Paši savus gružus

Tos nevar nepamanīt. Tie ir visur, ja vien kāds pilsētas kopējs tikko nav paguvis tos saslaucīt un savākt. Ja tiem speciāli uzmanību nepievērš, tad jau tiešām liekas, ka ar tīrību pilsētā viss kārtībā. Mēdz teikt – atkritumi ir civilizācijas nelaime. Nelaime tā ir arī tad, ja tos izmētā, kur pagadās, un nenogādā atkritumu izgāztuvē. Kā ik katru pavasari, arī šogad pašvaldība ķērusies pie pilsētas sakopšanas. Un veselu mēnesi ātrāk, nekā ierasts. Pētījām, kā notiek tīrīšana, kas padarīts, kas vēl ne. 

Čaklais piecnieks strādā

No 3.marta pilsētas sakopšanas darbos strādā piecas bezdarbnieces. Vēl pēc mēneša šo strādātāju būs jau trīsdesmit. Tā kā Komunālā pārvalde, tāpat kā iepriekšējos gadus, noslēgusi līgumu ar Nodarbinātības valsts aģentūru, bezdarbnieki tiek iesaistīti pagaidu darbos. Darāmā pietiek, un nedēļas laikā padarīts daudz. Tīrīta zaļā zona Zemnieku ielā, Liedaga ielā, Jaunā ostmalā, Kandavas, Klaipēdas ielā un citur. Vakar tīrītājas strādāja Tukuma ielā. Kā pastāstīja tur satiktā Svetlana Kovraha, ļoti liela netīrība, precīzāk izgāztuve bijusi Tukuma ielā pie garāžu kooperatīva. Tur mētājušās kā stikla burkas, pudeles un makulatūra, tā nomedīta dzīvnieka āda, lupatas un citas drazas. Kopēja sacīja, ka viņas novērojumi liecina, ka šogad pilsēta gan neesot tik netīra kā citugad. Pērn prātam neaptverama posta aina jeb izgāztuve pavērusies pie Ziemeļu kapiem jūras pusē. Tur bijis viss, ko vien cilvēki savā ikdienā mēdz lietot un, kad tas kļuvis nevajadzīgs, – izmet. Tīrot teritoriju Laumas rajonā, aiz veikala “Supernetto”, vajadzējis savākt klaidoņu un iedzīvotāju izveidotu izgāztuvi, ka, ķeroties tai klāt, “rāvis uz vemšanu”. Bet, par vakar sakopto Tukuma ielu runājot, Svetlanas pārliecība, ka pie garāžu kooperatīva cūkojies un atkritumus izmetis neviens cits kā garāžu īpašnieki un tuvējo māju iedzīvotāji.

Dunikas ielas posmā no ceļa uz ezera pusi strādāja Ināra Kalniņa. Viņa, apstaigājot šo zonu, ar pudelēm, papīriem, iesaiņojamo materiālu bija pielasījusi maisus piecus. Gružus no šīs teritorijas vākusi no pulksten astoņiem līdz pusdiviem dienā. Arī viņai savs sakāmais: “Kurš gan cits, ja ne paši iedzīvotāji un 8.vidusskolas skolēni te visu piegružojuši…” Daļa gružu palikuši doņos, tiem grūtāk tikt klāt.

Savus kopējus pacietīgi gaida laukums, kas atrodas pāri ielai pie Kuģinieku ielas 5.nama. Vakar tur izskatījās kā pēc krietnas uzdzīves – daļa teritorijas noklāta ar plastmasas un stikla pudelēm. Turpat Kuģinieku ielā dzīvojošā pensionāre Valentīna Koļcova zināja teikt, ka šo laukumu nedēļas nogales tumšajās stundās iecienījuši jaunieši, kas uz turieni atnākot no promenādes. Protams, izdzertās pudeles un citi gruži paliek laukumā. “Ja jau būtu saimnieks, tad tas šo vietu tomēr regulāri pieskatītu,” sacīja V.Koļcova.

No 1.aprīļa pašvaldībai piederošās un bezsaimnieku teritorijas sāks kopt jau trīsdesmit bezdarbnieku. Kā sacīja Komunālās pārvaldes uzkopjamo teritoriju saimniecības vadītāja Tamāra Deņisova, darba noteikti pietiks viņiem visiem.

Situācija uzlabojas

Pašvaldības policijas preses sekretāre Ineta Mikute pastāstīja, ka gružošanas problēma Liepājā ir gan pašā pilsētas centrā, gan arī mikrorajonos. Viņa skaidroja, ka pirmajā reizē, kad tiek konstatēts, ka kāda teritorija pilsētā nav pienācīgi uzkopta, īpašniekam uzreiz protokols netiek noformēts. Vispirms tiek izteikts aizrādījums. Taču, ja teritorijas saimnieks brīdinājumu neņem vērā, viņš tiek sodīts ar naudassodu. Pašlaik likumdošana neapzinīgo saimnieku par teritorijas nesakopšanu paredz sodīt ar naudassodu līdz 50 latiem. Turklāt jāatceras, ka no uzliktā soda izbēgt nevar – ja īpašnieks sodu labprātīgi nenomaksā, lieta tiek nodota tiesu izpildītājiem parāda piedziņai.

Kopš gada sākuma Pašvaldības policijas darbinieki noformējuši 185 protokolus. Ir, protams, saimnieki, kuriem pietiek ar brīdinājumu, taču ir arī daudz tādu, kuriem nav mācības pat pēc vairākkārtējas sodīšanas. Piemēram, četras reizes jau sodīta SIA “Liepājas enerģija” par teritorijas neuzkopšanu Kaiju ielā 33a, kā arī kāds saimnieks Mežu ielā 49. Trīs reizes sods uzlikts par ielas netīrīšanu Aldaru ielā 10/12. Bet divas reizes sodīta virkne uzņēmumu un privātpersonu dažādās Liepājas vietās: Skuju ielā 8 un 10, Zvirbuļu ielā 3, Ventspils ielā 47, Hikes ielā 2/4, Brāļu ielā 3, Pļavu ielā 101, Zemnieku ielā 4, K.Ūliha ielā 128 u.c.

Pašvaldības policijas 1.iecirkņa priekšnieks Gints Krēsla pēc saviem novērojumiem stāsta, ka visbiežāk gružošana notiek pilsētas nomalēs, tur, neapsaimniekotajos zemes gabalos, arī tiek veidotas nelegālās izgāztuves: “Piedrazotas visbiežāk tiek teritorijas, kas atstātas bez pieskatīšanas. Sāpīgas teritorijas ir kāpas, ezermala. Kopš bluķi tika noņemti no iebrauktuves Zirgu salā, lai tur varētu piekļūt glābēji, šajā vietā atkal sākts vest atkritumus. Paši sūdzas, ka pilsēta piedrazota, bet paši taču ir gružotāji. Neviens ne no Marsa, ne arī no Grobiņas vai citas pilsētas gružus šurp neved.”

Kopumā pēc G.Krēslas teiktā situācija pilsētā pēdējos gados tomēr aizvien vairāk uzlabojas. Izdevies panākt, ka ļaudis uztur kārtībā savus īpašumus. “Bieži pietiek ar aizrādījumu. Piemēram, Laivinieku ielā, kur nepabeigtajā jaunbūvē bija izveidota nelegāla izgāztuve. Noskaidrojām īpašnieku, izrunājāmies ar viņu, un nu šajā vietā viss ir kārtībā,” stāsta amatpersona. Viņš met akmeni arī atkritumu apsaimniekotāju dārziņā, norādot, ka daļēji, piemēram, pludmales piegružošanā vainojama pilsētas pašvaldība: “Peldsezona oficiāli sāksies 15.maijā, un tikai īsi pirms tam pludmalē tiks izvietoti konteineri. taču laiks ir labs, ļaudis jau tagad dodas pastaigā pludmalē. Un pats apzinīgākais liepājnieks taču, neatradis gružkasti, tukšo pudeli vai čipsu paku būs spiests atstāt pludmalē.”

Neapzinīgajiem saimniekiem G.Krēsla atgādina, ka nesodīti nekauņas nepaliks. Kā zināms, likumdošana nesakopto teritoriju saimniekus ļauj sodīt arī, viņiem pašiem klāt neesot. Savukārt apzinīgajiem liepājniekiem, kādu, pēc G.Krēslas pieredzes, ir vairākums, viņš izsaka pateicību.

Pazaudētā estētika

Pati pilsētas teritorijas uzkopšana īpašas problēmas nesagādā. It īpaši šogad, jo ziema pēc sevis nav atstājusi nekā nepievilcīga. Namu pārvaldes par savām teritorijām varēja rūpēties nepārtraukti, jo sniegs par traucēkli nebija. Ja nu vienīgi atsevišķos pilsētas nostūros, tālāk no acīm, bija izveidojušās miniizgāztuves. Bet arī Spodrības mēnesis šogad, pēc provizoriskiem datiem, sāksies agrāk nekā parasti. Tādēļ mums ir visas iespējas sagatavot pilsētu pavasarim.

Lai gan ir arī vairāki bet. Šajā sakarībā gribētos uzsvērt divus faktorus. Negatīvie piemēri, kurus gribu minēt, neatspoguļo neko īpaši pārsteidzošu. Mēs nolēmām doties pa pagājušā gada Spodrības mēneša pēdām un diemžēl konstatējām, ka gada laikā nekas nav mainījies. Toreiz avīzē publicētajiem attēliem neviens nepievērsa īpašu uzmanību. Un tās bija nevis nesakoptās teritorijas, nevis gružu kaudzes, bet gan estētiska rakstura parādības. Un kad lai tām veltī uzmanību, ja ne kopīgo pavasara talku laikā?

Un tā, autobusa pieturas nojume blakus viesnīcai “Līva”. Pirms vairākiem gadiem vandaļi tur salauza vienu solu, bet betona balstu nosvieda malā – un tas tur mētājas līdz pat šim laikam. Pagājušajā gadā tieši tāpat bija salauzts otrs sols. Bet aizvākt atlūzas nav kam. Starp citu, pavisam netālu, Pasta ielā pie veikala “Tehnoland” bija salauzts cits līdzīgas konstrukcijas sols. Un arī šeit pie ēkas sienas mētājas tie paši balsti. Arī par tiem mēs esam rakstījuši, taču atbildes reakcija nesekoja. Arī par to, ka pie pasta ēkas sienas celtnieki, kuri labiekārtoja Radio ielu pēc kinoteātra nojaukšanas, bija aizmirsuši betona detaļu, par kuru bija minēts mūsu avīzē rakstā par pagājušā gada spodrības reida rezultātiem. Kaut gan tie ir tikai sīkumi, salīdzinot ar trim dzelzsbetona sijām Jāņa ielā aiz bijušās katlumājas. Te bez celtņa neiztikt. Dīvaini, ka to neviens neredz. Kad par Komunālās pārvaldes priekšnieku strādāja Edgars Rāts, viņš reizi nedēļā devās braucienos pa pilsētu, lai gūtu uzskatāmu informāciju pats, nevis pastarpināti.

Mēs minējām dažus piemērus, kas krīt acīs pilsētas centrā. Bet nomalēs tādu negāciju ir vairāk. Turpinot estētikas tematu, atgādināsim, ka pagājušajā gadā mēs rakstījām par pāļa gabalu, kas bija palicis kopš padomju laikiem, kad celtnieki šādus pāļus izmantoja māju pamatos. Šis gabals joprojām mētājas ceriņu krūmos pie mājas Siļķu ielā 13. Lai to aizvāktu, jāizsauc autoceltnis un jāmaksā nauda. Tā notiek vienmēr, ja pastāvīgi nerūpējas par kārtību.

Arī savu mūžu nokalpojušos nevienam vairs nevajadzīgos stabus vajadzētu novākt talku laikā. Tie ļoti bojā mūsu kvartālu kopskatu. Pie kluba “Lauma” atrodas ielu apgaismojuma stabi ar sasistām spuldzēm – un tādi ir deviņi. Bet tuvumā esošajos dzīvojamos kvartālos to ir vēl vairāk. Vai tiešām dzīvokļu īpašniekiem būs jāmaksā par tiem? Dīvaini, ka tos nenovāca, ierīkojot jaunos lukturus. Un vēl mēs rakstījām par aizmirsto koka stabu pie pārbrauktuves Raiņa ielā, nogriežoties uz firmu “Evija”. Būtu jāatrod saimnieks. Varbūt tas pieder dzelzceļniekiem.

Fakti

Kopš gada sākuma Pašvaldības policijas darbinieki noformējuši 185 protokolus:
24 – par sniega nenotīrīšanu,
135 – par teritorijas neuzkopšanu,
15 – par to, ka pienācīgā kārtībā nav uzturētas ēkas un žogi,
31 – par nelegālo atkritumu izgāztuvju ierīkošanu pilsētā.

Daiga Lutere,
Ita Cērmane,
Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”

Zirgu sala, kopš pie uzbrauktuves tika noņemti betona bluķi, atkal pārvērtusies par lielu izgāztuvi.

Tosmarē ir pietiekoši daudz vietas nelegālām izgāztuvēm.