Kā iecerēts to sasniegt?

Pilsētas pašvaldības deputāti apstiprinājuši Liepājas sociāli ekonomiskās attīstības programmu 2008.–2014. gadam, arī Liepājas pilsētas attīstības stratēģiju 2008.–2014. gadam. Tās devīze nav pieticīga, gluži otrādi, uzdevumu var saukt par visai ambiciozu, proti: “Liepāja ir lepna, radoša un aktīva pilsēta jūras krastā, kurā cilvēki vēlas dzīvot un strādāt!” Kā iecerēts to sasniegt?

Tā ir reāla apņemšanās

Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis uzsver: “Liepājas pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programma 2008.–2014. gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kura uzdevums ir parādīt pilsētas nākotnes attīstības vīziju, noteikt prioritātes, galvenos mērķus un uzdevumus. Tā ir reāla apņemšanās un vienošanās, kur Liepāja tuvākajos gados vēlas iet un ko sasniegt.”

Viena no šās programmas svarīgākajām sadaļām ir Liepājas pilsētas attīstības stratēģija 2008.–2014. gadam, kurā ir skaidri formulēta pilsētas vīzija: “Liepāja ir lepna, radoša un aktīva pilsēta jūras krastā, kurā cilvēki vēlas dzīvot un strādāt!”, nosauktas attīstības prioritātes, uzdevumi, virzieni un mērķi.

“Pilsētas stratēģijas izstrādes process noritēja ļoti demokrātiski. Ir ņemti vērā dažādu Liepājā darbojošos nevalsts organizāciju, politisko partiju, uzņēmēju, preses, valsts un pašvaldības iestāžu speciālistu un citu iedzīvotāju grupu pārstāvju viedokļi. Jaunajā stratēģijā akcents ir vērsts nevis uz investoru piesaisti vai jaunu darba vietu radīšanu, bet gan uz iedzīvotāju skaita palielināšanu, reģiona uzplaukumu un Liepājas attīstību kā cilvēkiem un ģimenēm draudzīgu pilsētu,” apstiprināto dokumentu savukārt vērtē domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

Šim dokumentam ir arī politiska nokrāsa, jo tā pamatā ietverti Liepājas domes koalīcijā esošo partiju solījumi. 2005.gada vasarā, pēc pašvaldību vēlēšanām, dome pieņēma lēmumu par 2002.gadā apstiprinātās Liepājas pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programmas atvēršanu un grozīšanu. Tobrīd bija mainījusies pilsētas sociāli ekonomiskā situācija, kā arī atziņas par daudziem procesiem. Attīstības pārvalde uzsāka pamatīgu darbu, uz diskusijām aicinot visdažādāko Liepājas iedzīvotāju interešu grupu pārstāvjus. Konsultācijas par stratēģijas saturu sniedza arī “Hansabankas”, vairāku ministriju un tautsaimniecības nozaru speciālisti.

Mērķis – 100000 iedzīvotāju

Liepājas pilsētas attīstības stratēģijā 2008.–2014. gadam noteiktās prioritātes ir atzīstamas – katra iedzīvotāja labklājība un dzīves kvalitāte, iedzīvotāju skaita pieaugums, izglītība, ekonomikas attīstība, pilsētvide un enerģijas (resursu) taupoša attīstība. Par pašu ambiciozāko var vērtēt plānu panākt iedzīvotāju skaita palielināšanos pilsētā, līdz tas sasniegs 100000 cilvēku. Šī tēma vijas cauri visām sadaļām. G.Ansiņš atzīst, ka plāns ir ļoti drosmīgs, taču norāda: ja nav lielu mērķu, tad nav arī lielu sasniegumu.

Svarīgākais pilsētas attīstības virzītājspēks jebkurā gadījumā ir tās iedzīvotāji. Pašreizējā pilsētas infrastruktūra izveidota iedzīvotāju skaitam, kas pārsniedz 100000. Tagad Liepājā dzīvo ap 86000 iedzīvotāju, taču šim skaitlim ir tendence pēdējo gadu laikā sarukt galvenokārt negatīvā dabiskā pieauguma dēļ, kā arī cilvēkiem arvien lielākā skaitā izbraucot no valsts. Priekšnoteikums iedzīvotāju skaita tendences pieauguma veicināšanai ir īstenot stratēģiju jaunu iedzīvotāju piesaistei, kā arī veikt regulārus pētījumus par iedzīvotāju skaita izmaiņām, iemesliem un tempiem, īstenot “Jaunatnes politikas rīcības programmu” un izstrādāt un īstenot “Ģimenes atbalsta programmu pilsētā”, uzsvērts attīstības stratēģijas dokumentā.

Galvenie uzdevumi, lai to varētu sasniegt, ir noteikti: veidot ģimenei draudzīgu vidi, popularizēt ģimeņu vērtību saglabāšanos sadarbībā ar nevalsts organizācijām, veicināt bērnu un jauniešu saturīga brīvā laika pavadīšanu, sekmēt sabiedrības integrācijas procesu, veicināt lokālpatriotismu, veicināt emigrējušo iedzīvotāju atgriešanos utt.

“Kurzemes Vārds” aptaujāja arī dažādu slāņu iedzīvotājus, vaicājot, kādu viņi vēlētos redzēt savu pilsētu, lai tajā būtu patīkami dzīvot viņu ģimenēm un negribētos braukt projām. Jāatzīst, ka pirmajā vietā liepājnieki izvirza naudas jautājumu. “Jābūt iespējai labi nopelnīt,” visbiežāk skanēja atbilde. “Ja ir nauda, tad var daudz ko panākt.” Nopirkt savu māju vai iegādāties kvalitatīvu dzīvokli, kā arī apmeklēt koncertus un citus izklaides sarīkojumus Rīgā, ja Liepājā šo iespēju šķiet par maz.

Iedzīvotāji arī atzīmēja, ka pilsētā trūkst pilnvērtīgu atpūtas iespēju bērniem – kaut vai tie paši rotaļu laukumi, kā arī ļoti asi joprojām izjūtams bērnudārzu trūkums. Vēl citi vēlējās, lai pilsēta būtu zaļāka un sakoptāka, it īpaši vēršot uzmanību uz Jūrmalas parka un visas pludmales zonu. Viņi gribētu, lai teritorija būtu sakārtota no parka ziemeļu daļas līdz pat Dienvidu kapiem, lai visā piekrastes garumā būtu pastaigu celiņi, atpūtas un sporta laukumiņi.

Izglītots, kulturāls, sportisks

Nozīmīga ir sadaļa par atbilstošas izglītības iespējām pilsētā. Izglītots iedzīvotājs spēs gudri saimniekot un dot savu artavu pilsētas attīstībā, tādēļ ir svarīgi, lai iedzīvotājiem būtu pieejama visu līmeņu kvalitatīva un daudzveidīga izglītība, kas atbilst tirgus prasībām, teikts attīstības stratēģijā. Te par būtisku uzdevumu izvirzīts atbalsts Liepājas Universitātes izveidei un augstākās izglītības kvalitātes pilnveidei tajā. Tāpat nepieciešams pārstrukturēt profesionālās vidusskolas, paaugstinot kvalitāti un orientējot tās uz darba tirgus prasībām. Būtiski ir nodrošināt nepieciešamo vietu skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs, uzbūvējot jaunus bērnudārzus un veidojot kopīgus projektus ar privātajiem investoriem.

Pilsētai kopumā ir nepieciešama izglītības attīstības stratēģija, kas pašlaik tiek izstrādāta, norāda G.Ansiņš.

Tāpat pilsētā vajadzīga kultūrpolitikas stratēģijas izstrāde un sporta koncepcijas aktualizācija. Līdz šim vasaras sezonā piedāvātais atpūtas un izklaides sarīkojumu plāns bijis samērā apmierinošs, bet trūkst piedāvājuma pārējā sezonā. Vajadzīga kvalitatīva kultūras infrastruktūra un izglītoti, prasmīgi speciālisti, kas ieviestu jaunas vēsmas pilsētas kultūras dzīvē. Sporta jomā lielas cerības tiek saistītas ar topošo multifunkcionālo sporta halli, kā arī “Daugavas” stadiona vieglatlētikas skrejceļa un sektoru rekonstrukciju. Taču tiek atzīts, ka neizmantota iespēja pilsētas sporta dzīvē ir ūdenssporta veidu attīstība.

Plānā paredzēts izveidot ūdenssporta centrus, veicināt sporta skolu un sporta klašu izveidi, atbalstīt amatieru kultūru un sportu utt.

Jaunajai paaudzei droši vien būs prieks, ka pilsētas nākotnes vīzijā paredzēts arī atbalstīt jauna baseina celtniecību, izveidot ziemas skeitparku, veicināt slēgto tenisa laukumu celtniecību.

Drošs un vesels

Lai pilnvērtīgi izmantotu iespējas, ko piedāvā pilsēta, iedzīvotājiem jābūt veseliem un dzīvespriecīgiem. Neapšaubāmi, ja pilsētā pievērsīs lielāku uzmanību sportam un aktīvai atpūtai, tad var cerēt, ka iedzīvotāju veselība uzlabosies. Bez tam ir paredzēts vesels pasākumu plāns, kā pilnveidot veselības aprūpi un palīdzēt cilvēkiem, kam tomēr piezagusies slimība. Īstenojot Liepājas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības plānu, tiks atbalstīta Medicīnas koledžas un Liepājas Reģionālās slimnīcas izaugsme. Iecerēts piesaistīt dažāda līmeņa medicīnas personālu, izveidot stipendiju fondu rezidentiem, atbalstīt veco ļaužu medicīnisko un sociālo aprūpi mājās un veselības aprūpes iestādēs, modernizēt ārstniecības iestāžu tehnisko stāvokli un materiāli tehnisko bāzi, izveidot un ieviest medicīnā elektroniskos pakalpojumus utt.

Tāpat plašs pasākumu klāsts iecerēts tādā jomā kā sociālā drošība un sabiedriskā kārtība. Te paredzēts pilnveidot sociālo pakalpojumu un pabalstu sistēmu, izveidot krīzes centrus ģimenēm, nodrošināt nepieciešamo sociālo mājokļu skaitu, svaiga ideja ir izveidot sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru – ciematu.

Te savs skatījums ir pensionārei Annai Vītiņai: “Nevarētu teikt, ka pilsētā nemaz nejustu atbalstu vecākiem ļaudīm. Vismaz ir iespēja nokārtot apkures pabalstus, ja skaities maznodrošinātais. Taču varētu vēlēties lielāku atbalstu. Vairāk māju ar pazeminātiem komunālajiem maksājumiem, kas domāti veciem un nespējīgiem cilvēkiem, – lai pašvaldība sedz daļu no summām! Bet ne jau visi cilvēki mūža nogalē būs gatavi pamest iepriekšējo dzīvokli vai māju, kur pavadīta lielākā dzīves daļa, tāpēc būtu jāmeklē, kā vairāk nākt pretim arī viņiem. Ideāli būtu, ja piešķirtu lielākus pabalstus, jo cienījamāku vecumu cilvēks sasniedzis, visupirms jau būtu jāļauj viņiem braukt bez maksas sabiedriskajā transportā, jo cik tad mums vajag – aizbraukt uz tirgu un uz kapiem pie saviem mīļajiem.”

Bet sabiedriskās kārtības nodrošināšanai stratēģiskajā plānā uzsvērts, ka drošības pamatā ir Pašvaldības policijas sadarbība ar iedzīvotājiem, valsts un pašvaldības institūcijām. Iecerēta mērķtiecīga cīņa ar noziedzību, kur viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir veikt profilakses, iedzīvotājus izglītojošus pasākumus, vispirms pievēršot uzmanību drošībai izglītības iestādēs un sabiedriskajos pasākumos. Tāpat domāts uzlabot video novērošanas sistēmu pilsētā, uzlabot iedzīvotāju informētību par rīcību avāriju un ārkārtēju situāciju gadījumā.

Bez naudas nekas nesanāks

Visus minētos un daudzus citus labos nodomus būs grūti īstenot, ja pilsētas budžetā nebūs pietiekami līdzekļu. Tāpēc liela uzmanība Liepājas attīstības stratēģijā pievērsta uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Stratēģija ir vērsta uz to, lai ar mērķtiecīgu rīcību pilsētas ekonomika kļūtu konkurētspējīgāka. Liepājas uzņēmējdarbības pašreizējā attīstība balstīta galvenokārt uz zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm, kurās ir zema produktivitāte un mazkvalificēts darbaspēks.

Pilsētas ekonomikas attīstības veicināšanai pašvaldība gatava atbalstīt nozares ar augstu pievienoto vērtību. Izvirzot šādu uzdevumu, svarīgi radīt labvēlīgu vidi uzņēmumu attīstībai: sakārtot infrastruktūru, veicināt kvalificētu speciālistu piesaisti pilsētai, sniedzot atbalstu mazām un vidējām komercsabiedrībām, nodrošinot dažādu nefinanšu atbalsta instrumentu pieejamību, kā arī pašvaldības kompetences ietvaros mazināt birokrātisko procedūru slogu.

Sakārtota infrastruktūra atbilstoši uzņēmējdarbības vajadzībām nozīmē ielu un pievadceļu tīklu, ūdens un kanalizācijas tīklu, elektroapgādes, gāzes vai siltuma apgādes tīklu, kā arī platjoslas datu pārraides pieejamību. Viens no iespējamiem atbalsta mehānismiem inovatīvas uzņēmējdarbības attīstīšanā ir tehnoloģisko parku izveide.

Te jāsaka, ka vairums uzņēmēju, kurus aptaujājām, atzina vietējās varas iespējas uzlabot situāciju par visai ierobežotām. Protams, tai ir jānodrošina sakārtota infrastruktūra un godīga savu pasūtījumu sadale, taču lielākās problēmas biznesmeņiem rada valsts kopējā politika, jo īpaši nodokļu jomā, kā arī katastrofālais darbaspēka trūkums, kas ir arī visas Latvijas problēma.

Nozīmīgs faktors pilsētas attīstībā ir Liepājas Speciālajai ekonomiskajai zonai, kas izveidota, lai attīstītu un veicinātu tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisko preču apmaiņu cauri Latvijai. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai Liepājā, veicināt visa Kurzemes reģiona attīstību.

No konkrētākajiem plāniem var minēt: galvenā autoceļa Rīga – Liepāja izveide par ātrgaitas maģistrāli, kā arī autoceļa rekonstrukcija no Liepājas līdz Lietuvas robežai, tāpat paredzēta apvedceļu izveide, plānots ieviest ostas infrastruktūras attīstības projektus, atjaunot prāmju satiksmi no Liepājas utt. Tas savukārt veicinātu tūrisma uzplaukumu pilsētā. Šajā jomā ir vēl daudz citu ieceru – atjaunot kūrortu tradīcijas, attīstīt Karostas tūrisma iespējas, veicināt ekotūrismu, veicināt jūrmalas aktīvās atpūtas parku izveidi.

Cieši saistīta ar tūrisma attīstību, kā arī ar vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu, protams, ir kopējās vides sakārtošana pilsētā. Te domāts, kā novērst Zaļās birzs un Liepājas ezera krasta applūšanu, paredzēts ieviest dalīto atkritumu savākšanas sistēmu, rūpēties par gaisa tīrību, pilsētas mežus pielāgot atpūtas iespējām utt.

Svarīgi arī Eiropas kontekstā

Vēl būtiski, ka attīstības dokuments veido pamatu Liepājas pašvaldības investīciju programmas plānošanai un īstenošanai, izmantojot pilsētas budžeta, valsts investīciju programmas, Eiropas Savienības struktūrfondu un citus finanšu resursus. Pašvaldība var mērķtiecīgi plānot šīs naudas izlietojumu.

G.Ansiņš īpaši uzsver, ka šāda stratēģija ir nepieciešama, lai Liepāja veiksmīgi varētu apgūt Eiropas Savienības struktūrfondu pilsētvides programmas projektus, ar kuru finansiālu atbalstu plānots modernizēt ielu apgaismojuma tīklu, pilnveidot uzņēmējdarbības infrastruktūru, kā arī uzlabot dzīves kvalitāti mikrorajonos. Vēl dokuments ir nepieciešams, lai katra iestāde, uzņēmējs, investors, nevalsts organizācija un iedzīvotājs varētu novērtēt un saskaņot savas darbības un savu projektu atbilstību ar Liepājas attīstības virzieniem. Dokuments ļauj arī vērtēt pašvaldības darba efektivitāti un dod iespēju ikvienam sniegt priekšlikumus pašvaldības darba uzlabošanai.

Saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izdotajām vadlīnijām Liepājas pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programma 2008.–2014. gadam tiks iesniegta šajā ministrijā un Kurzemes reģiona Attīstības aģentūrā atzinumu saņemšanai, savukārt pēc tam to izskatīs Koordinācijas padomē, kuru veido ministriju, reģionu un pašvaldību pārstāvji.

Ar Liepājas pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programmu 2008.–2014. gadam tagad var iepazīties Attīstības pārvaldē. Pēc tam, kad dokuments būs apstiprināts augstākajās institūcijās, ar to varēs iepazīties mājaslapā www.liepaja.lv.

Kad visas formalitātes būs nokārtotas, liepājnieki varēs detalizēti izpētīt stratēģisko dokumentu, jo šoreiz apskatījām tikai svarīgākos pieturas punktus. Taču vienu gan varam vēlēties jau tagad – kaut ātrāk labie nodomi pārvērstos reālos darbos, jo laika vairs nav. To apliecināja arī aptaujātie iedzīvotāji, no kuriem puse jaunāka gadagājuma cilvēku neslēpa, ka tomēr pārdomā iespēju meklēt nodrošinātāku un interesantāku dzīvi galvaspilsētā vai arī pamēģināt laimi Eiropā.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Pilsētai jākļūst ģimenēm un jo īpaši bērniem draudzīgākai.

Ja neattīstīsies rūpniecība, tiks bremzēta visas pilsētas izaugsme.

Ļoti nozīmīga ir Liepājas infrastruktūras attīstība, ne tikai ostas, bet arī pilsētas ielu un satiksmes sakārtošana.