Vajadzīgi 5,056 miljoni latu

Izrādās, ietekmē gan, jo tieši no naudas daudzuma atkarīgs, vai pietiks spuldžu, kuras izdegušo vietā ieskrūvēt Liepājas apgaismojuma stabos. Vai pietiks līdzekļu, lai samaksātu par patērēto elektroenerģiju pilsētas apgaismošanai. Vai pietiks naudas, lai vecos kabeļus un lampu balstus nomainītu pret jauniem utt. Pēc diezgan ilgām sarunām 2005.gadā Liepājas dome un uzņēmums “Latvenergo” vienojās par ielu apgaismojuma tīklu iegādi pilsētas īpašumā par 58077 latiem. Jau tad pēc veiktā audita bija skaidrs, ka, lai sakārtotu visu Liepājas ielu, laukumu utt. apgaismojumu sistēmu, vajadzīgi vismaz 5,056 miljoni latu. Tagad jau šī summa droši vien vēl lielāka. Kā, runājot par gaismas jautājumu, esam dzīvojuši pērn? Kā dzīvosim šogad? Par to šajā rakstā.

Apsaimniekotājs – Komunālā pārvalde

Kad pērnā gada sākumā ielu apgaismojuma tīkli pēc pirkuma līguma noslēgšanas ar “Latvenergo” nonāca pašvaldības īpašumā, par to apsaimniekotājiem kļuva Komunālā pārvalde. Tā izsludināja konkursu un uz diviem gadiem noslēdza līgumu ar SIA “CVS”, kas nu rūpējas par izdegušo spuldžu nomaiņu, apgaismojuma tīklu remonta darbiem u.c.

“Pārņemot ielu apgaismojuma sistēmu, aina pavērās diezgan bēdīga,” atceras Komunālās pārvaldes vadītājs Ģirts Reinbergs. “Ielu apgaismojuma tīklu lielākā daļa bija izbūvēta vēl padomju laikā, vidēji pirms 30 gadiem, un visu laiku tie turpinājuši nolietoties, jo “Latvenergo” praktiski neieguldīja līdzekļus iekārtu kapitālajā remontā un modernizācijā, tikai uzturēja un nepieciešamības gadījumā veica nelielus remontdarbus.”

 Jaunu spuldžu iegādi izdegušo vietā uzņēmās pašvaldība, katru gadu par tām maksājot apmēram 16 tūkstošus latu. Arī maksa par patērēto elektroenerģiju ielu apgaismošanā visu laiku bijusi uz Liepājas pašvaldības pleciem. Un ir joprojām. Tā pērn par ielu apgaismošanai iztērēto elektroenerģiju Komunālā pārvalde no pilsētas budžeta līdzekļiem samaksājusi 220 tūkstošus latu. Šogad saistībā ar tarifu paaugstināšanu šī summa būs gandrīz par 60 tūkstošiem lielāka – 279 tūkstoši latu. Pieaugums diezgan ievērojams, un tas nozīmē, ka dažām citām Komunālās pārvaldes pārziņā esošajām ikdienas uzturēšanas darbu aktivitātēm nevar palielināt finansējumu, nosedzot inflāciju.

Pērn, pirmajā pārņemšanas gadā, no pilsētas Kapitālinvestīciju programmas līdzekļiem tika atvēlēti 154 tūkstoši latu tieši ielu apgaismošanas tīklu uzturēšanai, remontam, kabeļu, balstu iegādei. Tie, protams, nebija vajadzīgie miljoni, bet vismaz kaut kas. Komunālās pārvaldes vadītājs skaidroja, ka apgaismojuma sakārtošana tika veikta arī daļā to ielu, kuras pērn saistībā ar asfaltbetona ielu rekonstrukcijas programmu remontēja. Tā, lai pēc laika nolietojušos elektrisko kabeļu dēļ nebūtu jāuzlauž ietvju segums, vietām mainīti arī elektrokabeļi, likti jauni balsti. Pērn jaunas gaismas ieguva Zivju iela, šogad Tirgoņu ielas rekonstrukcijas laikā tur pilnībā tiks mainīti kā kabeļi, tā arī iela iegūs oriģinālus apgaismojuma ķermeņus, vēl remontēs apgaismojumu Peldu ielā un citos renovējamos un rekonstruējamos ielu objektos.

Īpašs stāsts būtu par Karostas rajonu, jo, izrādās, daļa kabeļu, pa kuriem tiek apgaismotas ielas, vispār nav šim nolūkam piemēroti. Kad padomju armija cēla savu kara pilsētiņu, zemē daudzviet tikuši guldīti kā uz zemūdenēm izmantojamie elektrokabeļi, tā cita veida, kas gan neatbilstošā pielietojuma, gan citu iemeslu dēļ rada nopietnas problēmas. Tieši tas pats sakāms par novecojušajām iekārtām, ar kuru palīdzību ieslēdz ielu apgaismojumu. “Arī šogad cerējām uz pilsētas Kapitālinvestīciju programmas finansiālo atbalstu un Liepājas apgaismojumu tīklu remontam prasījām 455 tūkstošus latu,” skaidro Ģirts Reinbergs, “Taču deputāti tos nepiešķīra. Esam sagatavojuši sarakstu ar 68 dažādām adresēm un ielām, kurās situāciju ar apgaismojumu vajag risināt pēc iespējas ātrāk. Tie ir objekti, piemēram, Pulkveža Brieža, Turaidas, Katedrāles, Dārzu, Bāriņu un citās ielās, arī iekškvartālos visā pilsētā. Lai darbi tomēr notiktu, remontam esam atvēlējuši 32336 latus no Komunālās pārvaldes budžeta. Jācer, ka otrajā pusgadā ielu apgaismojumam kādu summu no pilsētas budžeta papildus tomēr saņemsim.”

150 kilometru kabeļu

Kāda ir situācija pilsētā pēc SIA “Oms” 2004.gadā veiktā audita? Liepājā ir 116 slēgiekārtas un uzskaites vietas, kas nodrošina ielu apgaismojuma ieslēgšanu. 13 no tām aprīkotas ar radiostacijām, tās tiek ieslēgtas ar radioviļņiem. Taču lielākā daļa slēgiekārtu ir novecojusi un neatbilst Eiropas Savienības prasībām. Ir tādas iekārtas, kurām vispār vairs nevar iegādāties drošinātājus, jo tos vairs neražo. Lai tikai sakārtotu ielu apgaismojuma uzskaites vietas un slēgiekārtas, būtu nepieciešami apmēram 70 tūkstoši latu. Lai nomainītu esošos ielu apgaismojuma sadales skapjus, kas šobrīd ir kritiskā stāvoklī, – vismaz 226 tūkstoši latu.

Vēl ielu apgaismes sistēmu veido apmēram 150 kilometru dažāda veida kabeļu – alumīnija kailvadi, piekarkabeļi, zemzemes kabeļi. Liepājas apgaismošanai dažādos laikposmos tikuši izmantoti dažādi zemzemes kabeļi. Pilsētā ir 5700 balstu jeb apgaismojuma stabu. Speciālisti secinājuši, ka balsti visvairāk bojājas vietā, kur tie ierakti zemē, jo uz tiem intensīvi iedarbojas laika apstākļi. Tā kā Liepāja atrodas jūras krastā, stabu kalpošanas laiks samazinās tieši mitrā klimata dēļ.

Šobrīd Liepāju izgaismo (ja nav izsistas vai izdegušas!) pavisam 5762 spuldzes. Pilsētā ir posmi, kur ielu apgaismojums izbūvēts pirms 35 gadiem un līdz šim nekāda rekonstrukcija nav veikta. Daudzos ielu posmos, apmēram 40 kilometru garumā, apgaismojums nav bijis izbūvēts vispār.

Solīja, ka būs gaisma

2005.gadā, kad pašvaldība pilsētas ielu apgaismojuma tīklus pārņēma no uzņēmuma “Latvenergo”, tika solīts, ka pašvaldībai beidzot būs juridisks pamats, lai tuvākajā laikā uzsāktu nepieciešamākos darbus un apturētu apgaismojuma sistēmu tālāku fizisku un morālu nolietošanos. “Pašvaldība paredzējusi tuvāko piecu gadu laikā rekonstruēt ielu apgaismojuma tīklus un aprīkot tos ar mūsdienīgām, ekonomiskām spuldzēm, kas ļaus ietaupīt elektroenerģiju ielu apgaismojumam pat līdz piecām reizēm,” 2005.gada novembrī rakstīja “Kurzemes Vārds”. Taču skaitļi liecina, ka līdz šim īpaši daudz naudas (lai neteiku tiešām maz) sistēmas sakārtošanā nav ieguldīts.

Protams, pilsētai ir daudz dažādu vajadzību un arī ielu apgaismojums viens no tiem. Jā, tā ir vēl viena papildu rūpe, par kuru pirms gadiem pieciem vēl varēja daudz galvu nelauzīt. Speciālisti uzskata, ka, lai īsā laikā daudzmaz sakārtotu Liepājas visu ielu apgaismojuma sistēmu, pašvaldībai būtu jāņem kredīts. Līdzīgi kā pērn sāktajai asfaltbetona ielu trīs gadu remonta programmai. Latvijā esot tikai nedaudz vairāk nekā desmit pilsētu, kuru apgaismošanas sistēmas vēl ir uzņēmuma “Latvenergo” pārziņā. Pārējās pašvaldības par gaismu tumšajā laikā rūpējas pašas.

Liepāja nebūt nav izņēmums, jo šeit tāpat kā citās apdzīvotās vietās, par to, lai ielās būtu tumšs, parūpējas paši iedzīvotāji. Precīzāk, jaunieši, kuri mēdz izklaidēties, dauzot spuldzes, bojājot apgaismes ķermeņus. Diemžēl, bet tāda ir realitāte, un laikam jau tikai pašu iedzīvotāju spēkos ir to nepieļaut un novērst.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Diezgan daudz vēl tādu māju pagalmu, ielu posmu, ceļa gabalu, kur liepājniekiem naktīs jārēķinās ar neomulīgu tumsu.