To, ka Latvijas
eiroparlamentārieši var kaut ko panākt, pierādīja pagājušā gada cīņa par tiešo
maksājumu paaugstināšanu mūsu zemniekiem. Laikā, kad citām Eiropas Savienības
dalībvalstīm tie samazināti, nabadzīgākajām māsām izdevās panākt summas
pieaugumu. Tātad nelielajai Latvijas pārstāvniecībai milzīgajā eirodeputātu
jūklī ir jēga.

“Tas, ka Eiropas lēmumu
pieņemšanas sistēma cilvēkiem ir mazāk skaidra, ir normāli, jo mēs esam jauna
dalībvalsts. Un funkcijas laika gaitā arī mainās,” saka Eiropas Parlamenta
Informācijas biroja Latvijā pārstāve Marta Rībele. Kopš 2009. gada, kad stājās
spēkā Lisabonas līgums, tā funkcijas ir paplašinājušās.

Pieņem direktīvas
un regulas

Galvenokārt direktīvas un regulas
dažādās jomās rosina un izstrādā ierēdņu armija, kas darbojas Eiropas Komisijā.
Taču var būt gadījumi, kad šo pienākumu tai uzdod Eiropas Parlaments. Piemēram,
nesen tādējādi tika rosināts 2020. gadā aizliegt plastmasas maisiņus, stāsta
M. Rībele. Tagad Eiropas Komisija šo jautājumu pēta, konsultējas ar
dalībvalstīm, cik tas būtu efektīvi, kādi ir riski un ieguvumi.

“Eiropas Komisiju var
salīdzināt ar Latvijas ministrijām un nedaudz arī ar valdību. Atsevišķos
likumos tai ir arī gala vārds,” skaidro M. Rībele. Par piemēru viņa min
kūpinājumu problēmu, kas nenonāca līdz likumdevējiem. Tomēr pārsvarā gadījumu
regulas gala versiju pieņem likumdevēji – Eiropas Parlaments un ES Padome, ko
veido katras dalībvalsts nozares ministri. Ja runa ir par veselības jautājumu,
to lemj veselības ministri, ekonomikas jautājumu – ekonomikas ministri.

“Latvijā likumam ir trīs
lasījumi, kas sākumā nonāk valdībā un pēc tam –Saeimā, Eiropā to ir ļoti daudz.
Tas ir atkarīgs no tā, cik ātri likumdevējiem izdodas vienoties,” norāda
M. Rībele. Pēc tam direktīva vai regula ir jāievieš nacionālajā likumdošanā.
Lai tas notiktu, tiek dots ilgs laiks.

Iepriekš par Eiropas Komisijas
prezidentu jeb Eiropas valdības vadītāju vienojās līderi, piemēram, Francijas
un Vācijas prezidenti. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā radīta
demokrātiskāka metode. EK prezidentu ietekmēs Eiropas Parlamenta vēlēšanu
rezultāti. “Ja vinnēs Eiropas Tautas partija, tad viņu kandidātam ir lielākas
izredzes,” piebilst M. Rībele. Deputāti ievēlē arī Parlamenta
prezidentu un apstiprina Eiropas komisārus, kas izstrādā ES likumus.

Sēž uz dažādiem
soliņiem

Eiropas Parlaments ir vienīgā
institūcija, ko tieši ievēlē ES pilsoņi. Patlaban no 766 deputātiem Latviju
pārstāv deviņi. Tie ir Ivars Godmanis, Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš,
Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere, Roberts Zīle, Aleksandrs Mirskis, Alfrēds
Rubiks un Tatjana Ždanoka. Jaunajā parlamentā būs par 15 deputātiem mazāk, un
par vienu mazāk būs arī Latvijai.

Tā kā ES ir pievienojusies
Horvātija, parlamenta deputātu skaits kļuvis ļoti liels. Tādēļ tas samazināts
visām valstīm proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Tomēr M. Rībele norāda,
ka Latvijas iedzīvotājiem ar visu to EP ir ļoti laba pārstāvniecība: “Mūs
pārstāv proporcionāli vairāk deputātu nekā, piemēram, Vācijas iedzīvotājus.
Liekas, astoņi, deviņi, bet tas ir daudz.”

Jāņem vērā, ka Latvijas deputāti
neveido tādu kā savu soliņu Eiropas Parlamentā. Lai labāk aizstāvētu savu
politisko nostāju, deputāti izveido politiskās grupas. Pašlaik darbojas
septiņas šādas grupas. Četri Latvijas deputāti patlaban darbojas lielākajā no
tām – Eiropas Tautas partijā. Pavisam tajā iesaistījušies 275 deputāti.

“Ja viņi ir kompetenti, var
pārējos pārliecināt par Latviju interesējošu jautājumu. Un tad astoņi vai
deviņi kļūst par tūkstoti,” tēlaini izsakās EP Informācijas biroja Latvijā
pārstāve. Tas, ka Latvijai izdevās panākt tiešmaksājumu pieaugumu nākamajā
plānošanas periodā, pierāda –,  izvēloties kompetentus valsts pārstāvjus, mums
ir lielas iespējas. 

Pavisam ir 85 jomas, kurās EP kopā
ar Padomi lemj par visiem kopējiem noteikumiem. “To ir grūti aplēst
precīzi, bet, ejot cauri Saeimas likumu anotācijām, var redzēt, ka aptuveni
astoņdesmit procenti ir balstīti uz Eiropas direktīvām un regulām. Tas nozīmē,
ka tām ir tiešām liela ietekme uz mūsu dzīvi, un tāpēc ir svarīgi izraudzīties
cilvēkus, kas šos likumus pieņem,” uzsver M. Rībele.
Taču ir lietas, par kurām dalībvalstis var lemt tikai nacionālā līmenī. Tie ir
jautājumi, kas saistīti ar pensijām, pabalstiem, veselības aprūpes
organizēšanas kārtību, izglītību un kultūru. M. Rībele šī iemesla dēļ rosina
rūpīgi izvērtēt kandidātu pieteiktās programmas un paustos solījumus.

Daži svarīgi
pienākumi

Lielākā daļa EP padziļinātā darba
tiek veikta specializētās komitejās. Svarīgākais, ko deputāts var darīt, ir uzņemties
atbildību par kāda likuma virzību cauri ES likumdošanas gaiteņiem. Latvijas
deputāti šajā sasaukumā ziņotāju statusā bijuši desmit reižu, un tas esot labs
rādītājs. Likumu nav maz, taču deputātu skaits ir ļoti liels.

Otrs svarīgākais pienākums ir būt
par ēnu ziņotāju. Tas nozīmē, ka ikvienam ziņotājam ir daži ēnu ziņotāji no
katras lielās politiskās grupas. Viņi pieskata, lai galvenais cilvēks sagatavo
tādu normatīvā akta versiju, ko visi beigās atbalstīs. Mūsu deputāti šo
pienākumu veikuši 71 reizi.

Vēl tiek sagatavoti atzinumi. Tas
nozīmē, ka, piemēram, Sociālo lietu komitejas skatītam jautājumam ir
nepieciešams Budžeta komitejas atzinums. Latvijas deputāti to darījuši 20
reižu. Līdzīgi kā ir ēnu ziņotāji, ir arī ēnu atzinumu sagatavotāji. Šo
pienākumu mūsējie veikuši 50 reižu.

Tēmas ir bijušas dažādas un
nopietnas – lauksaimniecība, enerģētika, transports, ES budžets, uzskaita
M. Rībele. Tas vedinot domāt, ka Latvijas pārstāvji Eiropas līmenī kotējas
augstu.

Vēl viena svarīga pozīcija deputātu
darbā ir priekšlikumu iesniegšana par dažādiem likumprojektiem. Līderis no
Latvijas pārstāvjiem ir Krišjānis Kariņš ar 239 iesniegtajiem grozījumiem, viņš
šajā ziņā esot viens no ražīgākajiem visā Eiropas Parlamentā. Bet plenārsēdēs
visčaklāk uzstājies Aleksandrs Mirskis – 1283 reizes. “Augstākais, ko var
darīt, ir uzstāties plenārsēdē, pārstāvot savu politisko grupu. Otrs – pēc
balsojuma mutiski vai īsi rakstiski to skaidrot. Mēs skatījāmies Mirska
profilu, viņam pārsvarā ir šie paskaidrojumi,” saka M. Rībele.
Parlamenta četru dienu sesijās deputāti tiekas Strasbūrā, bet papildu divu
dienu sesijās – Briselē.

Uzziņai

/ Eiropas Parlamenta deputātu
pamatalga visiem ir vienāda – 7956,87 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

/ Deputāti saņem arī piemaksas, kas
paredzētas, lai segtu komandējumu, sakaru un pasta, kā arī biroja izdevumus.

No www.europarl.lv.

Šīs publikācijas pasūtīja “Europe Direct” informācijas centrs Liepājā un projekts
tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu.

Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un Komisijai nevar uzlikt
atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo
izlietojumu.