Palīdzēt tiem, kam klājas visgrūtāk

“Man vienmēr mamma mācījusi palīdzēt tiem, kam klājas visgrūtāk,” – tā asarām acīm savu stāstu iesāka M.Ķempes ielā dzīvojošā liepājniece Astra Dubrovska. “Es allaž tā arī esmu darījusi, bet nu man sirds ir pilna.” Viņa ir viena no sievietēm mūsu pilsētā, kas palīdz izdzīvot klaiņojošajiem kaķiem, gan tos pabarojot, gan noliekot kādu kastīti, kur pārlaist nakti. Taču aizvien vairāk daudzdzīvokļu mājās, iztīrot pagrabus, noslēdz visas ieejas, pa kurām agrāk kaķi varēja iekļūt, lai patvertos no lietus, aukstajiem vējiem, sala un sniega. “Tagad viņi nolemti drošai nāvei,” ir pārliecināta A.Dubrovska. Nespējot izturēt tādu nežēlību, viņa savāca vairāku iedzīvotāju parakstus un devās uz domes Vides nodaļu meklēt palīdzību. Palīdzību viņa meklēja arī pie Liepājas Kinoloģiskās biedrības dzīvnieku aizsardzības grupas.

 
Kaķiem vairs nav kur patverties aukstumā

Vēstuli, kas nosūtīta Pilsētas domes Vides nodaļai, parakstījuši vairāki M.Ķempes un Reiņu meža ielas iedzīvotāji. Tajā ir teikts, ka M.Ķempes ielas gals ir viena no vietām, kur saimnieki ļaunprātīgi izmet savus dzīvniekus, atstājot tos likteņa varā. Agrāk tie varēja paslēpties ēku pagrabos, labsirdīgi cilvēki tos pabaroja. Bet tagad daudzu māju pagrabu logus aiztaisa ciet, un kaķi paliek likteņa varā. Iedzīvotāji savā vēstule jautā: “Kas Liepājā tiek darīts un plānots darīt, lai palīdzētu šiem nelaimīgajiem dzīvniekiem?”

Tiekoties, Astra kundze kļūst pavisam emocionāla un nespēj novaldīt asaras. Viņa izvelk no somiņas tīri nomazgātus plastmasas trauciņus un rāda: tie paši, kuros viņa kaķiem, kas mitinās Reiņu meža ielas 3.mājas pagalmā, divas reizes dienā nes siltu ēdienu. “Es pati no savas pensijas pērku produktus, tik tiešām divas reizes dienā kaķīšiem gatavoju siltu ēdienu un aiznesu pabarot, bet pēc tam trauciņus savācu un atkal izmazgāju līdz nākamai reizi,” viņa stāsta. Un piebilst – pati par savu naudu pērkot arī pretapaugļošanās tabletes kaķenītēm.

Taču viņas lielākā sirdssāpe šobrīd ir māju aiztaisītie pagrabu logi. “Es nesaprotu, kā cilvēki var būt tik nežēlīgi un liegt pēdējo iespēju kaķīšiem iekļūt pagrabā, kur tie visu laiku  dzīvojuši, lai patvertos no vējiem, lietus, sniega un arī niknajiem suņiem.”
Un tomēr netrūkst iedzīvotāju, kas ir pret klejojošo kaķu barošanu un arī viņu izmitināšanu māju pagrabos. Sarunā kāda kundze no šīs pašas mājas, kas nevēlējās savu vārdu nosaukt, sacīja, ka viņa vairs nespējot izturēt to netīrību un smirdoņu, ko rada kaislīgie kaķu kopēji. “Lai tad ņem pie sevis mājās, baro, mazgā, ved pastaigāties un pilnīgi par tiem rūpējas, ja jau tik ļoti mīl dzīvniekus,” viņa saka. Un piebilst, ka, protams, ir žēl klejojošo dzīvnieku.

Astras kundze gan atgādina, ka, viņasprāt, nekas nenotiktu, ja katrs no iedzīvotājiem parūpētos par kaķiem, jo tie darbojas arī kā sanitāri. Viņa min sev zināmu dzīvokli, kurš atrodas 1.stāvā un kurā drīz pēc tam, kad mājā noslēdza visas ieejas pagrabos, uzradās peles, lai gan nekad agrāk tās tur nebija bijušas.

Likums maina noteikumus

“Šī problēma pastāv jau sen, un tā ir runga ar diviem galiem,” – tā pēc tikšanās ar iedzīvotājiem, kas cīnās par palīdzību klejojošajiem kaķiem, teica domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece. Viņai regulāri nākas uzklausīt šādus stāstus, taču, kā viņa atzīst, šai problēmai nav iespējams rast atrisinājumu, jo vienmēr pastāvēs divi viedokļi. Viens – ka klaiņojošie kaķi ir jābaro un tiem ir nepieciešama vieta, kur apmesties un paslēpties. Un otrs – ka cilvēki nevēlas dzīvot cūcībā un netīrībā, ko rada gan cilvēki, kas baro kaķus un pēc tam nesavāc palikušo netīrību, gan arī paši kaķi. Un arī šis viedoklis ir saprotams. “Kurš var kaut ko pārmest cilvēkam, kas nevēlas, lai, piemēram, vasaras laikā viņam pirmajā stāvā zem logiem nemitīgi smirdētu tur noliktās reņģes?” viņa jautā.

Agrāk Pašvaldības policija cilvēkus, kas baroja klaiņojos kaķus, varēja likumīgi sodīt, jo pilsētas saistošie noteikumi paredzēja, ka barot klejojošos dzīvniekus ir aizliegts. Tagad, vadoties pēc jaunā “Dzīvnieku aizsardzības likuma”, šis noteikums vairs nav spēkā. Šā likuma 4.pantā teikts, ka ir aizliegts atstāt dzīvniekus bezpalīdzīgā stāvoklī. “Tas nozīmē, ka par kaķu barošanu policija nevienu sodīt vairs nedrīkst,” saka D.Liepniece. “Tomēr es domāju, ka tas nenozīmē arī to, ka kaimiņš drīkst kaimiņam pie durvīm vai zem balkona veidot izgāztuvi.”

Lai to ierobežotu, šobrīd top jauni noteikumi par dzīvnieku turēšanu Liepājas pilsētā. Līdztekus daudz kam citam ir noteikta arī kārtība, kādā pieļaujama palīdzība klejojošajiem dzīvniekiem. Tur ir teikts, ka aizliegts tos barot kāpņu telpās, pagrabos un tiešā māju tuvumā, kā arī personai, kas dzīvniekus baro, ir jāparūpējas, lai pārpalikumi pēc tam tiktu savākti un vieta sakopta. “Tas nozīmē, ka varētu kaķus barot, piemēram, pie gružu konteineriem,” uzskata D.Liepniece.

Konfliktu iemesls starp kaimiņiem – netīrība

Taču joprojām aktuāls ir jautājums par slēgtajiem pagrabiem, kādēļ aukstajā laikā kaķiem nav kur patverties. Par to šobrīd Astras kundzei visvairāk sāp sirds, jo barot kaķus viņai tāpat neviens neaizliegšot, lai kādi arī būs likumi. Viņa min dzīvokļu kooperatīvās sabiedrības “Jūrnieks” priekšnieku Vladimiru Kožļuku, kurš esot viens no logu aktīvākajiem taisītājiem ciet. Tomēr V.Kožļuks nesaprot, ko viņš sliktu būtu izdarījis. “Ja jūs būtu redzējusi, kas bija pagrabos!” viņš arī sarunas laikā kļūst emocionāls. “Tur bija mēsli, netīrība, arī mirušie kaķi, un kas tikai vēl. Un smirdoņa tāda, ka nav iespējams elpot. Smaka nāca gan gaitenī, gan dzīvokļos. Tagad, kad pagrabu iztīrījām, tur ir kārtīgāki nekā vienam otram cilvēkam dzīvoklī. Un es nepieļaušu, ka to visu atkal kāds piecūko.”

Ja atceramies, tad par līdzīgu problēmu Klaipēdas ielas mājās, kur arī bija aizvērti visi pagraba logi un kaķi palikuši bez pajumtes, jau rakstījām. Un arī toreiz domas iedzīvotāju vidū dalījās. Šoreiz kaķu aizstāvētāji palīgā risināt šo jautājumu aicinājuši Liepājas Kinoloģiskās biedrības dzīvnieku aizsardzības grupas valdes priekšsēdētāju Anželu Dolmatovu. Viņa ir informēta par šo mūsu pilsētā tik samilzušo problēmu un arī uzskata, ka, protams, mājā nav jāatver visi pagraba logi, taču vienam vajadzētu būt vaļā, lai dzīvnieki varētu iekļūt savā ierastajā vidē un paslēpties no slapjuma un aukstuma. Arī viņa kā pamatojumu tam min jauno “Dzīvnieku aizsardzības likumu” un ir sagatavojusi un nosūtījusi oficiālas vēstules māju apsaimniekotājiem, kurā lūdz šo jautājumu atrisināt atbilstoši pastāvošajiem noteikumiem.

Zinot, ka ļoti daudz cilvēku iebilst pret kaķu laišanu pagrabos, viņa piebilst: “Nekad uz pasaules visi cilvēki nebūs dzīvnieku aizstāvji, turklāt tas nemaz nav nepieciešams. Tādēļ arī jautājumus, kas skar dzīvnieku aizsardzību un labturību, tāpat kā jebkuru citu jomu, regulē attiecīgie normatīvie akti, lai tiktu ievērotas visas sabiedrības locekļu intereses un strīdīgās situācijās rasts kompromiss. Šajā gadījumā mēs nerunājam par kāda konkrēta indivīda attieksmi pret vienu vai otru dzīvnieku sugu, bet par normatīvo aktu neievērošanu.”

Viens no iemesliem, kāpēc mūsu pilsētā ir tik daudz klaiņojošo kaķu, ir tas, ka šie dzīvnieki ļoti strauji vairojas. Ja atceramies, tad pozitīvu piemēru šajā ziņā pirms diviem parādīja Graudu ielas 43.nama iedzīvotāji, sava pagalma kaķus sterilizējot un pēc tam palaižot atpakaļ pagalmā. Astras kundze ierosina, ka par to varētu maksāt Pilsētas dome. D.Liepniece piekrīt: “Jā, pašvaldība no naudas, kas paredzēta klaiņojošo dzīvnieku izķeršanai, var samaksāt arī šos pakalpojumus – konkrēto operāciju, taču iedzīvotājiem pēc tam ir jāuzņemas atbildība par to attārpošanu, pretblusu līdzekļiem un tamlīdzīgi.”

Bet, kamēr šis jautājums vēl ir tikai risināšanas stadijā, A.Dolmatova piebilst, ka pagrabos tomēr vismaz viens logs ir jāatver. “Ir pilnīgi pietiekami uz katru daudzdzīvokļu nama posmu atstāt vienu 20 × 20 centimetru lielu ieeju bezsaimnieku kaķiem. Tas būtu kompromiss situācijas risināšanā. No šāda lieluma cauruma nerodas arī siltuma zudums mājai,” viņa raksta savā iesniegumā manu apsaimniekotājiem.

Nobeigums – sākums jauniem strīdiem

Kamēr Astras kundze un daudzi citi viņas atbalstītāji cīnās, lai kaķiem būtu kur aukstumā patverties, tikmēr Reiņu meža ielā 3 no 11 pagraba lodziņiem viens nu ir atvērts. Astras kundze par to nopriecājusies un vakarā pie šī lodziņa nolikusi dažus dēlīšus, lai kaķi redz šo vietu un lai tiem pie lodziņa nav jāsēž uz aukstas zemes. Nākamajā dienā dēlīši bija pazuduši, lodziņš aizstutēts ciet, bet uz viena no dēlīšiem izveidots uzraksts: “Dura*!” un vēl daži ne visai pieklājīgi vārdi. Viņa saprot, ka iesāktā cīņa nebūs viegla, taču padoties negatavojas, jo viņai rūp nabaga pamesto radībiņu liktenis. Tā mācījusi mamma, un tāds ir viņas sirds aicinājums – palīdzēt tiem, kam klājas grūti.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

“Kāds kādam rodas sliktums, ja es kaķīšiem nolieku ēdienu šādā trauciņā un vēlāk to savācu un izmazgāju?” jautā Astra Dubrovska.