Izvērtējums

Visu maiju Liepājā notika Veselības mēnesis, kura laikā turpināja iepriekšējo gadu Veselības nedēļas tradīcijas. Organizatori liepājniekiem piedāvāja trīs pamatiespējas: veikt dažādus mērījumus – analīzes un citus izmeklējumus, informatīvo sadaļu, kurā notika lekcijas, semināri un konkursi, un sportisko sadaļu. Redakcija, izvērtējot mēnešnieka aktivitātes un uzklausot tā dalībniekus, nonāca gan pie priecīgiem, gan arī pavisam skarbiem vērtējumiem.

Pārbaudes rāda – cilvēki ir slimi

Visplašākais bija piedāvājums veikt dažādas analīzes un veselības mērījumus, ko izmantoja patiešām ļoti liels skaits cilvēku. Jau vairākus gadus ar mērījumiem veselības akciju pasākumos piedalās Liepājas Diabēta biedrība. Tās vadītāja Ritma Maļinovska pastāstīja, ka šajā mēnesī dažādās vietās pārbaudes veiktas ap 300 cilvēku. “Es neteikšu, ka situācija ir traģiska, bet nopietna gan,” viņa secināja.

Ne mazums cilvēku šajā pārbaudēs pirmo reizi uzzināja, ka viņiem ir paaugstināts cukura līmenis. Ļoti daudziem no pārbaudīto skaita bija paaugstināts holesterīna līmenis. “Bet skaidrs, ka cilvēkam nepietiek ar to, ka viņš zina par šo problēmu – viņam ir svarīgi to risināt. Tāpēc visus, kam bija kādas problēmas, mēs tūlīt arī informējām, ko darīt,” sacīja R.Maļinovska. Viņa uzsvēra to, ka šādas veselības nedēļas vai mēnesis vajadzīgi tieši tāpēc, lai informētu cilvēkus. “Es saprotu, ka tas būtu ģimenes ārstu darbs, bet saprotu arī to, ka viņiem tam neatliek laika,” viņa samiernieciski atzīst. 

Izmeklējumus un analīzes bez maksas bija iespējams veikt arī “Piejūras slimnīcas” Onkoloģijas klīnikā. Tās vadītāja Anna Krilova atzina, ka tas, ko šis mēnesis parādīja, esot satriecoši. Viņas viedoklis atšķirībā no R.Maļinovskas teiktā ir pavisam skarbs: “Vai nu cilvēkiem nav iespējams tikt pat pie sava ģimenes ārsta un tāpēc viņiem ir tik daudz veselības problēmu, vai arī ģimenes ārsti viņus kārtīgi neizmeklē!”

Pāris dienu laikā Onkoloģijas klīnikā 255 cilvēkiem veikts 1020 dažādu analīžu. “Neticēsit, bet, lai uz tām tiktu, cilvēki stāvēja rindā jau no pulksten sešiem,” teica A.Krilova. “Bija cilvēki, kas stāstīja, ka pat uz visvienkāršākajām asins vai urīna analīzēm nav bijuši piecus gadus un vairāk– ģimenes ārsti nedodot norīkojumu, nemaz nerunājot par kādiem citiem izmeklējumiem.” pēc veiktajām analīzēm atklājies, ka 10 procentos gadījumu ir novirzes no normas. “Mēs cilvēkiem izsniedzām atbildes un tagad viņiem vajadzētu ar tām doties pie sava ģimenes ārsta, lai tas veiktu tālāku izmeklēšanu,” turpināja A.Krilova. “Savukārt par tiem cilvēkiem, kam analīzēs bija izmaiņas, kas varētu norādīt uz vēzi, mēs paši paziņojām viņu ģimenes ārstiem.” Ja tā turpināsies, ja cilvēkiem nebūs iespēju pārbaudīt savu veselību un laikus ārstēties, tad nebrīnīsimies, ka mums ir tik daudz slimu cilvēku, – A.Krilova neslēpa sarūgtinājumu. Onkoloģijas klīnikā Veselības mēneša laikā 75 sievietēm veikta arī krūts mamoloģiskā izmeklēšana. A.Krilova atgādināja, ka to joprojām ikviena sieviete, iepriekš pierakstoties, var izdarīt, lai pārliecinātos, vai krūtīs neveidojas kas aizdomīgs.

Izdarīt dažādas analizes varēja arī Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas komitejas veselības istabā, tās speciālisti kopā ar biedrības “Velte” pārstāvjiem devās arī uz citām vietām. Kopumā pārbaudīti 104 cilvēki. Sarkanā Krusta Liepājas komitejas vadītājas Initas Bišofas secinājumi par mēnešniekā pieredzēto ir ļoti skarbi: “Ļoti daudzu cilvēku veselība ir traģiska! Daudzi no tiem, kas atnāca, mums stāstīja, ka gadiem ilgi nav bijuši pie ārsta. Viņi nevarot atļauties pat normālu pārtiku, cilvēki dzīvo nabadzībā. Tāpēc, pat būdami slimi, nemaz neiet pie ārsta, jo viņi skaidri zina, ka zālēm naudas nav. Turklāt man radies iespaids, ka ārsti visā valstī pašlaik nodarbojas tikai un vienīgi ar zāļošanu – izraksta recepti, un viss! Par to, ka ir vēl daudz citu iespēju, kā ārstēties un kā saudzēt savu veselību, to cilvēkiem neviens nestāsta.”

I.Bišofa stāstīja arī par gadījumu, kad sadarbībā ar Sociālo dienestu nonākusi pie kādas sievietes: “Viņai vēl nav pat piecdesmit gadu. Sieviete pirms septiņiem gadiem izlikta no dzīvokļa un kopā ar savu veco tēvu dzīvo neapkurināmās telpās. Šai sievietei uz kājām ir trofiskās čūlas, taču nav naudas, lai ārstētos. Mēs aizvedām viņai marles saites, mūsu māsiņa palīdzēja, cik spēja. Taču mēs nevaram atrisināt šīs ģimenes sadzīves problēmas, lai cilvēki varētu dzīvot normālos apstākļos. Cits gadījums – pie manis atnāca sieviete, kas gaida bērniņu, un stāstīja, ka nevarot atļauties nopirkt biezpienu, jo neesot naudas. Klubiņam “Pēcskola”, kuru vada mūsu ģimene, labdari ziedoja maizi, un tā īsā laikā pazuda – bērni to tūlīt apēda, jo daudzi no viņiem dzīvo izsalkuši. Un tās nav problēmas, kas radušās nupat. Tikai mēnešnieka laikā tās uzpeldēja virspusē. Tāpēc no šāda viedokļa Veselības mēnesis ir ļoti veiksmīgs. Tomēr cilvēkiem problēmas paliek, un, ja tās nerisinās, tad man jājautā: ko darīt tālāk?”

Akcentē fiziskās aktivitātes

Vērienīgākas nekā iepriekšējos gadus Veselības mēnesī bija fizisko nodarbību iespējas. Katru darba dienas rītu pulksten 11 ikviens varēja doties uz Jāņa Čakstes laukumu, lai piedalītos treneres Zanes Frickausas vadītajās vingrošanas nodarbībās.

Bija iespēja apgūt nūjošanas prasmi kopā ar instruktori Ilonu Kilu vai sacensties Olimpiskajā dienā. I.Kila priecājās gan par vingrošanas nodarbībām kopā ar Zani, gan arī par to, cik daudz interesentu bija ieradušies nūjot. “Pēc tam man vēl daudzi zvanīja un interesējās, vai kādreiz vēl būs kas tamlīdzīgs,” viņa pastāstīja. “Ar vairākiem mēs jau esam vienojušies par sadarbību. Jau biju Vērgalē mācīt nūjošanas prasmi un esmu gatava arī citiem piedāvājumiem.” Citiem piedāvājumiem ir gatava arī Zane, arī doties uz darbavietām.

Gan Ilona, gan Zane no personiskās pieredzes saka – cilvēki aizvien vairāk saprot, ka tieši fiziskās aktivitātes ir tās, kas var palīdzēt katram uzlabot veselību. Turklāt daudz kas ir pieejams pilnīgi bez maksas. Un sākt var jebkurā laikā. Piemēram, pensionāre Mirdza Freimane, kurai bērni dzimšanas dienā uzdāvinājuši nūjošanas inventāru, jau atradusi kompanjoni, ar kuru tagad ik rītu pulksten 7 dodas nūjot pludmalē. “Interesanti,” saka Mirdzas kundze. Šīs viņas mūžā esot pirmās apzinātas fiziskās nodarbības. Viņa aizgāja uz nodarbību un līdzi atveda arī draudzeni no Embūtes, kas ar pašas izgatavotām lazdu nūjām jau labu laiku nūjo.    

Nevis ārstēt, bet informēt

“Ne veselības nedēļas, ne arī kā šoreiz – mēnesis tomēr nav domāts, lai cilvēkiem izārstētu vecas kaites, bet gan tāpēc, lai dotu viņiem pēc iespējas vairāk informācijas, kā rūpēties par savu veselību un to saglabāt,” – tā Veselības mēneša galveno ideju skaidroja tā organizatori un visi, kas tajā iesaistījās. Tāpēc gandrīz vai kā misiju informēt cilvēkus par dažādām ar viņu veselību saistītām niansēm gan ik gadus veselības nedēļas ietvaros, arī šajā Veselības mēnesī, gan arī ārpus tā, rīkojot informācijas dienas gan saviem biedriem, gan jebkuriem citiem interesentiem, ir uzņēmusies Diabēta biedrība. Tās vadītāja Ritma Maļinovska uzskata, tieši šādām biedrībām ir liela nākotne, jo tām ir laiks tam darbiņam, ko nepagūst ģimenes ārsti – sarunām ar cilvēkiem.

Biedrības “Velte” aktīvistiem mēnešnieks bija pirmā publiskā parādīšanās liepājniekiem. Tās pārstāve Zigrīda Sproģe uzsvēra, ka triju dienu laikā, kad biedrība organizēja lekcijas par dabas likumiem veselības un dzīvesprieka saglabāšanā, kā arī piedāvāja pārliecināties, vai viņu veselības vecums atbilst tam, kas pasē rakstīts, ir gūts apliecinājums – cilvēkiem rūp viņu veselība. Taču daudziem ir grūti mainīt paradumus un piespiest sevi dzīvot veselīgi.

Lai pievērstu uzmanību cilvēku garīgajai veselībai un veselīgām attiecībām ģimenē, sarunas par dažādiem ar to saistītiem tematiem organizēja radošais psiholoģijas centrs “Ģimenei”, kas maijā svinēja arī dibināšanas pirmo gadadienu. Tā vadītāja Iveta Gēbele atzina: “Mēs vēlējāmies pievērst liepājnieku uzmanību tam, ka uz fizisko un garīgo veselību ir jāskatās kompleksi, jo tikai tad cilvēks iegūst fizisko un garīgo līdzsvaru.”

Daži secinājumi pēc Veselības mēneša

Ritma Maļinovska: “Dažādām slimnieku un citām biedrībām ir liela nākotne, jo mums ir laiks tam darbiņam, ko nepagūst ģimenes ārsti, – sarunām ar cilvēkiem.”

Anna Krilova: “Ja turpināsies tā kā līdz šim, ja cilvēkiem nebūs iespēju pārbaudīt savu veselību un laikus ārstēties, tad nebrīnīsimies, ka mums ir tik daudz slimu cilvēku.”

Inita Bišofa: “Man ir radies iespaids, ka ārsti visā valstī pašlaik nodarbojas tikai un vienīgi ar zāļošanu – izraksta recepti, un viss!”

Ilona Kila: “Ja cilvēks kustas, tātad viņš ir dzīvs!”

Iveta Gēbele: “Uz fizisko un garīgo veselību ir jāskatās kompleksi, jo tikai tad cilvēks iegūst fizisko un garīgo līdzsvaru.”

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Kurš teica, ka sportošana mūsdienās maksā dārgi? Ņemam nūjas, dodamies uz pludmali, un uz priekšu! Un tas ir pilnīgi par velti. Sportiskajām aktivitātēm Veselības mēneša laikā bija veltīta lielāka uzmanība nekā iepriekšējos gados.