Reģistrēti 1219 skolēni

Viena no skolēnu vasaras dzīves iezīmēm ir darbs. Jo zēni un meitenes cenšas izmantot brīvlaiku, lai ne tikai laiskotos, bet arī liela daļa no viņiem vēlas papildināt savu maciņu. Redakcija mēģināja izsekot, kā skolēniem sokas ar darbu vasarā. 

Strādāt grib

Devītās klases beidzēja Arita ir nelaimīga, viņa labprāt vasara brīvlaikā būtu strādājusi, pelnījusi naudiņu, bet – nekā, pie darba vietas tik viegli tikt nevar. Viņa pastāsta par savu pieredzi. Gājusi uz Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāli, lai pieteiktos projektā “Nodarbinātības pasākums skolēnu brīvlaikā”, pierakstīta, bet izrādās, ka tas tomēr nav devis garantiju nodrošināšanai ar darbu. Arī Jekaterina, kura šopavasar pabeidza 11.klasi, ir līdzīgā situācijā. Strādāt grib, bez tam nav mazsvarīgs arī finansiālais jautājums, taču darbu atrast neizdodas, un arī tas, ka viņa maija beigās reģistrējās tam pašam nodarbinātības projektam, kuram Arita, ar iespēju strādāt diemžēl nenodrošināja.

“Pašlaik projektā “Nodarbinātības pasākums skolēnu brīvlaikā” ir reģistrēti 1219 Liepājas pilsētas un rajona skolēni,” paskaidroja Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles daļas vadītāja Sandra Nīmane. Viņa informēja, ka aģentūra devusi iespēju strādāt 392 zēniem un meitenēm vecumā no trīspadsmit līdz astoņpadsmit gadiem. Darbs notiek divos posmos, tagad strādā 242 zēni un meitenes, kuru maiņa beigsies 15.jūlijā. Otrā maiņa strādās līdz 15.augustam. Par savu darbu skolēns saņem minimālo algu, no kuras pusi sedz aģentūra, bet otru pusi maksā darba devējs. Pusaudžiem no 15 gadiem, strādājot septiņas stundas dienā, iespējams nopelnīt minimālo darba algu – 120 latu. 13 un 14 gadu vecie pusaudži, strādājot četras stundas dienā, mēnesī saņems 70 latu. Kopējais no valsts piešķirtais finansējums ir 27721 latu, pašvaldība piešķīrusi 6000 latu 98 bērnu nodarbināšanai.

Par to, ka skolas bērni labprāt vasaras laikā grib strādāt un pelnīt, liecina kaut vai tas, ka pirmajā dienā (tas bija 11.maijā), kad varēja pieteikties projektā, aģentūras darbinieki piereģistrējuši jau pāri par trīs simt bērnu. Darbā viņus ņēma rindas kārtībā, tā ka tie, kas tajā dienā šo rindu izstāvēja, arī izrādījās uzvarētāji. Vēl, kā paskaidroja S.Nīmane, darba devējam ir tiesības ārpus kārtas paņemt savu darbinieku atvases. Citu priekšrocību nav.

32 darba devēji

Šogad jaunums ir tāds, ka darbā iesaistīti arī trīspadsmit un četrpadsmit gadu veci pusaudži. Viņi nodarbināti galvenokārt skolu sporta laukumu labiekārtošanā, un ar pašu jaunāko strādātāju rokām tiks sakārtoti laukumi pie 2., 6. , 7. un 15. vidusskolas.

Redakcija apciemoja tos skolēnus, kuri strādāja pie A.Puškina 2.vidusskolas. Viņi pastāstīja, ka darba pienākumos ietilpstot ravēšana, rakšanas un grābšanas darbi, kā arī metāla un koka konstrukciju krāsošana.

Skolēnu darba vadītāja Ilze Bloka papildināja skolēnu teikto, ka slikto laika apstākļu dēļ sakopšanas darbi aizkavējušies, bet šie bērni te darbu neturpinās, jo nākamās divas nedēļas viņu jaunā darba vieta būs Raiņa 6.vidusskolas teritorija. Veicamie darba pienākumi būs ļoti līdzīgi pašreizējiem. I.Bloka darba vietā atrodas nepārtraukti, lai jaunos darba veicējus pieskatītu, sadalītu veicamos pienākumus un ierādītu darba kārtību. Viņa neslēpa, ka daļa bērnu neizturas kā atnākuši strādāt, izrāda arī neapmierinātību par to, kas viņiem uzticēts, taču problēmas līdz šim attieksme nav sagādājusi, jo tiek paveikts viss, ko iespējams padarīt, kamēr laika apstākļi to atļauj. “Nav jau arī tā, ka visi būtu neapmierināti, jo bērni strādā, kā nākas. Neapmierinātība vairāk izpaužas sarunās viņu pašu starpā,” novērojusi darbu vadītāja.

Par to, ka darbs nav bērnu spēle, pārliecinās arī tie zēni un meitenes, kas strādā PSIA “Vecliepāja”, Reģionālajā slimnīcā, “Sono maiznīcā” (SIA “JLM grupa”), veic palīgdarbus celtniecībā, kafejnīcās, noliktavās un citur.

Šovasar darbu piedāvāja 32 darba devēji, no kuriem 11 ir Liepājas uzņēmumi un 21 – rajona uzņēmums. Lielākie Liepājas uzņēmumi, kuri piedāvā darba vietas, ir a/s “Liepājas metalurgs”, veikalu tīkls “Maxima”, SIA “Kāzu salons”, SIA “Jaunliepāja” un vēl daudzi citi uzņēmumi un pašvaldības iestādes.

Projektu sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāli īsteno pašvaldības aģentūra “Nodarbinātības projekti”, kas ar mazajiem strādātājiem slēdz līgumus un ierāda darba vietas. Aģentūras “Nodarbinātības projekti” vecākā lietvede Agnese Tūbele atzina, ka par skolēnu darbu iebildumu nav un saņemtas tikai labas atsauksmes.

Centrā ravēt nepatīk

Pagājušajā nedēļā Aizputes jaunietes, kuras iesaistījušies NVA skolēnu nodarbinātības projektā, strādāja pilsētas Vecajos kapos. Krista Zīle atzīst, ka sakopšanas darbi īpaši neejot pie sirds, bet: “Vasarā gribas strādāt, naudu sapelnīt.” Visvairāk nav paticis darbs pilsētas centrā, kur katrs, kas gājis garām, varējis izteikt kādu piezīmi. Arī darbaudzinātāja Ārija Kronberga novērojusi: “Misiņkalnā – tur ir labi, jo tālu prom no svešām acīm. Centrā nepatīk, zēni staigā garām.”

Ar katru bērnu uz mēnesi tiek noslēgts darba līgums, viņiem ir jāiepazīstas ar darba drošības un citām instrukcijām. Pilsētas dome un NVA nodrošina algu – pavisam 125 latus, uz Jāņiem pašvaldība piešķīrusi arī 10 latu dāvanu. “Daļa, ko dome sedz, nav nemaz tik maza, tāpēc vajadzīgs rezultāts, darba stundas nevar atnākt nosēdēt,” uzsver Aizputes Komunālā uzņēmuma vadītāja Vēsma Martuzāne. Algas apmērs Kristu apmierina. Esot arī mērķis, kam naudu pelnīt. “Bet tas lai paliek pie manis,” viņa noslēpumaini saka. Jautāta, ko šajā laikā iemācījusies, Krista smejas: “Es iemācījos, ka darbs ir ļoti grūts un uz darbu jānāk katru rītu, un nevar gulēt.” Esot jāceļas jau pulksten septiņos. Darba diena ilgst no pulksten 8 līdz 16.

Arī Inga Bite sapratusi, ka naudu nopelnīt nav viegli. Viņa projektā iesaistījusies pirmo reizi: “Vasarā vispār nebiju strādājusi, gribēju izmēģināt, kā tas ir. Gribēju savu naudu nopelnīt, cik tad vecākiem var prasīt!” Meitene gan gribējusi strādāt veikalā “Maxima”, taču aizgājusi pieteikties pārāk vēlu, kad jau visas vietas bijušas aizņemtas. “Bet arī te ir labi,” viņa atzīst un apgalvo, ka patīk kolektīvs: “Visi pazīstami, tāpēc ir jauki.”

Naudu tērēs dejojot

Ieva Kronberga un Kitija Egmane strādā pārī. Bijušas draudzenes jau pirms tam, taču darbam vasarā aizgājušas pieteikties neatkarīgi viena no otras. Tikai pēdējā dienā uzzinājušas, ka arī draudzene strādās.

Ieva atklāj, ka naudu pelna show-dance un brake-dance nometnēm Tukumā un Rojā. Ar pašas algu gan abām nometnēm nepietikšot, finansiāli atbalstīšot mamma. “Ja nenāktu strādāt, tad tiktu tikai uz vienu nometni,” atzīst meitene.

Kitija savukārt smejas, ka pirmo algu tērēšot “Tele2 Beach Party”. “Viņa arī brauks,” meitene norāda uz draudzeni. “Mēs abas divas šodien sarunājām, ka brauksim.”

V.Martuzāne vērtē – labi, ja bērnam ir mērķis, kādēļ strādāt, “kaut viņš grib peldkostīmu nopirkt”. Atceroties padomju laikus, ne vienreiz vien tiek uzsvērts, ka toreiz skolēniem vismaz bija, kur vasarā strādāt un naudu nopelnīt. Ne viens vien cīnījies ar garajām kolhoza biešu vagām. “Es arī gāju, un man tik ļoti nepatika, bet naudiņu gribēju, vienmēr biju izplānojusi, ko pirkt,” pasmaida V.Martuzāne.  

Vēl Komunālajā uzņēmumā nodarbināto skolēnu sešniekā strādā Santa Zorgenberga un Sigita Naumane. Ā.Kronberga vērtē, ka visas meitenes strādājot labi: “Nevaru sūdzēties, iet kā bitītes. Ko liek, to dara.” Pērn gan vienā grupā bērni bijuši vairāk bikstāmi. Tomēr darbaudzinātāja meklē attaisnojumu viņu rīcībai: laiks bijis ļoti labs – silts un saulains. Esot arī tādi, kuri sākumā domājot: nu tik būs plezīrs, nevis reāla strādāšana. Tomēr līdz šim neviens vēl neesot atbiris. Mēdzot pat lūgt, vai varot strādāt vēl otru mēnesi.

Zēni darbam nepiesakās

Aizputes Komunālais uzņēmums NVA skolēnu nodarbinātības projektā iesaistījies otro gadu. Arī šogad, tāpat kā pērn, paredzēts nodarbināt divas skolēnu grupas. Bērniem liekot sakopt pilsētu, Misiņkalna parku, grābt nopļauto zāli, kraut malku, ravēt puķu dobes. “Ne visiem ir dārziņi vai saimniecības, daži lāgā nav redzējuši, kā siens jāgrābj vai malka jākrauj. Nemāk vairs strādāt. Man patīk, ka bērni pierod pie darba,” neslēpj V.Martuzāne. Trīs meitenes viņa ņēmusi līdzi arī uz meža sakopšanas darbiem: “Lai redz, ka tur ir izsviests tas viss, kas pilsētā kādam šķitis lieks.”

Katrā nodarbināto skolēnu grupā šogad esot arī viens bērns ar īpašām vajadzībām. Viena no Lažas speciālās internātpamatskolas audzēknēm Komunālajā uzņēmumā strādājusi arī pērn. “Ļoti čakla meitene!” uzslavē V.Martuzāne.

Viņa norāda uz interesantu tendenci: ne pērn, ne šogad vēlmi strādāt nav izrādījuši zēni. Kāpēc tā, viņa neņemas spriest un novelk: “Žēl, ka nav zēnu. Viņiem varētu vīriešu darbus ierādīt. Viss smagums uz sieviešu pleciem – jau no bērnības tas veidojas.”

Komunālajā uzņēmumā strādā skolēni vecumā no 15 gadiem, kaut arī projekts paredz nodarbināt 13 un 14 gadu vecos. Tik jauniem pusaudžiem esot vajadzīga stingrāka uzraudzība, bet uzņēmumā neesot cilvēku, kuri visu laiku varētu strādāt ar viņiem kopā. Tagad jauniešus liekot vienā kolektīvā ar sabiedrisko darbu veicējiem.

“Nākotnē viņi vismaz zinās, vai gribētu strādāt par sētnieku,” saka V.Martuzāne. Un Ā.Kronberga papildina, ka meitenēm tagad veidosies izpratne, ko viņas vēlas un ko nevēlas dzīvē darīt. “Un varbūt radīsies cieņa pret sētnieku, mežā atkritumus vairs neizmetīs,” cer V.Martuzāne.

Priekules pusē uzņēmēji atsaucīgāki

Pavisam NVA Liepājas filiāles Aizputes sektorā darbam vasarā reģistrējušies 73 bērni. No tiem pašlaik strādā 17, jo darba vietas gatavi nodrošināt seši uzņēmumi, iestādes un zemnieku saimniecības. “Iespējams, darba devējus aizkavē pieteikties tas, ka negrib daudz noņemties ar papīru kārtošanu,” pieļauj Aizputes sektora vadītāja Ilona Indrāne. Arī pērn NVA projektā iesaistījušies aptuveni tikpat darba devēji.

Savukārt Priekules sektoram izdevies nodrošināt ar darbu 64 no 119 bērniem. Projektā iesaistījušies septiņi darba devēji, un tas esot vairāk nekā gadu iepriekš, apgalvo sektora vadītāja Alda Binfelde, piebilstot: “Gribētu jau vēl vairāk. Priekules pilsētā ir švaki.”

Skolēni Liepājas rajonā strādā Virgas pagasta zemnieku saimniecībā “Vējotnes”, Kazdangas pagasta “Joguļos”, Lažas pagasta “Raķos”, Vaiņodes uzņēmumā “Daiļrade-koks”, Medzes Komunālajā saimniecībā, Nīcas viesu namā “Vērbeļnieki”, Kalētu, Vaiņodes, Grobiņas, Virgas Pagasta padomē, LPKS “Durbes grauds”, SIA “Priekules nami”, pansionātā “Rokaiži” un citur, uzskaita S.Nīmane.

Ilze Lanka,
Daina Meistere,
Laura Zatlere,
“Kurzemes Vārds”

Krista Zīle (pa labi) un Inga Bite, strādājot Aizputes Komunālajā uzņēmumā, ir sapratušas, ka nopelnīt naudu nav viegli.

Gan darba iemaņas tiek apgūtas, gan sporta laukums sakārtots.