Svētdiena, 25. oktobris Beāte, Beatrise
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Bet ik gadu dvēsele saraujas čokurā

Bet ik gadu dvēsele saraujas čokurā
13.06.2007 18:19

0

Atslēgvārdi

Sibīrijas bērns

“Kad pienāk 14.jūnijs, ik gadu dvēsele savādi saraujas čokurā,” saka Silvija Gotfrīdsone. Viņa pati šo baiso datumu nav piedzīvojusi, bet ar to saistīta jo cieši. Sibīrijas bērns.

Viņai atvērt acis šai pasaulei bija lemts tālu no Latvijas, Krasnojarskas apgabala Jeņisejskā 1950.gada 17.novembrī. Uz Latviju atvesta 1955.gadā.

Silvija Gotfrīdsone bija likteņa nolemts bērns. Viņas dvēselīte līdz brīdim, kad varēs šai zemē parādīties, ilgi meklēja cilvēkus, kam uzticēties, kas viņu sargās, lolos, audzinās, mīlēs. 

Tie izrādījās Laimons Zīvarts un Emma Lakstīgala. Liepājas zēns un Ventspils puses sieviete. Abi aizrauti svešumā. Laimons Zīvarts ar varu, Emma Lakstīgala savam mīļotajam cilvēkam pati labprātīgi līdzi devusies. Nē, viņi nebrauca kopā. Bija jāpaiet vairākiem smagiem gadiem, līdz viņi satikās. Un ne pie romantiski vīstošām rozēm, ne pie nenokopta brokastgalda. Bet kādā nabadzīgā kolhozā Jeņisejas krastā. Bet varbūt, arī uz pašas Jeņisejas. Tagad to precīzi neviens vairs nepateiks, jo nu jau abi tur, kurp dvēseles atgriežas, uz zemes pabijušas. Abi tajā kolhozā dzīvoja barakās, kur pa nakti mati pie sienas piesala, abi kala āliņģus biezajā Jeņisejas ledū, abi ledainā ūdenī salā nomērdētām nejūtīgām rokām no tīkliem ņēma ārā zivis, plaukstas uz ledus dzelkšņiem līdz asinīm sadurdami. Abi paslepus kādu zivi steigšus, turpat uz ledus jēlu apēda, vairīdamies, ka tik ļauna acs neredz un priekšniekiem nenosūdz. Kādu aiz pufaikbiksēm paslepus aizslidināja, lai vakariņu pavalgs iznāk. Un abi aiz noskrandušajām drēbēm, aiz bada izmērdētajām augumiem, viens otrā ieraudzīja cilvēku ar siltu sirdi, un saprata, ka labāk šajā nolemtības ceļā būt divatā. Ka būs balsts viens otram. 

Šodienas acīm raugoties, viņu vēlme precēties šķiet neprāts. “Tikai nenokārt galvu. Nekad. No visnelādzīgākā stāvokļa izeju var atrast,” tā savulaik Emmu uzrunāja Laimons. “Tikai vajag darīt visu, ko vien var izdarīt. Es ticu liktenim. To, kas lemts, katram ir jāizbauda,” tā viņš sacīja arī vēl dažus gadus pirms mūža izskaņas. Ar mazliet rezignētu humora pieskaņu, kā jau cilvēks, kurš dzīves vērtību līdz mielēm sevī izsāpējis.

Laimonam toreiz aiz muguras bija skaista bērnība, kas pārtrūka, Liepājas ģimnāzijas izlaiduma balli nesagaidījušam, tajā  naktī, kad abus kopā ar mammu Annu Zīvarti, Silvijas omīti, izrāva no mājām, lai vestu uz Sibīriju. Aiz muguras bada gadi. Un pats šausmīgākais, kas vien viņa uztverē varēja būt – mātes arests. Ilgus gadus neviens nezināja, kas ar viņu noticis. To Laimons nevarēja piedot nevienam. Viņa skaistā, elegantā mamma, Liepājas aizsardžu priekšniece, kuras modes preču veikalā iepirkās elegantākās dāmas, kura pati brauca uz Franciju un Vāciju pēc precēm, tika apcietināta un nošauta! Tikai par to, ka tajā Sibīrijas kolhozā, kur bija nometināta, bija aizstāvējusi kādu sievieti, kas bērna slimības dēļ nebija izgājusi darbā.

Emmai toreiz aiz muguras bija mīlestība, kurai viņa uzupurējās, neapjauzdama, ka viņas upuris ir velts, ka viņu jau stacijā nošķirs no drauga, ka viņu nekad vairs neredzēs, jo viņš tāpat kā daudzi 1941.gadā izvestie latviešu vīri tiks nobendēts kādā no Gulaga nāves nometnēm.

Bet viņi abi bija jauni. Un gribēja dzīvot par spīti apkārt valdošajam postam. Iespējams, ka Laimons Emmā saskatīja kaut ko no savas mātes Annas Zīvartes. Silvija atceras, ka arī mammai paticis būt eleganti ģērbtai, spīdēt sabiedrībā. Viņa pamanījusies uz katru Liepājas teātra izrādi sev uzšūt jaunu kleitu un nopirkt jaunas kurpes. Bet toreiz, Sibīrijā, Emmai kā brīvprātīgajai un sirds slimniecei, kuras veselība bija sabeigta smagajos meža darbos un zvejojot, visžēlīgi ļāva apmesties pilsētā. Pirmā pilsēta, kur viņa dabūja šuvējas darbu, bija Karaula. Tur abi sarakstījās. Vēlāk pārcēlās uz Jeņisejsku. Tur vispirms pasauli ieraudzīja mazais Lāčplēsis. Emmas veselība bija tik trausla, ka mazulītis piedzima pirms laika. Bērnu saņēmēji teikuši: “Diez vai uz Latviju tiks.” Vecāki par spīti tam cerībā latvisku spēka vārdu ielikuši. Lāčplēsis nomira, tikai mazliet pasaulē pabijis.

Silvija pieteicās pēc tam.

Viņas agrās, kā pati saka, pirmās bērnības atmiņas ir kā mozaīka, kurā atsevišķi stikliņi spīguļo, bet kopaina paliek miglā: tētis Jeņisejskas tirgū pārdod radioaparātu, lai būtu par ko nopirkt biļetes mājupceļam; Jeņisejas krastā liela divstāvu koka māja, adrese – Komjaunatnes ielā 27 (vēlāk, kad Zīvarti jau atgriezušies Liepājā, arī kādu laiku nācies dzīvot Komjaunatnes ielā 27); plata, plata upe, kam otra krasta neredz; pie upes dārzs, kurā aug kartupeļi (tos izsūtītie iemācīja vietējiem stādīt); kāds satrakojies zirgs, kas dārziņu izbradā; kaimiņi – pavecu, labsirdīgu krievu pāris, sieva garā kleitā ar priekšautu, drāniņa galvā, māca mazajai Silvijai dziedāt krievu dziesmas un dejot krievu dejas; kaimiņu krievu krāsns, plaukti, kur malas noklātas cakainām sedziņām, gulta ar milzum daudz spilveniem, kurā mazajai Silvijai kārojas iegulties (reiz esot atļauts); auklīte, septiņus astoņus gadus veca krievu meitene, kas ar viņu spēlējas; kāda baisa nakts, kad visus izrauj no gultām briesmīgs troksnis, bet vecāki paķer Silviju, nes uz kaimiņiem, apgulda uz lielās krievu krāsns (bandīti pa mājām klejojuši, laupīdami un cilvēkus slepkavodami, acīmredzot, 1953.gada vasaras kriminālieslodzīto brīvlaišana); pirms tam nekad nebaudīta brīnumaina vistas vai tītara gaļas garša mutē, kad pirmo reizi, 1953.gadā, mamma uz Latviju brauca, radiem Silviju parādīt; potēšana bērnu silītē – pusi no šokolādes konfektes, kas bija solīta par neraudāšanu, apēd pati aukle; savs piens, ko nekad nedzēra ne mamma, ne tēvs; sava lupatu lelle un skaidām piebāzts zaķītis un lācītis; milzīgā Maskavas dzelzceļa stacija, otro reizi mājup braucot.

Bērnības tālums aiznesis līdz arī lielu daļu atmiņu par pirmajiem gadiem Latvijā, kā viņa saka – otro bērnību. Silvija atceras mazu, zemu istabiņu, iespējams, kādā zvejnieku radu mājā Ventspils pusē, jo Liepājā, slēgtajā zonā, vecākiem neļāva apmesties. Tad Grobiņa. Vienistabas dzīvoklītis Ventspils šosejas malā. Bērni, kas Silviju nesauca īstā vārdā, bet apsaukā par Duņu, jo viņa nerunā latviski. Saprot, ko saka, bet nerunā, jo Sibīrijā tikai krieviski vien runājusi: vecāki ar viņu runājuši latviski, viņa atbildējusi tikai krieviski – fenomenāli baigs maza bērna zemapziņas instinkts, ka krieviski runāt ir labāk. Lielās briesmas – sviests, ko lika ēst. Bļāvusi, asarām šķīstot, ka neēdīs, ka grib savu margarīnu, kāds bija Sibīrijā. Acīmredzot to vecāki paši nebija atļāvušies ēst. Bet to, tāpat kā daudzas citas lietas, kas un kāpēc notika Sibīrijā, viņa saprata tikai vēlāk. Tāpat kā to, kāpēc pie viņiem uz Grobiņu vasarās vai ik svētdienu sabrauca viesi, kas lielākoties citu neko nedarīja, kā tikai dziedāja. Tautas dziesmas, ziņģes, Sibīrijas dziesmas. Tikai vēlāk ar jau pieauguša cilvēka prātu Silvija saprata, ka ciemiņi lielākoties bija bijušie izsūtītie. Ka viņiem bija svarīgi kopā būt, savu bēdu izdziedāt. Ka viņi tāpēc tik maz runāja un pārdzīvoto tik reti pieminēja, lai viņa, Silvija, bērns, netīši dzirdēto kādam neizstāstītu, lai atpakaļ uz Sibīriju neaizsūtītu.

Šis tas jau prātā palika: mammas stāsts, kā ar lāci no viena krūma avenes ēdusi; tēva mūžīgais joks un jautājums, cik māju var vienā naktī no guļbaļkiem uzcelt, un smiekli, kad sarunu biedrs nav sapratis, ka runā par polāro nakti; abu atmiņas, kā skujas ēduši, lai no cingas nenomirtu; nostāsti, kā tēva laiva apgāzusies, tikko nenoslīcis, bet galvenais, visa mēneša pārtika dzelmē palikusi, kā citi izsūtītie savu mazo maizes kancīti ar viņu dalījuši, kā Olafa Gūtmaņa mamma mierinājusi Laimonu pēc mātes aresta; kā taigā kokus izsūtītie gāzuši; kā vecie liepājnieki stāstīja, kā sarkanarmijas virsnieks, kas pēc ģimenes izvešanas iemitinājies Zīvartu mājā Uliha ielā 38, sētā dedzinājis no plauktiem izņemtās grāmatas, lai paša lietas būtu kur nolikt.

Grobiņas vidusskola, kur pirmās četras klases pabeigtas. Nesapratne, kāpēc viņai vecāki neļauj stāties pionieros. Jā, un paciņas ar balzamu un citiem Latvijas kārumiem, ko vēl ilgus gadus vecāki sūtījuši uz Jeņisejsku tam labestīgajam krievu pārim, kas viņiem savulaik bija palīdzējis. Svētdienas rīti, kad pirms brokastīm mamma izņēma Bībeli un lasīja. No tās daudz nav sapratusi. Turklāt skolā mācīts, ka baznīca ir kaut kas slikts, un tāpēc mājās iznākusi asa vārdu pārmaiņa. Bet viņa saka: “Tā bija forša bērnība. Tā bija Grobiņa, tas bija mežs, kā pavasarī ar plikām kājām sākām skraidīt pa mežu, tā rudenī beidzām. Mēs zinājām, kur ir ogas, kur sēnes, katru koku, katru egli, kurā var uzkāpt…”

Vēlāk dzīve kā dzīve. Kā daudziem. Strādājusi daudzviet. Audusi šalles “Daiļradē”, apstrādājusi dzintaru, ratiņrūpnīcā konstruktoru birojā rasējusi, par šuvēju Sadzīves pakalpojumos, kad darbs tika zaudēts un dzīve pēc vīra nāves sagāja grīstē, kad Liepājā nav spējusi uzturēties, bijusi istabene Londonas viesnīcā un bērnu aukle Šveicē. Tagad, dzīves jēgu meklējot, jau divus gadus studē Starptautiskajā dziedniecības akadēmijā. “Līdz vīra nāvei biju ļoti labi materiāli nodrošināta, biju sieviete, kurai nebija problēmu,” Silvija atceras, “pēc tam biju kā no laivas izmesta – vai nu grimsti dibenā, vai mācies peldēt.” Vīrs, Leons Gotfrīdsons, bijis kuģa mehāniķis. Meita Sintija jau mācījusies Rīgā.

 Jā, Atmodu pieņēmusi kā gaidītu. “Zemapziņā biju saglabājusi informāciju par Latvijas laikiem, ko, iespējams, dzirdēju agrā bērnībā,” Silvija Gotfrīdsone saka. “Kad pirmo reizi 25.martā Rīgā notika sēru gājiens uz kapiem, abi ar vīru bijām tur. Biju pie institūta, kur Liepājā sāka plīvot pirmais Latvijas valsts karogs. Mums mājās visus gadus glabājās tas mazais. Zīmulī sarullētu Latvijas karodziņu tēvs bija paņēmis līdzi uz Sibīriju, izglabājis caur gadiem un atvedis atpakaļ.”

Bet šodien viņa dosies uz Centrālkapiem. Kā ik gadu 14.jūnijā. Un noliks ziedus pie piemiņas akmens padomju varas upuriem. Tie būs omītei Annai Zīvartei, ko viņai nebija lemts satikt šaisaulē, brālītim Lāčplēsim, arī tēvam Laimonam Zīvertam. Jo viņam citas kapavietas nav. Viņš licis savus pelnus izkaisīt jūrā, teikdams, ka tā būs kopā ar savu māti, kuras kapavietu nezina, un dēliņu. Un iespējams, ka viņš vēlējās būt arī kopā ar tiem vairākiem desmitiem aiz Polārā loka mirušajiem likteņa biedriem, ko kādā drausmīgā ziemā Kazancevā, kad nevienam nebija spēka sasalušajā zemē kapu izrakt, krāva kaudzē uz Jeņisejas ledus, un kurus pavasara palu straume aiznesa okeānā.

1941.gada 14.jūnijā padomju vara bez apsūdzības uzrādīšanas, bez tiesas sprieduma piespiedu kārtā 426 lopu vagonos uz Krieviju izveda 15081 Latvijas cilvēku. Tajā skaitā 524 liepājniekus, 968 Liepājas apriņķa iedzīvotājus, 28 aizputniekus un 403 Aizputes apriņķa cilvēkus.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Silvija Gotfrīdsone: “Zemapziņā biju saglabājusi informāciju par Latvijas laikiem.”

Anna Zīvarte vēl Liepājā.

Zīvarti Sibīrijā – Laimons, Silvija un Emma. 1953.gads.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz