Ekonomiskā situācija valstī

Jauninājumi likumā maksātnespēju piedāvā kā ekonomisko problēmu risinājumu
Ekonomiskā situācija valstī turpina uzkarst, eļļu inflācijas ugunskurā vēl pielies nākamgad strauji pieaugošie tarifi gāzei un elektrībai, tā ka neapšaubāmi ir pamats uztraukties, kā mūsu dzīve ritēs turpmāk. Ārvalstu eksperti baida ar Latvijas ekonomikas smago piezemēšanos drīzumā, viens otrs pat sola bankrotu visai valstij kopumā, ne tikai pa kādam iedzīvotājam vai uzņēmumam. Vietējie speciālisti savukārt ainu neprognozē tik drūmu un mierina, ka situāciju vēl nevarot saukt par krīzi. Tomēr zīmīgi, ka tieši no nākamā gada maksātnespējas jomu regulēs jauns likums, kurā paredzētas vairākas būtiskas novitātes attiecībā uz uzņēmumiem un ieviests arī pavisam jauns jēdziens – fiziskās personas maksātnespēja.

Gaidāmi grūti laiki

Kā jau rakstīts, akciju sabiedrība “Latvenergo” paredzējusi nākamgad panākt 25 līdz 27 procentu pieaugumu elektroenerģijas tarifiem, “Latvijas gāze” savukārt vēlas nākamgad palielināt tarifus uz pusi. Var prognozēt, ka šie tarifi iespaidos arī apkures cenas. Un, protams, izraisīs vispārēju izmaksu un cenu kāpumu visā tautsaimniecībā.

Pašlaik valstī uzsākta kampaņa, aicinot inflācijas bremzēšanas vārdā ierobežot algu pieaugumu un tās pat iesaldēt, taču arī bez visiem šiem drakoniskajiem piesardzības psākumiem ir skaidrs, ka algas arvien vairāk atpaliek no dzīves pieaugošās dārdzības. Arī valdības centieni ierobežot kreditēšanās bumu īpaši redzamus rezultātus nav devuši, liela daļa iedzīvotāju jau paspējuši iejūgties parādu nastā, ņemot uz kredīta dzīvokļus, mašīnas un īstenojot citas vajadzības. Vienīgi, kā stāsta būvnieki, nedaudz atvēsis klimats šajā jomā un varot just, ka cilvēkiem sāk aptrūkt naudas, tāpēc arī nedaudz samazinās būvniecības apjomi, kā arī pieklusušas aktivitātes nekustamo īpašumu tirgū.

“Jā, var manīt, ka cilvēkiem būvēšanas iespējas samazinājušas. Mazāk ir to, kas ceļ mājas vai remontē dzīvokli par kredīta līdzekļiem. Ja vasarā nezinājām, kur vēl ņemt celtniekus, un bija jāpriecājas par katru, kas pieteicās, tad tagad varam jau atļauties lielākos uzdzīvotājus un sliņķus atlaist, jo darbu vairs nav tik daudz. Nezinu gan, ko darīs tās daudzās mazās celtniecības firmiņas, kas pēdējā laikā savairojušās desmitiem, ka tikai nebūs visām jābankrotē,” savas pārdomas laikrakstam atklāja kāds būvfirmas vadītājs.

Viedokļi dalās

Taču tas viss vēl ir nieks salīdzinājumā ar to, kas mūs gaida nākamgad, – tā uzskata liela daļa redakcijas aptaujāto iedzīvotāju un dažādu uzņēmējdarbības jomu pārstāvji. Arī tikko veiktais valsts mēroga pētījums rāda, ka ap 28 procentiem Latvijas uzdzīvotāju uzskata, ka visgrūtākais laiks mūsu valstij bijis atjaunotās neatkarīgās Latvijas pirmie desmit gadi, taču tikpat liels ir arī to cilvēku skaits, kas ir pārliecināti, ka lielākie pārbaudījumi vēl tikai gaidāmi.

Tomēr vietējie iedzīvotāji jau, šķiet, pieraduši pie grūtībām un kārtējo cenu celšanu sagaida visai rezignēti, atzīstot, ka viņi tur neko nevar ietekmēt, nāksies vien atkal savilkt jostas. Arī vietējie eksperti prognozē pārkarsušās ekonomikas pakāpenisku atdzišanu un tā saukto mīksto piezemēšanos, kuras pazīmes jau esot manāmas. Turpretī daudz kritiskāki ir ārvalstu speciālisti, kuri cits pēc cita nāk klajā ar paziņojumiem, paredzot Latvijas ekonomikai strauju kritienu un smagu nosēšanos jau pavisam drīz.

Bet kāds centrālais laikraksts ziņo, ka Lielbritānijas banka “Barclays” pat iesakot saviem klientiem pelnīt ar Latvijas valsts maksātnespējas draudu pieaugumu. Laikraksta rīcībā esot nonācis šīs bankas apkārtraksts saviem lielākajiem klientiem. Savu ieteikumu banka “Barclays” pamato ar ekonomisko rādītāju pasliktināšanos, kuru loģiskās sekas būtu valsts nespēja atmaksāt savus parādus. Tas varētu notikt kaut kad turpmāko piecu gadu laikā, tā tiek prognozēts.

Nepārvērtēt savas iespējas

Liepājas trīsdesmitgadnieku ģimene Andris un Evita, kuri abi strādā un audzina divus bērnus, pastāstīja, ka paņēmuši kredītu dzīvokļa iegādei vēl pirms vairākiem gadiem. “Citādāk mums nebija iespējas sākt normālu dzīvi, jo negribējām, lai kaut kādā graustā augtu mūsu mazuļi,” stāstīja ģimenes galva. Tagad ģimenē palielinoties uztraukums, kā varēs parādu atmaksāt, jo algas daudz nepalielina, taču maksājumi pieaug arvien straujāk.

Patiesības labad gan jāsaka, ka ģimene uz kredīta paņēmusi arī lietotu mašīnu un šādu tādu sadzīves tehniku, kā veļas mašīnu, datoru un mūzikas centru. Taču jaunie cilvēki negrib atzīt, ka viņi dzīvotu pāri saviem līdzekļiem, jo vēlas visus labumus izbaudīt tūlīt, nevis pēc desmitiem gadu ilgas līdzekļu krāšanas. “Un kas var zināt, kā ar naudu būs turpmāk, ja arī mēs cītīgi krātu? Vai tie tūkstoši latu, ko mēs, vai pušu plēzdamies, ietaupītu, pēc laika nebūtu kļuvuši tik nevērtīgi, ka neko vairs nopirkt nevarētu?” savu viedokli aizstāv Andris.

Šī ģimene, protams, nav vienīgā, kas dzīvo uz parāda, tādu Latvijā ir vairums. Komersanti, konkurējot savā starpā un cīnoties par klientu loku, piedāvā arvien vilinošākus preču un pakalpojumu iegādes nosacījumus. Tādēļ patērētājs var viegli pārvērtēt savas iespējas un uzņemties pārāk lielas finansiālās saistības. Turklāt jāņem vērā arī citi faktori, kas var būtiski ietekmēt cilvēka maksātspēju, piemēram, darba zaudēšana, smaga slimība, kuras dēļ nav iespējams gūt ienākumus, kā arī pašlaik tik augstā inflācija. Tas var izraisīt apstākļus, ka cilvēks vairs nav spējīgs segt parādsaistības.

Bēdīgākais, ka liela daļa cilvēku neveic nekādus ietaupījumus un dzīvo no rokas mutē, tāpēc jebkurš neparedzēts satricinājums, zaudējot pāris mēnešu ienākumu, var ģimenes novest līdz bankrotam.

Iespējamais risinājums – maksātnespēja

Varbūt jauninājums “Maksātnespējas likumā” palīdzēs risināt šādu cilvēku problēmas, jo no nākamā gada 1.janvāra par maksātnespējīgām varēs uzskatīt ne vien juridiskās, bet arī fiziskās personas.

Iedzīvotājam maksātnespējas procesu iespējams piemērot, ja ir viena no divām tās pazīmēm. Proti, cilvēkam nav iespēju nokārtot parādsaistības, kam iestājies izpildes termiņš, un tās pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas. Maksātnespēju var piemērot arī tad, ja, pamatojoties uz pierādāmiem apstākļiem, cilvēkam nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un tās pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas.

Iedzīvotāja maksātnespējas pieteikumu tiesīgs iesniegt tikai pats parādnieks. Jāizstrādā noteikts plāns, lai atdotu līdzekļus kreditoriem. To apstiprina tiesa, tomēr tā noraidīšanas gadījumā fiziskās personas maksātnespēja nebūs iespējama. Parādnieka rīcību uzraudzīs administrators.

Kad pieņemts tiesas spriedums par fiziskās personas maksātnespēju, visi tās ienākumi, kustamā un nekustamā manta procesa laikā tiks novirzīta parāda segšanai. Cilvēks varēs paturēt vienīgi tās lietas, kas vajadzīgas, lai izdzīvotu. Arī finansiālie līdzekļi tiks atstāti tikai tik, lai sevi un apgādājamos nodrošinātu ar nepieciešamo, pārējo ienākumu daļu novirzīs parāda samaksai kreditoriem. Cilvēks nevarēs brīvi rīkoties ar savām finansēm. Proti, bez saskaņošanas ar maksātnespējas administratoru nedrīkstēs iegādāties lietu, kuras vērtība pārsniegs minimālo mēnešalgu.

Tomēr ir viedokļi – un tos pauduši vairāku banku pārstāvji –, ka “Maksātnespējas likums”, kas stāsies spēkā no nākamā gada, risinās tikai bagātāko Latvijas parādnieku problēmas, ļaujot tiem kļūt vēl bagātākiem uz kreditoru rēķina, nevis palīdzēs grūtībās nonākušiem vidusmēra pilsoņiem. Vispirms jau noteikums – parādnieka līdzekļu atlikumam ir jābūt tik lielam, lai viņš spētu septiņus gadus pienācīgi algot pats savu maksātnespējas administratoru.

Pienācīgā alga, pēc “Maksātnespējas likuma” autoru domām, atbilst trijām minimālajām mēnešalgām mēnesī. Tādējādi maksātnespējīgajam cilvēkam būs jābūt spējīgam samaksāt septiņos gados aptuveni 40 tūkstošus latu. Bez tam ne mazums ir gadījumu, kad parādniekam it kā nekas nepieder, jo viss noformēts, piemēram, uz viņa sievas mātes vārda. Šāda tendence bieži vien vērojama Latvijas ietekmīgāko biznesmeņu un politiķu aprindās, tāpēc pastāv bažas, ka tās pratīs likumu atkal izmantot savā labā, bet trūcīgākajiem būs tikpat ierobežotas iespējas risināt savas finansiālās problēmas, kā tas ir līdz šim.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Vai tiešām mūs gaida vispārēja krīze un stop! – attīstībai, vai arī tās ir tikai nenovīdīgo ārzemnieku saceltās baumas?