Liepājā piedāvā ne mazums dažādu aktīvās atpūtas veidu, arī atšķirīgās cīņas mākslās. Jau rakstījām par džiudžitsu, bet šoreiz centīsimies izprast tam filozofijā radniecīgo aikido.

Neprasa lielu fizisku spēku

Aikido ir veco cīņu mākslu pēctecis. Tas iekļauj sevī japāņu priekšstatu par sevis pilnveidošanu, ceļu uz harmoniju. Ne velti vārds aikido nozīmē – enerģijas apvienošanās ceļš, ceļš uz vareno harmoniju. Aikido japāņiem ir ne tikai divcīņas veids, bet dvēseles un prāta stāvoklis, daļēji dzīves jēga. Otra neatņemama šīs cīņu mākslas daļa ir tieksme pēc savstarpējās cieņas cilvēku starpā.  Vārds aikido sastāv no trim daļām, katrai ir sava filozofiskā nozīme. Ai tulkojams kā apvienojums, saskaņojums; Ki – kā enerģija; Do – kā ceļš, kas ved uz cīņu mākslas apgūšanu, izmantojot praktisko paņēmienu apzināšanas metodes ar intuīcijas palīdzību. Cīņu mākslas aikido gala mērķis ir cilvēka pilnveidošanās un garīgās brīvības ceļš. Šis ceļš ir pieejams ikvienam, jo katram cilvēkam ir slēptas garīgas un fiziskas spējas, kas palīdz saprast apkārtējo pasauli.

No paša sākuma aikido paredz, ka katram cilvēkam ir noteikts dzīvības enerģijas krājums, kas ir koncentrēts centrā hara. Šo enerģiju var vērst jebkurā virzienā. Aikido izmanto vadāmas kontrolēšanas principu. Pretiniekam tiek dota iespēja kustēties vēlamos virzienos, taču jebkura kustība atrodas pastāvīgā kontrolē. Uzmanība nedrīkst atslābināties. Aikido mērķis ir atbrīvot cilvēka prātu no ļaunām domām, un visas tehnikas ir izmantojamas bez nodoma smagi ievainot vai nogalināt uzbrucēju. Tikai pēc tam, kad agresors uzsāk uzbrukumu, cilvēks, kas aizstāvas, sāk izrādīt fizisko aktivitāti. No sākuma tas tiek darīts, lai izvairītos no uzbrukuma, pēc tam – lai ar to savienotos un izmantotu uzbrucēja spēku pret viņu pašu. Uzbrucējs pats sevi noved līdz zaudējumam. Aikido uzdevums ir atjaunot harmoniju un parādīt uzbrucējam visu viņa rīcības bezjēdzību. Uzbrucēja agresīvā enerģija sākumā tiek kontrolēta, bet vēlāk pārveidota riņķa līnijā. Un tad jūsu centrs kļūst par neitralizācijas centru.

Visas aikido tehnikas ir saistītas ar riņķveida trajektorijām, kas ļauj ne tikai izvairīties no stingras sadursmes, bet arī pilnībā pavadīt uzbrucēja kustību. Aikido kustības ir līdzīgas ūdens straumēm: maigas, mīkstas un vienlaikus cietu akmeni graujošas. Katra kustība ir iepriekšējās turpinājums. Visiem paņēmieniem un kustībām aikido cīņu mākslā ir jābūt elegantām un skaistām. No paša sākuma tam tiek pievērsta liela uzmanība. Šie principi ir patiesi arī psiholoģiskajā līmenī. Īsts aikido meistars redz pretinieka apziņu un prot paredzēt viņa rīcību. Taču ar to aikido nebeidzas.

Ir vērts atcerēties, ka aikido attīsta ne tikai fiziskas spējas, bet arī garīgās īpašības. Šo īpašību attīstību sekmē īpaša zāles vide. Ir nepieciešama pastāvīga koncentrācija un beziebildumu sekošana senseja (skolotāja, trenera) noradījumiem treniņu laikā. Tikai tādā gadījumā var izvairīties no iespējamām traumām un sasniegt rezultātus. Pašlaik pasaulē pastāv daudz dažādu aikido skolu un katrai skolai piemīt savas īpašības, bet pašas tās ir līdzīgas pēc pamata pozīcijām un galvenajām idejām, jo tās ir cēlušās no vienas saknes. Līdz ar to nodarbošanās ar vienu stilu neizslēdz iespēju mācīties citu stilu. Aikido – mūsdienīga pašaizsardzības sistēma, kas izmanto uzbrucēja enerģiju. Aikido neprasa lielu fizisko spēku, tāpēc ar to var nodarboties jebkura vecuma vīrieši un sievietes.

Nodarbības Liepājā

Pirms gandrīz 15 gadiem Liepājā viesojās aikido meistars Staņislavs Livandovskis un viņa vadītajā seminārā piedalījās ļoti daudz cilvēku. Līdzko mūsu pilsētā radās interese par šo cīņas mākslu Dmitrijs Putilovs (aikido treneris) nodibināja aikido klubu, kurā pašlaik trenējas ap 60 gan lielu, gan mazu šīs cīņas mākslas entuziastu. D. Putilovs atzina, ka aikido treniņi joprojām divas reizes nedēļā notiek 8. vidusskolā un tajos aicināts iesaistīties ikviens, arī daiļā dzimuma pārstāves.

Miks Kuncītis,
“Kurzemes Vārds” 

Īsts aikido meistars redz pretinieka apziņu un prot paredzēt viņa rīcību.