredze. Ir pat nodibināta kopienu fondu kustība, kurā ir pieci fondi. Tās ietvaros fondi cits citam palīdz, koordinē darbību, veic izglītojošus projektus. Liepājas Novada kopienu fonds ir dibināts atbilstoši Baltijas un Amerikas partnerattiecību programmai.

– Kur cilvēki, kas gribētu ar fondu sadarboties, var to atrast?
Lāsma Vaiče: – Pagaidām, piezvanot Aigai Jaunskalžei pa tālruni 26808351 vai pa numuru 3427500 birojam. Tas atrodas Andreja Pumpura ielā 10, 202.kabinetā. Tur ir pieejama visa informācija par fondu un tā kontaktpersonām.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Fonda iniciatores Aiga Jaunskalže un Lāsma Vaiče ir  pārliecinātas, ka fonds spēs dot daudz laba novada cilvēkiem.