Iespējams izvērtēs kaitīgumu

Pirms trīs nedēļām Dzērves ielā 15 tikai aptuveni 200 metru no Ezerkrasta sākumskolas sāka darboties spēļu zāle “Labirints”. Tas neapmierina ne skolā strādājošos pedagogus, ne arī bērnu vecākus un mikrorajona iedzīvotājus, tomēr, kā skaidro Attīstības pārvaldes Komercnodaļas vadītāja Sanita Linde, zāle atvērta likumīgi. Taču, iespējams, nākotnē šo lēmumu nāksies pārskatīt, izvērtējot šīs un citu spēļu zāļu iespējamo kaitējumu iedzīvotāju interesēm. Tikmēr iedzīvotājus aicina izteikt savu viedokli par jaunas spēļu zāles iespējamu atvēršanu Dienvidrietumu mikrorajonā.

Spēļu zāle atvērta blakus skolai

“To, ka pavisam netālu no mūsu skolas ir atvērta spēļu zāle, ievērojām pavisam nesen,” stāsta Ezerkrasta sākumskolas pedagogi. Viņiem šī situācija šķiet pilnīgi nesaprotama. “Es zinu, ka spēļu zāles ir bizness un šis bizness dod savu labumu arī pilsētai,” sacīja viena no skolotājām, kas savu vārdu nevēlējās nosaukt. “Tomēr es nesaprotu Pilsētas domes atbildīgās amatpersonas, kas izvērtē, kurā vietā drīkst un kurā nedrīkst atvērt spēļu zāles, lai no tām nebūtu kāds sliktums iedzīvotājiem.” “Es uzskatu, ka tā ir tīša ļaunprātība no domes puses, jo mūsu bērni staigā garām šai zālei, bet pats trakākais – no otrā stāva klases mirgojošās gaismas reklāmas ir skaidri redzamas un novērš skolēnu uzmanību no mācībām,” piebilda cita kolēģe. Vēl kāda cita skolotāja sacīja, ka pret zāles pastāvēšanu tik tuvu skolai jau ir sasparojušies vecāki, kas gatavi rakstīt domei lūgumu pārtraukt tās darbību, jo, viņuprāt, tā atrodas pārāk tuvu skolai.

Par skolotāju un vecāku sašutumu ir pārsteigta spēļu zāles “Labirints” direktore Jeļena Fiščenko. “Pie manis neviens sūdzēties nav nācis,” viņa saka un skaidro, ka visas nepieciešamās atļaujas zāles atvēršanai no pašvaldības ir saņemtas, un tas nozīme, ka viss ir likumīgi.

To, ka šīs zāles atvēršana notikusi likumīgi, apstiprina arī S.Linde. “Šī zāle nav atvērta no jauna, tā agrāk darbojās Baznīcas ielā 14/16 un mainīja savu atrašanās vietu. Līdz ar to kopējais spēļu zāļu skaits pilsētā nav palielinājies,” skaidro Linde. Iesniegumu domē par atrašanās vietas maiņu firma “Post Nevada”, kam pieder šī zāle, domē iesniedza pagājušā gada janvārī, un deputāti tam piekrita. Tomēr vecāki nesaprot, kā tas varēja notikt, ka spēļu zāli atver tik tuvu skolai? Vai tiešām nav nekādu noteikumu, cik tālu no mācību iestādēm drīkst atrasties spēļu vietas? Azartspēļu un izložu likuma 41.pantā ir noteiktas vietas, kur nedrīkst organizēt azartspēles, un pie tādām pieder arī mācību iestādes. “Taču nav neviena likuma vai noteikuma, kas regulētu attālumu, cik tālu no šīm iestādēm nedrīkst atrasties azartspēļu vietas,” sacīja S.Linde. Tomēr viņa piebilda: ja skolotājiem ir iebildumi par to, ka bērniem mācības traucē spēļu zāles gaismas reklāma, šis jautājums ir pārskatāms un to var atrisināt. “Tādā gadījumā skolotājiem ir jāvēršas pie pilsētas galvenās mākslinieces,” viņa sacīja.

Skolotāji joprojām ir pārsteigti, vai tiešām neviens no deputātiem neizvērtēja situāciju un nevarēja noprotestēt šīs zāles atvēršanu. “Ja te mācītos kāda deputāta bērns, es varu saderēt, ka lēmums būtu bijis pavisam citādāks,” sacīja viena no skolotājām. Sanita Linde skaidro, ka pagājušajā gadā, kad šis lēmums pieņemts, atteikumam nebūtu bijis pamata. Tomēr pašlaik situācija ir mainījusies un pašvaldībām ir tiesības izvērtēt konkrētos apstākļus un nedot atļauju atvērt azartspēļu zāles, ja to atrašanās kaut kādā veidā aizskar iedzīvotāju intereses.

“Labirinta” direktore J.Fiščenko vēl piebilda, ka ne vecākiem, ne skolotājiem nav pamata uztraukumam, jo zālē neielaiž bērnus un jauniešus līdz 18 gadu vecumam, kā nosaka Azartspēļu un izložu likums. “Tā viņi visi saka,” ironiski noskaņota ir kāda no Ezerkrasta sākumskolas skolotājām, “bet pagājušogad es kādu savu ceturtās klases skolēnu atradu vienā no pilsētas spēļu zālēm. Tā ka lai man nestāsta, ka tajās tik stingri ievēro noteikumus!”

Par to, ka tik tuvu skolai atvērta spēļu zāle, nepatīkami pārsteigta ir arī domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde. “Deputātiem ne vienmēr pietiek laika, lai izpētītu katra sēdē izskatāmā jautājuma visas nianses, tāpēc esmu runājusi ar Komercnodaļu, ka tai ir jāinformē deputāti par dažādām niansēm, kā tas bija šajā gadījumā, kad spēļu zālei tik tuvu atrodas skola,” viņa sacīja un solīja, ka notikušo rūpīgi izvērtēs un darīs visu, lai šī zāle ar savu darbošanos neradītu nekādu kaitējumu ne skolēniem, ne arī mikrorajona iedzīvotājiem.

Jauna spēļu zāle top Klaipēdas ielā

Lai gan pēdējos gados azartspēļu vietu skaits mūsu pilsētā nedaudz ir samazinājies: 2002.gadā bija 29 azartspēļu vietas, bet pašlaik pilsētā ir 22 vietas un 2 totalizatori, iedzīvotāji joprojām ir neapmierināti, ka pilsētas centrs ir pilns ar azartspēļu zālēm un nupat tās izplešas arī mikrorajonos.

Jau rakstījām, ka dome saņēmusi iesniegumu par vēlmi atvērt jaunu azartspēļu zāli Klaipēdas ielā 104a. Tā ir neliela vienstāva ēka, kas atrodas laukumiņā blakus tur esošajam tirdziņam. Vēl nesen tuvējā mikrorajona iedzīvotāji tur devās nopirkt ikdienā nepieciešamās pārtikas preces. Nu veikals pārcelts uz blakus esošās deviņstāvu mājas pirmo stāvu, bet iecerētajā azartspēļu zāles ēkā jau ir izlauztas starpsienas un notiek pārbūves darbi, lai veikala telpas piemērotu azartspēļu vajadzībām.

Ar to, ka, iespējams, jau pavisam drīz tur durvis vērs jauna spēļu elle, nav apmierināti tuvējo māju iedzīvotāji. Kā sacīja frizieris Ingus Maršals, kas turpat netālu dzīvo, tiem, kas lems par zāles atvēršanu, vajadzētu ņemt vērā, ka tā atradīsies dzīvojamā mikrorajonā un tas nozīmē, ka tur var palielināties noziedzība. Kāda sieviete, kas nevēlējās savu vārdu nosaukt, norādīja, ka blakus mājās dzīvo ļoti daudz ģimeņu ar maziem bērniem. Un ģimenes nāk ar bērniem pastaigāties, braukāt ar velosipēdiem un skrituļslidām asfaltētajā laukumiņā, kas ir pie ēkas, kurā paredzēts atvērt spēļu zāli.

Kāds vīrietis pieminēja, ka līdz ar zāles atvēršanu būs arī intensīvāka automašīnu satiksme nelielajā stāvlaukumā. “Un tās nebūs vienkāršas mašīnas, tās būs biezās, kas parasti noteikumus neievēro un cilvēkiem lielu uzmanību nepievērš,” viņš paredzēja. Kāda māmiņa, kura bija izvedusi pastaigā savu divus gadus veco meitiņu un kurai ir vēl divi skolas vecuma bērni, sacīja, ka ir izmisumā par iespējamo zāles atvēršanu, jo tas neapšaubāmi apdraudēs pirmām kārtām bērnu drošību, jo, kur ir spēļu zāles, tur ir arī noziedzība.

Vēl vairāki aptaujātie mikrorajona iedzīvotāji atzina, ka nav pieļaujams, ka spēļu zāles atver dzīvojamā mikrorajonā. Lai izteiktu savu viedokli par iespējamo šīs zāles atvēršanu, iedzīvotāji līdz šā mēneša beigām aicināti piedalīties sabiedriskajā apspriešanā. Uz jautājumu, vai viņi izmantos šo iespēju, daudzi neticīgi atbildēja, ka diezin vai viņu viedoklis spēs kaut ko mainīt, tāpēc, visticamāk, neiešot un aptaujā nepiedalīšoties. Tomēr ne visi bija tik pesimistiski noskaņoti. Kāda sieviete pat interesējās, vai nav iespējams vākt iedzīvotāju parakstus, lai izteiktu protestu pret šo zāles atvēršanu.  

Atgādināsim, ka nesen notika arī aptauja par azartspēļu vietām Graudu ielā 44 un Zivju ielā 3. Tajā piedalījās vairāk nekā tūkstotis iedzīvotāju, un vairākums no viņiem ir izteikušies pret azartspēļu zāļu atvēršanu šajās vietās. Atļaut to atvēršanu vai ne – tas nu būs deputātu ziņā pēc tam, kad viņi iepazīsies ar aptaujas rezultātiem.

Azartspēļu darba grupa nespēj vienoties par aptauju

Pēdējā pusgada laikā pastiprinātu uzmanību spēļu zālēm ir pievērsuši arī Liepājas domes deputāti. Pagājušā gada pēdējā domes sēdē 21.decembrī pret azartspēļu izplatīšanos pilsētā diezgan asi iebilda deputāts un Liepājas 1.ģimnāzijas direktors Helvijs Valcis, uzsverot, ka skolēniem ik dienas ir jāmēro ceļš garām šīm zālēm, turklāt daļa vidusskolēnu jau ir pilngadīgi un līdz ar to likumīgi drīkst izmēģināt roku tajās. Lai izvērtētu situāciju, kāda pilsētā izveidojusies saistībā ar spēļu zālēm, un izstrādātu noteiktu koncepciju un galvenās vadlīnijas, kā turpmāk mūsu pilsētā attīstīt, vienlaikus arī regulēt un kontrolēt spēļu biznesu, lai tas gan atbilstu likumdošanai, gan arī lai iedzīvotājiem nebūtu iebildumi un pamatotas pretenzijas, šajā pašā domes sēdē deputāti lēma par speciālas darba grupas izveidošanu. Par tās vadītāju iecēla deputātu un uzņēmēju Aigaru Kesenfeldu. Grupas sastāvā iekļauti arī citi deputāti, Būvvaldes speciālisti, juristi un citi.     

Ja atceramies, tad martā vajadzēja sākties organizētai iedzīvotāju aptaujai, lai noskaidrotu liepājnieku viedokli par azartspēļu vietām pilsētā, to, kurās vietās viņi pieļauj šo spēļu organizēšanu, kurās nepieļauj nekādā gadījumā, un citas nianses. Šo pētījumu bija iecerēts veikt sadarbībā ar Pedagoģijas akadēmijas Socioloģisko pētījumu centru, un tas varētu kalpot par pamatu koncepcijas izstrādei, kā mēs savā pilsētā vēlamies redzēt azartspēļu biznesa attīstību. Taču plaši izreklamēta aptauja tā arī vēl nav sākusies un iedzīvotāji ir nesapratnē – vai deputātiem viņu viedoklis ir kļuvis nevajadzīgs?

Kā noskaidrojām, galvenais iemesls, kāpēc aptauja vēl nav notikusi, ir darba grupas dalībnieku nespēja vienoties par jautājumu formulējumu. Pēc tam, kad noraidīts sagatavotais projekts sadarbībai ar Pedagoģijas akadēmiju, izveidots cits piedāvājums – iedzīvotāju aptauju veiks pa telefonu sadarbībā ar izziņu dienestu 1188. Taču arī šis piedāvājums nešķitis pietiekoši labs. Turklāt pagājušā mēnesī domes sēdē deputāti A.Kesenfeldu pēc paša lūguma atbrīvoja no darba grupas vadītāja pienākumiem. “Tas tāpēc, lai es nenonāktu interešu konfliktā,” viņš skaidroja “Kurzemes Vārdam”, “jo uzņēmums “MIG Holding”, kurā es esmu līdzīpašnieks, ir uzsācis pārrunas ar kādu lielu azartspēļu kompāniju par liela kazino veidošanu Liepājā.” Pagājušajā nedēļā notikušajā domes sēdē par jauno darba grupas vadītāju deputāti iecēla domes priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Ansiņu.

Vai sākotnēji labi iecerētā aptauja notiks, īstas skaidrības pagaidām nav, taču paralēli tai ir notikusi kāda cita aptauja. Tajā liepājnieki varēja piedalīties, ieskatoties domes mājaslapā www.liepaja.lv. No 24.janvāra līdz 12.martam ikviens varēja atbildēt uz jautājumu “Kāda ir jūsu attieksme pret azartspēļu biznesu Liepājā?” Iespēju atbildēt izmantoja 1974 liepājnieki. Kā liecina apkopotie rezultāti, 41 procents uzskata, ka šis bizness mūsu pilsētā ir jāizskauž. 29 procenti domā, ka jāierobežo azartspēļu vietu skaits, 20 procenti – ka šīm spēļu zālēm ir jāierāda atsevišķa vieta pilsētā, un tikai 5 procenti uzskata, ka viss ir jāatstāj tā, kā ir. Tikpat daudz atbildētāju ir pārliecināti, ka šis bizness ir jāveicina, jo tas attīsta pilsētu kopumā.

Izvērtē katru spēļu zāli individuāli

Lai arī iedzīvotāju rokās nav daudz līdzekļu, kā panākt, lai piepildās vairākuma vēlme un spēļu vietu skaits pilsētā samazinātos, ir cerība, ka ar laiku mūsu pilsētas centru tomēr atbrīvos no tik nospiedošā spēļu zāļu piedāvājuma un atradīs risinājumu, kur tās izvietot tā, lai iedzīvotājiem nebūtu iebildumu. S.Linde sacīja, ka pašlaik likumdošana ir kļuvusi elastīgāka un pašvaldībām ir iespējas ne tikai dot atļaujas spēļu zāļu atvēršanai, vadoties no Azartspēļu un izložu likuma, bet arī izvērtēt katras zāles atrašanos individuāli, noskaidrojot iedzīvotāju viedokli, vai tās ar savu atrašanās vietu un darbību nenodara iedzīvotājiem kādu kaitējumu.

Kā uzsvēra S.Golde, šāda izvērtēšana jau ir sākusies. Tās laikā zāles atrašanās vietu gan izvērtē domes speciālisti, gan arī konsultējas ar Pašvaldības policiju par notikušajiem likumu pārkāpumiem katrā no šīm vietām, gan apzina iedzīvotāju viedokli. “Un būtu labi, ja, piemēram, skolotāja, kas savu skolēnu atrada spēļu zālē, mums ziņotu par šo un līdzīgiem gadījumiem, jo tas būtu viens no iemesliem, lai sāktu risināt jautājumu par tās slēgšanu,” sacīja S.Golde. Viņa gan piebilda, ka nevienu no spēļu zālēm nav iespējams slēgt jau rīt, taču tām visām ir izsniegta licence uz noteiktu laiku un, tam beidzoties, to, pamatojoties uz iedzīvotāju iebildumiem un amatpersonu vērtējumiem, kā arī pašvaldības kopējo koncepciju attiecībā uz azartspēļu biznesa attīstību pilsētā, varēs nepagarināt.

Bet, negaidot šīs izvērtēšanas beigas, visi, kam ir kas sakāms par spēļu zāles atvēršanu Klaipēdas ielā 104a, ar saviem iebildumiem, ierosinājumiem vai priekšlikumiem ir gaidīti domē. S.Golde uzsvēra, ka būtiski ir ne tikai pateikt, ka mēs negribam, lai šeit būtu spēļu zāle, bet savu viedokli pamatot, kāpēc tas nav vēlams, jo šis pamatojums vēlāk būs arguments, ja deputāti nolems atteikt spēļu zāles atvēršanu šajā vietā.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

“Pa mūsu skolas 2.stāva logu ir labi redzama jaunatvērtās spēļu zāles gaismas reklāma,” rāda Ezerkrasta sākumskolas 1.c klases skolotāja Dzintra Kaula.

Spēļu zāle “Labirints” atrodas tikai aptuveni 200 metru no Ezerkrasta sākumskolas, tāpēc ne skolotāji, ne vecāki nesaprot, kā deputāti varēja atļaut šajā vietā atvērt spēļu elli.

Nelielo ēku Klaipēdas ielā 104a pagaidām vēl rotā uzraksts “Veikals “Nīca””, taču tā iekšpusē jau notiek remontdarbi un, ja iedzīvotāji piekritīs, iespējams, ka drīzumā tur atvērs azartspēļu zāli. Logā lasāma zīmīte, ka veikals pārcelts uz blakus esošo māju.