Trešdiena, 6. jūlijs Anrijs, Arkādijs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Jūrmalas parka zonai neskaidras nākotnes vīzijas

Jūrmalas parka zonai neskaidras nākotnes vīzijas
11.09.2007 18:39

0

Atslēgvārdi

Vietu noskatījuši biznesa pārstāvji

Neapšaubāmi, liepājniekus interesē Jūrmalas parka un tā tuvākās apkārtnes nākotne, vēl jo vairāk tāpēc, ka pašlaik pilsētā izplatās runas – it kā vietu savai darbībai šeit esot noskatījuši dažādi privātā biznesa pārstāvji un ne tikai vietējie novērtējuši šās teritorijas priekšrocības. “Kurzemes Vārds” mēģināja noskaidrot, cik daudz taisnības šajās baumās un kāda nākotne kopumā sagaida pilsētai tik nozīmīgo zonu.

Sabiedriskais un privātais

Pašlaik Jūrmalas parkā, kur centrālā daļa pieder pašvaldībai, bet atsevišķi zemes gabali teritorijas malās kļuvuši par privātīpašumu, bet citi joprojām ir valsts pārziņā, var vērot, kā blakus sadzīvo sabiedriskās un privātās intereses. Parka lielākie plašumi joprojām ir iedzīvotāju rīcībā, te par pilsētas līdzekļiem tiek uzturēti apstādījumi, bērnu atrakciju laukums, skeitparka laukumiņš.

Taču turpat līdzās, kādreizējās sanatorijas “Liepāja” teritorijā valda privātīpašniecisks gars. Vietas jau sadalītas, Gulbju dīķa apkārtnē uzceltas villas virknei Liepājā zināmu ļaužu. Te mājas slejas gan akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” prezidentam Valērijam Terentjevam, gan vēl vienam otram no rūpnīcas galvgala darboņiem, tāpat vietu atradis veikalu “Top!” tīkla iedibinātājs un pārzinātājs Aloizs Norkus, kā arī citas pilsētas prominences. Iepriekš Jūrmalas parka tiešā tuvumā mājvietu jau bija raduši tādi ļaudis kā uzņēmējs un deputāts Tālivaldis Vēsmiņš, uzņēmējs Andris Griģis, akciju sabiedrības “Lauma” bijušās ģenerāldirektores Zigrīdas Rusiņas meitas u.c.

Liepājnieku lepnums

Protams, kam līdzekļi atļauj, kāpēc nenovīt ģimenes ligzdiņu pašā ekskluzīvākajā pilsētas zonā, tiešā Jūrmalas parka tuvumā vai pat tajā? Kaut gan par privātmāju izvietošanas lietderību bijušās sanatorijas “Liepāja” teritorijā varētu strīdēties, vēl prātā naivais sapnis, ka kokgriezumu mežģīnēm izrotātās sanatorijas ēkas varēja kļūt par visas sabiedrības īpašumu, atpūtas un relaksācijas vietu.

 Jo kā gan par Jūrmalas parka zonu lai nejūsmo? Parks atrodas teju pašā jūras krastā, kāpu aizvējā. Tā ir vēsturiska vērtība, ar savu īpašo pagātni, auru un saglabātajām iepriekšējo laiku liecībām. Apmēram 50 hektāru lielajā parkā joprojām aug vairāk nekā 140 dažādu šķirņu koki un krūmi, kā atmiņa no tiem laikiem, kad parks tika veidots par milzīgu botānisko dārzu.

Tagad Jūrmalas parks ir jauka pastaigu vieta, tur atrodas stadions, tenisa laukums, vasaras kafejnīcas, bērnu rotaļu laukums, skeitparks, minigolfa laukums. Un arī leģendārā “Pūt, vējiņi!” estrāde. Sendienās Kūrmājas prospekts bijis galvenais ceļš uz pludmali, pa kuru atpūtniekus vedis tramvajs.

Jūrmalas parka attīstības koncepcijas ieskicēšanai pašvaldība jau pievērsusies vairākkārt, interesantas atziņas savulaik gūtas, piemēram, no Latvijas un Lietuvas arhitektu, pilsētplānotāju un ainavu arhitektu skatījuma uz parka ziemeļu daļas attīstību. Tolaik darba grupu atbildēs bija vairāki vienojošie motīvi: rajons jāpadara atvērts, pludmale attīstāma līdz Dienvidu molam, pagarinot pludmales taku līdz pat kanālmalai, kur tā satiktos ar promenādi. Tika piedāvāts atjaunot veco tramvaja līniju uz parku, bet drosmīgākie pat ierosināja izveidot gaisa tramvaja līniju – lai jau ierašanās parkā būtu notikums. Pagaidām gan nekā no tā neesam sagaidījuši.

Atdzīvinās mirušo zonu?

Pašlaik, kā pastāstīja pilsētas galvenā arhitekte Iveta Ansone, Jūrmalas parkam kopumā ir savs plāns, bet izstrādes stadijā ir ziemeļu daļas koncepcija, savukārt par dienvidu gala nākotni vēl nav skaidrības.

Pašvaldība akceptējusi uzņēmēja Andra Griģa nodomu parka ziemeļu daļā, Zvejnieku alejas tuvumā, pašā jūras krastā uzcelt apjomīgu SPA kompleksu. Notikusi arī projekta sabiedriskā apspriešana, bez tam bijusi tikšanās vidi veidojošo profesiju klubā “V10”, kur tika uzaicināti arī Kuldīgas un Jūrmalas arhitekti, kas iepriekš Liepājā piedalījās starptautiskā pilsētplānošanas plenērā par Liepājas Jūrmalas parka ziemeļu daļas attīstību. Kluba dalībnieku un pieaicināto speciālistu viedoklis: detālplānojuma pirmā redakcija atbilst Pilsētas domes apstiprinātajam darba uzdevumam.

Tomēr, tā kā kompleksa būvniecība paredzēta piekrastes aizsargjoslā, ir jāveic vēl dažādi saskaņojumi. Tā nu, pēc I.Ansones teiktā, process notiek, kaut arī jāveic papildu formalitātes.

Ja šis detālplāns tiktu atbalstīts, teritorija Zvejnieku alejas posmā no “Kursas” kluba līdz pieminekļa zonai varētu tikt izveidota kā komplekss kūrorts, kurā ir vairākas celtnes, Zvejnieku aleja tiktu pārvietota uz jūras pusi par apmēram pieciem metriem un tā kļūtu par īstu kūrorta zonu.

SPA kūrorta projekta pasūtītājs ir Andris Griģis, un projektu veidojuši divi pasaules arhitektu aprindās atzīti arhitekti no Austrijas – Romāns Perisuti un Markuss Šulcs. Projektā paredzēts stiklā veidots daudzstāvu komplekss, kura nosaukums varētu būt “Livland Resort”. Ieceres plašas – izveidota tirdzniecības zona, klubi, dārzs, kafejnīcas, bāri, bufetes, panorāmas lifts, tiltiņš uz jūru, sirds un asinsvadu sistēmas stiprināšanas zona, trenažieru un vingrošanas zāles, procedūru kabineti, masāžas telpas, turku tvaika pirts, saunas, slānekļa eļļas tvaika pirts, vannas, burbuļvannas, sauna ar krāsu terapiju, saunas dārzs, peldbaseins, viesnīca, apsildāms āra baseins, siltā sālsūdens burbuļvanna, peldes ar gaismas un skaņu terapiju, rotaļu telpa bērniem, biroji, semināru un mācību telpas, bibliotēka, viesnīcas numuriņi sešos stāvos u.c.

Kā būs ar vannu māju?

Interesantas lietas šobrīd risinās ap bijušās sanatorijas “Liepāja” galveno procedūru un administrācijas ēku. Šī baltā, kolonnām rotātā māja, ko tautā joprojām sauc par vannu māju, ilgus gadus stāvēja tukša un šķita pavisam pamesta.

Bet tagad interesi par ēkas turpmāko likteni vienlaikus izrādījuši gan pašreizējie īpašnieki, gan izpētes vērta tā šķitusi tiem uzņēmējiem, kas tikko nopirka SIA “Liepājas sērkociņi” un grasās ezera un kanāla krustpunkta apkārtnē, proti, Vecās ostmalas un Ganību ielas apkārtnē veidot biroju un dzīvojamo rajonu. Šobrīd zināms, ka jaunā “Liepājas sērkociņu” īpašnieka SIA “Rītava holdings” un ar īpašnieku saistītais uzņēmums akciju sabiedrība “Dominante Capital” pasūtījuši starptautiskai attīstības plānu izstrādes firmai izveidot vīziju par bijušās sanatorijas galvenās ēkas un apkārtnes attīstību, zināms, ka uzņēmēji vēlētos šeit attīstīt SPA kompleksu.

Tikmēr arī pašreizējie īpašnieki attīstības koncepciju pasūtījuši tai pašai firmai. Kad vīzijas būs gatavas, jādomā, uzņēmēji iesniegs tās pašvaldībā, kurai tad arī būs teikšana, ko attīstīt šajā teritorijā.

“Kurzemes Vārdam” izdevās sazināties ar “Dominante Capital” investoru pārstāvi Rafailu Deiftu. Tiesa, viņš, atbildot uz jautājumu, vai “Rītava Holdings” vēlas iegūt savā īpašumā bijušās sanatorijas ēku vai vairākas ēkas Jūrmalas parkā, atbildēja noliedzoši.

“”Rītava Holdings” nevēlas iegūt bijušās sanatorijas ēkas un holdingam nav nekādas saistības ar šī nekustamā īpašuma attīstības iecerēm un plāniem. Mēs zinām, ka šī projekta attīstītāji, lai kas viņi arī būtu, līdzīgi kā mēs savos projektos, arī ir kompānijas “Colliers International” klienti, kas ir starptautiskajā nekustamā īpašuma tirgū atzīts sadarbības partneris. Izskanējusī iniciatīva šajā teritorijā attīstīt SPA kūrortu, mūsuprāt, ir vērtējama pozitīvi, un to mēs atbalstām. Šīs teritorijas atdzīvināšanā tieši tūrisma attīstīšana ir pirmais solis. Taču uzņēmuma “Rītava Holdings” tiešā interese par Liepāju saistās ar Liepājas Ezermalas tālākās izmantošanas izpēti un attīstības projektu izstrādi. Mēs kopā ar pazīstamajiem dāņu arhitektiem – biroju “W.Lauritzen” – izstrādājam vairākus risinājumus mums piederošās SIA “Liepājas sērkociņi” 5 hektāru plašas teritorijas tālākai attīstībai. Liepāju kopumā un arī šo teritoriju, man, bijušajam liepājniekam, ļoti gribētos redzēt kā ziedošu Baltijas jūras pērli, nevis kā bijušās militārās impērijas pamestu nomali,” “Kurzemes Vārdam” sacīja miljonārs un daudzu nekustamo īpašumu projektu attīstītājs Rafails Deifts.

Miglainā perspektīva

Mazāk zināms ir par Jūrmalas parka zonas dienvidu daļu. “Kurzemes Vārds” regulāri sekojis pārvērtībām tā sauktās vecās slimnīcas teritorijā, kas aizņem ap 10 hektāru lielu platību pie paša jūras krasta. Kā jau rakstījām, kaut arī zeme joprojām atrodas valsts īpašumā un teritorijā vēl saglabājušās pāris ārstniecības iestāžu, ir nojaušams, ka netrūktu pretendentu, kas gribētu šo kārdinošo zemes kumosu izmantot tūrisma un izklaides biznesa attīstībai.

Kā laikrakstam neoficiāli stāstīja kāds vietējo uzņēmēju pārstāvis, viņš zinot, ka uz šo teritoriju pretendējot galvaspilsētas konkurenti un vispār tur jau viss esot sadalīts. Oficiālu apstiprinājumu šiem minējumiem neizdevās gūt, tik vien kā runas, bet pašvaldība tikmēr ieņem nogaidošu pozīciju. Tā kā teritorija nepieder tai, bet gan joprojām ir valsts īpašums, vietējie rausta plecus par teritorijas nākotni.

Pašlaik te saimnieko vairs tikai divas ar medicīnu saistītas iestādes – Psihoneiroloģiskā slimnīca un Onkoloģiskā slimnīca, kas apvienotas vienā SIA – “Piejūras slimnīca”. Bet nojaušams, ka nākotnē arī tās pametīs vecās slimnīcas teritoriju. Jo to paredz Liepājas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības plāns 2007.–2013.gadam. Zināms, ka stīvēšanās ap 10 hektāru lielo zemes gabalu starp Jūrmalas parku un jūru sākās jau pirms vairākiem gadiem. Interese par zemes tālāko apsaimniekošanu bija radusies arī vairākiem pašmāju ietekmīgiem cilvēkiem. Savulaik uzņēmējs Ivars Kesenfelds, kam patlaban pieder ievērojama daļa nekustamo īpašumu pilsētā, rakstījis iesniegumu Veselības ministrijai, lūdzot iznomāt nelielu daļu parka, šis lūgums gan nav ticis apmierināts. Pagājušajā gadā vēlmi privatizēt “Piejūras slimnīcu” bija izteicis ārsts Agris Auders un iesniedzis pieprasījumu valdībā. Taču Ministru kabinets atteica šim privatizācijas nodomam, argumentējot, ka nav pārliecības, vai pēc privatizācijas iestāde sniegtu tikpat specifiskus ārstnieciskos pakalpojumus.

Bet pagaidām, kā izteicās pilsētas galvenā arhitekte, kamēr nav zināms, kas būs teritorijas īpašnieki un ko gribēs tur darīt, pašvaldībai nav teikšanas. Tāpēc jāgaida, kā situācija virzīsies uz priekšu. Te jāatgādina, ka veselības ministrs Vinets Veldre ne vienreiz vien izteicis pieļāvumu, ka varētu šo teritoriju nodot pašvaldības pārziņā, taču no ministrijas puses arī izskanējis aicinājums vietējiem izrādīt vairāk iniciatīvas un nākt ar priekšlikumiem.

Vēl citas intereses

Bet pašā parka viducī manāmas citas aktivitātes. Tikko pašvaldības Attīstības komiteja pieņēma zināšanai SIA “Dzīves ziedi” sniegto informāciju par zemesgabala Jūrmalas parkā 7 apbūves priekšlikumiem un uzdeva Nekustamā īpašuma pārvaldei sagatavot lēmuma projektu par zemesgabala nomas līguma termiņa pagarināšanu uz vienu gadu.

Uzņēmuma pārstāvji uz komitejas sēdi bija uzaicināti tāpēc, ka netiek pildītas zemes gabala nomas līgumā paredzētās saistības. Uzņēmumam jau šā gada 1.maijā minētajā adresē, tas ir, pie bērnu rotaļu laukuma Jūrmalas parkā, bija jāuzsāk kafejnīcas būvniecība, taču tas nav izdarīts.

Deputāti uzklausīja arhitektes Agritas Lieģes un SIA “Dzīves ziedi” valdes locekles Svetlanas Zaharjinas informāciju par ģimeņu atpūtas centra būvniecības ieceri un iepazinās ar plānotās ēkas izvietojuma koncepciju un aptuveno būvapjomu. Uzņēmuma pārstāvji solīja pusgada laikā sagatavot objekta skiču projektu, tehnisko projektu un nākošajā gadā uzsākt celtniecību.

Būvniecības iecere vēl tiks izskatīta pilsētas Būvniecības konsultatīvajā padomē.

Zemes gabalā paredzēts būvēt ģimeņu atpūtas centru ar telpām bērnu aktivitātēm. Atpūtas centru paredzēts veidot puslokā ap esošo uzkalnu, kas dod iespēju maksimāli saglabāt reljefu. Ēkas pirmajā stāvā paredzēts izvietot bērnu rotaļu telpas, bērnu preču veikalu un nelielu baseinu bērniem līdz trīs gadu vecumam. Otrajā stāvā puslokā gar ēkas dienvidu fasādi plānota kafejnīca ar vasaras terasi. Otrajā stāvā paredzētas arī bērnu rotaļu telpas galda spēlēm. Paredzēts izveidot jaunu betona bruģakmens celiņu, soliņus, apgaismes ķermeņus, ziedu un krūmu stādījumus. Ēkas fasāžu apdarē paredzēts izmantot materiālus, kas projektēto ēku iekļauj esošajā vidē un veido saskaņu ar bērnu rotaļu laukuma elementiem.

Sarmīte Pelcmane,
Ints Grasis,
“Kurzemes Vārds”

Jūrmalas parks – jauka atpūtas vieta, kur gan pastaigāt, gan vienkārši pasēdēt un par dzīvi padomāt.

Velosipēdistiem prieki – parkā ir kur pabraukāt, ja jau reiz pilsētā viņiem atvēlēto celiņu tik maz.

Gulbju dīķī, kaut arī gulbju vairs nav, var vismaz pabarot pīles…

…vai pamakšķerēt. Loms jau nav būtisks, galvenais – process.

Nav tik svarīgi, kas saimniekos bijušās sanatorijas “Liepāja” galvenajā ēkā, ko tautā sauc par vannu māju, galvenais, lai tā pēc ilgās dīkstāves atkal būtu izmantojama liepājniekiem un pilsētas viesiem.

Šī pamestā, izdemolētā celtne blakus bērnu atrakciju laukumam noteikti nekrāšņo ainavu, varbūt ar laiku tā tiks nojaukta un vietā izveidots ģimeņu atpūtas komplekss.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz