Vai krīzei vēl nav pamata?

Liepājai, tāpat kā visai Latvijai, nav gājusi secen ekonomiskā lejupslīde. Tagad jau ar biedējošu regularitāti saņemam ziņas par uzņēmumiem, kas spiesti bremzēt ražošanu un atlaist darbiniekus vai pat meklēt citu valsti, kur ražot lētāk. Atmiņā nāk tā sauktā Krievijas ekonomiskā krīze, kas skarbi atbalsojās Latvijā un arī Liepājā 1998.gadā, kad darbu zaudēja tūkstošiem strādājošo. Vai tiešām nepatīkamais scenārijs var atkārtoties? Šoreiz gan ar Krieviju tam nav sakara, vairāk ar inflācijas uzkaitēto situāciju pašā Latvijā un depresīvo noskaņojumu pasaules tirgos kopumā. Ekonomikas ministrija uzskata, ka runāt par krīzi vēl neesot pamata, tāpat domā Liepājas pašvaldībā. Tam ticēt gribētu arī iedzīvotāji. Bet vai tā ir?

Kā auksta ūdens šalts

Tā kā labu laiku bijām lutināti ar ziņām par kārtējo investoru ienākšanu, jaunu ražotņu atvēršanu un esošo paplašināšanu, turklāt vēl pērnā gada pirmajā pusē valdīja totāls darbaroku trūkums, kad darbiniekus raušus rāva uzņēmumos un strādājošo deficīts ļāva panākt lielākas algas, tad vēsts par darbinieku atlaišanu veselā virknē uzņēmumu šogad nāca kā auksta ūdens šalts.

Pirmo ledaino šļāci jau pašā gada sākumā saņēma britu kompānijas “International Greetings” meitasuzņēmumos “IG Latvia” un “Balt IG” strādājošie – Liepājā, rajonā un citur Kurzemē kopumā ap 500 cilvēku. No kompānijas grandiozajiem plāniem čiks vien iznāca, kad tā saskārās ar Latvijā strauji augošajām izmaksām, tāpēc acīmredzot devās meklēt, kur lētāk – uz Āzijas pusi. Tas Liepājai ir liels zaudējums.

Kāda tagad jau bijusī uzņēmuma “IG Latvia” darbiniece, sieviete pirmspensijas vecumā, kura brauca strādāt uz Liepāju no rajona, pastāstīja, ka viņai esot ļoti žēl zaudētā darba apsveikumu ražotnē. “Varēju nopelnīt ap 200 latu, darbs nebija grūts, ātri apguvu. Kur citur tagad tādu atradīšu, kā atkal kaut ko jaunu iemācīšos?” viņa neslēpa sarūgtinājumu.

Tomēr, lai arī cik skarbi tas izklausītos – investori nāk un iet, šie starptautiskie uzņēmumi meklē, kur lētāk un izdevīgāk, tāpēc ir jārēķinās ar to intereses zudumu, ja valsts vairs nešķitīs tik pievilcīga. Vēl sāpīgāks pilsētai ir vietējo, ilgus gadus strādājušo, tradīcijām bagāto uzņēmumu zaudējums.

Triecieni turpinās

Te vērts atcerēties, ka patiesībā masveida atlaišanas Liepājā atsākās jau pagājušajā gadā, kad bankrotēja SIA “Liepājas sērkociņi” un sākās akciju sabiedrības “Liepājas Cukurfabrika” restrukturizācija.  Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles ziņām, pērn septembrī darbu zaudēja “Liepājas sērkociņu” 68 darbinieki, bet Cukurfabrika līdz šim atlaidusi 143 cilvēkus (no 227).

Nākamo smago triecienu ilūzijām, ka ar ražošanu valstī viss kārtībā, šogad diemžēl sarūpējusi akciju sabiedrība “Lauma Lingerie”. Zināmā mērā “Laumu” joprojām gribam uzskatīt par vietējo uzņēmumu, jo tas Liepājā darbojas jau vairāk nekā 30 gadu un tajā lielākoties strādā pilsētas iedzīvotāji. Tomēr jau labu laiku “Laumu” nopirkuši igauņi, tādējādi “Lauma Lingerie” ietilpst holdinga “Silvano Fashion Group” sastāvā, kas savukārt pieder Igaunijas investīciju kompānijai “Alta Capital Partners”.

Kaut arī baumas par darbinieku iespējamo atlaišanu klejoja jau vairākus mēnešus, par tām arī regulāri informējām lasītājus, “Lauma Lingerie” vadītāji to nevēlējās sīkāk komentēt. Akciju sabiedrības “Lauma Lingerie” valdes priekšsēdētāja Linda Matisone tikai paskaidroja, ka saistībā ar izmaksu straujo pieaugumu uzņēmums plāno optimizēt ražošanu Liepājā. Pieņemts lēmums palielināt ražošanas apjomus ražotnēs ārpus Latvijas. Jau 2006.gada beigās uzņēmums daļu savas produkcijas sāka izgatavot ražotnēs Baltkrievijā un Ukrainā, pēc tam arī Āzijas valstīs.

Visbeidzot šonedēļ par 131 darbinieka atlaišanu oficiāli tika informēta gan Liepājas pašvaldība, gan vietējā arodbiedrība. NVA iesniegtā informācija rāda, ka “Lauma Lingerie” aprīlī atlaidīs 14, maijā – 28, bet jūnijā un jūlijā – 89 darbiniekus. Patlaban “Lauma Lingerie” nodarbina 380 strādājošo.

Akciju sabiedrības vadītāji solījuši darbiniekiem visas kompensācijas, kas pienākas darbinieku atlaišanas gadījumā.

Tomēr “Laumas” apvienotās arodorganizācijas priekšsēdētāja Ludmila Jevsejenkova uzskata, ka uzņēmuma vadītāji pārlieku vilcinājušies. “Vispirms sniedza oficiālu informāciju NVA Liepājas nodaļā un Pilsētas domē, un tikai pēc tam arodbiedrībai. Tāpēc iesniedzām oficiālu paziņojumu, ka nav ievērota likumdošana. Tikai ceturtdien tikāmies ar uzņēmuma vadītājiem, un sarunas bija smagas,” viņa stāsta. “Tā kā šī ir kolektīvā atlaišana, tad darbiniekiem būtu jāsaņem vairāk sociālo garantiju, jāpalīdz tiem pārkvalifikācijas procesā u.c. Pieprasīju papildu informāciju par atlaižamo darbinieku vecumu, cik ir pirmspensijas gados, cik ar ilgu darba stāžu utt. Noteikti būs vēl sarunas.”

Pagaidām panākta vienošanās, ka darba devējs saglabās darbiniekiem veselības apdrošināšanas polises, kā arī neprasīs atpakaļ mācību naudu, kas piešķirta strādājošajiem, kuri vienlaikus strādā un mācās. “Saprotu arī to, ka uzņēmumam nav daudz naudas, jo tas godprātīgi maksā visus nodokļus,” saka arodbiedrības pārstāve. Bet visvairāk L.Jevsejenkovai sirds sāp par šuvējām, kam atlikuši tikai daži gadi līdz pensijai. “Šīm sievietēm tagad ir ļoti smagi, ir arī tādas, kuras gadu desmitiem strādājušas par šuvējām un te pēkšņi vienu dienu vairs nav vajadzīgas. Būs grūti pārkvalificēties.”

Arī pašvaldība neslēpj, ka ir norūpējusies. Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš nosūtījis vēstuli akciju sabiedrības “Lauma Lingerie” valdes priekšsēdētājai Lindai Matisonei ar aicinājumu piedalīties Nodarbinātības komisijas tuvākajā sēdē, lai pārrunātu jautājumus par darbinieku skaita plānoto samazināšanu. “Mums ir svarīgi uzzināt, cik ir pirmspensijas vecuma cilvēku, jo viņiem visgrūtāk atrast darbu,”  laikrakstam paskaidroja G.Ansiņš. “Ir jāmeklē, ar kādām valsts un pašvaldības programmām varam viņus atbalstīt.”

Diemžēl no neoficiāliem, bet ticamiem avotiem paredzams, ka šī, iespējams, nebūs darbinieku pēdējā masveida atlaišana lielajā tekstilražošanas un šūšanas uzņēmumā.

Inflācija diktē noteikumus

Nav pirmā reize, kad “Lauma” piedzīvo smagas dienas. 1998.gadā tā sauktās Krievijas ekonomiskās krīzes laikā tekstilrūpnīca bija spiesta atlaist gandrīz 1000 darbinieku, tobrīd bez darba palika vēl vairāku mazāku šūšanas uzņēmumu strādātāji, kā arī strādnieki citās nozarēs. Pilsētā valdīja depresija.

Arī tagad ražošanu sašaurina un darbinieku skaitu samazina vesela virkne lielāku un mazāku uzņēmumu. Ap 10 cilvēkiem plāno atlaist gan kokrūpniecības pārstāve “Laskana”, gan metāllūžņu iepirkšanas un pārstrādes uzņēmums “Tolmets” u.c., bankrotē mazās celtnieku firmiņas un nelielie šūšanas uzņēmumi. Klīst runas, ka darbu apjoms sarūk un tāpēc arī mazākas algas esot plastmasas logu ražotnē “Aile grupa”.

Neskaidra ir Liepājas Kafijas fabrikas perspektīva, kur darbinieki devušies kolektīvā atvaļinājumā un, kaut gan uzņēmuma vadītāji sola, ka darbu atsāks rudenī, tomēr var apšaubīt fabrikas izredzes nākotnē. Iemesls – kafijas ražotne atrodas likvidējamās akciju sabiedrības “Liepājas Cukurfabrika” teritorijā un apgrūtina tās izmantošanu. Tomēr, ja baumas par kafijas ražotnes nāvi izrādītos pāragras, tad liepājnieki noteikti par to tikai priecātos.

Tāpat kā par maizes ražotāju “JLM grupa”, ja tam izdosies pārvarēt samilzušās grūtības, galu galā arī šis – bijušais “Liepājas maiznieks” – ir ilggadējs vietējais uzņēmums. Šķiet, ka “JLM grupas” vadītāji ir spēruši enerģiskus soļus, lai noturētos.

Noslēdzot 2007.gadu, “JLM grupa” iekļuvusi lielāko sociālā nodokļa parādnieku sarakstā ar 123492 latu parādu, ir arī apjomīgi parādi kreditoriem. Tāpēc martā finansiālās grūtībās nonākušais maizes izstrādājumu ražotājs “JLM Grupa” Jelgavas tiesā iesniedza pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam. Tiesiskās aizsardzības process no parastās maksātnespējas atšķiras ar parādnieka interešu aizsardzību, bet tiesas apstiprinātais plāns, kādā paredzēts atdot parādus, precīzi jāievēro un uzņēmējam ar kreditoriem jānorēķinās gada laikā.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arvis Rove uzsvēra: “Galvenais iemesls, kāpēc es izšķīros par šo soli, ir vēlēšanās saglabāt ražošanu un turpināt darbu.”

Bezdarbs ir, darba vietas arī

NVA Liepājas nodaļā redakciju informēja, ka pašlaik pilsētā reģistrēti 1977 bezdarbnieki, līdz 1.aprīlim bezdarba līmenis sasniedzis 4,9 procentus, kas ir par 0,1 procentu vairāk nekā gada sākumā. Savukārt brīvo darba vietu ir 320. Patlaban pieprasījums ir pēc dažādiem palīgstrādniekiem, kuģu remontētājiem, pavāriem, konditoriem, pārdevējiem, elektriķiem, flīzētājiem u.c. Uzņēmumi nevar atrast vietējā darba tirgū specifisku profesiju strādniekus. Tāpēc NVA Liepājas filiāle šogad jau noformējusi 64 darba izsaukumus viesstrādniekiem no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Moldovas, kā arī no tik tālām zemēm kā Vjetnama, Taizeme, Indija.

Tuvākajā laikā vakanto darba vietu skaits ievērojami palielināsies, jo pilsētā paplašinās vairāki zviedru uzņēmumi. Piemēram, firma “Trelleborg Wheel Systems Liepaja”, kas pēc ceha uzbūvēšanas ražos automašīnu un traktoru riteņu diskus, nodarbinās 80 strādājošo. “Baltic Rim” plāno paplašināt savu darbību un vēl šogad sola 30 jaunas darba vietas. Savukārt firmai “Interspiro”, kas ražo elpošanas ekipējumu, vajadzēs vēl 35 darbiniekus.

Turklāt arī kāds itāliešu uzņēmums interesējoties par darbiniekiem – datoroperatoriem, jo drīzumā grasoties sākt darbu Liepājā, un tam vajadzēšot ap 40 cilvēku.

Tomēr jādomā, ka cilvēki, ko atlaidīs tuvākajā laikā, vispirms papildinās bezdarbnieku rindas, nevis uzreiz stāsies pie darbgalda citā rūpnīcā, jo viņi droši vien gribēs izmantot vismaz tās garantijas, ko paredz valsts likumdošana, proti, saņemt bezdarbnieka pabalstu. Un tas cilvēciski ir saprotams.

Tomēr jāatgādina, ka tieši šogad ir mainīts bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums, kas turpmāk būs atkarīgs no bezdarbnieka apdrošināšanas stāža. Turklāt ik pēc diviem, trim mēnešiem pabalsta apmērs samazinās.

Uzziņai

Visvairāk darbinieku kolektīvi atlaists

1995.gadā OZFLB – ap 1000 darbinieku.
1995.gadā “Liepājas metalurgs” – ap 200 darbiniekiem.
1996.gadā Apavu fabrika – ap 50 darbinieku.
1998.gadā “Liepājas alus” – ap 25 darbiniekiem.
1998.gadā “Lauma” – ap 1000 darbiniekiem.
2000.gadā “Liepājas labība” – ap 30 darbinieku.
2001.gadā “Kurzemes piens” (bijušais Piena kombināts) – ap 200 darbinieku.
2001.gadā SIA “Trals” (bijusī Linoleja rūpnīca) – ap 50 darbinieku.
2001.gadā “Liepājas miesnieks” (bijušais Gaļas kombināts) – 96 darbinieki.
2003.gadā Eļļas ekstrakcijas rūpnīca – 87 darbinieki.
2006.gads LSEZ SIA “Baltic Timber Products” – ap 115 darbinieku.
2006.gadā “Lamele” – 126 strādājošo.
2007.gadā “Liepājas sērkociņi” – 68 darbinieki.
2007.gadā Liepājas Cukurfabrika – pagaidām 143 darbinieki.
2008.gadā “IG Latvia” un “Latvia IG” – ap 500 cilvēku Liepājā, rajonā, Kurzemē.
2008.gadā “Lauma Lingerie” – pagaidām 131 darbinieks.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

“Lauma Lingerie” aprīlī atlaidīs 14, maijā – 28, bet jūnijā un jūlijā – 89 darbiniekus, galvenokārt šuvējas.