Līdz ar iestāšanos eirozonā Latvija automātiski ir
pievienojusies vienotajam banku uzraudzības mehānismam, kam jābūt gatavam
funkcionēt šā gada novembra sākumā. 
Eiropas Centrālā banka tad uzsāks lielāko eirozonas banku uzraudzību.
Kredītiestāžu klientus šīs pārmaiņas tiešā veidā gan neietekmēšot. 

Vienotais uzraudzības mehānisms, par kura darbības
principiem Eiropas Savienības valstu finanšu ministri panāca vienošanos 2012.
gada decembrī, ir daļa no Eiropas banku savienības plāna.

Kad vairākas vecā kontinenta valstis skāra banku krīze, Eiropas
Komisija secināja, ka ar koordinēšanu vien vairs nepietiek. Tagad, lai
izvairītos no turpmākajām banku krīzēm, atjaunotu uzticēšanos finanšu sistēmai
un pasargātu naudas noguldītājus, ir vajadzīga ciešāka Eiropas Savienības
mēroga uzraudzība un integrācija.

Ideja par vienotu banku uzraudzību balstās uz trīs
stūrakmeņiem, kuru mērķis ir stiprināt finanšu stabilitāti un paplašināt banku
sektoru pārraudzību, skaidroja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve
Marija Makareviča. Pirmkārt, tas ir vienotais uzraudzības mehānisms, kas paredz
plašākas Eiropas Centrālās bankas pilnvaras, kas uzraudzīs eirozonas lielākās
kredītiestādes ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem. Otrkārt, vienots
noregulējuma mehānisms problēmās nonākušām bankām, lai nākotnē pēc iespējas
mazāk būtu jāpiesaista nodokļu maksātāju līdzekļi banku glābšanai. Un
visbeidzot tā ir harmonizēta noguldījumu garantiju sistēma.

Kad sāks funkcionēt vienotais uzraudzības mehānisms,
Latvijas gadījumā FKTK ar ECB dalīs atbildību par trīs Latvijā lielāko (pēc
aktīviem) banku – “Swedbank”, “SEB banka” un “ABLV
Bank” – uzraudzību.
Attiecībā uz šīm trim bankām ECB pārziņā būs jautājumi par atbilstību Eiropas
Savienības normatīvo aktu prasībām attiecībā uz kredītiestādes pašu kapitālu,
lielo riska darījumu ierobežojumiem, likviditāti, finansējuma struktūru. Tiks
izvērtēts, vai kredītiestādes stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi
nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu, vai kredītiestādes pašu kapitāls ir
pietiekams tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai. Attiecībā uz
pārējām kredītiestādēm šie uzdevumi paliks FKTK kompetencē. FKTK sadarbosies ar
ECB, sniedzot informāciju par būtiskiem uzraudzības lēmumiem arī par pārējām
kredītiestādēm.
Arī pēc izmaiņām FKTK kompetencē joprojām būs pārraudzīt komercbanku naudas
atmazgāšanas novēršanas jautājumus, Finanšu instrumentu tirgus likuma ievērošanu
un citus banku darbības aspektus. Nacionālās uzraudzības iestādes arī turpinās
līdzšinējā kārtībā uzraudzīt visus tos tirgus dalībniekus, kuri nav
kredītiestādes, – krājaizdevumu sabiedrības, apdrošināšanas sektoru, finanšu
instrumentu tirgus dalībniekus, pensiju fondus, maksājumu iestādes, elektroniskās
naudas iestādes u. c.
Jāatzīst, ka banku savienības un tās pirmā soļa – vienotā uzraudzības mehānisma
– izveide ir visnotaļ ambiciozs plāns, lai atjaunotu uzticību banku sektoram un
īstenotu tālāku banku integrāciju Eiropas Savienībā.  Paredzam, ka
izaicinājumiem bagāts būs tieši pārejas posms, kad pirmie celmi jālauž ne tikai
ECB, bet arī mums  jāiemācās sadarboties un tirgum jāpielāgojas jaunai
uzraudzības formai. Tajā pašā laikā banku klientus šīs pārmaiņas tiešā veidā
neietekmēs, jo izmaiņas un jaunās prasības attieksies tieši uz uzraudzības
formu un pasākumiem, nevis banku sniegtajiem pakalpojumiem klientiem, norādīja
FKTK pārstāve. 

Šīs publikācijas pasūtīja “Europe Direct” informācijas centrs Liepājā un projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu.

Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.