Trīs ieroči kāpu aizsardzībai

Nu jau ir vismaz trīs veidi, kā cīnīties pret kāpu trauslās zemsedzes izbraukāšanu. Pašvaldībām ir iespēja sodīt kāpu izbraukātājus, arī viņus pašus nesatiekot, var darboties sabiedriskie inspektori un arī ikviens pilsonis var izrādīt iniciatīvu un pats fotogrāfijas ar fiksētajiem pārkāpumiem sūtīt uz Valsts vides dienestu. Kā tas viss darbosies dzīvē?

Var netikt pie tehniskās apskates

Maijā Liepājas jūrmalu sāks uzraudzīt Pašvaldības policijas speciāla mobilā grupa – divi policisti, kuru darba pamatuzdevums būs kontrolēt kāpu izbraukātājus piekrastes aizsargjoslā. Viņu rīcībā būs speciālas, visā Latvijā vienotas formas veidlapas, kuras tiks uzlīmētas uz auto loga, ja pats autovadītājs netiks atrasts. Pašvaldībām beidzot ir iespēja reāli aizsargāt kāpas, otrkārt, ir pienākums izpildīt pērn pieņemtos Ministru kabineta noteikumus, uzsver Liepājas domes Vides daļas vadītāja Dace Liepniece, taujāta, kāpēc Liepāja ievieš jauno kārtību.

Kāpu izbraukātājam būs jāņem pie mašīnas pielīmētā kvīts un pašam būs jādodas samaksāt naudassods. Citādi šai automašīnai tās īpašnieks nevarēs ne iziet tehnisko apskati, pat ne to pārdot. Liepājas Pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Dīķis uzskata, ka šis būs efektīvs kāpu aizsargāšanas līdzeklis – ietekmīgāks nekā līdzšinējie protokoli, kurus varēja noformēt tikai tad, ja policists atrada arī pašu autovadītāju.         

Liepāja, Nīca un Sakas novads ir starp tām Latvijas piekrastes pašvaldībām, kuras ir noslēgušas līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju un vienojušās par sadarbību informācijas apmaiņā – līgums visām pašvaldībām ir vienāds, sacīja CSDD Juridiskās daļas priekšnieks Reinis Nīmanis. CSDD organizē veidlapu izgatavošanu, nodrošina iespēju ievadīt informāciju par protokoliem un naudassodiem transportlīdzekļu reģistra datu bāzē, dod iespēju Pašvaldības policijai pieslēgties CSDD transportlīdzekļu reģistram, nodrošina informācijas pieejamību pašvaldībai, iekasē naudassodu, pārskaita šo naudu pašvaldībai, nosūta paziņojumu par nenomaksāto naudassodu transportlīdzekļa īpašniekam.

Par saistību izpildi pašvaldības maksās CSDD 30 procentu no iekasētā naudassoda, pārējā nauda paliek pašiem. Liepājā atlikumu – 30 procentu no iekasētā naudassoda piešķirs Pašvaldības policijai, 40 procentu nonāks pašvaldības budžetā. Liepājas pašvaldība plāno, ka šādā veidā budžets šogad papildināsies par nepilniem 3000 latu. Vai iekasētie naudassodi segs policijas tēriņus, kontrolējot kāpas sestdienās, svētdienās, tērējot benzīnu reidiem? N.Dīķis atbild: “Nav uzdevums iegūt līdzekļus, bet gan nodrošināt, lai netiek izbraukātas kāpas un lai tās tiktu saglabātas nākamajām paaudzēm.”

Zīmes – tikai jūnijā

“Nav nevienas norādes, ne kartes, kurā redzēt, kur ir atļauts stāvēt, kur ne,” stāsta Karostas jūrmalā satiktie Liepājas ciemiņi – Dzintra no Grobiņas, Edīte no Ādažiem un Aivars no Īrijas.

Policija kāpās sāks darboties jau šomēnes, taču informatīvās zīmes par to, kur drīkst stāvēt un kur ne, piekrastes pašvaldības saņems tikai ap 20.jūniju. Pirmo reizi pēc Latvijas Vides aizsardzības fonda pasūtījuma visām Latvijas piekrastes pašvaldībām tiek izgatavotas vienādas zīmes, informē fonda sabiedrisko attiecību speciālists Kristaps Pūpols. Katra pašvaldība saņems divus informatīvos stendus, kuros būs karte ar norādītām autostāvvietām un arī iezīmēti ceļi, pa kuriem aizliegts braukt. Liepāja saņems 30, Rucava – 15, Nīca – 20, Medze – 6, Vērgale – 12, Sakas novads 6 zīmes, tās vēstīs par atrašanos aizsargjoslā un kāpu izbraukāšanas aizliegumu.

Tik daudz, kā nekur citur

Maija beigās Liepājā un Liepājas rajonā darbu pilntiesīgi varētu sākt 14 sabiedriskie vides inspektori – tik daudzus iesniegumus šopavasar Liepājas Reģionālā vides pārvalde saņēma no iedzīvotājiem, kuri vēlējušies brīvprātīgi un bez atlīdzības sargāt dabu un vidi.

“Kurzemes Vārds” jau rakstījis, ka sabiedrisko vides inspektoru institūcija reāli sāk darboties šogad, iepriekš vides inspektori sabiedriskā kārtā gan strādāja, taču viņu darbību, pienākumus un atbildību likumdošana skaidri nenoteica.

Par brīvprātīgo vides inspektoru var kļūt tie iedzīvotāji, kuri gatavi apgūt nepieciešamās zināšanas, lai sekmīgi nokārtotu pārbaudījumu. Viņu pienākums – uzmanīt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, meklēt nelegālas atkritumu izgāztuves, pieskatīt jūras piekrasti, nepieļaut ugunskuru kurināšanu neatļautās vietās un nobraukšanu no ceļiem aizsargājamās teritorijās, īpaši kāpās. Zivju inspektoru uzdevums ir pieskatīt, lai vides un dabas likumdošana tiktu ievērota, zvejojot un makšķerējot. Galvenokārt topošie sabiedriskie vides sargi izteikuši vēlēšanos apvienot abas šīs jomas, stāsta Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova. “Liepājas rajonā ir vislielākā atsaucība, neesmu dzirdējusi, ka vēl kaut kur Latvijā šim darbam būtu pieteikušies tik daudz cilvēku,” piebilst pārvaldes direktore.

Sabiedriskie inspektori darbosies ciešā sadarbībā ar Reģionālo vides pārvaldi. Viņiem būs tiesības pašiem doties pārbaudēs, noformēt protokolus, taču viņi nedrīkstēs pieņemt lēmumus par sodīšanu – par konstatēto nodarījumu jāinformē Reģionālā vides pārvalde. Reidus kāpās Reģionālā vides pārvalde plāno brīvdienu pēcpusdienās, kad jūrmalā ir vairāk atpūtnieku.

Pirmais kopīgais valsts un sabiedrisko inspektoru reids notika 10.maijā, taču tajā piedalījās tikai viens brīvprātīgais vides uzraugs – Sergejs Larins. Toreiz no Liepājas līdz Jūrmalciemam viss bijis mierīgi. Arī 17. un 18.maijā pārvaldes inspektori, devušies no Liepājas uz ziemeļu pusi, nevienu sodāmo nav atraduši. Šās nedēļas nogalē, saka I.Sotņikova, topošie sabiedriskie inspektori arī var doties līdzi, lai praktizētos. Tiesa, līdz pirmdienas pēcpusdienai neviens no viņiem vēl nebija šādu interesi izrādījis.

Būs samaksa, būs rezultāti

“Viss jau būtu labi, ja vien mums tiktu piešķirti arī kādi līdzekļi, kaut degvielai,” nopūšas sabiedriskais vides inspektors ar 14 gadu stāžu Sergejs Larins. “Jo nav jau noslēpums, kā tas notiek – biezie naudasmaki nopērk jaudīgu kvadriciklu, bet mēs cenšamies ar kājām vai stipri švakāku transportlīdzekli viņu panākt, lai nofotografētu.”

Iebildes, ka kvadriciklus un motociklus, kas kāpas vago bez valsts numurzīmēm, tikpat nevarēs atrast, lai sodītu, inspektors nosauc par atrunāšanos. “Ir vēl arī citas pazīmes, pēc kurām atrast, piemēram, krāsojums, kas šādiem braucamajiem ir ļoti košs – tas ir kā kurpes nospiedums.”

S.Larins arī nedomā, ka situāciju būtiski uzlabotu tas, ja Reģionālā vides pārvalde inspektoru vajadzībām iegādātos kvadriciklu. Viņš savā darbā redzējis pietiekami daudz jaudīgu un dārgu braucamo, lai saprastu, ka valsts tikpat dārgu nevarēs atļauties. “Lielāka jēga būs, ja katram no mums būs fotoaparāts un kamera, lai fiksētu.” Tiesa, ne vienmēr arī iegūtie pierādījumi ļauj lietu virzīt tālāk. “Piemēram, pērn pats safotografēju Papē gan lietuviešu atpūtniekus, gan uzņēmuma “Lattelecom” darbiniekus ar mašīnām, teltīm kāpās, nogādāju bildes vides pārvaldei. Rezultāts – nulle. Neviens netika sodīts. Vai nu atpirkušies, vai kā. Tā ir cīņa ar vējdzirnavām,” saka S.Larins.

Atbilde uz jautājumu, kas būtu nepieciešams, lai cīņai rezultāti tomēr būtu, S.Larinam ir tūdaļ – adekvāta samaksa par darbu, līdzekļi aprīkojumam. “Es braucu ar savu transportu, fotografēju ar savu kameru, izmantoju savu telefonu,” viņš uzskaita. Salīdzinot ar pašreizējo situāciju, inspektors atceras laiku, kad kā Valsts vides dienesta pārstāvis sadarbojies Papes ezera sargāšanā ar Pasaules dabas fondu. Tad S.Larins ar pārinieku no sirds strādājuši un saņēmuši atbilstīgu samaksu. Taču projekts beidzies, par citām Pasaules dabas fonda aktivitātēm inspektoram konkrētas informācijas nav.

Kāpās ar fotoaparātu

“Mācījos gan, taču nolēmu, ka pārbaudījumu tomēr nekārtošu,” saka jūrmalciemniece Arta Vecbaštika. Viņa bija viena no tiem, kuri pieteicās sabiedrisko inspektoru mācībām. Bet pēc tam viņa sakās sapratusi, ka daudz vairāk sava Jūrmalciema vides labā var darīt kā aktīva iedzīvotāja, kurai rūp apkārt notiekošais. “Ir tik daudzas lietas, ko sabiedriskais inspektors nevar, kas ir ārpus viņa pilnvarām. Beigās vēl var sanākt, ka pats esi vainīgs, ka aizrādīji,” spriež A.Vecbaštika. Viņa kāpās tagad dodas ar fotoaparātu, šogad viņa Reģionālajai vides pārvaldei jau nosūtījusi attēlos fiksētus pārkāpumus.

Ja cilvēks ieraudzījis neatļautā vietā kāpās atstātu transportlīdzekli un viņam ir līdzi fotoaparāts, viņam ir iespēja šo pārkāpumu fiksēt un pamats cerēt, ka postītājs tiks sodīts. “Tikai jāņem vērā noteikti nosacījumi, kādiem attēlam jāatbilst,” uzsver I.Sotņikova. “Ir jābūt skaidri saskatāmam mašīnas numuram un videi, lai būtu redzams, ka tas tiešām notiek kāpās.” Pārvaldes direktore iesaka uzņemt vairākas bildes no viena skatupunkta, lai, tās kopā saliekot, veidotos panorāma. Turklāt nepieciešams arī iesniegums, kur fiksēts, kur, kad un kādos apstākļos tas noticis.

Ir bijuši gadījumi, kad, pēc iedzīvotāju sniegtās informācijas vadoties, vainīgie saņēmuši sodu, saka Valsts vides dienesta pārstāvis Andris Širovs. Galvenais, lai ziņotājs nav anonīms. A.Širovs tomēr uzsver, ka lielāks svars būs tiem protokoliem, ko korekti aizpildījuši sabiedriskie inspektori. “Jā, protams, atbildība viņiem jāuzņemas lielāka,” viņš piekrīt.

Uzziņai

Pašvaldību viedokļi par līgumu ar CSDD

Medzes Pagasta padomes priekšsēdētāja Dzidra Cobele:
– Mums jūras piekraste ir tikai nepilnu trīs kilometru garumā un kāpu izbraukāšana nav tik aktuāla kā citur. Tāpēc mēs šādu līgumu neslēdzam. Bet, ja vajadzība būs, mēs to darīsim.

Vērgales Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vitrups:
– Jāslēdz būs. Jāeksperimentē. Ko tas dos, to vēlāk redzēsim. Papildu izdevumu mums nekādu nebūs, jo jau maksājam savam vides uzraugam.

Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons:
– Mums šāds līgums ir jau vismaz divus gadus, noslēdzām to vieni no pirmajiem Latvijā. Un tas noteikti ir atmaksājies, jo tagad pašvaldības policistam kontrolēt situāciju ir daudz vieglāk.

Administratīvs sods
par iebraukšanu kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā:
par pirmo reizi – 20 līdz 50 latu;
par atkārtotu pārkāpumu viena gada laikā – līdz 100 latiem.
Pērn par šiem un līdzīgiem pārkāpumiem Liepājā noformēti 233 protokoli.
2007.gada augustā tika izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā noformējams paziņojums par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšanu jūras piekrastes kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā teritorijā.

Avoti: Liepājas Pašvaldības policija, Liepājas dome

Nora Driķe,
Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Šomēnes Liepājas jūrmalā kāpu izbraukātājus sāks kontrolēt un tramdīt Pašvaldības policijas šim nolūkam īpaši izveidotā mobilā vienība. Taču brīdinājuma zīmes par aizliegumu iebraukt kāpās tiks izvietotas tikai ap Jāņiem.

(No kreisās) Aivars no Īrijas, Dzintra no Grobiņas un Edīte no Ādažiem Liepāju labi nepazīst. Karostā meklējuši Ziemeļu molu, neatraduši. “Vajadzētu uzlikt zīmes – nevienas zīmes nav. Kur var iebraukt, kur ne, kur ir kāds stāvlaukums? Mēs arī meklējam, kur kas ir ko redzēt,” spriež Dzintra. Bet Aivars domā, ka celiņos, kuros iebraukt aizliegts, vajadzētu ierīkot aizslēdzamus vārtus.