Aukstajā sezonā, kad notiek intensīvāka apkure, atmosfēras gaisā ir novērojama augstāka sēra dioksīda un cieto daļiņu PM₁₀, PM_2,5 koncentrācija, to apliecina Liepājā izvietoto gaisa kvalitātes staciju mērījumu analīze (attēlā). Cietās daļiņas (PM₁₀ un PM_2,5) – ”neredzamie putekļi” –, kas ir mazākas par desmit mikroniem, ir viens no galvenajiem gaisa piesārņotājiem Latvijā, tās var pamanīt ziemā, kad baltais sniegs ir noklājies ar melniem punktiņiem.

Lai gan periodiski vērojama gaisu piesārņojošo vielu koncentrācijas paaugstināšanās, Liepājā netiek pārsniegts gaisu piesārņojošo vielu pieļaujamais līmenis vidē, kas noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumiem Nr.1290 ”Noteikumi par gaisa kvalitāti”.

Kā rodas gaisa piesārņojums?

Lielākais smalko daļiņu gaisa piesārņojums rodas pilsētvidē un blīvi apdzīvotos privātmāju rajonos, ja apkures iekārtas netiek pareizi ekspluatētas (nav veikta regulāra skursteņu tīrīšana, nav nodrošināta atbilstoša gaisa padeve un sadedzināšanas temperatūra, nepietiekami izžāvētas malkas izmantošana, atkritumu dedzināšana utt.) vai arī tās ir vecas un neefektīvas.

Kāpēc ir būtiski samazināt gaisa piesārņojumu?

Gaisa piesārņojams (jo īpaši smalkās daļiņas, ko rada biomasas dedzināšana) ir saistāms ar priekšlaicīgas nāves gadījumiem un ievērojamu skaitu slimību, piemēram, astma, sirds un asinsvadu problēmas un plaušu vēzis.

Gaisa piesārņojums nemainīgi ir galvenais ar vidi saistītais cēlonis, kas izraisa pāragru nāvi Eiropas Savienībā.

Turklāt gaisa piesārņojums apdraud vidi, veicinot augsnes un ūdens paskābināšanos, eitrofikāciju un ozona noārdīšanos, kas rada kaitējumu mežiem, ekosistēmām un kultūraugiem.

Kā samazināt gaisa piesārņojumu, ja izmantojat kamīnus, krāsnis, plītis un apkures katlus:

– ieteicams dedzināt tikai sausu, izžuvušu koksni vai koksnes (skaidu) granulas (t.i., ar 20% vai mazāku mitruma saturu). Sausam koksnes produktu kurināmajam ir augstāka energoefektivitāte, un tas rada mazāku emisiju daudzumu gan iekštelpās, gan ārpus tām. Ja malka nopirkta pirms apkures sezonas sākuma, tad tajā būs 30–40% mitruma, tā varētu arī būt, ja malka sakrāmēta nepareizi vai stāvējusi zem klajas debess;

– svarīgi arī izvēlēties ne tikai efektīvu, bet arī atbilstošas jaudas iekārtu, kā arī tās regulāri un pareizi apkopt, kas ir svarīgi ne tikai no emisiju, bet arī ugunsdrošības viedokļa. Pārāk liela vai maza izmēra iekārta nedarbosies ar maksimālo efektivitāti un tādējādi radīs lielāku gaisa piesārņojumu;

– ļoti liela nozīme ir pareizai sadedzināšanas iekārtu ekspluatācijai, jo pat ļoti modernām sadedzināšanas krāsnīm un apkures katliem var būt augstas daļiņu emisijas šo iekārtu neatbilstošas ekspluatācijas dēļ. Pareizi ekspluatētām krāsnīm vai apkures katliem (ideāla ekspluatācija) daļiņu emisijas ir līdz 50 mg/m³, un to sastāvā pamatā ir neorganiskie sāļi. Daļiņas, kas galvenokārt sastāv no neorganiskajiem sāļiem, parāda zemāku toksicitāti un kancerogēnisko potenciālu. Pareizi ekspluatējot apkures iekārtas un izvēloties optimālu un kvalitatīvu kurināmo, iespējams ne tikai būtiski mazināt gaisa piesārņojumu, bet arī veicināt cilvēku veselību;

– dedzinot koksni, nodrošiniet spilgtu un stipru liesmu/uguni un neļaujiet tai apdzist;

– regulāri attīriet sadedzināšanas iekārtu no pelniem;

– nededziniet savā krāsnī, plītī un kamīnā sadzīves atkritumus, plastmasas, putuplasta, gumijas izstrādājumus, kā arī ķīmiski apstrādātus koksnes produktus un finieri, jo tie degšanas procesā rada toksiskas ķīmiskās vielas, kas ieelpojot ir kaitīgas;

– pēc iespējas nomainiet vecās sadedzināšanas iekārtas (kas ražotas pirms 1990. gada) pret jaunākām un energoefektīvākām;

– izvērtējiet iespēju pieslēgties centralizētajai siltumapgādei. Tai ir vairākas priekšrocības, piemēram, no individuālā aspekta – nav jādomā par kurināmā sagādi, iekārtas apkopi, siltuma avots neaizņem tik daudz vietas mājā. Centrālapkure kopumā rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas nekā individuālie apkures risinājumi, ko panāk, samazinot kurināmā patēriņu un ieviešot modernas sadedzināšanas tehnoloģijas un dūmgāzu attīrīšanas iekārtas.

Atbalsts iedzīvotājiem vecu un neefektīvu apkures iekārtu nomaiņai

Šogad ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošanu, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie noteikumi paredz īstenot Eiropas Savienības fondu finansētu grantu programmu 12,44 miljonu eiro apmērā, lai Latvijā samazinātu gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi no apkures iekārtām pilsētās.

Projekta mērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, veicot mājsaimniecību sektora dzīvojamās mājās siltumapgādē izmantoto sadedzināšanas iekārtu aizstāšanu, uzlabojot individuālo siltumapgādes sistēmu efektivitāti, ieviešot tehnoloģijas, kas būtiski samazina gaisa piesārņojumu, tai skaitā dzīvojamās mājas pieslēdzot efektīvām pilsētu centralizētajām siltumapgādes sistēmām.

Aptuveni 1200 mājsaimniecību Latvijā var saņemt ES fondu finansējuma grantu 50–95% apmērā atkarībā no projektā paredzētajām tehnoloģijām dzīvojamo māju apkurē izmantoto sadedzināšanas iekārtu aizstāšanai.

Projektus var iesniegt privātmāju un mazo daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašnieki, fiziskas un privāto tiesību juridiskas personas vai to pilnvarotās personas, kur ēkas siltumenerģijas jaudas pieprasījums ir līdz 50 kW (ne lielākas ēkas kā 8–12 dzīvokļu, divstāvu vai trīsstāvu mājas).

Atbilstoši Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.–2030. gadam noteiktajiem pasākumiem prioritāri projekti īstenojami Rīgas, Liepājas un Rēzeknes valstspilsētu teritorijās.

Šobrīd, no 26. septembra līdz 27. novembrim, ir atklāts trešais uzsaukums – granulu apkures katli mājsaimniecībām. Papildu informācija Centrālās finanšu un līgumu aģentūras tīmekļa vietnē www.cfla.gov.lv.

Atgādinām!

Pašvaldības teritorijā, arī privātīpašumos un individuālās apkures iekārtās, nedrīkst dedzināt atkritumus, tajā skaitā lapas, zarus, plastmasu, ar laku, krāsām, līmi apstrādātus koksnes un mēbeļu atkritumus u.c., jo tas rada būtisku gaisa piesārņojumu un kaitējumu cilvēku veselībai.

Atkritumu sastāvā ir dažādas bīstamas vielas, piemēram, dzīvsudrabs, svins, arsēns, pesticīdi, skābes, naftas izcelsmes produkti u.c. Mājsaimniecības atkritumus dedzinot apkures krāsnī vai ugunskurā, kaitīgo vielu sadegšana nenotiek pilnībā, bet kaitīgie izmeši nonāk gaisā, kur vispirms rada risku ieelpot indīgus dūmus, bet pēc tam kaitīgie savienojumi nokļūst uz augsnes un ūdenī.

Atkritumu dedzināšana ir administratīvi sodāma darbība, par kuru piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai – no četrpadsmit līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no piecdesmit līdz piecsimt sešdesmit naudas soda vienībām.