Suvenīri

Mīļlietiņas, uz ko paskatoties, sirds ietrīsas. Kuras uzlūkojot, nāk prātā vieta, kur būts. Lieta, ko parādīt un kas arī citam var radīt interesi par vietu, no kuras tā nāk. Priekšmets, kuram ir liela nozīme pilsētas tēla veidošanā. Tā suvenīru lomu raksturo Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja vadītāja Monta Krafte. Kādi suvenīri raksturo tieši Liepāju?

Mēģinājumi to jautāt cilvēkiem Liepājas ielās beidzās ar fiasko. Otrdien satikts tūrists no Vācijas Andreass, kurš gan tikko bija ieradies Liepājā, vēlējās tikai nedaudz apskatīt pilsētu un jau drīz doties uz Rīgu, atzina: “Man nav pilnīgi nekādu ideju, kādas lietas es vēlētos iegādāties un ņemt līdzi par piemiņu no Liepājas. To ir tiešām grūti pateikt. Bet es nedomāju, ka cilvēki vēlas pirkt suvenīrus katrā pilsētā. Ja ceļojumā apmeklē vismaz desmit pilsētas, tad nevar no katras paņemt kādu sīkumu, lai to mājās noliktu – cilvēkiem jau mantu ir diezgan!”

Tātad – kādam jābūt tam sīkajam sirdsāķītim, labā nozīmē skabardziņai, kas aizķersies, lai ceļotājam raibajā pilsētu karuselī tieši Liepāja paliktu prātā un sirdī?

Rast īpatnējo

Liepājai un vēl vairāk valstij, Latvijai, kurai nav specifisku savu suvenīru, šajā ziņā ir jo lielas izaugsmes iespējas, uzskata M.Krafte. “Nesen biju Skotijā un redzēju, cik daudzveidīgi suvenīros viņi izmanto savu skotu tērpu rūtis – uz jebkā! Mūsu tautastērpi ir vēl skaistāki, mēs taču arī varētu tos ar lepnumu nest pasaulē. Vai mēs paši tos noniecinām?”

Visdārgākais un visekskluzīvākais suvenīrs, kuru var iegādāties Tūrisma informācijas birojā – un tas tiešām ir oriģināls – ir no Liepājas Ļeņina pieminekļa izlietais zvans. Bet tādu, protams, pirks īpašos gadījumos un tikai tādi ļaudis, kas to var atļauties, jo cena ir 183 lati. Pieejamākas lietas: krekliņi “I love Liepāja”, “Colosālā Liepāja”, priekšauts “Ar mīlestību no Liepājas”, somas, tarbas, lietussargi ar senās Liepājas skatiem, lineāli, rakstāmlietas, dzintara pulksteņa atveidojums – pie ledusskapja pielipināms magnētiņš, Karostas cietuma šovu “Aiz restēm” atgādinošās bleķa krūzes ar padomju un fašisma okupācijas simboliem un vienkāršas mazas, apaļas nozīmītes.

Suvenīrs, ko var izpelnīties kā dāvanu vai balvu, vai arī, ja par to uzraksta iesniegumu birojā, kādēļ cilvēks to vēlas – ir “Liepājas pase”, kura izskatās kā īsts dokuments un satur informāciju par pilsētu. Pase tika radīta kā bukleta paveids par ES finansēta projekta līdzekļiem, tādēļ to nedrīkst pārdot, stāsta M.Krafte. Bet šogad paredzēts izdot Liepājas pasi angļu valodā, un tā droši vien būs arī nopērkama.

Daļa šeit atrodamo suvenīru tapuši pēc reģiona Tūrisma informācijas biroja pasūtījuma, citi – pēc Liepājas domes mārketinga padomes pasūtījuma, vēl citus piedāvā amatnieki paši. Pašu rokām pašlaik top galda spēle bērniem “Liepāja kā pa notīm”. Par spēļu kauliņiem kalpos jūrmalā salasīti oļi, uz kuriem tiek uzrakstīti vārda “Liepāja” burti, tie tiek iebērti Liepājas Tūrisma un tekstila arodskolas audzēkņu šūtos maisiņos. “Mums šķita, ka vajag kaut ko tieši bērniem,” ieceri pamato M.Krafte.

Vietējais autordarbs – dārgs

“Es saprotu, ka ar suvenīru ražošanu nevar ātri nopelnīt naudu. Šo biznesu ir grūti sākt. Piemēram, Liepājas poga – suvenīrs, kurš tika atzīts par labāko speciāli rīkotajā konkursā – nav nopērkama, jo tas ir autordarbs un maksā pārāk dārgi, taču lēti tirgot māksliniece nav ieinteresēta. Piegādātāji mums bieži vien jau pēc pāris dienām prasa: “Kā pērk?” Bet mēs jau neesam veikals. Reizēm pieprasījums rodas pilnīgi stihiski un negaidīti – piemēram, ziemā pēkšņi atnāk viens uzņēmējs un nopērk 20 krūzīšu saviem darbiniekiem. Citu mēnesi nenopērk neviens,”  saka M.Krafte.

Ilva Lutere, kuras vadītais veikals “Rožu laukums” atrodas blakus birojam (abās vietās atrodamas tikai atšķirīgas lietas), šajā biznesā darbojas 16 gadu, uzskata: “Liepājā nekad nav bijusi laba situācija ar suvenīriem, visu laiku tie ir jāmeklē, arī paši esam gatavojuši. Laikam liepājnieki ir kūtri, jo mums suvenīrus ar Liepājas simboliku ved no Latvijas otras malas, un pat no Lietuvas ir vesti – tie bija ļoti pieprasītie porcelāna trauki, ar kādu tirgošanu diemžēl šis piegādātājs vairs nenodarbojas. Esmu novērojusi, ka palielinās pieprasījums pēc suvenīru dažādības, jo ceļotāji bieži ir vieni un tie paši cilvēki. Laikam tas, ka pilsētas centrā ir tikai dažas suvenīru pārdošanas vietas, liecina, ka šis bizness ir diezgan grūts. Pieprasītākie ir standarta suvenīri, kurus krāj cilvēki visā pasaulē: šķīvīši, zvaniņi. Un, ja tie zvaniņi ir, tad to dizainam arī ir pēc laika jāmainās.”

M.Krafte stāsta, ka Tūrisma informācijas birojā pat apsvērts, vai nepasūtīt suvenīrus no Ķīnas, kurā tiek ražota, iespējams, lielākā daļa no Eiropas pilsētu tipiskākajiem un lētākajiem suvenīriem. Tomēr – gribas, lai Liepājas suvenīri ir neatkārtojami. Tas savukārt nozīmē, ka tie nebūs lēti un tie netiks ražoti simtos tūkstošos eksemplāru. Tāpēc Liepājā T-krekliņi nebūs par trim eiro, kā ir Londonā.

“Es nedomāju, ka mums ar suvenīru radīšanu ļoti vajadzētu nodarboties, arī domei ne. Tā ir tirgus lieta, uzņēmēju darīšana. Taču ar to neviens negrib krāmēties, jo uzņēmējiem vajadzīga peļņa,”  spriež M.Krafte.

Ceļā uz zīmolu

Liepājas dome šogad izlietojusi 17117 latu 18 dažāda veida reprezentācijas priekšmetu iegādei no firmas “Parnass”, kurai bijis vislētākais piedāvājums. Klāsts ir raibs – no pildspalvām, krūžu paliktņiem, atstarotājiem, krūzēm, piekariņiem līdz pludmales dvieļiem (500 gabalu) un 150 kilogramiem reklāmas karameļu, kuras ietītas Liepājas karoga krāsu papīrīšos. Tādi paši suvenīri tiek pasūtīti arī citu pašvaldības iestāžu vajadzībām – bet no šo iestāžu budžeta.

Šie priekšmeti nav pirkti, lai tos tālāk pārdotu, bet gan paredzēti kā dāvanas, kuras domes darbinieki var pasniegt pilsētas viesiem vai arī ņemt līdzi kā Liepājas suvenīrus, dodoties komandējumos uz citām pilsētām vai valstīm. Taču nereti tās lūdz iegādāties cilvēki, kuri arī vēlas uzdāvināt kaut ko saviem draugiem vai sadarbības partneriem, arī valsts iestādes, reizēm tās vēlas iegādāties tūristi, kuri iegriežas tūrisma birojā.

“Tas ir informācijas nesējs liepājniekiem,” saka Liepājas domes Mārketinga padomes priekšsēdētāja Ieva Puka. Meklējot ideju pēc kaut kā tieši Liepājai specifiska, bijis prātā, sadarbojoties ar Liepājas apkārtnes zemniekiem, iegādāties liepu ziedu tēju un liepziedu medu. Mēģinājām iekustināt kaut ko jaunu, bet mēs nonācām līdz tam, ka mums pašiem būtu jāpilda medus burkās.”  Tāda suvenīra, kas būtu zīmola vērtē, kā spieķītis Siguldai, Liepājai vēl nav, bet tiekot meklēta ideja. I.Puka uzsver: “Liepājas vārds pats ir labākais zīmols.”

Vai pašvaldībai būtu jāražo suvenīri tirgum? Domes attīstības pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Ābols atbild: “To darīt par nodokļu maksātāju naudu nav pašvaldības pienākums. Visu noteiks maģiskā formula – “Pieprasījums – piedāvājums”. Bet reprezentācijas lietas ir vajadzīgas – tās atstāj iespaidu par pilsētu.”  

Kā jums patīk?

Liepājas monēta gan pārdošanā nenonāks. Tā paredzēta kā pilsētas oficiāla dāvana. “Oriģināls un mazs priekšmets ar simbolisku vērtību,” saka I.Puka. To dāvina arī cilvēkiem, kuri tiek uzaicināti uz domes priekšsēdētāja Ziemassvētku pieņemšanu kā pateicību par to, kas tajā gadā padarīts. Par to, ka monēta patīkot, liecina arī tas, ka ir mēģināts pārdot tās atdarinājumu. Šogad taps bronzas monētas trešais laidiens, katrs ir atšķirīgs. Beļģu karaļpāris, viesojoties Liepājā, saņēma šādu sudraba izstrādājumu kopā ar Liepājas Mākslas vidusskolas audzēkņu darinātām sudraba rotām. 500 bronzas monētas maksā 5000 latu.

SIA “G.Andersona kokdarbnīca” ražoto oša koka grabulīti – lauvēnu, Liepājas ģerboņa lauvas mazuli – šogad kopš pilsētas dzimšanas dienas kā pašvaldības dāvanu saņem jaundzimušie liepājnieki. Taču tā cena ir 9 lati 50 santīmi, 1000 gabalu. Līvas tirgū viegls liepas koka grabulītis, ražots Gudenieku pagastā, maksāja vienu latu 80 santīmu, bet ļoti sarežģīta citu rotaļlietu ražotāju izgatavota koka ugunsdzēsēju mašīna – 8 latus, koka lidmašīna ar propelleru un citām detaļām – 4 latus. Vai grabulītis var maksāt 10 latu? Protams, ja ir kas maksā, smiedamies atbildēja amatnieki. Konkurss izsludināts 29.februārī, rezultāti – 11.martā, 18.martā tika pasniegti pirmie grabulīši. “Neviena cita firma to nevarēja piedāvāt, izvēlamies to, kas piesakās,” saka I.Puka.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”

Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītājas vietas izpildītājs Edgars Lākutis un domes priekšsēdētāja padomniece, mārketinga padomes priekšsēdētāja Ieva Puka demonstrē pašvaldības iegādātās reprezentācijas lietas, kurām jāsimbolizē Liepāja. Mārketinga padomē vēl slepenībā tiek turēta ideja par to, kāds būs Liepājas suvenīrs ar zīmola nozīmi.