Šengenas zona

Kopš pērnā gada nogalē Latvija pievienojās Šengenas zonai un, pa sauszemi izceļojot uz citām Eiropas Savienības valstīm, robežkontrole tika atcelta, Latvijas iedzīvotājiem, protams, došanās uz Lietuvu ir kļuvusi daudz ērtāka. Nav jātērē laiks, apstājoties robežkontroles punktos, lai uzrādītu personu apliecinošus dokumentus. Un tomēr atvērtajām robežām ir savi mīnusi. Pārvietošanās ir vienkāršāka arī ļaundariem.

Visi ceļi vaļā

Naktī uz 30.martu tika atcelta personu robežkontrole arī uz Šengenas valstu iekšējām gaisa robežām. Tas nozīmē, ka, ar lidmašīnu ceļojot no Latvijas uz kādu no Šengenas līguma zonas valstīm, arī personu robežpārbaude vairs netiek veikta. Pasažieru un bagāžas drošības kontrole uz iekšējām gaisa robežām gan saglabājas, pamatojoties uz lidojumu drošības apsvērumiem.

Bet, pa sauszemi vai ūdeņiem izbraucot no Latvijas uz Lietuvu vai Igauniju, kā arī iebraucot Latvijā no minētajām valstīm, personu un transportlīdzekļu robežpārbaude vairs netiek veikta jau kopš pērnā gada 21.decembra, kad Latvija pievienojās Šengenas līguma telpai. Kontrolpunkti uz robežas ir likvidēti, vagoniņi demontēti. Apdzīvota ir tikai ēka bijušajā Rucavas robežkontroles punktā. Tur darbojas divas struktūrvienības – Rucavas Imigrācijas nodaļa un Rucavas-Būtiņģes kontaktpunkts, kurā plecu pie pleca strādā Latvijas un Lietuvas robežsargi.

Papildu ērtība ir tā, ka uz Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas robežas personu pārvietošanās pāri zaļajai robežai atļauta jebkurā vietā. Atjaunoti arī pārraktie ceļi. Liepājas rajonā pēc pievienošanās Šengenas līguma zonai atjaunots viens no agrāk pārraktajiem valsts autoceļiem Ječi – Skoda. Pārrakto ceļu vēl 2007.gada beigās atjaunoja akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” Liepājas rajona nodaļa.

Burlaki nesnauž

Mūspusē, par laimi, gan nav tik traki notikumi kā Skaistkalnē, kur vairāki desmiti huligānu no Lietuvas izdemolējuši miestu. Vandaļi sadauzījuši logus vienā no bijušajām robežkontroles punkta ēkām, izlauzuši ceļa zīmes, sasituši stiklu telefona būdiņā, šaudījušies ar gāzes pistolēm, kā arī piekāvuši vairākus vietējos iedzīvotājus.

Taču arī mūspusē pierobežā pēc robežas atvēršanas ir reģistrēti vairāki smagi noziegumi. Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieks Arturs Vaiteiks atzina: likumsargiem ir pamatotas aizdomas, ka četrus noziegumus izdarījuši no Lietuvas iebraukušie. Gada sākumā Rucavas centrā nozaga seifu. Noziedzīgais nodarījums joprojām nav atšķetināts, taču viena no versijām, ko pārbauda policija: seifs ar visu saturu aizvests uz Lietuvu. Nezināmi ļaundari pamanījās apzagt veikalu Embūtē. Arī par šo likumpārkāpumu izskanējis, ka tas varētu gulties uz lietuviešu sirdsapziņas. Divas zādzības tika pastrādātas Grobiņas pusē. Arī mūsu kaimiņos – Saldus rajonā – kopš gada sākuma pierobežā notikuši vairāki likumpārkāpumi, par kuriem aizdomās tur iebraucējus no Lietuvas. Tiesībsargi atzīst, ka likumpārkāpumus, ko pastrādājuši no Lietuvas iebraukušie, ir grūtāk atklāt, jo prasa daudz vairāk laika.

Valsts policija tādēļ kopā ar kolēģiem no Lietuvas regulāri patrulē pierobežā. A.Vaiteiks sola vasarā uzraudzību pastiprināt. Un tomēr tiesībsargi vairākkārt brīdinājuši pierobežas iedzīvotājus būt piesardzīgiem un neatbalstīt nelegālos darboņus no Lietuvas, kuri, Latvijā iebraukuši, bez licences uzpērk lietotus akumulatorus. Likumsargi brīdina, ka pagrīdes darboņu nodomi var būt nelāgi – uzpērkot lietas, viņi var nolūkot potenciālos upurus. Un tādi esot bijuši – vairākas mājas pierobežā jau apzagtas.

Pase vajadzīga!

Tas, ka atcelta robežkontrole, nebūt nenozīmē, ka nepastāv nekāda kontrole. Robežsargi regulāri patrulē pierobežā. Viņi 15 kilometru plašā joslā, kā arī pierobežas pagastos tiesīgi pārbaudīt ikvienu gājēju vai braucēju. Valsts robežsardzes Liepājas pārvaldes priekšnieka vietnieks robežapsardzības un imigrācijas jautājumos Olevs Zutis skaidro, ka personas un automašīnas kontrolē izvēles kārtībā – pamatojoties uz nelegālās imigrācijas riskiem, kā arī gadījumā, ja tiek meklēta kāda konkrēta persona vai transportlīdzeklis.

Biežākais gan Latvijas, gan Lietuvas iedzīvotāju pārkāpums ir tas, ka viņi ceļo bez personu apliecinošiem dokumentiem. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, kuriem ir ne tikai pases, bet arī identifikācijas kartītes, kas arī ir personu apliecinošs dokuments, Latvijas iedzīvotājiem vienīgais tāds dokuments ir pase. Un aplami iedomāties, ka tagad, kad robežkontrole atcelta, izbraukt no Latvijas var bez personu apliecinošiem dokumentiem. “Ir jāatceras, ka, dodoties uz jebkuru no Šengenas valstīm, gan pašlaik, gan arī turpmāk līdzi jāņem pase,” uzsver robežsargi. Pretējā gadījumā vajadzēs tērēt laiku, kamēr tiks noskaidrota pārbaudāmā persona, kā arī maksāt sodu. Likums par pierobežas joslas režīma pārkāpšanu aizmāršu paredz sodīt ar naudassodu līdz 150 latiem. Turklāt uz lietas izskatīšanu (arī Lietuvas pilsoņiem) būs jāierodas Liepājā, Valsts robežsardzes pārvaldē, Zemnieku ielā 6/8.

Robežsargi atzīst, ka gadījumos, ja aizmāršam ir vismaz autovadītāja apliecība, viņa personas noskaidrošana vedas raitāk, taču tad, ja nav pat tiesību, būs nepieciešams ilgāks laiks. Jāpiebilst, ka imigrācijas amatpersonas ārzemniekus, kas pārkāpuši ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas vai tranzīta noteikumus Latvijas Republikā, var aizturēt uz laiku līdz trim stundām, lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, bet, ja nepieciešams noskaidrot pārkāpēja personu vai pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, – uz laiku līdz trim diennaktīm, 24 stundu laikā no aizturēšanas brīža rakstveidā paziņojot par to prokuroram. Der padomāt, vai tomēr labāk neņemt līdzi pasi.

Robežsargiem saistībā ar personu pārbaudi bijuši pat kuriozi. Kāds mēģina iztikt ar studenta apliecību, vēl kāds cits – ar pensionāra apliecību. Taču pats kuriozākais gadījums bijis, kad kāda sieviete robežsargiem personu apliecinoša dokumenta vietā uzrādījusi slimības lapu. Turklāt bijusi nikna, kad tā nav atzīta par derīgu, jo personas kods uz slimības lapas taču bijis.

Patvēruma meklētāji šurp nelaužas

Robežsargu darba apjoms pēc robežkontroles atcelšanas nav samazinājies. “Klāt pārbaudāmās personas vairs nepiebrauc,” smaida Imigrācijas dienesta darbinieki. Turklāt līdztekus darbam pierobežā šā dienesta darbinieki veic ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas kontroli valsts iekšienē, kā arī kontrolē, vai mūspuses uzņēmumos nav nelegāli nodarbinātu iebraucēju.

O.Zutis stāsta, ka Liepājas pārvaldes imigrācijas pārraudzības teritorijā palielinās uzņēmumos nelegāli nodarbināto ārzemnieku skaits, kuri galvenokārt Latvijā ierodas no Ukrainas, Krievijas, Moldovas, kā arī no atsevišķām Āzijas valstīm. Taču diezgan bieži kontrolējošām institūcijām, veicot pārbaudes uzņēmumos un celtniecības objektos, iznāk saskarties arī ar tādiem pārkāpumiem, kad Latvijas pilsoņi nav deklarējuši dzīvesvietu vai arī viņiem nav derīgas (laikus atjaunotas) pases.

Visvairāk ārvalstu pilsoņu nodarbina zivju pārstrādes uzņēmumā “Kolumbs LTD”. Patlaban tur strādā pieci Taizemes pilsoņi, bet uzaicināti vēl 25. Ar dokumentiem un darba atļaujām taizemiešiem viss ir kārtībā. Bet Tosmares Kuģu būvētava nodarbinās septiņus Ukrainas pilsoņus, kuriem tiek kārtotas darba atļaujas.

Ārvalstu pilsoņi strādā arī būvuzņēmumos, taču tur nodarbinātie visbiežāk ir poļi un lietuvieši, un viņiem kā ES valstu pilsoņiem darba atļaujas nav nepieciešamas – vajadzīgs tikai darba līgums. Ir palielinājies to trešo valstu pilsoņu skaits, kuri pārkāpj vīzā norādīto uzturēšanās laiku valstī. Šādas personas tiek sodītas administratīvā kārtā un tiek uzlikts par pienākumu noteiktajā laikā atstāt valsti.

Pēc Valsts robežsardzes Liepājas pārvaldes ēkas rekonstrukcijas, kuras laikā Zemnieku ielā uzbūvēja arī ēku patvēruma meklētājiem, tā joprojām nav izmantota. Imigrācijas dienesta darbinieki uzskata, ka Latvija patvēruma meklētājiem nav vilinošākā valsts. Visbiežāk mūsu zeme tiek izmantota par tranzītvalsti, lai trešo valstu pilsoņi nokļūtu ES vecajās valstīs.

Uzziņai

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

“Biežākais pārkāpums ir ceļošana bez personu apliecinošiem dokumentiem,” atzīst Valsts robežsardzes Liepājas pārvaldes priekšnieka vietnieks robežapsardzības un imigrācijas jautājumos Olevs Zutis.

Robežsargi patrulē 15 kilometru plašā pierobežas zonā, kā arī pierobežas pagastos, pārbaudot gājējus un braucējus ne tikai uz šosejas, bet arī meža takām.

Kontrolpunkti uz robežas slēgti, vagoniņi demontēti. Apdzīvota ir tikai ēka bijušajā Rucavas robežkontroles punktā, kur tagad plecu pie pleca strādā Latvijas un Lietuvas imigrācijas dienestu darbinieki.

Pēc Latvijas pievienošanās Šengenas zonai atjaunoti arī pārraktie ceļi. Arī Ječu – Skodas autoceļš.