Konflikts

Latvijas valsts, nododot privatizācijai novecojušus, nesakārtotus un vecām, savu laiku nokalpojušām komunikācijām aprīkotus dzīvokļus, pieaugot maksai par apkuri, ir nostādījusi savus iedzīvotājus ķīlnieku lomā, uzkraujot viņu pleciem padomju gadu mantojumu, kas jau nākamā apkures sezonā, kad atkal palielināsies maksa par siltumu, daudzus iedzīvotājus var iedzīt bankrotā. Jau esam rakstījuši par likstām Republikas ielā 10, kur apkures zudumi ir gandrīz vai līdzvērtīgi maksai par apkuri. Līdzīga ir situācija Aldara ielā 26/28. Tur, mēģinot samazināt apkures izmaksas par kvadrātmetru, ir ierīkots siltuma skaitītājs, taču, to regulējot, 1.stāva iedzīvotāji aizvadīto ziemu pavadīja salstot. Vasara ir īsa, aukstais laiks nav aiz kalniem, bet salt vēl vienu ziemu cilvēki nav gatavi. Bet vai viņi ir gatavi maksāt bargu naudu par esošās siltumapgādes sistēmas sakārtošanu? Cita risinājuma nav, saka nama apsaimniekotāju pārstāvis – uzņēmuma “Jaunliepāja” izpilddirektors Kristaps Raģis.

Parāds 280 latu par nesaņemtu pakalpojumu

Zigrīda Bušmane dzīvo šīs mājas 1.stāvā – vienistabas dzīvoklī, kas aizņem 40 kvadrātmetru. Un visu aizvadīto sezonu viņai tā arī nācās nodzīvot bez apkures. Tiesa gan, tā bija oktobra beigās, tikko sāka kurināt. “Taču tad visos dzīvokļos bija tik karsts, ka logus vaļā vien turējām,” viņa atcerējās. Tāpēc nolemts siltumpadevi regulēt. To darīt uzticēts mājas vecākajai Ņinai Abramovai. Taču līdz ar to 20.novembrī kā siltums no Zigrīdas dzīvokļa radiatoriem pazuda, tā neparādījās līdz sezonas beigām, lai gan viņa vairākkārt rakstīja iesniegumu namu apsaimniekotājiem – uzņēmuma “Jaunliepāja” speciālistiem, gan aicināja viņus pašus pārliecināties par situāciju – viss velti. Siltuma nebija, taču rēķinu sieviete saņēma pilnā apmērā. Uz viņas lūgumiem veikt pārrēķinu, atskaitot summu par neesošo siltumu, ir saņemtas vairākas atbildes, gan no “Jaunliepājas” valdes priekšsēdētāja Rinalda Kržanoviča, gan domes izpilddirektora vietnieka Ronalda Fricberga, ko Zigrīda uzskata par formālu atrakstīšanos, jo neviena atbilde neliecina par iedziļināšanos situācijā vai vēlmi to atrisināt.

To, ka “Jaunliepājas” speciālisti jau no paša sākuma, kad Zigrīda viņus informējusi par problēmām savā dzīvoklī, pret šo situāciju izturējās ļoti formāli, apliecina viņas pieredze. Lūdzot, lai atnāk meistars, kurš var pārliecināties, ka dzīvoklī radiatori patiešām ir auksti, viņa atsaucību sagaidīja aptuveni pēc mēneša. Toreiz meistars dzīvokļa īrniecei izteica aizrādījumu, ka ar rigipsi ir aizsegti stāvvadi. “Es tūlīt piedāvāju tos atbrīvot,” stāsta Zigrīda, ko viņa arī izdarījusi. Tad meistars mēģinājis vaino novelt uz vājo ūdens spiedienu – tas necirkulējot pietiekami intensīvi un tāpēc arī radiatori ir auksti. “Tūlīt pārbaudīsim!” sacīja Zigrīda un meistara acu priekšā atvērusi ūdens krānu, no kura ar lielu spiedienu spainī šļācās pavisam auksts ūdens. Tātad ar spiedienu viss ir kārtībā! Meistars piedāvājis – jānomaina ventiļi, bet pa to Zigrīdai būšot jāmaksā. Viņa bija ar mieru, taču tas tā arī palika piedāvājuma līmenī, lai gan viņa ne reizi vien painteresējās, kad to būtu iespējams izdarīt. Bet vislielākais sašutums Zigrīdai ir par kādu sastādītu aktu. Kad pēc viņas kārtējā lūguma ieradās speciālists, lai pārliecinātos, vai patiešām dzīvoklī radiatori nesilst, viņš izmērījis gaisa temperatūru, kura tobrīd bijusi 18 grādi, jo telpa visu nakti sildīta ar elektrisko sildītāju. “Citādi mēs te būtu nosaluši,” sacīja Zigrīda. Tam, ka radiatori patiešām ir pilnīgi auksti, atnākušais speciālists tā arī uzmanību nav veltījis, lai gan kolēģe, kas bijusi viņam līdzi mudinājusi, lai aktā fiksē arī to.

Pašlaik Zigrīda ir parādniece – par aizvadīto apkures sezonu viņa nav samaksājusi 280 latu. “Par nesaņemtu pakalpojumu,” viņa precizē. Un piebilst: “Es esmu friziere un, ja es kādam slikti nogriezīšu matus, vai viņš man maksās? Nē, nemaksās! Un citreiz atteiksies no maniem pakalpojumiem un pie manis nenāks. Bet, kad es “Jaunliepājā” izteicu vēlmi atteikties no apkures, man paskaidroja, ka tas nav iespējams.” Apkures sezonas laikā Zigrīda vairākkārt konsultējusies arī ar citiem pirmā stāva kaimiņiem, kuriem arī dzīvokļos bijis auksti, taču viņiem radiatori kaut nedaudz sildīja. Kaimiņi, zinot Zigrīdas situāciju, solījuši viņu atbalstīt, bet Zigrīda pati jūtas kā ķīlniece, jo nevēlas maksāt par nesaņemtu pakalpojumu, ja tā vietā jau ne mazums naudas samaksājusi par elektrību, kas ziemā lielos daudzumos patērēta dzīvokļa apkurei.

Parādu neatlaidīs!

Skaidrojot situāciju Aldara ielā 26/28, “Jaunliepājas” izpilddirektors Kristaps Raģis, uzsvēra, ka jāņem vērā – šī ir divstāvu mūra māja, kas oriģināli apsildīta ar krāsns apkuri un ka savulaik iedzīvotāji paši tajā ierīkojuši centralizēto apkuri. Pirms iepriekšējās apkures sezonas notikusi mājas iedzīvotāju sapulce, kurā piedāvāts ierīkot siltummezglu, kas dotu iespēju regulēt siltumpadevi un līdz ar to arī samazināt maksu par apkuri, kas bez iespējām regulēt sasniegusi pat ap 3 latiem par kvadrātmetru. “Iedzīvotāji no šī varianta draudzīgi atteicās, jo tas nozīmēja ņemt kredītu uz pieciem gadiem un paaugstināt apsaimniekošanas maksu. Tā vietā mājā ierīkoja tikai siltuma skaitītāju,” stāstīja K.Raģis, skaidrojot, ka atšķirība ir ļoti būtiska – ja ar siltummezglu siltuma padeves regulēšana notiktu pilnvērtīgi, tad to, kas notiek pašlaik, varot nosaukt gandrīz vai par parodiju. Maksu par siltumu tomēr izdevies samazināt diezgan būtiski – vienu mēnesi tā bijusi 1,48 lati par kvadrātmetru, citu mēnesi – 1,35 lati par kvadrātmetru. Taču pirmā stāva dzīvokļos apkure praktiski pazuda. Zigrīda saka – tas nozīmē, ka nekāda ietaupījuma no siltuma skaitītāja patiesībā nav, jo šādu ekstru bauda tikai otrā stāvā dzīvojošie, un tad jau tas pats vien sanāktu, ja katrs maksātu par to, ko saņēmis. K.Raģis atzina – šis gadījums būšot arī mācība namu apsaimniekotājiem, kas pieļāva, ka iedzīvotāji izvēlas neefektīvāko variantu. Viņš domā – ja jau pirms pagājušās apkures sezonas būtu uzstādīts siltummezgls, problēmu nebūtu.

Gatavojoties jaunajai apkures sezonai, kas nebūt nav aiz kalniem, mājas iedzīvotajiem būs atkal jānāk kopā, lai spriestu, ko darīt, jo, kā zināms, apkures cenas būtiski palielināsies. K.Raģis kā šā brīža vienīgo iespēju saskata iedzīvotājiem dibināt savu apsaimniekošanas biedrību un ņemt kredītu siltummezgla ierīkošanai. Tiesa, tas būs dārgs prieks – viņš lēsa, ka tas varētu izmaksāt ap pieciem, sešiem tūkstošiem latu, plus vēl jāremontē arī apkures sistēma mājā. Turklāt mājas bilance nepavisam neesot spīdoša.

Bet, atgriežoties pie Zigrīdas situācijas, K.Raģis sacīja, ka esot vienošanās, ka īrniece uzrakstīs vēl vienu iesniegumu, kurā sīki izklāstīs visas apkures sezona laikā notikušo. “Tad arī mēs tiksimies ar citiem mājas iedzīvotājiem, vēlreiz izskatīsim šo gadījumu un vērtēsim, kā varam situāciju atrisināt,” viņš sacīja. Taču jau tūlīt atbildēja, ka atbrīvot Zigrīdu no parāda samaksas nebūšot iespējams: “Siltums mājā ir patērēts un par to ir jāsamaksā. Ja nemaksās šī īrniece, mums to nāksies sadalīt pārējo dzīvokļu īpašniekiem. Un diezin vai viņi tam piekritīs.” Līdz ar to arī namu apsaimniekotāji varot sevi uzskatīt par ķīlniekiem starp siltuma piegādātājiem un to saņēmējiem.

Nobeigums sekos

Zigrīda gan atzīst – esot nogurusi no daudzo iesniegumu rakstīšanas un strīdēšanās ar nama apsaimniekotājiem, tomēr ir apņēmības pilna pierādīt savu taisnību un nemaksāt par nesaņemtu pakalpojumu. Vai tas izdosies? Viņa ļoti cer un ir sākusi sadarbību ar advokāti Irēnu Kibelko, lai, iespējams, savu taisnību pierādītu tiesā. Kā atzina advokāte, iepazīstoties ar dokumentiem, kas pašlaik viņai ir pieejami, ir skaidri redzams, ka namu apsaimniekotāju rīcība pret klienti ir bijusi nekorekta, tāpēc viņa turpinās strādāt ar šo gadījumu.

Vai daudzdzīvokļu mājas viena dzīvokļa iemītniekiem ir iespējams atteikties no centralizētās apkures?

Kristaps Raģis, SIA “Jaunliepāja” izpilddirektors:
– Pašlaik ēku (ne atsevišķu dzīvokļu!) īpašnieku tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu nosaka “Enerģētikas likums”. Tā 50.panta formulējums, mūsuprāt, izslēdz iespēju atsevišķu dzīvokļu atslēgšanu no centralizētās siltumapgādes – likumā ir teikts, ka tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu ir tikai ēku un būvju īpašniekiem. Tā kā daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašnieki ir ēkas līdzīpašnieki, tad ēkas (ne atsevišķa dzīvokļa!) atslēgšana no centralizētās siltumapgādes un alternatīvas apkures ierīkošana iespējama tikai ar visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu, arī pašvaldības, ja ēkā ir neprivatizēti dzīvokļi. Ja kāds dzīvokļa īpašnieks nevēlas centralizēto siltumapgādi, viņam jāizvēlas dzīvoklis mājā bez tās, nevis jāsarežģī dzīve sev un citiem, izjaucot ēkas vienoto centrālapkures sistēmas balansu un radot virkni tehnisku problēmu.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

“Pielieciet roku!” saka Zigrīda Bušmane. “Radiatori ir auksti. Un tikpat auksti tie bija arī ziemā, bet man par to jāmaksā 280 latu.”