Piektdiena, 1. marts Ilgvars, Ivars
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pilsēta pavasara pošanas darbos

Pilsēta pavasara pošanas darbos
04.04.2007 19:24

0

Atslēgvārdi

Spodrības mēneši mēdz būt katru pavasari. Tā ir tradīcija. Darba pietiek visiem. Mēneša pasākumi aptver dzīvokļu un komunālās saimniecības, skolu kolektīvus, bezdarbniekus, pat Pilsētas domes darbinieki arī sev parasti izvēlas kādu konkrētu objektu. Tiecas sakārtot ielas, parkus un skvērus. Pozitīvs rezultāts arī vienmēr lieti noder. Tiesa gan, daudzos jautājumos mūsu lasītāju viedokļi nesakrīt. Diemžēl nereti kaut kas paliek nepaveikts vai nepamanīts. Bet tagad Spodrības mēneša oficiālā sākuma priekšvakarā laiks pievērst uzmanību dažām šīs tēmas problemātiskajām pusēm.

Kā tas bija

Vecākā paaudze atceras daudz ko tādu, ar ko nenākas sastapties mūsdienu jaunatnei. Aprīļa sestdienas talkas bez ierunām tika dēvētas par komunistiskām. Galvenais attaisnojums šajā gadījumā bija tas, ka strādātājiem, kuri ražoja konkrētu produkciju, piemēram, rūpnīcā, izrakstīja atsevišķu darba uzdevumu, kura apmaksa tika ieskaitīta abstraktajā sestdienas talkas vai pat piecgades rēķinā. Taču ideologus vienmēr varēja apmānīt. Pārējie nodarbojās ar uzkopšanu. Interesanti, ka strādnieki varēja piegružot rūpnīcas teritoriju, bet inženieri, kuri laikus nepieprasīja ražošanas disciplīnas ievērošanu, pēc tam savāca savu padoto gružus. Tā kā sarkanā darba dienās uz sabiedriskajiem pamatiem bija daudz jezgas un haotiskuma, uz gružu izgāztuvi vai otrreizējo izejvielu punktiem nogādāja arī šo to noderīgu – šķirot krāmus vienkārši nebija laika.

Pēdējos gados zināma pieredze jauno Spodrības mēnešu rīkošanā nenoliedzami uzkrāta. Ja atceramies, Pilsētas domes apspriedēs deva rīkojumus namu pārvaldēm, sākot ar kādu datumu, novākt smilšu kastes ielās un kādā datumā sākt tās izvest ārpus pilsētas. Bet, tā kā visiem tāpat bija skaidrs, ka no minētā darba neizbēgt, to sāka jau agrāk. Un līdz mēneša sākumam daudzās ielās jau bija vērojama pilnīga kārtība. Bez norādījumiem.

Aktivitāte vienmēr var būt labāka. Kad Tosmares dzīvojamo masīvu apsaimniekoja “Vecliepāja”, tur noskaņas radīšanai bija cienasti, folkloras koncerti, pat ugunskuri. Taču šāda darba psiholoģija mēdz būt visdažādākā. Piemēram, kādēļ mums jāuzkopj citu nevīžu cūcība? Vai arī – lai atbildīgāk strādātu sētnieki, kā arī tie, kuri nodarbināti labiekārtošanā. Namu pārvalžu pārstāvji, rezumējot pagājušo Spodrības mēnešu rezultātus, nemitīgi atkārtoja, ka ļoti maz cilvēku atsaucas uz aicinājumu iziet laukā, lai attīrītu iekšējo kvartālu teritoriju no papīra, drazām un polietilēna. Un pat grūti ar pārliecību teikt, ka tas ir kas slikts. Jo par namu apkārtējo teritoriju no mums regulāri iekasē maksu. Neizlaižot nevienu mēnesi, pat ja visa šī teritorija klāta ar sniegu un neviens tai nav pieskāries.

Pagājušajiem gadiem vēl bija raksturīgi tas, ka ar vienu mēnesi pavasara spodrības ieviešanai nepietika. Tādēļ domē apkopoja darba rezultātus un vienlaikus paziņoja, ka Spodrības mēnesis tiek attiecināts arī uz maiju, jo palika daudz nepaveikta. Un kas tad bija? Nepaguva paveikt arī papildu laikā. Pērn bezdarbnieku brigāde vāca pudeles un citas drazas jūras krastā, iepretī 15.vidusskolai. Savāca milzīgu kaudzi. Taču izvest aizmirsa. Šeit jau atrodas vēl viena tieši tikpat liela kaudze, kuru savākuši skolēni gadu iepriekš. Interesanti, ka vējš nav izsvaidījis vieglās pudeles, bet tikai mazliet apbēris ar smiltīm. Šādas talkas un mēneši ir vismaz nepedagoģiski.

Drīz salapos koki

Pilsēta maina savu veidolu burtiski katru dienu. Tur, kur vēl vakar nebija novāktas smiltis, tagad jau uzkopts. Negaidīti saposts arī skvērs pie biroju namiņa Radio ielā 12/14. Un, ja avīzes raksts, kā nereti mēdz būt, tiek gatavots pirms numura nākšanas klajā, kādu tas var mulsināt. Krasas izmaiņas tagad droši vien notiks arī dienās, kad visā krāšņumā salapos koki. Viss tūdaļ mainīsies, bet pašlaik visraksturīgākais pilsētas centrā – putekļi. Tie galvenokārt radās no ziemas laikā kaisītajām smiltīm. To bija sakrājies daudz. Un slikti tas, ka šīs smiltis novāc pēc nez kādas mistiskās kvadrātligzdu metodes, tas ir tādā veidā, ka vienmēr kaut kas paliek pāri arī vējam, ko iepūst acīs bezrūpīgam gājējam.

Gribu sacīt, ka mums nav smilšu savākšanas tehnoloģijas. Un, ja arī teorētiski ir, tad nevienam no tās vieglāk nepaliek. Pārlieku daudzi par to atbild. Kāds uzslauka, bet kaimiņam tas, šķiet, nerūp. Bez tam vēl pamēģini savākt smiltis, ja uz tām nebeidzamā virknē stāv automašīnas! Nelīdīsi taču zem tām! Iemeslu, kā redzam, ir daudz.

Vēl viens no tiem – zemes gabalu īpašnieku attieksme. Ja saimnieks dzīvo savā namā un uz savas zemes, problēmu parasti nav, bet, ja zemes gabals tikai skaitās viņam piederīgs, tad tas jau daudz sarežģītāk. Pašvaldības policijai jāmeklē neredzamie cilvēki, jānosūta tiem akti, un viena mēneša laikā vēlamo rezultātu var arī nesagaidīt. Ja kaimiņos esošos namus apkalpo vienas namu pārvaldes sētnieki, tad kopēju valodu tie vienmēr atradīs. Sliktāk, ja nama īpašnieki dažādi. Tad arī vējiņš gaiņā smiltis pa uzkopto teritoriju.

Bet vēl ir taču arī nami bez logiem un bez durvīm, kur sagāž daždažādus atkritumus. Tātad darba atliku likām.

Ja mēneša laikā nekas nemainīsies, bet mēs publicēsim apkopotos rezultātus, kas saņemti no Pilsētas domes, tad atkal izpaudīsies nepedagoģiskums. Līdz tam laikam visā krāšņumā sazaļos arī koki. Iespējams, tie palīdzēs pārvarēt pašreizējo zināmo rūgtumu.

Reidi arī vajadzīgi

Droši vien arī Spodrības mēnešu pasākumu organizatori tā neuzskata, ka tajā ietilpst tikai ietvju uzslaucīšana, skvēru uzkopšana un prasme piesaistīt darbam kādu no malas, teiksim, skolēnus. Ir arī citi nopietni jautājumi. Nav obligāti, protams, tos risināt no nākamā mēneša 14. līdz 20. datumam, taču apiet tos arī nevar. Pagājušajā pavasarī šajās dienās laikraksts norādīja uz lielu akmeni autobusu pieturā līdzās viesnīcai “Līva” – bijušo soliņu balstu. Tas vēl joprojām tur atrodas. Kaut kas analoģisks tam radies arī pie veikala “Tehnoland” ēkas sienas Pasta ielā. Ja arī šoreiz nenovāks, zināsim, ka Komunālās pārvaldes darbinieki neapskata pilsētu pat reizi gadā.

Bijušajā Mašīnbūves rūpnīcas kopmītnē, O.Kalpaka ielā 55, kāda privātfirma atvēra savu ražotni. Tiesa gan, nav zināms, kas tā par firmu, jo nekādas izkārtnes nav. Pirms tam ēku ideāli sakārtoja. Pat siltināja un fasādes priekšā izveidoja puķu dobi. Taču vienu no jau divdesmit gadus neeksistējošā žoga stabiem atstāja rēgojamies, droši vien estētikas nolūkā. Klajumā pie Krūmu un Siļķu ielas krustojuma atrodas kaut kas līdzīgs spoku memoriālam. Iespējams, arhitekti vai mākslinieki var izskaidrot tā simboliku, taču ķieģeļu sienas atlupušais apmetums pauž vienīgi ikdienas postažu. Tas taču arī ir pilsētas veidola elements!

Padomju laikā šādus objektus dēvēja par mazām arhitektoniskām formām. Ja no šejienes pa Siļķu ielu dodas veikala “Beta” virzienā, tad pie tā mēs noteikti ieraudzīsim kādu nestandarta celmu. Vētra kādreiz nogāzusi koku, taču nav to izrāvusi no zemes. Stumbru sagarināja, bet iegarenais celms palika guļot. Ja palūkojamies, arī tas asociējas ar postažu.

Pagājis gads, kopš no transformatoru apakšstacijas Celmu ielā ieguldīja kabeli līdz O.Kalpaka ielai 72. Ietvi atjaunoja visā platumā, paldies celtniekiem. Taču tiem, kuri deva atļauju šāda darba veikšanai, vajadzēja pārbaudīt rezultātus nevis pa tālruni, bet uz vietas. Vai tiešām parakstīja pieņemšanas aktu? Bet zaļajā zonā starp klubu “Lauma”  un 76./80. namu sagāza akmens šķembu un veca asfalta paliekas. Šādas vietas parasti mēdz aizaugt ar zāli, un pēc tam neviens vairs nezina, no kā radies šāds kalniņš. Šajā gadījumā liecinieki vēl dzīvi.

Sacītais ir mājiens, ka pie varas esošajiem šī vara arī jāizmanto. Grūtāk droši vien tur, kur jaušama vienkāršā pilsētnieka roka. Apelēšana pie sirdsapziņas šādos gadījumos diemžēl palīdz reti. Ostas ielas strupceļa galā, namu pāru numuru pusē izveidojusies jauna izgāztuve. Starp citu, tā, iespējams, nebūt nav jauna. Kā gan tikai tur nav – gan akmeņi, gan apcirpto krūmāju gali, gan sadzīves atkritumi. Nesāks taču uz šejieni vest no ielām savāktās smiltis kaimiņu namu iedzīvotāji! Tādēļ jāmeklē vainīgie juridisko personu starpā. Un šeit nebūt nav jābūt Šerlokam Holmsam. Taču talku organizatori teiks, ka tas vienkārši neietilpst viņu funkcijās. Vai tiešām tā tas ir? Vai arī, ja pavērojam ar zāli aizaugušo klajumu Zāļu un Malkas ielas stūrī. Šeit zālienā ierīkota nelikumīga automašīnu stāvvieta. Kaut gan burtiski iepretī tai ir speciāls nobruģēts laukumiņš, turklāt bezmaksas. Taču nē, uz zālītes, šķiet, kaut kā ērtāk.

Ir arī optimisms

Optimismu vieš jau pirmais paziņojums par Spodrības mēnesi, kas saņemts no Pilsētas dome. Tas parādījās jau 28.martā, tātad laikus, lai pagūtu atrisināt dažādus organizatoriskos sīkumus, izskaidrot situāciju. Pašvaldības struktūrās visi jau informēti – kam kas jādara, kurš par ko atbild. Iespējas piedalīties uzkopšanas darbos ir visiem iedzīvotājiem, sacīts domes informācijā. Atkritumu poligons “Ķīvītes” pieņems bez maksas pērnā gada lapas un zāli, koku zarus. Šim nolūkam var saņemt īpašus maisus, bet firmas “EKO Kurzeme” un “Nordia” tos savāks pirmdienās visa mēneša laikā ierasdtajās atkritumu savākšanas vietās. Pilsētas izpilddirektors Edgars Rāts aicina visus iedzīvotājus piedalīties darbā, lai pilsēta kļūtu tīrāka un krāšņāka.

Līdz ar pavasara dienu iestāšanos parasti sākas arī labiekārtošanas un apzaļumošanas darbi. Šur tur iecerēts salabot soliņus un apžogojumus. Šo procesu sakritība vieš optimismu. Reizēm smiltis nevar pilnīgi savākt uz ietvēm esošo bedrīšu dēļ, taču, ja vienlaikus notiks to asfaltēšana vai plātnīšu ieguldīšana, tad tā jau pavisam cita lieta.

Arī ar smēķēšanu uzsākta pastiprināta cīņa. Tātad būs mazāk izsmēķu. Lai visur valda tīrība! Lai uzzied puķes!

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”

Labiekārtošana jau sākusies.

Smiltis novāc bez īpašiem norādījumiem.

Arī drazas nāksies izvest.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz