Dažādu nozaru pārstāvjus, liepājniekus,
kuriem jautājām par to, cik viņiem svarīgs Eiropas Parlaments un kādi būs
kritēriji, izvēloties Latvijas pārstāvjus, cik būtiski EP lemtais skar
atsevišķas sfēras. Cilvēki atzina, ka viņiem trūkst informācijas, turklāt
vietējā vara ir daudz tuvāka un tāpēc nozīmīgāka par tālo Eiropu. Tomēr
speciālisti norādīja uz lietām, ko eiropieši
varētu labāk darīt savstarpēji vienojoties.

Ineta Drēže – Liepājas
Valsts 1. ģimnāzijas vēstures skolotāja, biedrības “Debašu centrs”
vadītāja:

– Jāteic, ka Eiropas Parlamenta darbība nemaz tik daudz
neatsaucas uz Latvijas izglītības sistēmu, jo izglītības norises katrā no ES
dalībvalstīm nosaka un regulē pati valsts. Un tomēr mēs varam runāt par Eiropas
Savienības devumu izglītības sistēmā. Tie ir tādi starptautiski projekti, kā
piemēram – “Erasmus”, kas dod iespēju jauniešiem un skolotājiem
piedalīties apmaiņas braucienos, kopīgi strādāt pie vienotas tēmas, tā pētot
līdzīgo un atšķirīgo valstu vēsturē, kultūrā, izglītībā. Tas veido izpratni par
procesiem visā Eiropā un citur pasaulē, ļauj neieslīgt valstiskā izolācijā.
Projekti ir pieejami, to varu teikt pēc pieredzes, un tāpēc tie ir jāizmanto un
pēc iespējas vairāk. Piedaloties projektos, skolēni un pedagogi iegūst jaunas
zināšanas. Tā ir iespēja apgūt starptautisku pieredzi, kas jāizmanto.

Tāpat skolēniem un skolotājiem bieži ir iespējams iepazīt
tieši Eiropas Parlamenta darbu. Mēs, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni
un skolotāji, nesen apciemojām Eiropas Parlamentu Strasbūrā. Mēs piedalījāmies
simulācijas spēlē, kurā jaunieši varēja iejusties EP deputātu lomās un
izspēlēt, kā notiek lēmumu pieņemšana. Šāda konkrēta darbība ļāva jauniešiem
saprast, kā norit darbs, cik tas ir nopietns un saspringts, kā arī to, ka nekas
nenotiek uzreiz un ātri un nopietnu lēmumu pieņemšanai nepieciešams veltīt
darbu un laiku. Pieļauju, ka tas viss gan mums, gan jauniešiem nākotnē palīdzēs
izvēlēties arī labākos Latvijas pārstāvjus darbam EP, lai viņi spētu
pilnvērtīgi pārstāvēt mūsu valsts intereses ES.

Verners Kiršs – minigolfa kluba
“Līva” prezidents:

– Eiropas Parlaments
mums ir diezgan jauna institūcija. Tas ir arī visai dārgs prieks visiem Eiropas
iedzīvotājiem, jo tur ir ļoti liela ierēdņu mašinērija, turklāt sesijas notiek
gan Briselē, gan Strasbūrā. Tas, protams, ir vēsturiski veidojies, bet,
manuprāt, nepārdomāta lieta, kas prasa milzīgus līdzekļus.

Latvijas
ietekme arī EP ir visai nosacīta, jo astoņas deputātu vietas uz kopējā fona ir
pamaz. Turklāt fenomenāli, ka Latviju tagad Eiropas Parlamentā pārstāv arī tie,
kas kādreiz iestājas pret mūsu valsts neatkarību. Es ļoti gribu cerēt, ka
nākotnē Latviju EP pārstāvēs tikai patiešām šīs valsts patrioti un bijušie
ienaidnieki tur neiekļūs. Gribētos, lai tur ievēlē labākos, kas tiešām mūs labi
pārstāvētu, lai būtu balanss starp pieredzējušiem un jauniem politiķiem. Lai
deputāti iespēju robežās pacīnītos par Latvijas interesēm, lai tie būtu zinoši,
profesionāli, labi politiķi ar labām svešvalodas zināšanām, kuri ne tikai
Briselē, kā mēdz teikt, atsit savu numuru, bet arī varētu kaut ko panākt. Īpaši
svarīgi tas ir šā brīža ārpolitisko notikumu kontekstā.

Elmārs Vidējs – Durbes
novada ZS “Sudmaļi 1”:

– Pirmais, ko es ļoti gribētu sagaidīt no Eiropas
Parlamenta, ka beidzot tas attieksies pret visiem vienlīdzīgi tieši zemkopības
jautājumos, ka būs kaut kādi izlīdzinājumi. Citādi citiem platībmaksājumi ir
četrsimt, bet mums ir astoņdesmit eiro par hektāru. Vai tad tiešām esam tik
stulbi? Es tā gluži nedomāju. Mani draugi Dānijā un Norvēģijā strādājuši
lauksaimniecībā. Tagad tur viena cilvēka vietā strādā trīs. Pašam man ir
neliela pieredze Īrijā. Ja es strādāju, tad iesvīstu, bet tur man neļāva.
Viņiem ir pavisam cits darba ritms. Saķer galvu, ko es esot izdarījis. Domāja,
ka esmu vēl ruļļus no kaimiņa lauka pārvedis mājās.

Citās Eiropas valstīs ir citādāks atbalsts. Labi, Īrijai
varbūt ne, tur tieši lauksaimniecībā stāvoklis ir smags. Lai kaut ko izaudzētu,
nepieciešams daudz ieguldīt. Bet mūsu apstākļos, kur zāle aug pati par sevi, esam
atstāti pabērna lomā. Tā būtu tā galvenā sāpe.

Vajadzētu jau daudz ko. Vai būs labāk? Kā saka, cerība
mirst pēdējā. Es ļoti ceru, ka būs, bet pagaidām jau mūsu lobiji tur, Eiropas
Parlamentā, ir mazi un melni… Mana kundze bija piketēt Briselē, kad toreiz to
traktoru aizveda. Viņa teica – mēs varējām tur pīkstēt, dziedāt, bet mums bija
policija apkārt, taču, kad nāk vietējie, tad policija pašķiras. To jau nemaz
nevar salīdzināt. Viņi atļaujas pa ielām izmētāt apelsīnus un tomātus, izliet
pienu uz zemes, un nekas. Mums te atnāktu zaļie,
un vispār dabūtu saimniecību likvidēt.

Tagad saimniecībās būs problēmas ar mēslu bedrēm. Es saprotu,
prasības pareizas, bet es to nevaru atļauties. Man jau ir kredīti. Tagad vēl
simts tūkstošus paņemt mēslu bedres sakārtošanai? Neviens ko tādu man nedos. Ko
man darīt? Nolikvidēt govis? Es nekādā gadījumā tam nepiekrītu.

Edvīns Striks
–
Liepājas Reģionālās slimnīcas vadītājs:

– Būtiskākais, ko medicīnas jomā vajadzētu panākt Eiropas
Parlamentā, ir saglabāt pieejamos struktūrfondu līdzekļus no Eiropas Savienības
dažādiem infrastruktūras un pakalpojumu uzlabošanas projektiem, jo tas ir
lielākais Latvijas ieguvums no ES.

Mūsu slimnīcai šī iespēja ir devusi ievērojamu uzrāvienu
un attīstību, sākot no 2010. gada, kad saņēmām ES līdzfinansējumu Staru
terapijas nodaļas būvniecībai. Jau nākamajā gadā sākām slimnīcas lielās ēkas
renovāciju, ko pabeigsim šajā gadā. Taču tās nav tikai telpas, tā ir arī
aparatūra, kas nepieciešama kvalitatīvai un mūsdienīgai veselības aprūpei. Es
domāju, ka visi, kas ir redzējuši jau renovētās telpas un izbaudījuši tās
medicīniskās iespējas, ko dod par ES struktūrfondu līdzekļiem iegādātā
aparatūra, vairs nevēlas atgriezties pagātnē. Kopš 2010. gada mūsu slimnīca ir
piesaistījusi 16 miljonus latu struktūrfondu naudas. Man pat ir bail
iedomāties, kas notiktu, ja šādu iespēju nebūtu, jo valsts mums spēj iedot
tikai tik daudz naudas, cik nepieciešams pamatvajadzību apmierināšanai, bet ne
vides sakārtošanai un attīstībai.

Tāpēc es ļoti ceru, ka arī turpmāk ES struktūrfondi būs
atvērti, jo vajadzību vēl ir ļoti daudz. Piemēram, remonts un jauna aparatūra ļoti
nepieciešama Fizikālās terapijas un Hemodialīzes nodaļā, laboratorijā un citās
struktūrvienībās. Tāpat nerenovēts ir viss slimnīcas augstceltnes austrumu
spārns, kur mēs plānojam attīstīt vairākus pakalpojumus, piemēram, veco ļaužu
aprūpi, kas ir aktuāla visā valstī, un daudz ko citu.

Ilze Karazina
–
divu bērnu māmiņa:

– Eiropas Parlamenta vēlēšanās diez vai piedalīšos. Esmu
cītīga vietējo vēlēšanu apmeklētāja, bet EP vēlēšanās līdz šim neesmu
piedalījusies. Ir sajūta, ka tas ir tālu, ka tur pieņemtie lēmumi mums kļūst
aktuāli pēc ilga laika. Diemžēl nav arī sajūtas, ka tie kaut ko ietekmētu.

Lai kāds no Eiropas Parlamentā pieņemtiem lēmumiem reāli
nonāktu līdz mūsu ģimenei, tam ir jāiziet cauri tik daudziem posmiem – Saeimai,
pašvaldībām, sociālajiem dienestiem.

Es tos uztveru kā virzienu lēmumus, piemēram, EP nolemj,
ka jāatbalsta ģimenes, bet mēs to šeit, Liepājā, nemaz neizjūtam. Reālos lēmumus
pieņem mūsu vietējā vara, kas ir tiešie lēmēji jautājumos par pabalstiem,
sociālajām garantijām, vides uzlabošanas pasākumiem, un to mēs jūtam.

Lai gan māmiņu alga Latvijā tiek maksāta līdz pusotram
gadam, es vēlētos, lai darba vieta tiktu saglabāta ilgāku laika periodu –
vismaz divus vai divarpus gadu, jo pusotra gada vecumā bērniņš nav gatavs iet dārziņā. Savukārt aukles ir ļoti dārgs
prieks, turklāt grūti arī atrast, kam savu bērniņu varētu uzticēt. Galvenais ir
apziņa, ka darba vieta tiks saglabāta. Pat tad, ja netiks maksāts, esmu gatava
mājās palikt ilgāk.

Tā kā strādāju “Liepājas metalurgā”, šobrīd
esmu māmiņa-bezdarbniece, un man pat nav, kur atgriezties, jo dekrēta
atvaļinājumā man paziņoja, ka esmu atlaista. Šeit gan varētu lemt par
sociālajām garantijām un par to, ko darīt gadījumā, kad uzņēmums tiek
likvidēts.

Runājot par infrastruktūru, vēlētos, lai vairāk tiek veidoti
bērnu rotaļu laukumi, kur bērni var droši atrasties. Tāpat būtu atbalstāmi, ja
piesaistītu līdzekļus arī dažādām bērnu aktivitātēm tieši vasarā. Vasaras
nometnes un citas aktivitātes ir ļoti dārgas, ja šādi pasākumi tiktu
līdzfinansēti, vairākām ģimenēm būtu iespējams vasarā nodarbināt bērnus. Viņiem
brīvlaiks ir trīs mēnešus, bet vecāki atvaļinājumā var pavadīt maksimums mēnesi,
tāpēc šādas aktivitātes būtu ļoti noderīgas.

Atvars
Lakstīgala
– Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents:

– Mana
piedalīšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir atkarīga no tā, vai vēlēšanu dienā
būšu pietiekami tuvu savai deklarētajai dzīvesvietai. Bet, cik esmu skatījies,
šogad tikšu. Parasti par vēlēšanām interesējos pēdējā brīdī, tad arī iepazīstos
ar kandidātu sarakstiem. Liela daļa to mūziķu, kas ir tipiski mākslinieki un
dzīvo savai profesijai, tikpat kā neizmanto masu medijus un līdz ar to ir maz
informēti par Eiropas Parlamentu. Es arī neesmu redzējis, ka kādā kultūras
iestādē būtu kādi bukleti vai cita informācija par vēlēšanām vai ka tām būtu
jāpievērš uzmanība.

To, ka
kultūra Eiropas Parlamentam visnotaļ nav vienaldzīga, rāda apjomīgie projekti, kam
tiek piešķirts Eiropas Savienības atbalsts. Kaut vai mūsu “Lielais
dzintars”, kuram lielu daļu izmaksas nosedz tieši ES. Eiropas Savienības
kontekstā ir daudz kā laba. Piemēram, jauniešiem, kas mācās augstākajās mūzikas
izglītības iestādēs, ir plašas iespējas doties uz Eiropas augstskolām apmaiņas
programmu ietvaros vai piedalīties ES simfoniskajos orķestros. Bet nevajadzētu
pēc tam aizmirst par profesionāļu vidi. Piemēram, orķestri varētu braukt no
vienas valsts uz otru un tādējādi veicinātu kolektīva attīstību, un dotu
iespēju ES valstīm iepazīt citu valstu kultūru. Jau pavisam drīz mums būs trīs
koncertzāles ar izcilu akustiku, kur mēs varētu uzņemt vieskolektīvus. Tāda
veida apmaiņas iespējas būtu ļoti interesantas, un to varētu veicināt un
atbalstīt ar Eiropas Parlamenta lēmumiem.

Taču tas, par
ko jādomā ne tikai Latvijai, bet visai Eiropai, protams, ir cilvēku veselība,
izglītība un demogrāfiskā situācija. Kā cilvēkus vairāk ieinteresēt palikt savā
zemē un veicināt lokālās labklājības attīstību. Man ir bērni, un es uztraucos,
cik kvalitatīvu izglītību viņi varēs iegūt savā valstī, kādas būs viņu iespējas
uzturēt veselību un kādas ar laiku būs izredzes darba tirgū.

Liene Štāle – Liepājas
Universitātes Studentu padomes priekšsēdētāja:

– Domājot par labākajiem deputātu kandidātiem – Latvijas
pārstāvjiem – Eiropas Parlamentā, noteikti ir jāvērtē, ko kandidāti ir iepriekš
darījuši. Svarīgi ir zināt viņu pozīciju un nākotnes vīziju. Jāskatās, kāds būs
tas ieguvums un cik daudz viņi spēs dot svarīgāko nozaru attīstībai, kā,
piemēram, lauksaimniecībai. Bez tam svarīgi ir arī tas, ko jaunieši varētu
iegūt, vai kandidāti apņemas cīnīties par finansējumu projektiem, apmaiņas
programmām jauniešu attīstībai.

Būtu vajadzīga plašāka informācija par deputātu kandidātiem,
lai varētu izlemt, par ko balsot. Daudz jauniešu pat nezina, ka tās notiks, un
tā ir problēma. Derētu kāda kampaņa, piemēram, sociālajos tīklos, kur varētu
iepazīties ar to, kas EP notiek pašlaik, kādi ir kandidāti un viņu vīzijas. Ja
mēs paši nelemsim, tad kas cits mūsu vietā to darīs? Ir jābūt atbildīgam. Tāpēc
vajag popularizēt, stāstīt, lai jaunieši to pamanītu.

Iešu vēlēt, taču, ja mans iecirknis būs Tukumā, tad balsot
nebūs tik viegli. Liepāja tomēr sāk kļūt par manām mājām.

Eiropas Savienība ir nozīmīga, jo tā mums sniedz
iespējas, kā sevi attīstīt gan individuāli, gan kā sabiedrībai kopumā – tiek
ieguldīts infrastruktūrā, izglītībā, varam vieglāk ceļot. Ir ļoti daudz
iespēju, ko var izmantot, tikai jāgrib.

Uldis
Novickis –
Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks:

– Realitātē Liepājas pilsētas Pašvaldības policija un tās
darba aktualitātes ir ļoti tālu no Eiropas Parlamenta, un arī tas, kas notiek
sabiedriskās kārtības jomā Latvijā un vēl jo vairāk – Liepājā, EP arī līdz šim
īpaši nav ietekmējis.

Vismaz pagaidām savu darba taktiku un ieteikumus izmaiņām
likumdošanā Liepājas pilsētas Pašvaldības policija veido un virza sadarbībā ar
Liepājas domi, Valsts policiju, Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu
asociāciju, kā arī ar citām kompetentām institūcijām. Sniedzam informāciju par
akūto problēmu vai perspektīvā iespējamo situāciju un iesakām iespējamos
problēmu risinājumus, balstoties policijas praktiskajā pieredzē.

Tomēr es ļoti vēlētos, lai nākamie EP deputāti pietiekami
izprastu ar pašvaldībām saistītās problēmas un savā darbā tās reāli, nevis
formāli risinātu. Mūsu darbības joma ir ļoti plaša, tāpēc ir svarīgi, lai tiktu
risinātas dažādas problēmas, ievērojot gan uz lokālās īpatnības, gan globālās
tendences.

Jānis Vīnerts
–
viesnīcas “Kolumbs” direktors:

– Mums, uzņēmējiem, kas strādā viesmīlības un tūrisma
biznesā, tā ir ikdiena sadarboties ar dažādiem Eiropas valstu uzņēmumiem un
klientiem, kuru liela daļa ierodas tieši no Eiropas. Īpaši vasarā jūtams tas
pienesums, ko atstāj atbraucēji kā no Rietumiem, tā arī Austrumiem. Runājot par
Eiropas Parlamentu un Latvijas deputātu kandidātiem, kuri grib tikt EP,
manuprāt, tiem ir jābūt cilvēkiem, kas mazāk pievērstos politikas bīdīšanai,
bet vairāk strādātu tieši Latvijas labā.

Mums, Latvijai, būs tikai 8 deputāti pret visas pārējās
Eiropas apmēram 800 deputātiem. Tas nav daudz. Tieši tādēļ mūsējiem savas
valsts labā ir jāstrādā ļoti apņēmīgi un pamanāmi. Var jau uzvarēt vēlēšanās,
aizbraukt uz Briseli un iekārtoties mierīgā un siltā vietiņā. Tam cilvēkam būs
labi, bet vai labi būs Latvijai? Domāju, ka deputātam jābūt cilvēkam ir
izteiktām līdera spējām, kura viedoklis spēj ieinteresēt citus, kuru respektē
un uzklausa. Viņam vajag savu stāju, vēsu prātu un spēju ietekmēt procesus
Latvijas labā.

Ja ir nauda, tad Eiropas līmenī tiek īstenoti dažādi
projekti un arī Liepājā daudz kas notiek. Savs labums no tā tiek arī viesnīcām.
Piemēram, programmā “COSME” 2014.–2020. gadam ir noteikts mērķis
uzlabot Eiropas Savienības tūrisma nozares uzņēmumu konkurētspējas un
ilgtspējas pamatnosacījumus. Ja šī programma īstenotos arī Latvijā, ļoti daudzi
būtu ieguvēji.

Šīs publikācijas pasūtīja “Europe Direct” informācijas centrs Liepājā un projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu.

Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.