Svētdiena, 29. novembris Ignats, Virgīnija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Liepājas ielas šovasar paņems 3,8 miljonus latu

Liepājas ielas šovasar paņems 3,8 miljonus latu
02.01.2007 19:31

0

Atslēgvārdi

Kad 2005.gada jūlijā Liepājas deputāti nolēma apstiprināt pilsētas asfaltbetona seguma ielu renovācijas un rekonstrukcijas programmu trim gadiem – no 2006. līdz 2008.gadam, bija tikai liela nepieciešamība remontu sākt. Tad Pilsētas dome ņēma kredītu Valsts kasē un aizvadītā gada vasarā liepājnieki piedzīvoja vēl nebijuša apjoma ielu remontu vairāk nekā 20 dažādos objektos. Kā paveikto vērtē pašvaldība? “Kurzemes Vārds” uz sarunu aicināja Pilsētas domes izpilddirektoru Edgaru Rātu.

– Vai ir kas tāds, ar ko jūs, vērtējot pērnvasar ielās veikto remontu, gribētu palielīties?
– Būtu labi, ja Liepājas ielu remontēšana tik vērienīgos apjomos kā 2006.gadā varētu notikt katru turpmāko gadu. Ja konkrēti, tad pērnvasar asfaltbetona seguma ielu renovācijas un rekonstrukcijas programmas ietvaros izdarīto būtu jāvērtē katrā objektā atsevišķi, bet prieks, ka ielu remontēšana ir sākusies.

– Kuras, jūsuprāt, bija vājās vietas, proti, kas radīja lielākās problēmas ielu remonta sezonā?
– Vājās vietas bija divas. Viens – būvniecības jaudu trūkums, otrs – nepilnības darba organizācijā. Skaidrs, ka pie būvniecības jaudu trūkuma, darba organizācijai bija jābūt perfektai, taču tā tas nebija. Brīžiem uzņēmēji bija bezspēcīgi, lai termiņos izpildītu savus uzdevumus un apņemšanās. Varējām viņus lamāt vai sodīt, taču no tā situācija neuzlabotos. Uzskatu, ka atzinību ir pelnījusi Komunālā pārvalde, kas uzturēja spēkā pilsētas intereses un panāca, ka programmas uzdevumi 2006. gadam tiek izpildīti. Arī laika apstākļi pilsētai bija labvēlīgi. Vēl novembrī un decembrī celtniekiem izdevās paveikt to, kas bija iekavēts vasaras mēnešos.

Saprotu, ka savā ziņā pie būvniecības jaudu trūkuma kaut kādā mērā varētu vainot pašvaldību. Uzņēmējs parasti nodrošina tādas jaudas, kādas vajag pasūtītājam. Ja pēkšņi šis pasūtījums kļūst ievērojami lielāks, protams, ka uzņēmējam vajadzīgs laiks, lai šīs jaudas palielinātu, tas ir, lai iegādātos tehniku, sameklētu cilvēkus utt. Pirms gada pašvaldībai bija smieklīgi mazs pasūtījums attiecībā uz ielu remontu. Uzņēmēji taču neturēs speciālistus un tehniku, gaidot, kad kaut kas kaut kad būs.

– Vai pašvaldībā vasarā tika saņemtas iedzīvotāju sūdzības saistībā ar remontu ielās?
– Apmeklētāju pieņemšanas centrā saņemta viena rakstiska sūdzība no 1905.gada ielas namu iedzīvotājiem un četras sūdzības uzklausītas pa domes karsto tālruni. Vairāku 1905.gada ielas namu iedzīvotāji pauda neapmierinātību par remontdarbu metodēm. Šos iebildumus izanalizējām. Uzņēmums “Ceļu un tiltu būvnieks” atbilstoši būvnormatīviem ielas pamatnes grunts blīvēšanai šajā ielā varēja izmantot tikai vibroveltni, cita tehnoloģija nenodrošinātu vajadzīgo darbu kvalitāti. Par to informēti vēstules autori. Pa domes karsto tālruni iedzīvotāji pauda neapmierinātību par Tirgus un Lāčplēša ielas krustojuma remontu, par Vītolu ielas trotuāra remontu, Šķēdes ielas brauktuves stāvokli un remontdarbu kvalitāti Ganību ielā. Šīs sūdzības ir izskatītas domes izpilddirekcijā un Komunālajā pārvaldē.

– Droši vien arī liepājnieki izsaka savas vēlmes par to, kuras ielas, viņuprāt, būtu jāremontē vispirms.
– Iedzīvotāji parasti lūdz remontēt tieši tās ielas, kurās viņi dzīvo. Taču jāatceras, ka pilsētas ielu remonts notiek pēc zināma plāna, nevis pēc principa: kurš sauks skaļāk, tam tiks. Zināmā secība ir jāievēro – tas saistīts ar projektēšanu, tāmju sagatavošanu, naudas piešķiršanu, būvnormatīvu un daudzu citu nosacījumu ievērošanu. Tāpēc nav un nebūs iespējams vienā mirklī izpildīt visas prasības, ko mums izsaka iedzīvotāji.

– Atgriežoties pagātnē – kādēļ radās doma par šādas trīs gadu programmas nepieciešamību?
– Tam, kādā stāvoklī atrodas Liepājas ielas, pašvaldība ir sekojusi līdzi visu laiku. Tas notika un joprojām notiek ar Komunālās pārvaldes starpniecību. Katru gadu veicam aprēķinus, kuros precizējam nepieciešamo darbu apjomu, proti, tā saucamo ielu remonta deficītu. Ielu uzturēšanas tehnoloģija nosaka, ka ik pēc laika katras ielas segums jāatjauno atbilstoši tehniskajiem rādītājiem. Ja tas laikā netiek darīts, ielu stāvoklis kļūst aizvien neapmierinošāks.

Lai situāciju uzlabotu, 2002.gadā pašvaldība ņēma kredītā 2,2 miljonus latu. Salaboja Liepājas ielas 16 kilometru garumā. Diemžēl nākošajos gados šāda apmēra ieguldījumi vairs netika veikti. Tas jau nozīmēja soli atpakaļ. Ielas, manuprāt, ir tie objekti, kas visai trāpīgi norāda uz pilsētas attīstības līmeni. To, ka pilsēta attīstās, šodien, domāju, nenoliedz neviens. Tikai jautājums – cik ātra šī attīstība un vai turpmākajos gados ielu remontā nebūs pārtraukumi?

– Tas nozīmē, ka Liepājas ielas naudas izteiksmē prasa apjomīgus ieguldījumus katru gadu.
– Jā, un nauda šobrīd jau jāiegulda tādā tempā, lai remonta deficītu samazinātu, ne vairs tikai apstādinātu. Ir pietiekoši daudz ielu, kas intensīvas ekspluatācijas dēļ laika gaitā bojātas un kurās vajadzīgs remonts.

Aizvadītā gada vasara pierādīja, ka remontam ielās ir savas būtiskas nianses. Pirmkārt, vienlaikus remontēt vairākas ielas ar intensīvu satiksmes plūsmu nebūs iespējams, jo tas pilsētā var paralizēt transporta kustību. Otrkārt, būvuzņēmēju jaudas un arī darbu organizācija. Aizvadītās remonta sezonas laikā bija jūtams, ka būvuzņēmējiem trūkst jaudu, darbaroku, speciālistu. Mums ir skaidrs, ka vasarā būvē ne tikai pašvaldība, bet arī ļoti daudzi citi pasūtītāji.

– Vai tika padarīts viss, kas programmas pirmajā gadā bija plānots?
– Manuprāt, ielu saraksts, kuras jāremontē katrā no programmas trijiem gadiem, nebūt nav akmenī cirsts. Galvenais, ir jāskatās, lai pilsētas ielās šo trīs gadu laikā vispār plānotais darba un naudas apjoms – vairāk nekā 9 miljoni latu – tiktu ielikts. Tas nozīmē, ja tas ielikts kādā vienā vietā, tad tik un tā tas pilsētā kopumā situāciju uzlabo. Šajā ziņā, runājot par pērno gadu, varu teikt, ka plāns izpildīts. Vairākos krustojumos uzstādīti jauni luksofori, kas, ņemot vērā augošo satiksmes intensitāti, bija ļoti vajadzīgi.

– Kā notiks pašvaldības ielu remontam ņemtā ilgtermiņa kredīta atmaksa?
– Kredītu pašvaldība ņēma no Valsts kases, kas ir lētākā kredīta devēja. Nauda tiks atdota pakāpeniski, t.i. pirmajos piecos gados maksājot tikai kredīta procentus, tad turpmākajos piecpadsmit gados atdodot pamatsummu. 

– Vai varat prognozēt, kāds būs šis gads?
– Noteikti pavasarī būs daudz vairāk padarīts, runājot par projektu izstrādi. Jāpiebilst, ka projektēšanas biroji ir vieni no tiem, kuriem darbaroku trūkst visdramatiskāk… Vienlaikus jāņem vērā, ka remonta plāni pašvaldībai jāsaskaņo ar apakšzemes komunikāciju turētājiem – gāzes, elektrības, kanalizācijas u.c. komunikāciju īpašniekiem, apsaimniekotājiem. Jau tagad viņiem daudz precīzāk ir zināmi pašvaldības ielu remonta plāni šovasar. Arī viņi laikus var saplānot veicamo remontu rekonstruējamajās ielās. Iedzīvotājus aicinu ņemt vērā, ka ielu remonts vienmēr ir sezonas darbs, kuru veic gada siltajos mēnešos. Tāpēc pārvietošanās nebūs ierasti ērta. Kā darbu izpildītāji jāmin trīs lielākie uzņēmumi SIA “Aizputes ceļinieks”, “Ceļu, tiltu būvnieks”, “Būvmehanizācija”.

– Paies 2008.gads un Liepājas ielas vajadzēs remontēt atkal.
– Jā, bet priecē fakts, ka pilsētas budžets ik gadu palielinās, un tas rada zināmu drošību, ka atkal ielu remontam tiks ņemti kredīti. Bet man skaidrs ir viens – remontu Liepājas ielās nedrīkst apturēt, jo tad zaudētā atgūšana katru nākošo gadu prasīs daudz ievērojamākus līdzekļus. Jācer, ka to saprot arī pašvaldības deputāti.

– Plānots rekonstruēt Tirgoņu ielu. Gribas teikt – jau sen to bijām pelnījuši!
– Rekonstrukcijas projekts izstrādāts arhitekta Agra Padēļa-Līņa birojā. Mainīsies ielas segums, apgaismojums, būs jauni labiekārtojuma elementi.

– Šogad, remontējot Liepājas ielas, šim darbam plānots atvēlēt 3,8 miljonus latu. Ar ko būs jārēķinās pilsētas iedzīvotājiem?
– Nenoliedzami, neērtības būs kā autobraucējiem, tā kājāmgājējiem. Sarežģītākais varētu būt Brīvības ielas posms no Dzelzceļnieku ielas līdz Jaunajai ostmalai, kā arī Raiņa un 1905.gada ielas krustojums pie dzelzceļa pārbrauktuves. Vēl Dzintara iela posmā no Jūrmalas līdz J.Janševska ielai, kur paredzēta vērienīga apakšzemes komunikāciju – ūdens un kanalizācijas tīklu – rekonstrukcija. Asfaltu klās tikai pēc tam.

Varu teikt tikai to, ka visi procesi, kas saistīti ar ielu remontēšanu, ir un būs sarežģīti. Tie prasa lielas naudas summas un apjomīgu darbu. Ļoti ceru, ka pieklājīga daļa remontam atvēlētās summas tiks izmaksāta ielās strādājošo algās, ne tikai pildīs uzņēmēju naudas kontus. Tad nebūs jādomā par naudas pelnīšanu svešās zemēs. 

– Vai, jūsuprāt, būvnieki būs pietiekami sagatavojušies darbam Liepājas ielās šajā vasarā?
– Domāju, ka jā. Viņi zina, ka ielu remonta pasūtījumi būs un darba rezultātu vajadzēs nodrošināt. Taču mēs, protams, vēlētos, lai konkurence uzņēmēju vidū būtu lielāka. 2006.gada sākumā vairākās Latvijas pilsētās, piemēram, nebija, kas remontē ielas, jo visi ceļu būvnieki tiecās paņemt lielos valsts ceļu remonta un būves pasūtījumus.

Daiga Borska,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz