Svētdiena, 9. maijs Klāvs, Einārs, Ervīns
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Ko paņemt līdzi no viesošanās Liepājā?

Ko paņemt līdzi no viesošanās Liepājā?
11.07.2006 09:51

0

Strādā, lai pilsētai piesaistītu vairāk tūristu.

Matemātika it kā vienkārša – jo vairāk cilvēku apmeklē vai, vēl labāk, ilgāk šeit uzturas, jo pilsētas kase pildās un privātuzņēmēju kontā ienāk vairāk naudas. Un tomēr tas ir pietiekami sarežģīts un darbietilpīgs process, tādēļ ka prasa sakārtot gan pilsētas infrastruktūru, gan sarūpēt daudzveidīgu piedāvājumu, lai tūristiem būtu interesanti Liepājā uzturēties un pēc tam vēlme atkal atgriezties. Tomēr, aizbraucot no Liepājas, tūrists vai viesis vēlas sev paņemt līdzi arī kādu piemiņas zīmi, suvenīru, kuru vārētu parādīt mājās palicējiem. Šis nieciņš vai nereti praktiski izmantojama jauka lietiņa arī atgādinātu par šeit pavadīto laiku. Ko tad liepājnieki šobrīd var piedāvāt?

Tipiskie suvenīri un dārgie rokudarbi

Tūlīt nākas atzīt, ka visa veida suvenīri ar Liepājas simboliku – uzrakstu, ģerboni, karodziņu, pilsētas dibināšanas gada skaitli utt. – pašreiz visaktīvākajā tūrisma sezonā ir maz un grūti atrodami. Kāpēc tā? Liepājā ir tik daudz dažādu mākslinieku, lietišķās mākslas studiju, amatnieku, bet suvenīru nav. Liepājā ir uz vienas rokas kopā saskaitāmi suvenīru un amatniecības veikaliņi, kuros tikpat kā nav piedāvājuma ar Liepājas simboliku. Tikko notikušajos Līvas alus dziesmu svētkos un Jūras svētkos skaidri bija vērojams, ka amatnieku galdiņi ar plašu piedāvājuma klāstu gandrīz visi bija no Lietuvas.
Savs lietišķs skatījums uz to ir Liepājas Amatnieku biedrības priekšsēdētāja vietniecei Ligitai Reimanei. “Manuprāt, te vajadzētu nodalīt divas lietas – plaša patēriņa suvenīru ražošanu un amatnieku darinājumus, kas jau pretendē uz tautas mākslu un amatniecību. Ja pirmie teorētiski varētu būt lētāki, tad otrie, kā roku darbs, noteikti ir dārgs prieks. Mēs visi zinām, kā, atšķirībā no pašmāju cilvēkiem, to prot novērtēt ārvalstīs,” secina Ligita Reimane. “Pie tam amatniekiem tur ir arī lielāka garantija, ka viņu preci nopirks par cenu, kas kompensēs izmantoto materiālu, patērēto laiku un ieguldīto darbu. Tādēļ mūsu amatnieki, daiļamatmeistari un arī profesionālie mākslinieki, kas pēdējos gados arvien vairāk iesaistās, iemanījušies orientēties uz ārpusi – brauc uz gadatirgiem pa Latvijas novadiem un uz ārvalstīm. Jā, mēs varam lepoties ar labu amatmeistaru darbu veikalu, kas atrodas mūsu Amatnieku namā, Bāriņu ielā, bet tos īsti par suvenīriem saukt nevar.”
Vairāki amatmeistari nenoliedz, ka viņi vairs negrib riskēt, paliekot Liepājā, jo parasti neko šeit nenopelnot. Vienīgi Līvas tirgum audzis prestižs un uzticība ne tikai starp liepājnieku, bet arī Latvijas un ārvalstu amatniekiem, jo parādījis sevi kā tradicionāli stabilu un nopietnu notikumu. Bet jāatgādina, ka runa šoreiz nav par amatmeistaru darinājumiem kā tādiem, bet gan par dažāda veida suvenīriem ar Liepājas simboliku.


Kur beidzas Slavas aleja ar iespaidīgo ģitāru, tur, mazajā laukumiņā atradīsies Amatnieku tirdziņš.

Laiks būt elastīgākiem

Nevar nepamanīt, ka vismaz pēdējos divos gados audzis iedzīvotāju dzīves līmenis un līdz ar to gan tūristu aprite, gan pirktspēja, tātad arī pieprasījums pēc suvenīriem. Vienvārdsakot, laiki mainās, un tam vajadzētu darīt uzmanīgākus amatniekus, kuriem vēl pietrūkst elastības, prognozējot notikumus, sarīkojumu apjomus pilsētā un noteikti arī laika apstākļus.
Viens no pieprasītākajiem, un ilggadējākiem suvenīru veikaliņiem ir “Rožu laukums”. Jāatzīstas, ka diezgan plašs suvenīru klāsts tieši ar Liepājas simboliku bija atrodams tikai tur. Iepriecinoši, ka suvenīri nav tikai jauki nieciņi, bet arī visnotaļ praktiski pielietojamas lietiņas. Diemžēl lielākā daļa tie ir nevis mūsu pilsētas amatmeistaru un mākslinieku darinājumi, bet gan citu Latvijas pilsētu un pamatā – lietuviešu darbi.
Te ir nopērkams plašs balta porcelāna trauku klāsts: dažādas formas krūzītes, vāzītes, salvešu turētājs, uzpirkstenis, zvaniņi, dekoratīvie šķīvīši uz paliktnīša, pat balta porcelāna cūka – krājkase utt. Visiem tiem ir uzraksts Liepāja, pilsētas ģerbonis, dibināšanas gada skaitlis vai kāda sveicinājuma teksta rindiņa… To ievērojusi arī Pilsētas domes vadība un pieteikusi pasūtījumu pašvaldības prezentēšanas vajadzībām. Liels bija izbrīns, ka šie suvenīri visi nāk no Lietuvas. Mākslas un suvenīru salona “Rožu laukums” vadītāja Ilva Lutere stāsta, ka viņa slēdz vairākus līgumus ar piegādātājiem no Lietuvas, jo viņi ir precīzi, paši nemitīgi interesējas, kas vajadzīgs, kāds ir pieprasījums un tūlīt attiecīgi maina savu sortimentu. “Tagad ir tā, ka es pa lielākai daļai pati meklēju un slēdzu līgumus ar suvenīru piegādātājiem no citām Latvijas pilsētām,” stāsta Ilva Lutere. “Liepājas pilsētas karodziņus man gatavo Rīgā un Jelgavā, ādas vāciņus pasēm ar Liepājas vai personu vārdiem – Siguldā. Ir pat tāds kuriozs, ka valmierietis atbrauc uz Liepājas pludmali ziemeļu galā, salasa akmentiņus, no jūras izskalotus sīkus sprungulīšus, aizbrauc mājās un no tā visa izgatavo interesantas lietiņas. Liepājas meistari mums piegādā nedaudz pinumu, keramikas kausiņu, krūzītes, dzintara izstrādājumus, bet tiem parasti, izņemot keramiku, nav Liepājas uzraksta vai simbolikas. Pašreiz ir pat tāds stāvoklis, ka pilnīgi trūkst fotogrāfijas ar Liepājas skatiem. Tā kā tagad ir digitālie fotoaparāti, es pati, dodoties ceļojumā uz citu valsti, esmu savām vajadzībām safotografējusi šos skatus un pārpalikušos man momentā izķēra tūristi. Es uzskatu, ka tas nav normāls stāvoklis,” ir norūpējusies Ilva Lutere.
Savs viedoklis ir mākslas galerijas “Klints” vadītājai Ingai Kleinai, kurai arī galerijā ir vieta amatniecības un mākslas priekšmetiem. “Jā, ar mākslas darbu suvenīriem, kuriem būtu arī Liepājas simbolika, ir grūtības. Nav jau tā, ka mākslinieki nepiedāvātu, bet jāatzīst, ka es ne vienmēr vēlos šos konkrētos darbus pieņemt, jo mani pašu tie neieinteresē, un zinu, ka tiem nebūs arī noiets. Nebūtu jau slikti, ka mākslinieki vairāk piedomātu, lai šie darbiņi būtu ne tikai interesanti, bet arī pielietojami. Tomēr man gribas māksliniekus aizstāvēt, jo zinu, cik dārgi ir materiāli un ilgs laiks paiet, lai visu to izgatavotu. Drošības un garantijas jau nav. Pie tam es zinu, ka ne visi labprāt sadarbojas ar suvenīru veikaliem, jo tur ir ne tikai papildu izmaksas, bet dažkārt arī nevar sagaidīt naudu par realizētajiem darbiem. Taču šobrīd patiešām pienācis laiks, kad māksliniekiem un amatniekiem jāmaina domāšana un konkurences apstākļos jābūt elestīgākiem,” atzīst Inga Kleina.

Pilsētas pievilcība – tūrista ērtībām

Pašreiz visi lietišķās mākslas studiju meistari, amatnieki un mākslinieki gaida brīdi, kad tiks izveidots stacionārs Amatnieku tirdziņš laukumiņā iepretim Centrālajai zinātniskajai bibliotēkai, kur pašreiz atrodas kiosks. Šobrīd Zivju ielas posmā starp Kungu un Peldu ielu notiek plaši remontdarbi. Rekonstrukcijas darbi Zivju ielā notiek ar mērķi, lai uzlabotu pilsētas centra izskatu, saglabājot un pilnveidojot esošās kultūrvēsturiskās vērtības. Šim nolūkam pašvaldība sagatavoja projektu “Liepājas vēsturiskā centra renovācija un tūristiem pievilcīgas vides veidošana”. Projekts saņēma Eiropas fonda “Phare” atbalstu.
Kā zināms, projekts sastāv no vairākiem posmiem: mūziķu un kultūras darbinieku “Slavas alejas” izveidošana, Zivju ielas un Rožu laukuma atjaunošana un sakārtošana, Amatnieku tirdziņa izveide, kā arī elektronisko informācijas kiosku uzstādīšana. “Projekta mērķis ir veidot Liepāju par atraktīvu tūrisma centru Kurzemes reģionā. Tas atbilst ne tikai uzņēmēju, amatnieku, Eiropas fonda, bet visu pilsētas iedzīvotāju interesēm. Šī ir tā vieta, kur visvairāk uzturas pilsētas viesi un paši liepājnieki,” vērtē domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis.
Kopējās projekta izmaksas ir apmēram 370 000 latu. Precīza summa būs zināma pēc darbu pabeigšanas. ES nauda veido gandrīz 75 procentus no visa projekta finansējuma, valsts finansējums paredzēts 20 procenti, pašvaldība projekta mērķu īstenošanā ieguldīs 4,5 procentus, savukārt Liepājas Amatnieku biedrība piedalās projektā ar nelielu līdzfinansējuma daļu.
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš atgādina, ka pirmās ieceres par pilsētas vēsturiskā centra atjaunošanu un izbūvi tapušas jau 1999.gadā, kad arhitekta Andra Kokina birojs izstrādāja Zivju ielas un Rožu laukuma rekonstrukcijas un skiču projektu, kurš īstenots pakāpeniski – kopš 2000.gada. 2003.gada pavasarī Liepājā noritēja starptautisks arhitektu plenērs, kurā tika apspriesta tieši pilsētas vēsturiskā centra attīstība. Arī tajā gūtās idejas ietekmējušas šogad īstenotā projekta attīstību. “Diemžēl ar katru gadu projekta izmaksas palielinās, tādēļ mums šobrīd nācās atteikties no visai dārgā Amatnieku tirdziņa sākotnējā projekta un to nedaudz vienkāršot,” informē Gunārs Ansiņš. “Paredzēts, ka augusta otrajā pusē šajā vietā būs pabeigti visi nepieciešamie pieslēgumi un amatnieki jau varēs tur izvietot galdus precēm.”
Liepājas Amatnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Ira Cīrule apstiprina, ka pašvaldības pārstāvji ir uzklausījuši viņu viedokļus par Amatnieku tirdziņa projektu. “Mums vienmēr ir bijušas problēmas ar telpām un stacionāru vietu amatniecības darinājumiem,” saka Ira Cīrule. “Mēs neesam tik bagāti, lai regulāri varētu maksāt suvenīru veikaliem PVN un preču uzcenojumus, tādēļ tirdziņš tiek ļoti gaidīts. Domāju, ka tas būs ieguvums visai pilsētai. Tagad jau esam iecerējuši Amatu dienu atklāšanu 19.augustā jaunajā Amatnieku tirdziņā. Protams, ja darbi būs tur pabeigti.”

Indra Imbovica,
Kurzemes Vārds, 2006.07.11.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz