Pirmdiena, 26. oktobris Kaiva, Amanda, Amanta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kad uzspodrināsim savus apbružātos patriotisma simbolus?

Kad uzspodrināsim savus apbružātos patriotisma simbolus?
02.07.2007 18:16

0

Atslēgvārdi

Liepājas lepnums neapšaubāmi ir tās pludmale, bet ne mazāk nozīmīgs – arī tai līdzās esošais, turpat blakus izstieptais Jūrmalas parks, kas papildina piekrastes joslu kā skaists ietvars dārgu kaklarotu. Kaut arī daļa pilsētas pludmales pēdējos gados gūst lielu uzmanību un regulāri tiek posta Zilā karoga saņemšanai, to pašu diemžēl nevar teikt par Jūrmalas parka teritoriju, kur nesenā pagātnē restaurēto un sacelto prestižo privātmāju ielenkumā joprojām manāmi pāris nožēlojamu objektu. Jo skumjāk, ka tieši tie kādreiz varēja lepoties ar Liepājas patriotisma simbolu slavu.

Šie pašvaldības pārziņā esošie objekti ir katram liepājniekam tuvais Gulbju dīķis, kā arī Latvijas rokmūzikas un, varētu pat teikt, brīvdomības šūpulis – koncertdārzs “Pūt, vējiņi!”.

Koncertdārzs nedrīkst mirt!

Tā nav, ka kopumā Jūrmalas parkā nevarētu manīt rūpes: zālieni ir nopļauti, krūmāju džungļi izcirsti, izveidotas glītas puķu dobes, dažreiz pat darbojas strūklakas. Tomēr, tuvojoties parka galvenajam akcentam – vēsturiskajai estrādei, tagad – koncertdārzam “Pūt, vējiņi!”, uzvēdī skumjas pamestības dvesma. Nē, ne jau tāpēc, ka nenotiktu sarīkojumi – to nedēļas nogalē joprojām ir pietiekami, kaut arī par to neliecina afišas pie koncertdārza ieejas un tāpēc apmeklētājiem jābūt ļoti erudītiem, lai izzīlētu, kādi sarīkojumi brīvdienās gaidāmi. Bet pārējā nedēļas laikā, jo īpaši mākoņainākās un vējainākās vasaras dienās interesentus pie koncertestrādes vārtiņiem pārsteidz dubulti piekārtas kūtenes, jo, izrādās, šādā laikā te nestrādā pat ierīkotā kafejnīca “Balta bize””, tādās reizēs teritorija šķiet pilnīgi pamesta.

Ja tomēr sagaidīta koncertdārza “Pūt, vējiņi!” vārtu atslēgšana par godu kādam sarīkojumam, tad aina arī iekšpusē nepaveras spoža. Izdrupušas betona apmales, izkurtējusi dēļu grīda, caurs jumts…

Situāciju trāpīgi raksturo Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna: “Nespēju iedomāties Liepāju bez šā koncertdārza. Bet estrāde ir fiziski un morāli neglābjami novecojusi, kā arī kļuvusi par šauru. Noskatīties, kā koncertdārzs mirst, nav patriotiski un Liepājas kultūrai raksturīgi, tādēļ ir jārīkojas. Jāorganizē arhitektu plenēri, kā to rekonstruēt, atjaunot, jo estrādei “Pūt, vējiņi!” jāatgūst otra elpa kā vienam no pilsētas zīmoliem.”

Joprojām cerību sarakstā

Tomēr projekti par estrādes atjaunošanu jau vairākus gadus iestrēgts ceļā uz pilsētas Kapitālinvestīciju fondu, jo arvien citi nodomi izrādījušies svarīgāki. Tā nu koncertdārzs “Pūt, vējiņi!” paliek aiz svītras tā sauktajā cerību sarakstā. Pagaidām pašvaldība estrādei spējusi atvēlēt tikai finansējumu jaunu krēslu iegādei – tas gan ir vairāk nekā 10 tūkstošu latu apjomā, un, protams, nav maz, tomēr nepietiekami, lai estrādi saglabātu un atjaunotu.

Tādējādi labie nodomi, ja tiem nav naudas seguma, paliek tikai vīzijas. Un koncertdārzs kā mirējs jau daudzus gadus gaida finansējumu savai atdzimšanai, taču joprojām nav skaidru ziņu, kad pilsēta šim mērķim varētu atlicināt līdzekļus Jo pašlaik prioritātes ir multifunkcionālā sporta kompleksa būve un koncertzāles “Lielais dzintars” celtniecība, kur arī nepieciešams ievērojams pašvaldības līdzfinansējums. Tāpēc grūti pateikt, kad nauda varētu atlikt arī koncertdārzam “Pūt, vējiņi!”. Bez tam – kamēr nav aprēķinātas detalizētas tāmes, nav arī zināms, cik īsti lielas summas vajadzētu ieguldīt estrādes atjaunošanā. Tomēr nav šaubu, ka tās varētu būt ļoti apjomīgas.

Vai paši esam gatavi atbalstīt?

Vairākus gadus koncertdārzu “Pūt, vējiņi!” apsaimniekoja un sarīkojumu norisi nodrošināja SIA “Liepājas Sporta un kultūras pils” ar valdes locekli direktori Daci Gruntmani priekšgalā. Šogad, kad sākta Sporta un kultūras pils pārbūve par Liepājas multifunkcionālo sporta halli, estrādes “Pūt, vējiņi!” apsaimniekošanu pārņēmusi SIA “Nekustamo īpašumu rekonstrukcija”, kur D.Gruntmane turpina vadīt kultūras lietas.

Pēc D.Gruntmanes teiktā, vēl pērn viņa izstrādājusi tāmi, lai koncertdārza teritorijā atjaunotu celiņus un zālienu, tomēr finansējums nav saņemts. “Laikam nav īstais laiks, kad cerēt uz naudu estrādei “Pūt, vējiņi!”, galu galā tiek celta multifunkcionālā sporta halle, remontēta Latviešu biedrības nama fasāde un citi lieli objekti, pašvaldībai izdevumu pietiek,” saprot D.Gruntmane.

Viņa piebilst, ka apmeklētāji jau to nemana, bet šo gadu laikā koncertdārzā paveikti arī dažādi visai apjomīgi uzlabojumi – sakārtota elektroinstalācija u.c.

D.Gruntmane uzskata, ka koncertdārza remonts nav vienīgā problēma, kas saistās ar šās iestādes nākotni. Tā galu galā ir brīvdabas estrāde, kur darbība gadā iespējama tikai pāris vasaras mēnešos. Tāpēc ļoti jādomā, kā piesaistīt apmeklētājus gan tagad, gan vēl jo vairāk nākotnē, kad izmainīsies situācija un pilsētā, piemēram, sāks darboties jaunā koncertzāle “Lielais dzintars”.

“Un jāsaka godīgi,” norāda D.Gruntmane. “Liepājnieki paši neizrāda patriotismu un, iespējams, nenovērtē šo brīvdabas objektu, kas viņiem ir – proti, koncertdārzu. Cik daudz labu  koncertu un sarīkojumu organizēts, bet vietējie ir kūtri apmeklētāji. Jāteic, ka producenti ļoti piesardzīgi vērtē iespējas rīkot Liepājā plašus pasākumus, koncertus, jo iepriekšējā pieredze rāda, ka liepājnieki nav atsaucīgi. Te nu ir tas jautājums – vai liepājnieki ir gatavi atbalstīt ar savu klātbūtni estrādi, cik nu tas būtu nepieciešams? Jo grūti pašvaldībā aizstāvēt finansējuma nepieciešamību, ja liepājnieki ar savu apmeklējumu neapliecina, ka viņiem šis objekts vajadzīgs!”

Kā klājas, pīles Gulbju dīķī?

Turpat netālu no koncertdārza “Pūt, vējiņi!” veģetē vēl viens kādreiz iecienīts objekts – Gulbju dīķis. Kopš cēlo putnu tur vairs nav, palicis tikai nosaukums, jo realitātē tas kļuvis par pīļu dīķi. Bet ne jau tas ir bēdīgākais. Galvenais, ka dīķis jau ilgu laiku šķiet pamests novārtā un ar katru gadu izskatās arvien nožēlojamāks. Ūdens aizaudzis, dīķa dibens pilns ar atkritumiem, betona apmale izdrupusi, trepes sagāzušās.

Kā vēstī vēsture, Gulbju dīķis ar saliņu un tempļveida lapeni ietilpst 1902.gadā celtās cara Nikolaja vārdā nosauktās peldu iestādes ansamblī. Kompleksa autors ir arhitekts Pauls Maksis Berči. Te bijusi apkārtējo vasarnīcu iemītnieku iecienīta atpūtas vieta. Uz saliņas varēts nokļūt pa diviem tiltiņiem, bet saliņā atradies neliels tējas paviljons. Apkārtējo māju iedzīvotāji siltajos vasaras vakaros tur pulcējušies, lai padzertu tēju, patērzētu un paklausītos mūzikas skaņās, kas atplūda no Kūrmājas. Ir zināms, ka dīķa gultne bijusi izklāta ar apaļiem, ļoti piemērotiem akmeņiem, taču pēc Otrā pasaules kara, iespējams, mainoties gruntsūdeņu līmenim, ūdens līmenis krities arī dīķī.

Padomju laikos te izveidotās sanatorijas “Liepāja” viesi ik vakaru azartiski baroja gulbju pāri, kas dīķī mita daudzus gadus. Ziemās cēlos putnus izmitināja kādā sanatorijas pagrabā. Diemžēl gulbju idille neturpinājās ilgi, pirmā pazuda gulbju dāma, bet gulbju puisis Borja vēl kādu laiku vientuļš peldēja pa duļķainajiem dīķīša ūdeņiem, līdz kādu nakti nelietīga roka pārtrauca arī viņa dzīvību.

Par laimīgo gulbju pāri, kas pavasaros sajūsmināja ļaudis ar veselu baru pelēkpūkainu mazuļu, palikušas vienīgi atmiņas. Parka apmeklētāji tagad priecājas par pīļu ģimenēm ar pīlēniem, un arī tas taču ir jauki, būtu tikai dīķītis kaut nedaudz tīrāks un apkārtne – sakārtotāka.

Par dīķi nav aizmirsts

Pērn oktobrī Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls stāstīja, ka pašvaldībā izskatot kapitālinvestīciju programmu 2007.–2011. gadam, kur domāts iekļauts arī projektu “Gulbju dīķa un līdzās esošās teritorijas rekonstrukcija”. Aprēķināts, ka dīķa, saliņas, lapenes un apkaimes rekonstrukcijai nepieciešams finansējums 390000 latu apmērā. Tomēr projekts palika aiz svītras, jo pilsētai izrādījās citas prioritātes.

Tomēr Gulbju dīķis neesot aizmirsts. Domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis atzina:  “Neapšaubāmi, tas ir svarīgs, vēsturiski vērtīgs objekts, kas saglabājams un saudzējams. Turklāt dīķa sakārtošanas projekts jau ir izstrādāts, kā arī zināms nepieciešamais investīciju apjoms, kas varētu sasniegt ap 400000 latu. Tāpēc iecere atjaunot dīķi nekur nav pazudusi, tikai jāpagaida ar finansējumu, jo pašlaik investīciju grafiks ir ļoti saspringts, ņemot vērā apjomīgos objektus un vēl straujos sadārdzinājumus.”

Pēc Attīstības pārvaldes priekšnieka teiktā, Gulbju dīķa rekonstrukcijas projekts tiks atkal virzīts nākamā gada kapitālinvestīciju plānā, un, ja būs iespēja, pašvaldība tam līdzekļus atvēlēs. Turklāt V.Vitkovskis piebilda, ka arvien populārāka kļūstot prakse, kad attīstās sadarbība ar privātiem investoriem, kas būtu gatavi ieguldīt naudu pilsētas sakārtošanā. Tiekot strādāts arī šajā virzienā, bet konkrētu informāciju V.Vitkovskis pagaidām nevēlējās atklāt.

Uzziņai

Koncertestrādi “Pūt, vējiņi!” atklāja 1964.gada 21.jūnijā.
Festivāla “Liepājas dzintars” izveidotājs un koncertestrādes pirmais vadītājs no 1964. līdz 1971. gadam bija Rihards Stankevics.
No 1971. līdz 1975. gadam Kultūras un atpūtas parka direktore bija Ausma Groduma.
No 1976. līdz 1989. gadam direktores amatā strādāja Irēna Pālīte.
No 1990. līdz 1995. gadam par koncertdārza “Pūt, vējiņi!” direktori strādāja Dace Gruntmane.
No 1996. līdz 2000. gadam šo amatu pildīja Simona Rolava.
No 2001. līdz 2002. gadam pašvaldības īpašumu – koncertestrādi “Pūt, vējiņi!” – apsaimniekoja SIA “Argolats”.
Kopš 2002.gada estrādi apsaimnieko SIA “Liepājas Sporta un kultūras pils”.
2007.gadā – apsaimnieko SIA “Nekustamo īpašumu rekonstrukcija”.

Gulbju dīķis ar saliņu un tempļveida lapeni ietilpst 1902.gadā celtās un cara Nikolaja vārdā nosauktās peldu iestādes ansamblī.

Kompleksa autors ir arhitekts Pauls Maksis Berči. Te bijusi apkārtējo vasarnīcu iemītnieku iecienīta atpūtas vieta. Uz saliņas varēts nokļūt pa diviem tiltiņiem, bet saliņā atradies neliels tējas paviljons.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Gulbju dīķa izdrupušās apmales un sagāzušās trepes ir ne tikai vizuāli neglītas, bet var arī būt bīstamas mazuļiem, kas grib papriecāties un pabarot dīķa iemītnieces – pīles.

Koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” sarīkojumu laikā netrūkst apmeklētāju, bet ikdienā tas izskatās kā neieņemams, paplucis cietoksnis.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz