Trešdiena, 10. augusts Inuta, Brencis, Audris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pēc partiju solījumiem – būsim izglītoti, toties mazāk kulturāli

Pēc partiju solījumiem – būsim izglītoti, toties mazāk kulturāli
15.09.2006 12:12

0

Atslēgvārdi

Vēlēšanas nāk! 

Iepriekš rakstos apskatījām un salīdzinājām partiju solījumus priekšvēlēšanu programmās tautsaimniecības un sociālajā jomā, kā arī pētījām to politiskās nostādnes. Šoreiz pievērsīsimies izglītībai un kultūrai. Jāsaka – ja izglītībai daudzu partiju programmās ir pievērsta samērā liela uzmanība, tad par kultūru daļā programmu – ne vārda.

Apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK

Uz 8.Saeimu ejot, tēvzemieši programmā speciālu nodaļu bija veltījuši izglītības un kultūras jomai. Prasīja līdz 2004.gadam pāriet uz latviešu valodu vidusskolās, pamatskolām dot mācību grāmatas bez maksas, lētas – vidusskolām, palielināt bezmaksas studiju iespējas, valsts stipendijas, normalizēt zinātnieku un augstskolu pasniedzēju darba apstākļus, kā arī maksāt valdības prēmijas par labu mākslas darbu un grāmatu radīšanu un izdošanu, svarīgu tēmu māksliniecisku risinājumu teātros, pareizas un skaistas latviešu valodas kopšanu. Kāds ir rezultāts?

Latviešu valoda vēl visos priekšmetos visās vidusskolās nav ieviesta. Par grāmatām maksā vecāki. Un dārgi. Bezmaksas studiju vietu skaits nav ievērojami palielināts. Zinātnieki joprojām sūdzas par nepietiekamo finansējumu. Par valsts prēmijām par mākslas darbu vai grāmatu nav dzirdēts.

Ko sola tagad? Bez konkrēta izpildes termiņa norādes ir parādījusies prasība: “Jāpāriet uz mācībām tikai latviešu valodā mazākumtautību skolās.” Par bezmaksas grāmatām vairs nerunā.  Tā vietā nostādne: “Valsts fondēts finansējums ar vecāku līdzmaksājumiem bērnu mācību uzsākšanai vispārizglītojošā skolā un augstskolā.” Bet “kultūras un sporta finansēšanai novirzīt ieņēmumu no azartspēļu un izložu nodevām”. Vai tiešām jāsaprot, ka – jo vairāk būs azartspēļu zāļu, jo labāk kultūrai?  

Partija “Jaunais laiks”

Arī “Jaunais laiks” 8.Saeimai izglītības un kultūras jomā bija raženāks solītājs. Solīja: “Tavi bērni iegūs labu izglītību neatkarīgi no taviem ienākumiem.” Solīja arī atrisināt “skolas neapmeklējošo bērnu problēmu”, ka skolotāju algas atbildīs, jaunu kvalitāti iegūs augstākā izglītība kvalifikācijai, ka sekmīgāko studentu studijas apmaksās, ka rūpēsies par skolotāju un pasniedzēju pastāvīgu izglītošanos.
Kas no tā piepildīts? Skolas vecuma bērnu ārpus skolas vēl gana. Skolotāju algas palielinātas, daļa sekmīgāko studentu saņem stipendiju. Skolotāju un pasniedzēju pastāvīga izglītošanās daļēji viņu pašu ziņā.
9.Saeimai domātā programma pausta vairāk lozungu formā. Piemēram, “Latvijas nākotne būs izglītībā!”, “Izglītība un zinātne būs Latvijas pašapziņas, labklājības un konkurētspējas pamats.” Jā, mazliet konkrētāks ir solījums bērnudārzu audzinātājiem algu maksāt no valsts budžeta. Vidējo izglītību gan piesola tikai astoņiem no desmit jauniešiem. Bet augstākajai izglītībai un zinātnei jābūt konkurēt spējīgās augstskolās. Un, ja pie varas būs “Jaunais laiks”, vismaz pusei studentu būs iespēja studēt par valsts līdzekļiem.

 
Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”

Pagājušo reizi kā obligātu priekšnosacījumu izglītības, zinātnes un kultūras attīstībai apvienība izvirzīja nosacījumu, ka valsts ir atbildīga par multikulturālas sabiedrības mantojuma saglabāšanu. Tāpēc bija solījums saglabāt valsts finansētu vidējo izglītību mazākumtautību valodās. Solīja arī “atbalstīt kultūru un sportu tautas veselībai”.
Kas mainījies? Nostādnes kļuvušas kategoriskākas. “Vidējai izglītībai jābūt obligātai”, izglītībai jādod ne mazāk par 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta, zinātnei – ne mazāk par 1,5 procentiem. Turklāt – “mācību iestādes pašpārvaldei brīvi jāizvēlas apmācības modeļus un valodas”. Un drosmīgs skatījums nākotnē: “2015.gadā (tātad 11.Saeimas darbības laikā!) jānodrošina pāreja uz bezmaksas augstāko izglītību”.  

Partiju apvienība “Saskaņas centrs”

Politiskā apvienība “Centrs” 8.Saeimas priekšvēlēšanu programmā par vienu no saviem galvenajiem principiem nosauca “izglītības un zinātnes atzīšanu par valsts prioritāti”. Bija arī sacīts, ka “zinātne veicina produkcijas ražošanas un pārstrādes pilnveidošanu. Izglītība balstās uz valsts pasūtījumu”. Un –”kultūras integritāti sekmē Prezidenta fonds”. Pārmest, ka šās partijas dēļ kaut kas nav izpildīts, nav iespējams. Nebija taču valdībā.
“Saskaņas centrs”, kas būtībā izaudzis no “Centra”, līdzīgi “Jaunajam laikam” par 9.Saeimas programmas izteiksmes formu izvēlējies lozungu valodu. Piemēram, “izglītības un darba iespējas katram ir sociālās drošības garantija”. Vai “mūsu prioritāte – sociālo apstākļu veidošana katra bērna sekmīgai apmācībai, skolotāju alga – vismaz ierēdņu algas līmenī”. Tālāk līdzīgi: “Latvijas kultūru un valodu daudzveidība – vērtība un sabiedrības vienotības priekšnosacījums.”
Konkrētāk par kultūru? Nu, varbūt nākamreiz.

 
Politiski patriotiskā apvienība “Dzimtene”

Kā jau jaundibinājums startē pirmo reizi. Programmatiskie izvirzījumi deklaratīvi. Par pašu pildāmu uzdevumu nosaukta “obligātās vidējās izglītības vai arodizglītības nodrošināšana visiem jauniešiem”, “vispārizglītojošo skolu, augstskolu, zinātnes, kultūras, sporta organizāciju un reliģisko konfesiju sadarbības veicināšana jaunatnes audzināšanā un izglītošanā”, “līdzekļu piešķiršana izglītības iegūšanai bāreņiem, invalīdiem un sociāli neaizsargātajiem”, “adekvāta atalgojuma noteikšana un piemērotu darba apstākļu nodrošināšana Latvijas zinātniekiem un mācībspēkiem”.
Par kādiem līdzekļiem to visu veikt? Atrisinājums likās rodams pašā programmā: “Valsts nacionālās bibliotēkas celtniecības lietderības izvērtēšana.” Taču – nē. Tālāk lasāms, ka “par ietaupītajiem līdzekļiem var atrisināt denacionalizēto māju īrnieku problēmas un daļēji risināt jautājumu par kompensāciju izmaksu banku krīzēs cietušajiem”.

 
LSDSP

Mēs nezinām, kā ar izpildi būtu veicies Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai, ja tā būtu tikusi 8.Saeimā, bet solījumi izglītībā pirms četriem gadiem bija braši: “Izglītībai 8 procentus, t.sk. augstākajai – 2 procentus un zinātnei – 1 procentu no valsts budžeta! Klaiņojošos bērnus – atpakaļ skolās! Labu izglītību un amata prasmi visiem! Stipendijas – atbilstoši iztikas minimumam un valsts pasūtījumam. Valsts atbalstītu tālākizglītību visiem darbiniekiem, lauksaimniekiem un amatniekiem. Paaugstināt pedagogu algas!”
Toreiz sociāldemokrāti nebija aizmirsuši arī kultūru, ko atcerējās vienā teikumā: “Kultūras, sporta centrus un bibliotēkas atbalstīt ar uzņēmēju iemaksām, bērnus un jaunatni iesaistīt kultūras, sporta dzīvē par publiskajiem līdzekļiem, lai novērstu narkomāniju un alkoholismu.”
Šogad, ejot uz 9.Saeimas vēlēšanām, programmā vārds kultūra vairs nav atrodams, toties solījumi izglītībā konkrētāki: “Uzsākt pāreju uz bezmaksas izglītību valsts augstākajās izglītības iestādēs. Kā arī noteikt, ka 1.–9. klasē skolēns saņem brīvpusdienas un sabiedriskā transporta brīvbiļeti braucienam no mājām uz skolu un atpakaļ; nodrošināt 1.–4. klašu skolēniem bezmaksas grāmatas un burtnīcas.”

Tautas partija

Tautas partijai kā jau galvenajai varas partijai solījumi un izpilde ir salīdzināmi, jo īpašu vērību šai partijai mums, liepājniekiem, būtu jāpievērš, kopš mūsu Pilsētas domes priekšsēdētājs, savulaik Liepājas partijas dibinātājs Uldis Sesks nu noslēdzis sadarbības līgumu ar Tautas partiju un vēlēšanu priekšvakarā aktīvi reklamē Tautas partiju televīzijā, slavējot varas partijas veikumu.
Nelaime tikai tā, ka gan pirms četriem gadiem, gan tagad priekšvēlēšanu programmā izglītībai pievērsta pavisam niecīga uzmanība, bet par kultūru vispār aizmirsts. Protams, Tautas partijai ir arī plašāka programma, kas izlasāma tās mājaslapā, taču šoreiz mēs salīdzinām tieši 4000 zīmju lielās priekšvēlēšanu programmas, kas domātas, lai vēlētāji varētu koncentrēti iepazīties ar partijas nostādnēm. Tad nu lūkojam. Pirms 8.Saeimas vēlēšanām TP izglītībā solīja: “Turpināsim mūsu iesākto skolu siltināšanu un skolu ēku remontdarbus.” Šķiet, ka virzība šajā jomā tomēr ir. Bez tam TP vēstīja: “Mēs uzskatām par nepieciešamiem trīs obligātus eksāmenus, vidusskolu pabeidzot: latviešu valodā, matemātikā un vēsturē.” Tas arī viss par izglītību.
Pirms šā gada vēlēšanām Tautas partija nav kļuvusi runīgāka attiecībā uz saviem nolūkiem izglītībā un kultūrā. Lai arī skopos vārdos, tomēr tā sola par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem nodrošināt, lai “arī 9.Saeimas laikā valdība ievērotu un īstenotu ar arodbiedrībām saskaņotos skolotāju, kultūras darbinieku algu palielināšanas plānus”. Programmā īpaši uzsvērta zinātnes izšķirošā loma valsts attīstībā. “Mūsu prioritātes ir izglītība, zinātne un konkurētspēja,” ir teikts TP programmā, konkrētāk neiztirzājot, kā tas izpaudīsies.
 

Zaļo un zemnieku savienība

Gan pirms 8.Saeimas vēlēšanām, gan tagad ZZS programmā kultūra nav šķitusi pieminēšanas vērta, arī izglītības jomā solījumi ieturēti lozungu garā.
“Pilnveidosim Latvijas valsts izglītības sistēmu atbilstoši darba tirgus attīstības prasībām, veicināsim pedagogu un augstskolas pasniedzēju algu sistemātisku paaugstināšanu, nodrošinot augsti kvalificētu mācību spēku saglabāšanu un piesaistīšanu valsts mācību iestādēs. Kā prioritāti izvirzām lauku skolu saglabāšanu, pilnveidojot tās. Tiks pilnveidota studentu kreditēšanas sistēma. Valsts pasūtījumam kredītus garantē valsts, dzēšot kredītus, ja absolvents nostrādājis 3 gadus pēc valsts norīkojuma,” tika solīts pirms četriem gadiem. Katrs pats, jo īpaši studenti, var izvērtēt, kā veicies ar šo solījumu izpildi.
Šogad solījumi līdzīgi: “Lai sasniegtu augstāku izglītības līmeni, īpaša uzmanība tiks pievērsta izglītībai. Atbalstīsim finansējuma pieaugumu skolām, lai veidotos moderna materiāli tehniskā bāze, kas nodrošinās Latvijas patriotu izaugsmi, kvalitatīvu izglītību, tautsaimniecībai vajadzīgu speciālistu sagatavošanu. Būtiski palielināsim budžeta apmaksāto vietu skaitu augstskolās atbilstoši darba tirgus pieprasījumam. ZZS atbalsta mūžizglītību kā darbaspēka resursu nodrošinājumu. Mēs strādāsim tā, lai pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās uzlabotos latviešu valodas un svešvalodu mācīšanās kvalitāte.”

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” vēlēšanu apvienība

“Latvijas ceļam” pirms iepriekšējām vēlēšanām bija lieli plāni, partija solīja turpināt aizstāvēt un kopt latviešu valodu un tautas kultūras vērtības pēc iestāšanās ES. Mērķtiecīgi pilnveidot izglītības sistēmu kā pamatu stiprai latviskai pašapziņai. Finansējumu zinātnei tuvināt ES līmenim. Bet skolotāju algas palielināt līdz valsts ierēdņu līmenim, pabeigt pāreju no 4 uz 6 klašu sākumskolām, atjaunot atzīmju likšanu. “Uzcelsim Nacionālo bibliotēku un iekļausim to publisko bibliotēku kopējā tīklā. Palielināsim valsts finansējumu tradicionālā kultūras mantojuma saglabāšanai un profesionālās mākslas attīstībai, attīstīsim Kultūrkapitāla fonda darbību,” bija teikts programmā. Varam tikai minēt, kas no tā būtu izpildīts, ja partija būtu tikusi 8.Saeimā.
Šogad 9.Saeimas vēlēšanās “LC” startē kopējā sarakstā ar Latvijas Pirmo partiju, kura iepriekš bija par izglītotu sabiedrību un sportisku dzīvesveidu. “LPP ir par sabiedrības morāles atveseļošanu un nostiprināšanu, kā arī patriotisko audzināšanu jauniešiem. Tādēļ LPP cīnās par speciālas valsts programmas izstrādi sabiedrības atveseļošanai,” bija teikts partijas programmā. LPP uzsvēra, ka ir jāsekmē nacionālās un mazākumtautību kultūras vērtību saglabāšana un attīstīšana. Ir jāpalielina valsts atbalsts kultūras infrastruktūrai. LPP uzskatīja, ka nepieciešams veicināt tādas izglītības sistēmas attīstību, kuru ieviešot izglītības iestādes spētu sagatavot vietējam un starptautiskam darba tirgum atbilstošus speciālistus. Jāsaka, te tik tiešām vērojams progress – starptautiskajam darba tirgum Latvijas jaunieši nudien izrādījušies derīgi, pat pārāk derīgi…
Gatavojoties 9.saeimas vēlēšanām, LPP un “LC” kopējā programmā nav aizmirsts par kultūru un izglītību, ar uzsvaru uz reliģiskām vērtībām. “Turpināsim LPP iesākto dievnamu atjaunošanu,” solīts programmā. Bez tam partiju apvienība par nozīmīgu atzinusi arī sporta attīstību, solot izveidot īpašu Sporta ministriju, jo tādējādi būšot iespējams panākt, ka jaunatne ir veselīga, brīva no narkotikām un alkohola. “Sadarbībā ar pašvaldībām turpināsim būvēt bērnudārzus, sporta laukumus un jaunatnes centrus,” sola partijas. Bet par izglītību saka: “Palielinot finansējumu, nodrošināsim izglītību, kas sniedz dziļas un pieprasītas zināšanas, paver plašas karjeras iespējas un veicina jaunatnes vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā. Īpaši atbalstīsim profesionālo izglītību reģionos.” Par interesi kultūras jomā vajadzētu liecināt teikumam: “Stiprināsim latviešu valodu, nacionālās kultūras vērtības un tradīcijas, atbalstot arī Latvijas mazākumtautību kultūru.”
 

Politiskā organizācija “Eiroskeptiķi”

Eiroskeptiķi, kas ir gana bravūrīgi savās nostādnēs un programmā sola “pielikt punktu bezatbildībai, nabadzībai, Briseles un tās pakalpiņu patvaļai”, kultūru un izglītību, šķiet, neuzskata par pietiekami svarīgām, lai pievērstu tām uzmanību. Kultūra programmā vispār nav minēta, bet izglītībā solījumi ietverti vienā nelielā rindkopā. “Jāpalielina valsts apmaksāto studiju vietu skaits. 1.–5. klasē skolēniem jāsaņem brīvpusdienas, skolēnu transportēšana uz skolu jāfinansē valstij,” – ir pārliecināti eiroskeptiķi, acīmredzot uzskatot, ka ar to attīstība šajā jomā ir nodrošināta, un neiedziļinās sarežģītākās problēmās.
 

Sociālā taisnīguma partija

Šī partija, kaut arī gatavojas Saeimas vēlēšanām pirmo reizi, tomēr atcerējusies par tādām jomām kā izglītība un kultūra. Tā sola pārtraukt lauku skolu slēgšanu un arī uzskata, ka “valstij jānodrošina to uzturēšana un skolotāju ieinteresētība ar piemaksu un izdienas pensiju palīdzību”. Tāpat solīts īstenot skolotāju algu pielikumu. Bez tam partijai ir rūpe par sākumizglītību valstī: “Nodrošināsim obligāto bezmaksas vidējo un profesionālo izglītību.” (Nav gan dzirdēts, ka līdz šim tā būtu par maksu.) Bet nākamais solījums jau ir interesantāks: “Valstij nepieciešamo specialitāšu studentiem jānodrošina budžeta vietas, bezmaksas kopmītnes, ēdināšana un stipendijas, kas atbilst tā brīža dārdzības līmenim.”
Sociālā taisnīguma partija priekšvēlēšanu programmā cenšas attaisnot savu nosaukumu, solot būt taisnīga visās jomās plašā ģeogrāfijā. Realizēsim dzīvē “Latgales atdzimšanas”, “Čigānu minoritātes – romnu attīstību” un “Līvu krasta saglabāšanu” – solīts programmā.

 
Partija “Jaunie demokrāti”

Bet “Jaunajiem demokrātiem”, kas visās priekšvēlēšanu reklāmās bargi uzsauc valdošajām partijām: “Jūs mums esat apnikuši, kungi!” – izskatās, ka apnikusi arī kultūra, jo par to programmā nav minēts.
Toties ir sadaļa, kas veltīta izglītībai. Tajā solījumi gan visai plakātiski: “Nodrošināt kvalitatīvu, konkurētspējīgu, darba tirgum atbilstošu izglītību, īpaši atbalstot mūžizglītību, nodrošināt valsts garantētas izglītības pieejamību neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa, panākt pastiprinātu valsts un vecāku atbildību par bērnu aprūpi, audzināšanu un izglītību” utt.

 
Partija “Māras zeme”

Viena cilvēka partija “visam pamatā” atzīst tikai atmodu un dievturību. Iespējams, arī kultūras un izglītības ziņā, kaut atsevišķi par to ne vārda. Arī 8.Saeimas vēlēšanām šajā jomā nekas netika solīts.

 
Partija “Tēvzemes savienība”

Vēl viena no jaunpartijām. Tiesa, domājusi arī par kultūru, zinātni un izglītību. Sola nodrošināt valsts atbalstu nacionālai kultūrai, nodrošināt vidējo izglītību, bet zinātnes budžetu četros gados palielināt līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Partija “Nacionālā spēka savienība”

Arī jaundibināta partija, kas pārņēmusi radikālā nacionālisma stafeti no agrīnajiem tēvzemiešiem. Uzskata, ka par valsts budžeta līdzekļiem uzturamas tikai tās skolas, kurās izglītība iegūstama latviešu valodā. Šī partija arī uzskata, ka jānodrošina iespējas studēt apdāvinātākajiem neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa.
Partija arī pauž viedokli, ka “valsts pasūta un finansē nacionālajai kultūrai nozīmīgas pētniecības programmas”, ka “pilsētvidei attīstoties, jāsaglabā kultūrvēsturiskais mantojums”, bet tomēr, to darot, jāņem vērā, ka “Latvijā nav vietas svešu un naidīgu varu uzstādītiem pieminekļiem, kas aizskar latviešu tautas godu”. Tā vien šķiet, ka līdz ar šās partijas nākšanu pie varas būs jānoārda viss, kas bijis līdz šās partijas izveidošanai, piemēram, Liepājas Sv.Trīsvienības baznīca, kuru taču arī cēla vācieši… 
 

Nacionālpolitiska latviešu aizstāvības organizācija “Latviešu Latvija”

Jau pats partijas nosaukums norāda uz tās ideoloģisko tendējumu. Tās nostādnes kultūras jomā prasa “latviska dzīvesveida, tradīciju un paražu turēšanu godā”, jo ‘tikai brīvā latviešu valstī uzplauks kultūra”. Programmā arī lasāma atziņa, ka ‘izglītība ir nacionālās bagātības avots”. Tāpēc “valsts skolās un augstskolās sekmīgajiem skolēniem un studentiem – bezmaksas izglītība, studentiem – kredīti”. Vai tik mazai un nepieredzējušai partijai šie apsolījumi pa spēkam, lai spriež vēlētāji.

Partija “Visu Latvijai!”

Lozungu un ambīciju ziņā atgādina “Jauno laiku”, noskaņā –   tēvzemiešus viņu jaunības laikos. Par izglītību un kultūru līdzīga interese. Partija vēlas noteikt Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju un kultūras mācību par atsevišķiem mācību priekšmetiem. “Līdz 2015.gadam (diez kurš no kura – “PCTVL” vai “VL” šo gadu noskatījuši) valsts izglītības iestādēs pāriet uz mācībām latviešu valodā, pastiprināti mācot svešvalodas.” Kā jau jauniešu partiju, to interesē studējošā jaunatne, tāpēc, iespējams, arī solījums “stipendijas palielināt līdz valstī noteiktajai vidējai algai”. Par kultūru tikai divas tēzes: “Ievērojami palielināt atbalstu latviešu kultūras vērtību aizsardzībai un popularizēšanai” un “Veicināt latviešu mākslas filmu uzņemšanu, īpaši par Latvijas vēsturē nozīmīgiem notikumiem.” Pēc šās partijas domām, laikam jau ar kino nākotnē jāpietiek. Jā gan, tā jau reiz domāja arī kāds Uļjanovs ar pseidonīmu Ļeņins. Vai viņa idejas tiešām dzīvo un uzvar?


Partija “Mūsu zeme”

Viena no mazajām partijām, bet ļoti neatlaidīga. 8.Saeimā netika, bet ir drosme solīt atkal. Kā tā skatās uz kultūru un izglītību? 8.Saeimā bija pašnovērtējums: “Latviešu nacionālās un kultūras intereses vērtējam augstāk par privātajām.” Tika arī aizstāvēta latviešu valoda un “latviskas izglītības prioritāte”.
Kas tagad? Solījumi. Lūk, daži: “Palielināsim finansējumu veselības, izglītības, zinātnes un sociālajai jomai”, “Nodrošināsim katram jaunietim iespēju iegūt vispārējo vidējo vai vidējo profesionālo izglītību” un vēl – “Nosacīsim Latvijas vēstures un ģeogrāfijas mācīšanu visās skolās.” 
 

Politiskā organizācija “Pensionāru un senioru partija”

Vēl viena sīka partijiņa. Sola pensionāriem “atvieglojumus kultūras un mākslas iestāžu apmeklējumā”, “īstenot inovāciju programmu, kas aptvers ražošanu, zinātni, izglītību”, panākt “obligātu pamatizglītības iegūšanu tikai ar sekmīgām atzīmēm”. Viens no uzskatiem: “Latvijas vēsture kā atsevišķs priekšmets.”

 
Līvija Leine, Sarmīte Pelcmane
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz