Liepājnieki apzinās – pieredzei jābūt teicamai, lai viesi šeit sajustos komfortabli un viņiem rastos vēlme atgriezties vēlreiz. Kā tūristu uzplūdu un atplūdu apstākļos strādā un darbojas viesmīlības nozarē?

Vēl ir, kur gulēt

“Tet Rally Latvia” laikā visas nakšņošanas iespējas Liepājas naktsmītnēs vēl nav izsmeltas, liecina piedāvājums naktsmītņu rezervācijas vietnēs “Booking” un “Airbnb”.

Datumos no 18. līdz 21. jūlijam būkingā kā pirmais otrdien bija redzams “Promenade Hotel” piedāvājums.

Vienas guļamistabas “suite” numura cena (trīs naktis, divi pieaugušie) – 1944 eiro.

Tāpat lasāma norāde, ka “mūsu vietnē atlikušas tikai 2 nakšņošanas iespējas par šādu cenu”.

“Sport Hotel” šiem datumiem divi pieaugušie otrdien vēl varēja rezervēt pēdējo divvietīgo numuru par 468 eiro.

Tāpat rallija apmeklētājiem šīs nedēļas sākumā bija iespēja izraudzīties sev tīkamāko apmešanās vietu no vairāku desmitu apartamentu plašā piedāvājuma.

Cena dzīvokļos, sākot aptuveni no 40 eiro par nakti un vairāk.

Dzīvokļu segmentā dārgākais piedāvājums (4 viesi, 1 guļamistaba, 2 gultas) – 1176 eiro par nakti.

Liela daļa Liepājas naktsmītņu jau ir rezervētasaugusta pirmajā nedēļas nogalē, kad pludmalē notiks vērienīgais mūzikas festivāls “Summer Sound”.

Būkingā lasāms, ka datumos – no 2. līdz 4. augustam šajā vietnē nav pieejamas 88% Liepājas naktsmītņu.

Diviem pieaugušajiem, kas divas naktis izvēlēsies pavadīt “Promenade Hotel” mansarda numuriņā, tas izmaksās 756 eiro. Par šādu cenu “Booking” otrdien bija atlicis tikai viens numuriņš.

“Sport Hotel” budžeta klases divvietīgo numuru piedāvāja 278 eiro (pirms pāris dienām arī bija atlicis tikai viens numurs), bet “Hotel Kolumbs” luksusa divvietīgo numuru varēja rezervēt par 513 eiro (otrdien bija pieejami pieci numuri par šādu cenu).

Ja šajā nedēļas nogalē – no 9. līdz 11. maijam – Liepājā vietnē “Airbnb” var izīrēt dzīvokli, sākot no 29 eiro par nakti, tad 2.–4. augusta brīvdienās viena nakts izmaksās, sākot no 41 eiro.

Visticamāk, tuvāk festivāla laikam cenas vēl turpinās pieaugt.

Novadā sastādīta nakšņošanas vietu karte

Liepājā notiekoši lieli pasākumi atbalsojas arī Dienvidkurzemes novadā. Pilsētas viesi uzturas plašā apkaimē, ne tikai pārnakšņojot, bet arī iepazīstot dažādas vietas.

Dienvidkurzemes tūrisma centra direktore Ieva Skābarde gan neapgalvo, ka tā tiešām notiek.

Pašvaldība nav ne apzinājusi situāciju, ne apkopojusi kādus datus. Taču

I. Skābarde pieļauj varbūtību, ka Liepājas pasākumu apmeklētāji uzturas arī novadā.

Saistībā ar šīs vasaras ralliju, kura posmi būs Dienvidkurzemē, viņa teica: “Esam apkopojuši informāciju par naktsmītnēm, izveidojuši karti ar vietām, kur iespējams nakšņot ar kemperiem. Tā ir kopīgota ar Liepājas tūrisma informācijas biroju, kas apkopo ziņas par visu Kurzemi un tālāk dalās ar rallija rīkotājiem.”

Tūrisma centra direktore informēta, ka tūrisma nozares uzņēmēji gatavojas vasaras sezonai.

“Rallijs notiek tās karstākajā mirklī, līdz ar to neviens speciāli negaida, bet piedāvā savas naktsmītnes visiem interesentiem.

Pēdējās nedēļās pirms rallija sāksies lielākā naktsmītņu meklēšana.

Zinām, ka tam gatavojas arī tie, kas dzīvo vistuvāk ātrumposmiem, meklē iespējas izmitināt tos, kuri būs gatavi palikt teltīs, kemperos.”

I. Skābarde raksturo, tā sacīt, vidējo rallija apmeklētāju, ka viņš ir kustīgs, pārvietojas un gatavs nakšņot arī mazliet attālāk, lai pēc tam pārvietotos uz to posmu, kas liekas visinteresantākais.

“Joprojām apzinām, kam ir brīvas vietas, šogad veidojas jaunas naktsmītnes, lai varētu apmierināt visas vajadzības. Atradīsim vietiņas visiem, kas pie mums ieradīsies.”

Istabas iztīra un virtuvē palīdz arī vadītāji

“Ceram, ka šī vasara būs aktīva un ļoti darbīga,” saka viesnīcas “Amrita” vadītāja Daiga Jansone.

“Tai ir jābūt labai, jo vērojams, ka pēc pandēmijas un kara sākuma Ukrainā ļaudis tomēr grib un var svinēt skaistus svētkus.

Vasaras sezonai esam sākuši gatavoties laikus. Citādi nevar!”

Viesnīcā strādā gan grilbārs “Bruno”, gan restorāns “Oskars”.

Kā liecina gūtā pieredze un darbu plānošana, vasarās grilbāru slēdz un tā darbinieki iesaistās restorāna klientu apkalpošanā. Tas palīdz noturēt augstu apkalpošanas kvalitāti.

Turklāt restorāna darba slodze ļoti intensīva kļūst arī tādēļ, ka klienti vasarā vēl pasūta izbraukuma ēdināšanu dažādos svētkos, pasākumos, kāzās. Nereti pat 100 kilometru rādiusā ap Liepāju.

Vienā nedēļas nogalē var būt nevis tikai vienas, bet vairākas kāzas. Viss jāpagūst paralēli tam, ka restorāns “Oskars” turpina strādāt un apkalpot viesus. 

Kā izaicinošāko, grūtāko Daiga Jansone tomēr nosauc darbinieku (pavāru, viesmīļu ar pieredzi) meklēšanu vasaras mēnešiem.

Tas notiek jau laikus, ne pēdējā brīdī, lai jaunos kadrus pagūtu apmācīt un sagatavot atbilstoši viesnīcas “Amrita” un restorāna “Oskars” standartiem.

Tuvojoties aktīvajai tūrisma sezonai, pilsētā parasti atver jaunas un sezonālas ēdināšanas vietas, tāpēc labus darbiniekus atrast nav viegli.

Vēl tas, ka kafejnīcas, kas strādās dažus mēnešus un rēķinās tikai ar vasaras ietirgojumu, darbiniekus pievilina ar lielākām algām. Darba ņēmējam tas nav izdevīgākais ilgtermiņā.

Restorānā “Oskars” piedāvā stabilitāti visa gada garumā un virsstundas (likumā noteiktā apjomā) vasarā, kad var labi nopelnīt.

Vērtējot gaidāmo vasaras sezonu, vadītāja šobrīd to nosauc par līdz galam nesaprotamu, kas nesīs jaunu pieredzi.

“Amritā” plānojusi palikt starptautiskā rallijposma komanda. Būšot arī ļoti liels šo sacensību fanu pulks, bet, kā tas notiks realitātē, rādīs laiks.

Viesnīca un restorāns būšot gatavi uzņemt daudz viesu. Šī viena nedēļa pakalpojumu sniedzējiem varētu būt pat ļoti jaudīga.

“Mums, viesmīlības nozarē strādājošajiem, vasaras vienmēr bijušas un būs karstākais darba laiks.

To zinām un ar to rēķināmies. Ar darbiniekiem jau pārrunājām, kādi būs tuvāko mēnešu lielākie notikumi Liepājā un ko tas no mums prasīs,” piebilst D. Jansone.

“Kad Liepājā iebrauc lielie kruīza kuģi, to viesi, kas apskata pilsētu, pie mums gan neparādās, jo mūsu viesnīca un restorāns viņiem vienkārši nesanāk pa ceļam.”

Kas ir pats galvenais, lai tiešām skaitliski lielu pasākumu laikā saliedēti spētu strādāt gan “Amritas”, gan “Oskara” komandas?

Vadītāja uzsver galveno: “Tā pavisam noteikti ir maksimāli rūpīga, pieredzē balstīta darbu plānošana – tas, kā darbu plāno viesnīcas nodaļu vadītāji. Viņi to prot ļoti labi.

Viesnīca “Amrita” strādā kopš 1997. gada, un pa šo laiku esam uzkrājuši vērtīgas zināšanas, kā strādāt arī ekstrēmos apstākļos.

Uzskatu, ka mūsu uzņēmuma lielākais bonuss un nemainīga vērtība ir komanda. Ar to patiesi lepojos. Darbinieki, kuri cits citu atbalstīs.

Ja rodas nepieciešamība, tad istabas iztīra, virtuvē palīdz vai klientus restorānā apkalpo arī nodaļu vadītāji.

Jā, arī pati to ne reizi vien esmu darījusi.”

Kas ir tie galvenie pīlāri, uz kuriem aktīvajā vasaras sezonā un arī pārslodzes laikā stabili var noturēties viesmīlības uzņēmums?

Pēc Daigas Jansones domām, tie ir šādi. Pirmais – komanda, uz kuru var paļauties. Otrais – rūpīga veicamo darbu plānošana. Trešais – pilsētā notiekošo, plānoto pasākumu pārzināšana, informētība. Ceturtais – uzņēmēju spēja sadarboties, kad nepieciešams, palīdzēt, aizdot, piemēram, glāzes, pannas vai galdautus, ja to kādam pietrūcis.

Šajā ziņā vadītājai esot pozitīva pieredze un daudzas labas sadarbības ar citiem uzņēmējiem.

“Tā ir nelielas pilsētas priekšrocība, ka uzņēmēji spēj savstarpēji sastrādāties. Jo vairāk pilsētā būs dažādu notikumu, jo labāk uzņēmēji spēs sadarboties, un, jo vairāk cilvēku apmeklēs Liepāju, visiem būs labāk. Uz to mums jāiet.”

Vasara – iespēja piepelnīties

“Maestro Design Hotel” viesnīcas numuriņi uz vasaras karstākajiem pasākumiem – ralliju un pludmales festivālu – rezervēti jau pirms laba laika.

“Brīvu numuru nav nevienā no šiem datumiem, kā arī labu laiku pirms un pēc tiem.

Konkrēti rallija datumi rezervēti pašiem dalībniekiem. Jūlijs visa mēneša garumā iezīmējas diezgan pozitīvi, jūnijs rezervāciju ziņā gan ir nedaudz klusāks. Savukārt augustā atkal manāma pieaugoša aktivitāte, numuriņi rezervēti ļoti laicīgi,” par situāciju “Maestro Design Hotel” stāsta viesnīcas vadītāja Gita Stankus.

Tā kā viesnīcā ir tikai 11 numuriņi, arī ziemas periodā tos aizpildīt esot salīdzinoši viegli, un darbinieki ar pienākumiem galā tiekot vienlīdz labi visās sezonās, papildu darbaspēks vasaras sezonā nav jāpiesaista ne viesnīcā, ne restorānā.

“Darbs ir konstanti intensīvs visu cauru gadu. Gadās kādi klusāki ziemas periodi, bet darbiniekus tādēļ no darba neatbrīvojam.

Savukārt vasarās darbinieki zina, ka darbiņa būs vairāk un būs nepieciešams strādāt ar citu jaudu. Tā ir iespēja viņiem pašiem vairāk piepelnīties.

Vasara tomēr tūrisma jomā ir visienesīgākā, un likumsakarīgi, ka, pieaugot pieprasījumam, mēs reaģējam ar numuriņu cenām.

Tām gan jāpaliek samēra robežās, nedrīkst pāriet kādos absurdos ciparos,”

nostāju pauž G. Stankus.

Grūtāk esot prognozēt restorāna pieprasījumu konkrētās dienās, ja pieteiktas rezervācijas, aptuveni var plānot darbu sadalījumu, savukārt to, vai viesi dienu pavadīs pludmalē vai malkojot vēsus dzērienus restorānā, prognozēt nevar, tāpēc darbiniekiem vienmēr jābūt modriem un gataviem.

Savukārt viesnīcu “Promenade Hotel” un “Art Hotel Roma” pārdošanas un mārketinga vadītājs Jānis Siliņš zina teikt, ka viņu viesnīcās vēl ir saglabājušies pāris brīvi numuriņi arī viskarstākajos datumos.

“Tas tādēļ, ka cenas turam salīdzinoši augstas. Piemēram, uz “Summer Sound” kādi 7–8% istabu vēl ir brīvas,” stāsta J. Siliņš.

Cenas tiek mainītas, ņemot vērā viesnīcu noslogojumu – jo lielāks pieprasījums, jo augstāka cena, neskatoties, notiek pilsētā kāds pasākums vai nē.

Par to, kāda būs šī vasara, J. Siliņš vēl neņemas spriest, esot pāragri, lai gan katrs nākamais gads ir vismaz nedaudz labāks par iepriekšējo.

Atšķirībā no “Maestro Design Hotel” “Promenade Hotel” un “Art Hotel Roma” vasaras sezonā allaž lūkojas pēc papildu darba rokām.

“Tās mums noder ne vien viesnīcā un uzkopšanas dienestā, bet arī restorānā.

Tas gan nav viegls uzdevums – atrast darbiniekus uz sezonu, īpaši tādus, kuri savu darbu veiktu labi un būtu uzticami,”

stāsta viesnīcu pārstāvis.

Lai arī J. Siliņš šobrīd strādā par mārketinga un pārdošanas vadītāju, viņš neslēpj, ka situācijas ir bijušas dažādas, reizēm pat pašam nācies uzkopt numuriņus.

“Reti, bet tomēr tā gadās. Darbinieki saslimst, neviena cita, kas to varētu izdarīt, nav, nu tad jāuzņemas tam, kam tobrīd brīvas rokas. Tūrisma jomā tā var gadīties, ar to jārēķinās. Pandēmijas laiks to pierādīja ļoti uzskatāmi,” stāsta J. Siliņš.

Atvaļinājumu mērķos – Baltijas jūras piekraste

Sintija Pusaudze, Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja

Liepāja kā piekrastes pilsēta, atrodoties četru gadalaiku klimata joslā, noteikti ir aktīvāka un mierīgāka perioda tūrisma galamērķis.

Kaut gan vienlaikus šis miers rudens vai agra pavasara periodā ir tikai ārtelpā, uz ielām un parkos, jo mūsu pilsētas viesi ir pasākumu norises vietās un apskates objektos. 

Jau šobrīd mums ir informācija no Centrālās un Ziemeļeiropas, ka tiek nopietni apsvērti citi galamērķi vasaras atvaļinājuma laikā ierasto Dienvideiropas pilsētu vietā, jo klimata pārmaiņu dēļ ierastās kūrortpilsētās jūlijā ir ļoti augsta temperatūra, kas vairs nav komfortabla lielākajai daļai tūristu.

Un šajā mirklī uz kartes viņu atvaļinājumu galamērķos sāk iekrāsoties Baltijas jūras piekraste. 

Ik gadu viens no Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja prioritārajiem izaicinājumiem ir aktīvās sezonas pagarināšana un mierīgākās sezonas popularizēšana.

Liepājā notiek daudz kultūras un sporta pasākumu, īpaši mierīgākās tūrisma sezonas laikā.

Šī ir informācija, ar ko strādājam, lai radītu arvien lielāku interesi par mūsu galamērķi no septembra līdz maijam.

Lielu pienesumu dod tituls “Liepāja Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”, kas ir Eiropā ļoti atpazīstams un viesiem saistās ar liela mēroga starptautisku notikumu norisi pilsētā.

Arī LOC komandas darbs un infrastruktūras plašais piedāvājums piesaista arvien lielāka mēroga sporta sacensības Liepājai, kas vistiešākajā nozīmē papildina mūsu naktsmītnes un secīgi piesaista klientus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Protams, Liepāja nav unikāla tādā ziņā, ka tikai pie mums viesmīlības nozarē strādājošie izjūt tūristu/pilsētas viesu uzplūdus un atplūdus.

Ar to saskaras daudzi.

Bet mēs uz tūrisma kartes salīdzinājumā ar pārējām Eiropas pilsētām, kurās ir četras sezonas, piekrastes zona un ierobežotas iekštelpu aktivitātes, esam uzlikti nesen, citi galamērķi vēsturiski jau ir “iemītas taciņas”.

Piemēram, Austrijas Alpos ziemā ir slēpošana, bet vasarā – pārgājieni, savukārt Igaunijā – Tartu ar savu “AHAA” centru un akvaparku ļoti interesanti ir arī ziemā.

Līdz šim Liepājā mazliet trūka iekštelpu aktivitāšu, kad ārā ir ziemīgāki laikapstākļi, bet šobrīd mums ir prognozes par vairāku uzņēmēju darbību šīs jomas attīstībai.

Uzziņai

Ko Liepājā izvēlas apskatīt un pieredzēt tūristi?

• Jūru un pludmali.
• Liepājas 17.–19. gs. interjera muzeju “Hoijeres kundzes viesu nams” un Hoijeres krogu.
• Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles.
• Karostas cietumu.
• Latvijas Kara muzeja vēstures ekspozīciju Liepājas krasta artilērijas baterijā Nr.2.
• Nošu maršrutu.
• Restorānu un kafejnīcu apmeklējumu.

Avots: LRTIB

Es domāju tā: Ko vērienīgu gribētu redzēt pilsētā?

Sarma Grietēna – strādā akadēmijā:

– Pirmais, kas nāk prātā, vairāk vasaras kafejnīcu. Lai ir ko darīt ārpus telpām. Par lieliem pasākumiem nezinu… Bija viens brīdis, kad uz Latviju brauca daudzas pazīstamas, bet norietošas, neaktuālas zvaigznes, leģendas ar pasaules slavu. Viņi joprojām interesē daļu sabiedrības. Lai atbrauc uz Liepāju!

Kitija Medne-Meņģe – medicīnas māsa:

– Vajadzētu vēl tādu festivālu, kāds ik vasaru pludmalē. Var arī apjoma ziņā mazāku vai ar cita stila mūziku, dažādiem māksliniekiem. Liepājai viss ir, lai ko tādu noorganizētu. Varbūt Madonna var atbraukt? Ja jau zinātu, ka Liepājā regulāri vasarās notiek brīvdabas festivāli, tad jau daudzi brauktu pie mums.

Tamāra Volkova – pensionāre:

– Vajadzētu sporta zāles bez maksas. Lai valsts vai pašvaldība maksā. Senioriem kaut kādus interešu klubus. Jūrmalas parkā varētu būt pasākumi bērniem, jo tur maz ko darīt. Jāuzliek tur vismaz viens liels stacionārs karuselis kā agrākos laikos. Būtu prieks bērniem un pieaugušajiem.

Agnese Būmeistere – māmiņa:

– Vai mums ir vēl tāda grupa kā “Prāta vētra”, kas Liepāju piepilda ar cilvēkiem? Kaut ko tādu vajadzētu. Forša ir “Izgaismotā Liepāja”, kad var staigāt pa visu pilsētu, kas ļoti interesanti. Līdzīgu formātu vajadzētu izdomāt vasarai. Varbūt mākslas performances.

Valdis Lauris – liepājnieks:

– Es ar visu esmu apmierināts, un man nekā netrūkst. Dzirdēju, ka vasarā būs kaut kāds rallijs, bet mani tas ne sevišķi interesē. Protams, patīkami, ka vasarā pilsēta atdzīvojas, cilvēku ielās vairāk. Domāju, ka Liepāju nevar atdzīvināt tā, lai lielie, interesantie notikumi būtu visu gadu.